7. pants

Līdzekļus aptaujas organizēšanai paredzēt no 2019. gada

budžeta finansējuma neparedzētiem gadījumiem.

[1.2.] Dome 2019. gada 15. aprīļa ārkārtas sēdē (prot.

Nr. 5; 1. punkts) pieņēma lēmumu "Par Ikšķiles novada

iedzīvotāju aptaujas nolikuma apstiprināšanu".

[2.] Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 61.¹

pantu konsultatīvos nolūkos pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes

vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas, pamatojoties uz domes lēmumu,

var organizēt publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās

kompetences jautājumiem.

Publiskā apspriešana jārīko par:

1) pašvaldības administratīvās teritorijas robežas

grozīšanu;

2) pašvaldības attīstības programmu un teritorijas

plānojumu.

Publisko apspriešanu nerīko par pašvaldības budžetu,

pašvaldības maksas pakalpojumu, nodokļu un nodevu likmēm, kā arī

par pašvaldības amatpersonu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no

tā.

Savukārt likuma "Par pašvaldībām" 61.² pants nosaka,

ka publiskās apspriešanas ilgums nav mazāks par trim nedēļām.

Pašvaldības iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem

publiskās apspriešanas gaitā tiek garantēta ne vien apspriešanai

nodotā dokumenta, bet arī visu ar šo dokumentu saistīto

pašvaldības lēmumu pieejamība.

Katram ir tiesības mutvārdos un rakstveidā paust savu viedokli

publiskās apspriešanas jautājumā.

Pašvaldībai ir pienākums apkopot paustos viedokļus un publicēt

informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem

pašvaldības domes mājaslapā internetā un vietējā laikrakstā vai

bezmaksas izdevumā.

Pašvaldībai ir pienākums publicēt domes pieņemto lēmumu, kurā

izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti, pašvaldības domes

mājaslapā internetā un vietējā laikrakstā vai bezmaksas

izdevumā.

[3.] Atbilstoši iepriekš minētajam tiesiskajam

regulējumam domei ir tiesības rīkot publisko apspriešanu par

pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem, kā arī jārīko

publiskā apspriešana par pašvaldības administratīvās teritorijas

robežas grozīšanu vai pašvaldības attīstības programmu un

teritorijas plānojumu. Taču ne likums "Par

pašvaldībām", ne arī citi normatīvie akti pašlaik neparedz

domei tiesības organizēt sabiedrības viedokļa noskaidrošanu,

rīkojot iedzīvotāju aptauju, kas pēc savas formas atgādina

iedzīvotāju piedalīšanos vēlēšanās vai vietējā referendumā un

saistoša lēmuma pieņemšanā. Par to liecina personas datu pārbaude

pēc pases vai personas apliecības, iespēja balsot aizklāti,

personu datu apstrāde. Arī uzdotais jautājums "Vai Jūs esat

par Ikšķiles novadu kā patstāvīgu Latvijas Republikas

administratīvo teritoriju" uz kuru ir jāatbild ar

"jā" vai "nē" rada maldinošu iespaidu, ka

Ikšķiles novada iedzīvotāji piedalās lēmuma pieņemšanā par

administratīvi teritoriālo reformu. Vēršam uzmanību uz to, ka

atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajai

daļai valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā

darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.

Pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz

pašvaldībām tiesības rīkot vietējos referendumus.

[4.] Satversmes tiesa 2009. gada 20. janvāra lēmuma par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306 16. punktā norāda,

ka Latvijas Republikas administratīvi teritoriālā reforma

atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves

jautājumu, kas ir jāizlemj pašam likumdevējam, proti,

Saeimai.

Saskaņā ar valsts varas dalīšanas principu likumdošanas

tiesības, lemjot valsts dzīves svarīgākos jautājumus, Satversme

tieši piešķir Saeimai. Saeimu ievēl visi Latvijas Republikas

balsstiesīgie iedzīvotāji un Saeima tiešā veidā pārstāv visas

valsts iedzīvotāju intereses. Saeimas kompetencē, atbilstoši

Satversmei, ietilpst pienākums ar likumu noteikt pašvaldību

administratīvi teritoriālo iedalījumu. Līdz ar to ir secināms, ka

pašvaldības autonomā kompetencē neietilpst aptaujas rīkošana par

Latvijas Republikas administratīvi teritoriālo reformu.

[5.] Likuma "Par pašvaldībām" 41. panta

pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldības dome pieņem:

1) ārējos normatīvos aktus (saistošie noteikumi);

2) iekšējos normatīvos aktus (noteikumi, nolikumi,

instrukcijas);

3) individuālos aktus (administratīvie akti un citi pārvaldes

lēmumi);

4) citus lēmumus.

Savukārt minētā panta otrajā daļā noteikts, ka pašvaldības

lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā

arī Ministru kabineta noteikumiem.

Tādējādi minētais regulējums atzīstams par izsmeļošu, ņemot

vērā pašvaldības demokrātiskās leģitimācijas un kompetences

apjomu, kā arī valsts un pašvaldības padotības attiecību no

Satversmes 58. panta regulējuma satura. Līdz ar to pilnīgi visiem

pašvaldības pieņemtiem normatīvajiem aktiem un citiem lēmumiem ir

jāatbilst Satversmei un augstāka juridiskā spēka normatīvajiem

aktiem.

[6.] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. pantā

noteikts, ka valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā

sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar

atrasties ārpus šīs sistēmas. Minētā likuma 7. panta pirmajā daļā

noteikts, ka Ministru kabinets īsteno padotību pār valsts

pārvaldes organizāciju (institucionālā padotība) un pār valsts

pārvaldes funkciju pildīšanu (funkcionālā padotība). Savukārt

saskaņā ar panta piekto daļu pārraudzība nozīmē augstākas

iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai

amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā

arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt

lēmumu.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 8. panta pirmajā daļā

turpretī noteikts, ka atvasinātu publisku personu institucionālās

padotības formu un saturu nosaka likums, ar kuru vai uz kura

pamata attiecīgā atvasinātā publiskā persona izveidota. Ja likumā

nav noteikts citādi, attiecīgā atvasinātā publiskā persona

atrodas Ministru kabineta pārraudzībā.

Likuma "Par pašvaldībām" 5. panta piektajā daļā

noteikts, ka pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Valsts

pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos

gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības

likumību un konstatē, ka pašvaldības dome, tās priekšsēdētājs,

priekšsēdētāja vietnieks, kā arī citas pašvaldības institūcijas

nepilda, vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta

noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to

ziņot Ministrijai. Vienlaikus minētā likuma 5. panta pirmajā daļā

noteikts, ka pašvaldības savas kompetences un likumu ietvaros

darbojas patstāvīgi, kas gan nenozīmē, ka pašvaldība var darīt

to, ko vēlas, jo galvenais pašvaldību funkcionēšanas mērķis ir

tās iedzīvotāju interešu nodrošināšana.1

Tādējādi uzlūkojot likuma "Par pašvaldībām" 5. panta

piektās daļas tiesisko regulējumu kopsakarā ar šā likuma 41.

panta otrajā daļā noteikto, ir identificējams pašvaldību

kontroles mehānisms pār tās pieņemto lēmumu un normatīvo aktu

atbilstību Satversmei un augstāka juridiskā spēka normatīvajiem

aktiem. Šā likuma 5. pantā ietvertā ziņošanas pienākuma atruna

neizslēdz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra

tiesības īstenot pašvaldību darbības tiesiskuma kontroli un

iejaukšanās instrumentus tās nodrošināšanai ex officio (bez ārēja

iesnieguma).

[7.] Viens no likumā "Par pašvaldībām"

reglamentētajiem pārraudzības instrumentiem ir noteikts šā likuma

49. pantā, proti, nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai

citu normatīvo aktu vai to atsevišķu punktu darbību, izņemot šā

likuma 47. panta kārtībā pieņemto lēmumu darbību, ar motivētu

rīkojumu aptur vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrs. Ievērojot minēto, ministram ir tiesības apturēt

pašvaldības saistošo noteikumu un iekšējo normatīvo aktu normas

(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 15. novembra sprieduma lietā

Nr. 2018-07-05 15.1. apakšpunktu). Atbilstoši Administratīvā

procesa likuma 1. panta 6. punktam iekšējais normatīvais akts ir

tiesību akts, kuru publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi

noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības

kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas

kārtību savā darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums

u.c.). Aptaujas organizēšanas komisijas izstrādātais aptaujas

nolikums, kuru ir apstiprinājusi dome, ir iekšējais normatīvais

akts. Likums "Par pašvaldībām" tieši nosaka pašvaldību

institucionālās padotības saturu. Pašvaldības atbilstoši Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 8. panta ceturtajai daļai un likuma

"Par pašvaldībām" 5. panta piektajai daļai atrodas

Ministrijas institucionālā pārraudzībā. Tādējādi likumā "Par

pašvaldībām" noteiktā pašvaldību darbības tiesiskuma

nodrošināšanas instrumenta izmantošana, ietilpst Ministrijas

īstenotās pašvaldību institucionālās pārraudzības

saturā.2

[8.] Savukārt vērtējot pārraudzības instrumenta

izmantošanas proporcionalitāti, intensitāti un samērīgumu,

jānorāda, ka Eiropas vietējo pašvaldību hartas (turpmāk - Harta)

8. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka jebkuru administratīvo

pārraudzību pār vietējo varu darbību var veikt tikai saskaņā ar

tādām procedūrām un tādos gadījumos, kuri ir noteikti

konstitūcijā vai likumā. No šā panta otrās daļas izriet, ka

jebkura administratīvā pārraudzība pār vietējo varu darbību

parasti tiek virzīta uz to, lai nodrošinātu to atbilstību likumam

un konstitucionāliem principiem.3

Administratīvajai uzraudzībai pār vietējām varām jātiek

realizētai tā, lai kontrolējošās varas iejaukšanās būtu

proporcionāla to interešu svarīgumam, kuras ar šādu darbību

paredzēts aizsargāt.4

Konkrētajā gadījumā vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrs izdod šo rīkojumu, lai nodrošinātu domes

darbības atbilstību augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem

un konstitucionāliem principiem (valsts varas dalīšanas princips,

tiesību virsvadības princips).

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem

apsvērumiem, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. pantu, 7. panta

pirmo un piekto daļu, 8. panta pirmo un ceturto daļu, 10. panta

pirmo daļu un likuma "Par pašvaldībām" 5. panta pirmo

un piekto daļu, 41. panta otro daļu un 49. panta pirmo daļu,

nolemju apturēt Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas

"Ikšķiles novada balsojums" nolikuma darbību.

Rīkojums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas

Vēstnesis" un nosūtāms Ikšķiles novada domes

priekšsēdētājam.

1 Stucka A. Par pašvaldību darbības pārraudzību.

Jurista Vārds. 2001. 15. maijs, nr. 14. Pieejams:

http://www.juristavards.lv/doc/20348-par-pasvaldibu-darbibas-parraudzibu/

2 Sal. arī Jaunzeme K. Latvijas pašvaldības kā

valsts pārvaldes subjekti. Jurista Vārds. 2006. 31. janvāris,

nr. 5. Pieejams:

http://www.juristavards.lv/doc/126879-latvijas-pasvaldibas-ka-valsts-parvaldes-subjekti/

3 Stucka A. Latvijas pašvaldību sistēmas

pilnveidošanas aktuālie valststiesību jautājumi. Promocijas

darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 2012, 70. lpp.

4 Stucka A. Par pašvaldību darbības pārraudzību.

Jurista Vārds. 2001. 15.maijs, nr.14. Pieejams:

http://www.juristavards.lv/doc/20348-par-pasvaldibu-darbibas-parraudzibu/

Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrs J. Pūce