Par informatīvo ziņojumu "Latvijas Nacionālais ziņojums "Rio + 10"ANO Vides un attīstības konferencei Johannesburgā"

95. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Vēl vairāki desmiti mazo HES bija projekta stadijā. Kopumā

mazo HES saražotā elektroenerģija veido mazāk nekā 1% no kopējā

elektroenerģijas patēriņa Latvijā.

Lai gan no ilgtspējīgas attīstības

viedokļa šāds atbalsta mehānisms veicināja elektroenerģijas

ražošanu nelielos daudzumos un vietējo uzņēmējdarbību, tomēr

praksē atklājās, ka, ekonomiski stimulējot mazo HES darbību,

vienlaikus tika veicināta dabas resursu noplicināšana, kas īpaši

negatīvi ietekmēja bioloģisko daudzveidību. Turklāt daudzi jaunie

HES būvniecības projekti apdraudēja vairāku upju ekosistēmas.

Ņemot vērā reljefu un upju tecējuma ātrumu, vairāku jaunu HES

celtniecība izraisītu upju aizsprostošanos, samazinātu skābekļa

daudzumu upēs un ievērojami traucētu zivju migrāciju.

Reglamentējošo aktu trūkums radīja situāciju, ka ekonomiskās

intereses nonāca pretrunā ar vides aizsardzības interesēm.

Šāda situācija radīja pretrunas

arī ar Latvijai saistošām starptautiskām normām (Bernes

konvencija un HELCOM rekomendācijas). Staiceles HES celtniecības

projekts uz Salacas upes, kas izraisīja plašas diskusijas,

apdraudētu lašu populāciju Baltijas jūrā, jo HES radītu nopietnus

šķēršļus lašu nārstošanai upē.

Ņemot vērā negatīvās tendences,

2001. gada vidū vairākas organizācijas uzsāka plašu kampaņu pret

mazajām HES un dubultā tarifa piemērošanu. Kampaņas laikā tika

apsekotas upes un izstrādāti priekšlikumi nepieciešamajām

izmaiņām normatīvajos aktos. 2001. gada beigās tika izstrādāts

upju saraksts, uz kurām mazo HES celtniecība bioloģiskās

daudzveidības saglabāšanas nolūkos nav pieļaujama. 2002. gada

sākumā stājās spēkā MK noteikumi, nosakot aizliegumu jebkādu

hidrotehnisko būvju celtniecībai uz 220 Latvijas upēm. Tāpat

2001. gadā tika noteikti ierobežojumi mazo HES darbības

uzsākšanai, nosakot pasākumu kopumu, kas jāveic, lai nodrošinātu

zivju resursu aizsardzību upēs.

Politikas dokumenti

-Vides aizsardzības politikas

plāns Latvijai, 1995

-Bioloģiskās daudzveidības

nacionālā programma, 2000

-Latvijas enerģētikas nacionālā

programma 1997.-2002., 1997

-Valdības politika enerģētikā,

1999

-Valsts energoefektivitātes

stratēģija, 2000

Mērķi

• Saskaņot ekonomiskās

intereses ar vides aizsardzības prasībām.

• Veicināt elektroenerģijas

ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem.

5.4. Vietējā

"Agenda 21"

Ilgtspējīgas attīstības sekmīgas

nodrošināšanas pamatus nosaka tās realizācija iedzīvotājiem

vistuvākajā pārvaldes līmenī - vietējās pašvaldībās. Vietējās

Agenda 21 process pašlaik ir uzsākts salīdzinoši nedaudzās

Latvijas pašvaldībās, t.i., 20 no 576 pašvaldībām. Galvenokārt

tās ir pilsētu pašvaldības, ieskaitot galvaspilsētu Rīgu.

"Teritorijas plānošanas likums" ar

tajā iestrādātajām vides aizsardzības prasībām, administratīvi

teritoriālā reforma un pašvaldību brīvprātīgās sadarbības

apvienību veidošanās visos Latvijas reģionos ievērojami ietekmē

vietējo Agenda 21 darbību.

Vietējās Agenda 21 process

Latvijā, tāpat kā citur Austrumeiropā, ir sācies vēlāk nekā

Eiropā. Kopš 1995. gada ir pieaudzis vietējās Agenda 21

procesos saistīto projektu skaits, īpaši pateicoties

starptautiskajām, divpusējās sadarbības programmām un

finansējumam, kā arī pieaugot Latvijas pašvaldību pieredzei.

Nozīmīgas ir arī aktivitātes, kas pēc būtības atbilst vietējo

Agenda 21 saturam, piemēram, pašvaldību vides

politikas un rīcības programmu izstrāde, energosaimniecības,

ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas projektu

realizācija u.c. Kaut gan pašvaldību aktivitāte nav liela, tomēr

pašvaldības, kas iesaistījušās vietējās Agenda 21

procesos, ir uzlabojušas vides un ekonomisko stāvokli

salīdzinājumā ar citām pašvaldībām.

Pašvaldības veiksmīgi realizē

dažādu starptautisku organizāciju sadarbības projektus. Sekmīgi

attīstās sadarbība ar ICLEI, Baltic Local Agenda 21

forumu, Union of Baltic Cities, izstrādājot Baltijas jūras

reģiona pilsētām ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

Uzkrātā pieredze ilgtspējīgas

attīstības modeļprojektos - Jūrmalas un Rīgas, kā arī Bārtavas

reģiona 8 vietējo pašvaldību iestrādes ļauj novērtēt vietējās

Agenda 21 procesu - Latvijas pašvaldībās praktiski

ir apgūtas visas galvenās sastāvdaļas ilgtspējīgas attīstības

plānošanā:

• izstrādātas pirmās

pašvaldību ilgtspējīgas attīstības koncepcijas un

stratēģijas;

• izstrādātas un aprobētas

sabiedrības iesaistīšanas, aktivitātes ierosināšanas u.c.

metodikas;

• izstrādātas un pielietotas

metodikas ilgtspējīgas attīstības indikatoru sagatavošanā;

• veikta pašvaldību

ilgtspējīgas attīstības stratēģiskā un rīcības plānošana;

• izstrādāti un aprobēti

praksē pirmie ilgtspējīgas attīstības rīcības programmu modeļi

dažāda līmeņa pašvaldībās.

Vietējās Agenda 21 rīcības

programmas tiek uzsāktas ne tikai pašvaldībās, bet arī skolās,

kas vienlaikus kalpo par svarīgu katalizatoru pašvaldību vietējo

Agenda 21 attīstībai. Pilnvērtīga vietējās Agenda

21 uzsākšana tomēr prasīs ievērojami ilgu laika periodu, jo

nepieciešamas būtiskas izmaiņas pašvaldību ikdienas darbībā un

vietējās Agenda 21 organizēšanā, galveno mērķa grupu

identifikācijā un iesaistīšanā, finansējuma piesaistīšanā.

Mērķi

• Integrēt ilgtspējīgas

attīstības principus visos galvenajos valsts politikas

dokumentos, kas attiecas uz pašvaldībām.

• Vietējās un reģionālajās

pašvaldībās pieņemt lēmumus par vietējā Agenda 21 procesa

uzsākšanu.

• Iesaistīt sabiedrību vides

aizsardzības un sociāli ekonomiskās attīstības galveno problēmu

un iespēju novērtēšanā, nodrošinot konsultācijas.

• Pašvaldību, kā arī

nevalstisko organizāciju un valsts, t.sk. vietējo izglītības

institūciju darbā iesaistīt apmācītus un starptautisko pieredzi

apguvušus speciālistus.

• Atbalstīt vietējo

Agenda 21 tīklu veidošanu un pieredzes apmaiņu

Baltijas jūras reģionā, veicināt informācijas izplatīšanu par

vietējo Agenda 21.