2. pants

(M2) Uzlabot darbības procesu elektronizācijas līmeni, samazinot administratīvo slogu EM resorā un nodrošinot datu pieejamību privātpersonām, tai skaitā komersantiem. Mērķis tiks sasniegts:

• atkalizmantojot publiskajā pārvaldē jau pieejamos datus;

• samazinot papīra dokumentu apriti un datu iesniegšanu papīra formā;

• samazinot manuālu datu pārvadi.

Projekta rezultāta rādītāji

Nr.

p. k.

Rezultāta rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sasniedzamā vērtība divus

gadus pēc projekta beigām

Sasniedzamā vērtība trīs

gadus pēc projekta beigām

(M1) Nodrošināt centralizētu, uz modernām tehnoloģijām balstītu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanu EM resorā1.

Vienoto (centralizēti pārvaldīto) darba vietu skaita īpatsvars no kopējā EM un padotības iestāžu darba vietu skaitaProcenti (%) no kopējā skaita0

50

90

tai skaitā virtualizēto vienoto darba vietu skaitsProcenti (%) no kopējā skaita0

5

10

2.

Vienoto darba vietu kategoriju skaitsSkaits0

3

3

3.

EM resorā esošo datu centru skaitsProcenti (%) no kopējā skaita100

100

66

(M2) Uzlabot darbības procesu elektronizācijas līmeni, samazinot administratīvo slogu EM resorā un nodrošinot datu pieejamību privātpersonām, tai skaitā komersantiem4.

Finanšu un budžeta plānošanas un prognozēšanas risinājuma lietošanaProcenti (%) no kopējā EM resora iestādēm0

71

100

5.

Datu analīzes risinājuma lietošanaProcenti (%) no kopējā EM resora iestādēm0

71

100

Projekta iznākuma rādītāji

Nr.

p. k.

Iznākuma rādītājs

Mērvienība

Starpvērtība (divus gadus pēc

projekta sākuma)

Sasniedzamā vērtība

projekta beigās

1.

Pilnveidoti vai no jauna izstrādāti publiskās pārvaldes procesiSkaits0

3

2.

Publicētas atvērto datu kopasSkaits0

5

3.

Izveidots e-pakalpojumsSkaits1

1

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projektam nav tiešas saistības ar iepriekšējā plānošanas periodā izstrādātiem projektiem.

Projekta īstenošana kopumā sekmē:

• Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam sasniegšanu;

• administratīvā sloga samazināšanu valsts pārvaldē;

• publiskās pārvaldes efektivitāti;

• publiskās pārvaldes informācijas pieejamību.

Atbilstoši projekta plānotajam budžetam projekta izmaksas ir 1 227 000 euro, papildus tam paredzot 312 000 euro gadā sistēmas uzturēšanai. Kopumā 10 gadu periodā izstrādes un uzturēšanas izmaksas veido 4 347 000 euro.

Ietaupījums, kas rodas no efektīvākas EM resora vienotas darba vietas uzturēšanas

Uzlabojot darba vietu uzturēšanas procesu un ieviešot vienotu EM resora darba vietu, tiks samazināts laiks, kas nepieciešams, lai sagatavotu lietotāja darba vietas. Tiks nodrošināta arī risinājumu mērogojamība.

EM un padotības iestādēs (LIAA, KP, PTAC, BVKB) apkalpojamo darbstaciju skaits varētu sasniegt aptuveni 750 darbstacijas. Saskaņā ar EM sniegto informāciju darbinieku rotācija gada laikā ir aptuveni 20 %. Tiek pieņemts, ka, ieviešot vienotas darba vietas EM resorā, IKT atbalsta personāls uz katras darbstacijas instalēšanu, apkopi un uzturēšanu gada laikā varētu ietaupīt kopā trīs stundas (stundu uz instalēšanu, ņemot vērā darbinieku mainības īpatsvaru, divas stundas uz apkopi un katras darbstacijas uzturēšanu). Izsakot laika ietaupījumu naudas izteiksmē (ņemot vērā vidējo IT darbinieka atalgojumu 5,55 euro stundā), aptuvenais ietaupījums no vienotas resora darba vietas uzturēšanas ir aptuveni 750 x 3 x 5,55 = 12 488 euro gadā.

Ietaupījums, kas rodas no datu pieejamības būvniecības un energoefektivitātes jomā

Nodrošinot komersantiem iespēju iegūt dinamiskus un aktuālus datus būvniecības nozarē, komersantiem ir iespējams precīzāk novērtēt visu ar būvniecību saistīto būtisko informāciju attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Tādējādi būvkomersants var daudz precīzāk plānot un organizēt būvniecības procesu, tai skaitā precīzāka būvniecības procesa plānošana komersantiem ļaus precīzāk plānot resursu noslodzi un nepieciešamību uzsākt darbu noslodzi jaunajā objektā. Ņemot vērā, ka būvniecības nozarē ir vērojams darbaspēka resursu trūkums, pieejamo darbaspēka resursu plānošana, darbu uzsākšana un pabeigšana noteiktajos termiņos tiek vērtēta kā viens no riska faktoriem. Ņemot vērā, ka būvniecības jomā darbaspēka izmaksas un materiālu izmaksas ir detalizēti norādītas tāmē, izmaksas, kas saistītas ar dažādu risku iestāšanos, tiek iekļautas komersanta plānotajā peļņā, kas vidēji tiek paredzēta 5–20 % no būvniecības kopējām izmaksām. Precīzāk plānojot būvniecības aktivitātes, ir iespējams precīzāk paredzēt būvniecības procesa saskaņošanas un uzsākšanas izmaksas būvniecībā, precīzāk plānot resursu noslodzi un samazināt rezervēto resursu (darbaspēka, tehnikas, transporta u. c.) dīkstāvi, kā arī samazināt ar būvniecības procesa norisi saistītos riskus. Pieņemot, ka ar būvniecības procesa uzsākšanu paredzētajā termiņā saistītie riski vidēji publisku ēku būvniecībā tiek novērtēti kā 0,1 % no kopējām būvniecības procesa izmaksām, pieņemams, ka, iegūstot precīzāku informāciju par plānotajiem būvniecības procesa saskaņošanas un uzsākšanas termiņiem, riska novērtējums varētu tikt samazināts vismaz uz pusi. Līdz ar to paredzams, ka kopējās būvniecības izmaksas publiskajām būvēm varētu samazināties vidēji par 0,05 % no kopējām būvniecības izmaksām. Ievērojot to, ka publiskās būvniecības apjoms 2019. gadā bija 1 182 467 840 euro, kopējais ietaupījums publiskās būvniecības ietvaros varētu sasniegt 591 233,92 euro gadā.

Ietaupījums, kas rodas no datu pieejamības energoresursu jomā

Integrējot datu analīzes platformu ar ERIS un nodrošinot iesniegto pārskatu datu analīzi, kā arī jebkuras ar energoefektivitātes jautājumu risināšanu saistītās mijiedarbības digitalizāciju, energoefektivitātes monitoringa sistēmas subjektiem un BVKB ir iespēja samazināt administratīvajam procesam paredzētos izdevumus un laiku. Enerģētikas likuma anotācijā ir aprēķinātas šādas administratīvās izmaksas, kas rodas divu gadu progresa ziņojumu sagatavošanā:

f – politikas pārvaldības vecākā eksperta vidējā stundas tarifa likme 12,82 euro (saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publicēto informāciju);

l – nepieciešamais laiks informācijas sagatavošanai – 1232 stundas gadā (septiņi mēneši);

n – subjektu skaits – trīs ziņojumi;

b – informācijas sniegšanas biežums – reizi divos gados (ziņojumu sagatavošanas cikls iekļaujas divos kalendāra gados)

C = (f x l) x (n x b) = (12,82 x 1 232) x (3 x 1) = 15 794,24 x 3 = 47 382,72 euro

Paredzams, ka procesa digitalizācija varētu samazināt administratīvos izdevumus līdz 47 382,72 euro gadā, ņemot vērā digitalizācijas rezultātā iegūto laika ietaupījumu, apstrādājot un veicot pārskatos iekļauto datu analīzi.

Ņemot vērā minētos ietaupījumus, kas 10 gadu periodā ir līdz 6 886 116 euro ((49 995,00 + 591 233,92 + 47 382,72) x 10 gadi), un izdevumus, kas saistīti ar projekta īstenošanu un uzturēšanas izmaksām 10 gadu periodā (1 227 000 + 3 120 000 = 4 347 000), kopējais ietaupījums 10 gadu periodā ir 2 539 116 euro.

Projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu periodā ir lielāks par 1 227 000 euro projekta investīcijām un 3 120 000 euro uzturēšanas izmaksām 10 gadu periodā, kas kopā veido izmaksas 4 347 000 euro apmērā. Projekta ieguvumu un izdevumu attiecības koeficienta vērtība ir virs 2, un tas liecina par projekta augstu pievienoto vērtību.