Par individuālā taisnīguma nodrošināšanu nelikumīgi represēto personu reabilitācijā, kā arī politiski represētas personas statusa un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanā

13. pants
).

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Diemžēl Latvijas konstitucionālajā sistēmā Saeimas komisijām

pašām bieži netiek piešķirtas tiesības pieņemt formālus lēmumus

(ar atsevišķiem izņēmumiem, kas paredzēti Saeimas Budžeta un

finanšu (nodokļu) komisijai un Saeimas Eiropas lietu komisijai),

bet tas, pēc mana ieskata, varētu būt vislabākais risinājums, ja

likumdevējs to atbalstītu.

Aicinu izvērtēt iespējamos risinājumus un izvēlēties tādu no

tiem, kas vislabāk ļautu nodrošināt individuālo taisnīgumu

konkrētos gadījumos, tiesisko paredzamību un iespēju katram, uz

kuru šāda kārtība varētu attiekties, darīt zināmus savus

apsvērumus un saņemt to taisnīgu izvērtējumu.

IX

Paturot prātā konkrētos iespējamos risinājumus, jāatzīst, ka

jebkurš no tiem nodrošinās likumdevēja tiesības lemt par katru

individuāli pieteikto personas gadījumu atsevišķi. Tas ļaus

likumdevējam pašam politiski atbilstoši likuma mērķim un jēgai

novērtēt katru konkrēto situāciju un paredzēt tai individuāli

taisnīgu risinājumu.

Senāts atzinis, ka pat tiesa, izskatot pieteikumu par noteikta

statusa piešķiršanu, nav ierobežota konstatēt attiecīgu juridisku

faktu, noskaidrojot lietas apstākļus un novērtējot pierādījumus.

Tiesa lietas izspriešanā nav ierobežota ar tiem rakstveida

pierādījumiem, kuri prasīti likumā (sk. Senāta 2009. gada 18.

jūnija spriedums lietā Nr. SKA-273/2009 14. punktu). Vēl jo

vairāk pats likumdevējs būtu tiesīgs apsvērt katru konkrētu

okupācijas režīma veikto represiju gadījumu vai personas īstenoto

pretošanos okupācijas režīmiem, balstoties uz iesniegto

pierādījumu klāstu un nepieciešamības gadījumā pieaicinot

kompetentus lietpratējus viedokļa sniegšanai.

X

Noslēgumā vēlos vēlreiz īpaši uzsvērt: ir augstu vērtējams, ka

likumdevējs apzinās problēmas ar individuālā taisnīguma

nodrošināšanu atsevišķos gadījumos pret atsevišķām personām,

kuras rodas likuma "Par nelikumīgi represēto personu

reabilitāciju", likuma "Par politiski represētās

personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā

cietušajiem" un likuma "Par nacionālās pretošanās

kustības dalībnieka statusu" piemērošanas jomā, un meklē tam

piemērotus risinājumus.

Likumdevējam attiecīgie jautājumi kā tādi, kas ir būtiski mūsu

valstij un sabiedrībai un sekmē vēsturiskā taisnīguma

atjaunošanu, būtu jārisina pašam, individuāli politiski

izvērtējot katru konkrētu gadījumu un izlemjot to atbilstoši

Satversmes un attiecīgo likumu mērķim un jēgai.

Šim mērķim likumdevējam vajadzētu izmantot tam pieejamos

instrumentus, kas nodrošina individuālo taisnīgumu konkrētos

gadījumos, neskarot likumu vispārējo regulējumu.

Valsts prezidents Egils Levits