95. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Vēl vairāki desmiti mazo HES bija projekta stadijā. Kopumā
mazo HES saražotā elektroenerģija veido mazāk nekā 1% no kopējā
elektroenerģijas patēriņa Latvijā.
Lai gan no ilgtspējīgas attīstības
viedokļa šāds atbalsta mehānisms veicināja elektroenerģijas
ražošanu nelielos daudzumos un vietējo uzņēmējdarbību, tomēr
praksē atklājās, ka, ekonomiski stimulējot mazo HES darbību,
vienlaikus tika veicināta dabas resursu noplicināšana, kas īpaši
negatīvi ietekmēja bioloģisko daudzveidību. Turklāt daudzi jaunie
HES būvniecības projekti apdraudēja vairāku upju ekosistēmas.
Ņemot vērā reljefu un upju tecējuma ātrumu, vairāku jaunu HES
celtniecība izraisītu upju aizsprostošanos, samazinātu skābekļa
daudzumu upēs un ievērojami traucētu zivju migrāciju.
Reglamentējošo aktu trūkums radīja situāciju, ka ekonomiskās
intereses nonāca pretrunā ar vides aizsardzības interesēm.
Šāda situācija radīja pretrunas
arī ar Latvijai saistošām starptautiskām normām (Bernes
konvencija un HELCOM rekomendācijas). Staiceles HES celtniecības
projekts uz Salacas upes, kas izraisīja plašas diskusijas,
apdraudētu lašu populāciju Baltijas jūrā, jo HES radītu nopietnus
šķēršļus lašu nārstošanai upē.
Ņemot vērā negatīvās tendences,
2001. gada vidū vairākas organizācijas uzsāka plašu kampaņu pret
mazajām HES un dubultā tarifa piemērošanu. Kampaņas laikā tika
apsekotas upes un izstrādāti priekšlikumi nepieciešamajām
izmaiņām normatīvajos aktos. 2001. gada beigās tika izstrādāts
upju saraksts, uz kurām mazo HES celtniecība bioloģiskās
daudzveidības saglabāšanas nolūkos nav pieļaujama. 2002. gada
sākumā stājās spēkā MK noteikumi, nosakot aizliegumu jebkādu
hidrotehnisko būvju celtniecībai uz 220 Latvijas upēm. Tāpat
2001. gadā tika noteikti ierobežojumi mazo HES darbības
uzsākšanai, nosakot pasākumu kopumu, kas jāveic, lai nodrošinātu
zivju resursu aizsardzību upēs.
Politikas dokumenti
-Vides aizsardzības politikas
plāns Latvijai, 1995
-Bioloģiskās daudzveidības
nacionālā programma, 2000
-Latvijas enerģētikas nacionālā
programma 1997.-2002., 1997
-Valdības politika enerģētikā,
1999
-Valsts energoefektivitātes
stratēģija, 2000
Mērķi
• Saskaņot ekonomiskās
intereses ar vides aizsardzības prasībām.
• Veicināt elektroenerģijas
ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem.
5.4. Vietējā
"Agenda 21"
Ilgtspējīgas attīstības sekmīgas
nodrošināšanas pamatus nosaka tās realizācija iedzīvotājiem
vistuvākajā pārvaldes līmenī - vietējās pašvaldībās. Vietējās
Agenda 21 process pašlaik ir uzsākts salīdzinoši nedaudzās
Latvijas pašvaldībās, t.i., 20 no 576 pašvaldībām. Galvenokārt
tās ir pilsētu pašvaldības, ieskaitot galvaspilsētu Rīgu.
"Teritorijas plānošanas likums" ar
tajā iestrādātajām vides aizsardzības prasībām, administratīvi
teritoriālā reforma un pašvaldību brīvprātīgās sadarbības
apvienību veidošanās visos Latvijas reģionos ievērojami ietekmē
vietējo Agenda 21 darbību.
Vietējās Agenda 21 process
Latvijā, tāpat kā citur Austrumeiropā, ir sācies vēlāk nekā
Eiropā. Kopš 1995. gada ir pieaudzis vietējās Agenda 21
procesos saistīto projektu skaits, īpaši pateicoties
starptautiskajām, divpusējās sadarbības programmām un
finansējumam, kā arī pieaugot Latvijas pašvaldību pieredzei.
Nozīmīgas ir arī aktivitātes, kas pēc būtības atbilst vietējo
Agenda 21 saturam, piemēram, pašvaldību vides
politikas un rīcības programmu izstrāde, energosaimniecības,
ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas projektu
realizācija u.c. Kaut gan pašvaldību aktivitāte nav liela, tomēr
pašvaldības, kas iesaistījušās vietējās Agenda 21
procesos, ir uzlabojušas vides un ekonomisko stāvokli
salīdzinājumā ar citām pašvaldībām.
Pašvaldības veiksmīgi realizē
dažādu starptautisku organizāciju sadarbības projektus. Sekmīgi
attīstās sadarbība ar ICLEI, Baltic Local Agenda 21
forumu, Union of Baltic Cities, izstrādājot Baltijas jūras
reģiona pilsētām ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.
Uzkrātā pieredze ilgtspējīgas
attīstības modeļprojektos - Jūrmalas un Rīgas, kā arī Bārtavas
reģiona 8 vietējo pašvaldību iestrādes ļauj novērtēt vietējās
Agenda 21 procesu - Latvijas pašvaldībās praktiski
ir apgūtas visas galvenās sastāvdaļas ilgtspējīgas attīstības
plānošanā:
• izstrādātas pirmās
pašvaldību ilgtspējīgas attīstības koncepcijas un
stratēģijas;
• izstrādātas un aprobētas
sabiedrības iesaistīšanas, aktivitātes ierosināšanas u.c.
metodikas;
• izstrādātas un pielietotas
metodikas ilgtspējīgas attīstības indikatoru sagatavošanā;
• veikta pašvaldību
ilgtspējīgas attīstības stratēģiskā un rīcības plānošana;
• izstrādāti un aprobēti
praksē pirmie ilgtspējīgas attīstības rīcības programmu modeļi
dažāda līmeņa pašvaldībās.
Vietējās Agenda 21 rīcības
programmas tiek uzsāktas ne tikai pašvaldībās, bet arī skolās,
kas vienlaikus kalpo par svarīgu katalizatoru pašvaldību vietējo
Agenda 21 attīstībai. Pilnvērtīga vietējās Agenda
21 uzsākšana tomēr prasīs ievērojami ilgu laika periodu, jo
nepieciešamas būtiskas izmaiņas pašvaldību ikdienas darbībā un
vietējās Agenda 21 organizēšanā, galveno mērķa grupu
identifikācijā un iesaistīšanā, finansējuma piesaistīšanā.
Mērķi
• Integrēt ilgtspējīgas
attīstības principus visos galvenajos valsts politikas
dokumentos, kas attiecas uz pašvaldībām.
• Vietējās un reģionālajās
pašvaldībās pieņemt lēmumus par vietējā Agenda 21 procesa
uzsākšanu.
• Iesaistīt sabiedrību vides
aizsardzības un sociāli ekonomiskās attīstības galveno problēmu
un iespēju novērtēšanā, nodrošinot konsultācijas.
• Pašvaldību, kā arī
nevalstisko organizāciju un valsts, t.sk. vietējo izglītības
institūciju darbā iesaistīt apmācītus un starptautisko pieredzi
apguvušus speciālistus.
• Atbalstīt vietējo
Agenda 21 tīklu veidošanu un pieredzes apmaiņu
Baltijas jūras reģionā, veicināt informācijas izplatīšanu par
vietējo Agenda 21.