Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 38.0. versija) 3. pants

Pašvaldību IKT resursu koplietošanas platformas

izveide, iekļaujot IKT infrastruktūras resursu iegādi un

uzstādīšanu, virtuālo serveru nodrošināšanas pakalpojuma vadības

risinājuma izveidi un ieviešanu, pašvaldību darbinieku

federatīvās autentifikācijas risinājuma izveidi un ieviešanu, IKT

resursu drošības vadības risinājuma izveidi un ieviešanu. Tiks

izstrādāta saskarne projektā attīstāmo pašvaldību koplietošanas

IKT komponenšu sadarbspējas nodrošināšanai ar pašvaldību klientu

informācijas pārvaldības risinājumu (Rīgas domes projektu

"Pašvaldību klientu informācijas pārvaldības

risinājums").

Plānotie rezultāta rādītāji

Nr.

p. k.

Rezultāta rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sasniedzamā vērtība divus

gadus pēc projekta beigām

Sasniedzamā vērtība trīs

gadus pēc projekta beigām

Institūcijas, kuru pakalpojumi

tiek sniegti VPVKAC

skaits

Institūcijas, kas sniedz savus

pakalpojumus, izmantojot VPVKAC IS

skaits

VPVKAC sniegto pakalpojumu

skaits

45 000

300 000

350 000

Institūcijas, kas izmanto

pašvaldību IKT resursu koplietošanas platformu

skaits

Plānotie iznākuma rādītāji

Nr.

p. k.

Iznākuma rādītājs

Mērvienība

Starpvērtība

(divus gadus pēc projekta

sākuma)

Sasniedzamā vērtība projekta

beigās

Pilnveidota VPVKAC IS

Gab.

Ieviesta atvērta centralizēta

platforma (pašvaldību IKT resursu koplietošanas

platforma)

Gab.

Pilnveidoti darbības

procesi

Gab.

Projekta finansējuma apjoms

Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 1 500 000

euro.

Projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši, bet ne ilgāk kā līdz

2022. gada 31. decembrim.

Plānotās projekta iznākumu uzturēšanas izmaksas ir 150 000

euro gadā.

Saistība ar

iepriekšējā plānošanas perioda projektiem

Projekts ir saistīts ar 2004.-2006. gada Eiropas Reģionālās

attīstības fonda (turpmāk - ERAF) nacionālās programmas projektu

"Pašvaldību e-pārvaldes bāzes izveide", kura ietvaros

pašvaldībās tika izveidoti 10 informācijas tehnoloģiju (turpmāk -

IT) kompetenču centri un izveidots ietvars pašvaldību IT

speciālistu sniegto pakalpojumu kvalitātes pārvaldībai. Projektā

tiek plānots iesaistīt pašvaldību IT kompetences centros

strādājošos speciālistus projekta rezultātu ieviešanai un

darbības nodrošināšanai pašvaldībās, kā arī paplašināt izveidoto

IT pakalpojumu kvalitātes pārvaldības sistēmu. Projektam nav

sasaistes ar ERAF 2007.-2013. gada plānošanas periodā

īstenotajiem projektiem.

Kopumā paredzēts, ka pēc projekta pilnīgas ieviešanas

sociālekonomiskie ieguvumi, sākot ar 2021. gadu, sasniegs 423 746

euro gadā. Paredzēts, ka pēc projekta pilnīgas ieviešanas

projekta pārskata periodā - 10 gadu laikā pēc projekta

īstenošanas - sociālekonomiskie ieguvumi sasniegs 3,5 milj.

euro (diskontētā vērtība). Indikatīvais projekta ieguvumu

un izmaksu attiecības koeficients ir 1,54, ekonomiskā ienesīguma

norma - 4 %, un tas liecina par projekta lietderīgumu.

Indikatīvi

sociālekonomisko ieguvumu aprēķini

Sabiedrībai nepieciešamo publisko pakalpojumu nodrošināšana ir

viens no valsts galvenajiem uzdevumiem. Publisko pakalpojumu

sniegšanas pilnveidošana ir būtiska valsts pārvaldes

modernizācijas un valsts pārvaldes strukturālo reformu sastāvdaļa

un ir viena no valdības prioritātēm.

Jauno politikas iniciatīvu ietvaros viena no programmas

"Pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti"

sastāvdaļām tika ietverts pasākums "Publisko pakalpojumu

pieejamības nodrošināšana saskaņā ar vienas pieturas aģentūras

principu". Tā ietvaros ir izveidots VPVKAC tīkls, kas

nodrošina valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem

un komersantiem. Pirmajā darbības gadā (no 2015. gada

oktobra līdz 2016. gada oktobrim) iedzīvotājiem šajos

centros tika sniegti vairāk nekā 35 000 pakalpojumu.

Balstot VPVKAC darba procesu izpildi uz automatizētām darba

plūsmām un procesiem, tiek plānots, ka tiks samazināts procesu

izpildes laiks, tā ietaupot publiskās pārvaldes institūciju,

iedzīvotāju un komersantu laiku un veicinot apmierinātību ar

saņemtajiem pakalpojumiem.

Tiek plānots, ka pēc projekta īstenošanas VPVKAC darba procesu

izpildes laiks samazināsies vidēji par sešām minūtēm uz vienu

procesu. Pieņemot, ka VPVKAC gadā sniegs 40 000 pakalpojumu

un ņemot vērā izmaiņas procesu izpildē, gadā tiks ietaupīts 4000

stundu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā

mēnešalga (bruto) publiskajā sektorā strādājošiem ir 813,00

euro. Pieskaitot darba devēja valsts sociālo

apdrošināšanas iemaksu apjomu (23,59 %), izmaksas ir

1004,79 euro mēnesī. Savukārt vidējā mēnešalga

(bruto) privātajā sektorā strādājošiem ir 741,00 euro.

Pieskaitot darba devēja valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu

apjomu (23,59 %), kā arī uzņēmējdarbības valsts riska

nodevu, izmaksas ir 916,16 euro mēnesī. Darbinieki strādā

160 stundu mēnesī. Sociālekonomiskā ieguvuma ekvivalents naudas

izteiksmē, ņemot vērā VPVKAC darbinieku darba laika ietaupījumu,

gadā būs 25 120 euro (4000 /160 x 1004,79 =

25 120), savukārt pakalpojumu saņēmēju darba laika

ietaupījuma ekvivalents naudas izteiksmē gadā būs

22 904 euro (4000 /160 x 916,16 = 22 904),

kopā - 48 024 euro gadā.

Palielinoties klientu apmierinātībai ar sniegto pakalpojumu

kvalitāti elektroniskajā vidē, plānots, ka no klātienes

apkalpošanas uz elektronisko vidi varētu novirzīt apmēram 8000

tiešsaistes kontaktu. Ja pieņem, ka VPVKAC apmeklējums vienam

pakalpojumu saņēmējam aizņem četras stundas un vidējā mēnešalga

(bruto) privātā sektorā strādājošiem ir 741,00 euro un,

pieskaitot darba devēja valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu

apjomu (23,59 %), kā arī uzņēmējdarbības valsts riska

nodevu, izmaksas ir 916,16 euro mēnesī (5,73 euro

stundā), kopsummā tautsaimniecība ietaupītu

183 232 euro gadā (8000 x 4 / 160 x 916,16 =

183 232).

Ieviešot VPVKAC pakalpojumu vadības sistēmu, kopumā plānots

ietaupīt 231 256 euro gadā (48 024 +

183 232 = 231 256).

Ieviešot pašvaldību IKT resursu koplietošanas platformu, tai

skaitā automatizējot mijiedarbības procesus starp dažādām IS un

veicot pasākumus informācijas un tehnisko resursu drošības

uzlabošanai, plānots pašvaldībās samazināt informācijas sistēmu

nepieejamības laiku par trim darbdienām katrā pašvaldībā, kas būs

piedalījusies pasākumu ieviešanā.

Ņemot vērā vidējo mēnešalgu publiskajā sektorā strādājošiem

(pieskaitot darba devēja valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu

apjomu) 1004,79 euro mēnesī un ietekmēto lietotāju skaitu

- 1000, plānots ietaupīt 137 520 euro gadā (5,73

x 8 x 3 x 1000 = 137 520).

Ietaupījumi no pašvaldībām būtisku IKT elementu koplietošanas

ir saistīti ar liela apjoma informācijas un datu apstrādei

nepieciešamā aprīkojuma uzturēšanas procesu automatizāciju,

ietaupot IKT speciālistu atalgojumu, kā arī izvairoties no

nepieciešamības katrai pašvaldībai iegādāties un uzturēt

aprīkojumu, lai nodrošinātu nepieciešamo sadarbspēju ar valsts

centrālās pārvaldes projektos attīstāmajām informācijas sistēmām

un reģistriem. Plānots ietaupīt arī programmatūras risinājumu

izstrādes, ieviešanas, darbināšanas un uzturēšanas izmaksas.

Plānots pašvaldībām būtisku IKT elementu koplietošanu ieviest

piecu pašvaldību institūcijās, ietaupot viena speciālista darba

slodzi katrā pašvaldībā. Plānots, ka darba laika ietaupījuma

ekvivalents naudas izteiksmē būs 54 970 euro (5

x 916,16 x 12 = 54 970). Ieviešot pašvaldību IKT

resursu koplietošanas platformu, ietaupījums kopā paredzēts

192 490 euro gadā (137 520 +

54 970 = 192 490).

Projekta kopējais ietaupījums - (231 256 + 192 490)

ir 423 746 euro gadā.

Paredzēts, ka pēc pilnīgas projekta ieviešanas

sociālekonomiskie ieguvumi projekta pārskata periodā sasniegs 4,8

milj. euro (diskontētā vērtība). Indikatīvais projekta

ieguvumu un izmaksu attiecības koeficients ir 1,54, ekonomiskā

ienesīguma norma - 4 %, un tas liecina par projekta

lietderīgumu.

Pēc projekta īstenošanas VPVKAC darbinieku darba laika

ietaupījumu ir paredzēts izmantot ar viņu darbu saistīto

pakalpojumu vai funkciju izpildes kvalitātes palielināšanai,

tāpēc pēc projekta pabeigšanas nav paredzēts samazināt darba

vietu skaitu.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards