10. pants

Skaidras naudas deklarāciju elektronizēšana.

EMDAS un saistīto sistēmu papildināšana ar funkcionalitāti

skaidras naudas deklarāciju datu apstrādei, nodrošinot arī

pārskatu izveidi. Tiks nodrošināta elektronisko skaidras naudas

deklarāciju apstrāde un uzskaite.

Projekta rezultāta rādītāji

Nr.

p. k.

Rezultāta rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sasniedzamā vērtība divus

gadus pēc projekta beigām

Sasniedzamā vērtība trīs

gadus pēc projekta beigām

1.

Ieguldījums publiskā sektora

vidējā informācijas atkalizmantošanas indeksā, palielinot

pieejamo VID datu kopu skaitu

%

0

100 %

100 %

2.

Muitošanas vidējais laiks

-laišana brīvā apgrozībā

min.

287

240

240

3.

Muitošanas vidējais laiks -

pagaidu uzglabāšana

min.

241

200

200

4.

E-pakalpojuma "Muitas

maksājumu veikšana tiešsaistē" izmantošanas īpatsvara

pieaugums

%

10

50 %

70 %

Projekta iznākuma rādītāji

Nr.

p. k.

Iznākuma rādītājs

Mērvienība

Sasniedzamā vērtība divus

gadus pēc projekta sākuma

Sasniedzamā vērtība projekta

beigās

1.

Pilnveidoti VID pamatdarbības

procesi

skaits

8

18

2.

Standartizēti VID pamatdarbības

procesi atbilstoši MASP

skaits

3

7

3.

Pilnveidoti VID

e-pakalpojumi

skaits

23

38

4.

Izveidotas datu kopas

publicēšanai atkalizmantojamo datu formātos

skaits

0

4

5.

Pilnveidotas VID informācijas

sistēmas

skaits

0

6

6.

Izveidota/pilnveidota datu

apmaiņa ar EK centrālajām sistēmām

skaits

2

5

Projekta kopējais finansējums ir 4 500 000

euro.

Projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši.

Saistība ar

iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un

ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Laikposmā no 2011. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. janvārim

VID tika īstenots Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas

fonda 2007.-2013. gada plānošanas perioda darbības programmas

"Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma

3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un

elektronisko pakalpojumu attīstība" Eiropas Reģionālās

attīstības fonda finansētais projekts "Elektroniskās muitas

datu apstrādes sistēmas ieviešana, pilnveidošana un

uzturēšana" Nr. 3DP/3.2.2.1.1/11/IPIA/CFLA/001,

automatizējot muitošanas procesu atbilstoši ES un nacionālajos

normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, īstenojot informācijas

apmaiņu starp komersantiem un muitas iestādēm, Latvijas un citu

ES dalībvalstu muitas iestādēm, kā arī starp Latvijas muitas

iestādēm un citām valsts institūcijām, kas iesaistītas preču

muitošanas un kontroles procesā, tādējādi uzsākot virzību uz

elektronisku (jeb bezpapīru) muitas vidi. Projekta īstenošanas

gaitā tika izstrādāta EMDAS, tai skaitā:

- Tranzīta kontroles sistēmas (turpmāk - TKS) muitas

modulis, kas nodrošina tranzīta deklarāciju, TIR karnešu un

galvojumu administrēšanu, aizstājot līdz šim izmantoto sistēmu

NCTS (Jaunā datorizētā tranzīta kontroles sistēma);

- sistēma importa muitas procedūru noformēšanai,

aizstājot līdz šim importa muitas procedūru formēšanai izmantoto

deklarēšanas sistēmu ASYCUDA++. Tādējādi komersantiem ir

nodrošināta vienota piekļuve visu veidu muitas deklarāciju

iesniegšanai, komersantiem vairs nav papildus jāiesniedz

parakstītas importa deklarācijas papīra formā, ir nodrošinātas

iespējas atkārtoti izmantot jau sistēmā iesniegtos datus, kā arī

iespēja attālināti formēt importa muitas deklarācijas u. c.;

- manifestu un pagaidu uzglabāšanas sistēma, nodrošinot

vienotu kravas manifestu un pagaidu uzglabāšanas deklarāciju

iesniegšanu, noformēšanu un preču uzskaites procesu, aizstājot

kārtību, ka pagaidu uzglabāšanas noformēšanai tiek izmantoti

dokumenti papīra formā;

- pasta pavadzīmju un fizisko personu mutiski deklarēto

preču kvīšu funkcionalitāte muitas modulī, nodrošinot minēto

muitas dokumentu elektronisko apstrādi;

- jauni e-pakalpojumi portālā www.latvija.lv muitas

maksājumu veikšanai, nodrošinot iespēju jebkurai personai

tiešsaistē apmaksāt muitas iestāžu aprēķinātos muitas maksājumus,

tādējādi muitas klientiem ir radīta iespēja samazināt muitas

formalitāšu kārtošanai patērējamo laiku un resursus.

"E-muita" 1. kārtas projekta ietvaros īstenojamās

aktivitātes turpinās iepriekšējā plānošanas periodā uzsākto

virzību uz elektronisku (jeb bezpapīru) muitas vidi. Savukārt

projekta rezultāti tieši un netieši ietekmēs specifiskā atbalsta

mērķa kopējo rezultāta rādītāju sasniegšanu.

Projekta īstenoto aktivitāšu rezultātā tiks pilnveidoti 18 VID

darbības pamatprocesi, pilnveidoti 38 muitas sniegtie

pakalpojumi, tāpat var prognozēt, ka projekta īstenošanas

rezultātā pieaugs iedzīvotāju un komersantu īpatsvars, kas

izmanto e-pakalpojumus sadarbībai ar valsts institūcijām, ņemot

vērā, ka muitas deklarāciju un citu muitas dokumentu iesniegšana

un apstrāde notiek tikai elektroniski, izmantojot tam paredzētās

informācijas sistēmas, izņemot gadījumus, ja deklarācijas tiek

iesniegtas atkāpšanās režīmā (sistēmas nav pieejamas), kā to

nosaka ES un nacionālie normatīvie akti.

Indikatīvi

sociālekonomisko ieguvumu aprēķini

Latvijas muitas informācijas sistēmas ir integrētas kopējā ES

mēroga sistēmā un kalpo par pamatrīku eksporta, importa un

tranzīta kravu elektroniskai apstrādei. Sistēmu nepārtraukta

darbība ir būtisks nosacījums Latvijas ārējās tirdzniecības

nodrošināšanai. Nodrošinot ES normatīvajos aktos noteikto prasību

izpildi attiecībā uz muitas formalitāšu elektronizāciju ES

līmenī, kā arī šim nolūkam paredzēto informācijas sistēmu

izstrādi un ieviešanu, tiks pilnveidoti arī VID deleģētie

pamatprocesi, paaugstinot muitas pakalpojumu, muitošanas procesa,

riska analīzes un kontroles efektivitātes līmeni. Līdz ar to tiks

uzlaboti arī komersantiem sniegtie pakalpojumi, harmonizējot,

vienkāršojot un vienādojot muitas procedūras un procesus visā ES

teritorijā. Īstenojot projektā plānotos pasākumus, komersantiem

tiks samazināts administratīvais slogs, saīsinot muitošanas laiku

un tādējādi samazinot arī izmaksas.

Veicot projekta naudas plūsmas un sociālekonomiskā indikatīvā

lietderīguma aprēķinu projekta dzīves ciklā (15 gadi), veidojas

pozitīva naudas plūsma. Projekta investīciju izmaksas triju gadu

laikā ir plānotas 4 500 000 euro apmērā,

savukārt aprēķinātās provizoriskās darbības izmaksas projekta

dzīves ciklā ir 3 900 000 euro. Līdz ar to projekta dzīves

ciklā darbības izmaksas ir 8 400 000 euro.

Veicot projekta sociālekonomisko ieguvumu analīzi un aprēķinu,

nediskontētā ieguvumu summa projekta dzīves ciklā kopā ir 11 348

240 euro.

Veicot projekta naudas plūsmas diskontēšanu ar diskonta likmi

5 %, projekta dzīves cikla laikā kopējās diskontētās

izmaksas ir 6 808 002 euro, savukārt diskontētie projekta

sociālekonomiskie ieguvumi projekta dzīves ciklā kopā ir 7 589

660 euro.

Tādējādi ieguvumi no "E-muitas" projekta īstenošanas

ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām projekta

dzīves ciklā.

Plānotais ieguvums

Summa

Aprēķina pamatojums

Ar pasta sūtījumiem saistīto formalitāšu kārtošanas un

kontroles atvieglošana.

Izstrādājot iespēju fiziskajām personām, pasūtot preces

no trešajām valstīm internetā, kārtot muitas formalitātes

vienkāršotā veidā un iesniedzot importa deklarāciju ar

samazinātu datu kopu, tiks radīta iespēja ietaupīt

līdzekļus muitas formalitāšu kārtošanai

440 000 euro

gadā

Lai pieteiktu muitas procedūru "laišana brīvajam

apgrozījumam", saskaņā ar ES prasībām nepieciešams

aizpildīt un iesniegt elektronisku importa muitas

deklarāciju. Minētās prasības izpildei nepieciešamas

padziļinātas zināšanas muitas jomā, un ir sarežģīts process

fiziskai personai, kura ar muitas formalitāšu kārtošanu

nekad nav saskārusies. Lai atvieglotu fiziskai personai šo

procesu, EMDAS tiks iestrādāta jauna funkcionalitāte,

ļaujot importa deklarāciju aizpildīt vienkāršotā veidā (tai

skaitā veidojot "alternatīvo preču klasifikatoru un

tarifu piemērošanas sistēmu").

2015. gadā vidēji noformēti 11 000 pasta sūtījumi.

Vidēji vienas deklarācijas noformēšana izmaksā

40 euro. Pieņemot, ka turpmākajos gados pasta

sūtījumu skaits paliks līdzšinējā apjomā (vai pat pieaugs),

ikgadējais sociālekonomiskais ieguvums ir 11 000 x 40

euro = 440 000 euro.

Ieguvums tiek prognozēts, sākot no 2019. gada, tas ir,

14 gadi x 440 000 euro =

6 160 000 euro projekta dzīves ciklā

Darbaspēka resursu ietaupījums, automatizējot muitas

procesus:

- eksporta procedūru automatizētai noslēgšanai

nododot kravu vienotajam pārvadājumam (saistībā ar kravām,

ko izved pa dzelzceļu un ar kuģiem). Tiks iestrādāts jauns

ziņojums, ar kuru komersants var iesniegt informāciju par

to, ka krava ir nodota pārvadātājam (dzelzceļam - valsts

akciju sabiedrība "Latvijas Dzelzceļš") vai kuģim

(Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas

sistēma - SKLOIS). Saņemot ziņojumu, eksporta procedūra

EMDAS var tikt automatizēti noslēgta

- ieviešot automatizēto deklarāciju izlaišanu

- pārejot uz elektronisko datu apstrādi (tai skaitā

atļaujas un citi dokumenti papīra formā)

222 480 euro

gadā

Šobrīd eksporta deklarāciju noslēgšanai tiek patērētas

aptuveni 8-10 slodzes. Automatizējot eksporta procedūru

noslēgšanu, iespējams ietaupīt līdz 10 muitas amatpersonu

noslodzēm.

Pakāpeniski pārejot uz elektroniskajiem dokumentiem, kā

arī automatizējot citus ar muitas procedūru noformēšanu

saistītos procesus, būs iespējams papildus ietaupīt 5-10

amatpersonu noslodzes, attiecīgos resursus novirzot citu

funkciju nodrošināšanai.

2016. gada maijā vidējā darba alga kopā ar darba devēju

izmaksām VID ir 1 236 euro mēnesī, tādējādi

1236 euro x 12 mēn. x 15 slodzes = 222

480 euro.

Ieguvums tiek prognozēts, sākot no 2020. gada, tas ir,

13 gadi x 222 480 euro =

2 892 240 euro projekta dzīves ciklā

Komersantu patērētā laika un ceļa izdevumu ietaupījumi,

elektronizējot muitas atļauju izsniegšanu un pārvaldību,

saistošās informācijas izsniegšanu par tarifu (SIT), kā arī

automatizējot Atzītā eksportētāja statusa pārvaldību.

Sasaistot dalībvalstu nacionālās sistēmas ar centrālo

Transeiropas sistēmu REX, tiks nodrošināta automatizēta

citās valstīs reģistrēto eksportētāju datu derīguma

kontrole

18 000 euro gadā

Muita 2015. gadā izsniegusi apmēram 650 dažādu veidu

atļaujas un to grozījumus, kā arī vairāk nekā 100 saistošās

informācijas par tarifu (SIT), izsniegtas 33 pilnvaras

patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi.

Tādējādi tiek pieņemts, ka klientiem gadā aptuveni 770

reizes jābrauc uz muitu, vidēji viens klients lēmuma

saņemšanai muitā pavada apmēram vienu stundu. Ņemot vērā,

ka apmēram 80 % komersantu darbojās Rīgas reģionā, tiek

pieņemts, ka vidēji ceļā jāpavada 30 km, līdz ar to tiek

pieņemts, ka ceļā uz muitu un no tās tiek pavadītas vēl

apmēram divas stundas, kopā vidēji viena lēmuma saņemšanai

tērējot aptuveni trīs stundas.

Pamatojoties uz Centrālas statistikas pārvaldes datiem,

2015. gadā darbaspēka izmaksas ir 6,86 euro/h.

Savukārt vidējais degvielas patēriņš ir 10 litri uz 100 km,

vidējā degvielas cena - 1,05 euro/l.

770 kontakti x 3 h = 2 310 h x 6,86 euro =

15 846 euro.

770 x 30 km = 23 100 km.

2 310 l degviela x 1,05 euro =

2 425 euro.

Summējot darbaspēka izmaksas un degvielas izmaksas (15

846 euro + 2 425 euro = 18 272

euro), komersantiem iespējams aptuveni 18 000

euro ietaupījums gadā.

Ieguvums tiek prognozēts, sākot no 2019. gada, tas ir,

14 gadi x 18 000 euro = 252 000

euro projekta dzīves ciklā

Komersantu izmaksu ietaupījums,

elektronizējot preču pārvietošanu starp pagaidu uzglabāšanas

vietām

146 000 euro

gadā

Lai šobrīd pagaidu uzglabāšanā novietotās preces pārvestu

uz citu pagaidu uzglabāšanas vietu, ir jāformē tranzīta

deklarācija. Šobrīd preču pārvietošanai starp pagaidu

uzglabāšanas vietām vidēji tiek noformētas 10 tranzīta

deklarācijas dienā. Izmantojot ārpakalpojumu sniedzēju

pakalpojumus, tranzīta deklarācijas noformēšana vidēji

izmaksā 40 euro.

Izstrādājot iespēju pārvietot preces no vienas pagaidu

uzglabāšanas vietas uz citu bez tranzīta deklarācijas

formēšanas, uzņēmējiem tiek radīta iespēja ietaupīt līdz

146 000 euro gadā.

10 deklarācijas x 365 dienas x 40 euro =

146 000 euro.

Ieguvums tiek prognozēts, sākot no 2019. gada, tas ir,

14 gadi x 146 000 euro = 2 044 000

euro projekta dzīves ciklā

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards