1. pants

Līdz 2003. gada 1.

maijam ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās un

izraidīšanas kārtību Latvijas Republikā regulēja likums "Par

ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas

Republikā". Kārtību, kādā tika izsniegtas atļaujas ieceļot

Latvijā, noteica Ministru kabineta 1999. gada 6. aprīļa noteikumi

Nr. 131 "Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība". To

22.13. punkts noteica, ka vīzu neizsniedz, ja persona "ir

dalībniece noziedzīgā, totalitārā, teroristiskā, pretvalstiskā

vai citā organizācijā, kas izmanto vardarbīgas metodes, vai šī

persona citā veidā rada draudus Latvijas Republikas, Igaunijas

Republikas un Lietuvas Republikas valsts drošībai un

sabiedriskajai kārtībai". Savukārt šo pašu noteikumu 24. punkts

paredzēja, ka lēmumu par personas iekļaušanu to personu sarakstā,

kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, šajā gadījumā

pieņem iekšlietu ministrs. Ne šie noteikumi, ne minētais likums

neparedzēja iekšlietu ministra lēmuma apstrīdēšanas vai

pārsūdzēšanas kārtību.