8. pants

Lauku atbalsta dienests informē

atbalsta saņēmēju par maksājuma lielumu un veic maksājumu.

2.1. Atbalsta

pieteikumu administrēšanas sistēma

Atbalsta pieteikumu

administrēšanas sistēma sastāv no šādiem reģistriem/sistēmām:

2.1.1. Klientu reģistrs

Klientu reģistrā tiek uzkrāta

informācija par atbalsta pretendenta identitāti, dati par viņa

saimniecību, bankas konta rekvizīti, kā arī informācija ar

klienta reģistrācijas veikšanu. Katram klientam tiek piešķirts

unikāls identifikācijas numurs, kuru viņš izmanto visos

atbalsta pieteikumos.

2.1.2. Atbalsta pieteikumu

uzskaites sistēma

Atbalsta pieteikumu uzskaites

sistēmā tiek ievadīti klienta iesniegtie dati no atbalsta

pieteikuma formām par katru atbalsta veidu atsevišķi. Pēc klienta

numura vai vārda sistēma viņu automātiski atpazīst (obligāti

iepriekš ir jābūt reģistrētam klientu reģistrā), līdz ar to šajā

reģistrā tiek ievadīta tikai tā informācija, kas attiecas uz

konkrēto atbalsta veidu.

2.1.3. Atbalsta veidu, nosacījumu,

tiesību un likmju sistēma

Sistēmā tiek ietverta informācija

par to, kādus nosacījumus ir jāievēro atbalsta pretendentam, lai

tas varētu pretendēt uz atbalsta saņemšanu. Šajā sistēmā parādās,

vai atbalsta pretendentam ir tiesības saņemt konkrētus atbalsta

veidus.

2.1.4. Riska analīzes un kontroles

sistēma

Sistēma veic administratīvās

iesniegto pieteikumu pārbaudes ar citiem reģistriem (Lauku

reģistru, Ganāmpulku un dzīvnieku reģistru, Piena kvotu

reģistru); veic riska analīzi, lai noteiktu, kur ir nepieciešamas

fiziskās kontroles saimniecībās uz vietas; veic arī kontrolējamo

saimniecību atlasi pēc nejaušības principa; izveido kontrolējamo

saimniecību sarakstu; apkopo kontroļu rezultātus. Tālākā nākotnē

plānots ieviest arī attālināto kontroli, izmantojot

multispektrālos satelītattēlus.

Administratīvā kontrole tiek

veikta, pārbaudot vai atbalsta pieteikumā deklarētie dati atbilst

Atbalsta pieteikuma uzskaites sistēmas un klientu reģistra, Lauku

reģistra un Ganāmpulku un dzīvnieku reģistra datiem. Līdz ar to

ir jānodrošina ātra datu apmaiņa starp reģistriem, iespēja

pastāvīgi aktualizēt datus, kā arī jānovērš jebkādas

nesankcionētas pieejas iespējas šiem datiem.

Kontroli uz vietas veic,

pamatojoties uz riska analīzes rezultātiem, atlasot pretendentus

5 - 10 % apjomā no visiem iesniegtajiem pieteikumiem uz konkrētu

atbalstu.

Administratīvā kontrole un

kontrole uz vietas ir jāveic tā, lai nodrošinātu efektīvu

pārbaudi atbilstībai tiem noteikumiem, saskaņā ar ko atbalsts

tiek sniegts.

Par bāzi kontrolei uz vietas var

izmantot SAPARD programmas ietvaros veiktās kontroles uz vietas

procesa pieredzi. Lai nodrošinātu kontroles uz vietas vienotās

kontroles sistēmas ietvaros, būs nepieciešams īpaši sagatavots

personāls, kurš būs jānodrošina ar rokasgrāmatām, kurās tiks

aprakstītas kontroles procedūras, kā arī ar GPS tehniku, kas

izmantojot satelītsakarus ļauj noteikt atrašanās punkta

koordinātes lauku kontrolē.

Latvija var noteikt savus

kritērijus, papildus tiem, kas ir minēti Eiropas Savienības

likumdošanā, riska analīzei, lai pēc pieteikumiem izvēlētos

saimniecības, kuras tiek pakļautas kontrolei uz vietas.

2.1.5. Atbalsta lieluma

aprēķināšanas sistēma

Sistēmā tiek aprēķināts klientam

izmaksājamās naudas daudzums, kas tiek nosūtīts uz maksājumu un

atskaišu sistēmu. Nauda tiek aprēķināta par katru klienta

pieteikumu atsevišķi, ievērojot visus nosacījumus un kontroļu

rezultātus.

Kopš 2001.gada 1.janvāra Lauku

atbalsta dienests ir uzsācis datorizētu subsīdiju administrēšanu.

Ir izveidota atbalsta pieteikumu uzskaites sistēma un klientu

reģistrs uz ORACLE bāzes, un šobrīd ir jau reģistrēti 9500

atbalsta maksājumu saņemšanas pretendenti. Lai uz iestāšanās

brīdi varētu nodrošināt ātru un efektīvu pieteikumu reģistrēšanu,

2003.gadā būs jāveic ES atbalsta pretendentu priekšreģistrācija.

Pretendentu skaits, kas varētu tikt reģistrēts klientu reģistrā,

tiek prognozēts ap 80 000 - 120 000.

Lai nodrošinātu atbalsta

pieteikumu uzskaites sistēmas un klientu reģistra funkcionēšanu

IAKS ietvaros, pašreiz esošā atbalsta pieteikumu uzskaites

sistēma un klientu reģistrs ir jāsavieto ar citiem reģistriem, ir

jānodrošina ātra un droša datu apmaiņa, kā arī tas ir jāaktualizē

un regulāri jāpapildina.

Svarīgs nosacījums ir tas, ka

atbalsta pieteikumu uzskaites sistēmā un klientu reģistrā

reģistrētie dati ļauj noteikt katra lauksaimnieka identitāti, un

nodrošina sasaistes iespējas ar citām valsts informācijas

sistēmām.

Lauku atbalsta dienestā ir

jāizveido atbilstoši ierīkotas darba vietas, jāpiesaista papildus

cilvēku resursi un jānodrošina to apmācība. Tāpat būtiska šajā

posmā ir informācijas dokumentācijas (brošūru) nosūtīšanas un

atbalsta piešķiršanas procesa izstrāde; reģistrācijas pieteikumu

veidlapu un informācijas nosūtīšana zemniekiem; pieteikumu

reģistrācijas procesa izstrāde (kādas darbības ir jāautomatizē,

bet kādas nav); dokumentu pārbaude (vai visi ir iesniegti un

nedublējas); pieteicēju informēšana par reģistrāciju; pieteikto

datu pareizības pārbaude; negatīvas atbildes rezultātā -

atteikumu reģistrācija.

2.2. Ganāmpulku

un dzīvnieku reģistrs

Ganāmpulku un dzīvnieku reģistrs

ir nozīmīga integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas

sastāvdaļa, jo būtiska ES tiešo maksājumu daļa lauksaimniecībā

attiecas tieši uz dzīvniekiem.

Ganāmpulku un dzīvnieku reģistrs

Latvijā jau eksistē kopš 1998.gada, tā uzturēšanu nodrošina

Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes

centrs".

Ganāmpulku un dzīvnieku reģistrs

ir izveidots, lai nodrošinātu:

1) vienotu ganāmpulku un dzīvnieku

reģistra uzturēšanu valstī, saskaņā ar Latvijas Republikas un

Eiropas Savienības prasībām;

2) informāciju kontroles un

uzraudzības valsts funkciju veikšanai lopkopības nozarē;

3) dzīvnieku un lopkopības

produkcijas izsekojamību un ražības palielināšanu.

Reģistra pamatelementi ir:

1. ganāmpulks (unikāls kods un

novietnes adrese);

2. ganāmpulka īpašnieks (personas

kods vai uzņēmuma reģistrācijas kods);

3. dzīvnieks (liellopi, cūkas,

aitas, kazas un zirga - identitātes numurs).

Lai nodrošinātu ganāmpulku un

dzīvnieku reģistra kā datorizētas datu bāzes funkcionēšanu IAKS

ietvaros, jāuzlabo esošais ganāmpulku un dzīvnieku reģistrs,

nodrošinot datu kvalitāti, to regulāru papildināšanu un

aktualizāciju, ātru un drošu datu apmaiņu elektroniskā veidā, pēc

datu bāzes struktūras, kas būs savietojama ar pārējām IAKS

sistēmām un reģistriem. Ir jāizveido tiešsaistes režīms kontroles

vajadzībām un jānodrošina datu pieejamība izmantojot

Internetu.

2.3. Lauku

reģistrs

Lauku reģistrs ir nozīmīga IAKS

sastāvdaļa, jo lielākā Eiropas Savienības tiešo maksājumu daļa ir

platībmaksājumi.

Lauku reģistra izveide ir

visdarbietilpīgākais uzdevums šobrīd. Tas sastāvēs no divām

daļām:

1) grafiskās daļas, kurā tiks iekļautas

digitizētas lauku bloku kartes visai lauksaimniecībā

izmantojamajai zemei;

2) tekstuālās daļas - kurā ir katra bloka

identifikācijas numurs un informācija par lietotāju un zemes

platībām.

Lauku reģistrs tiks veidots kā

ģeogrāfiskā informācijas sistēma. Lauku reģistra pamatvienība ir

lauku bloks - nepārtraukts lauksaimniecībā izmantojamās zemes

gabals, kuru norobežo stabilas un nemainīgas dabiskās robežas

vai, atsevišķos gadījumos, īpašuma robežas. Lauku blokā

atradīsies viens vai vairāki blakusesoši lauki, kuros tiks

audzētas viena vai vairākas kultūras un ko apstrādās viens vai

vairāki lauksaimnieki.

Lauku reģistra tekstuālajai daļai

tiks nodrošināta sasaiste ar Nekustamā īpašuma valsts kadastru un

Zemesgrāmatas valsts informācijas sistēmu.

Lauku reģistra grafiskā daļa

Latvijā tiks veidota uz digitālo ortofoto karšu pamata, tajos

iezīmējot atsevišķus lauku blokus, ar minimālo platību 0,3 ha.

Lauku reģistrs netiek veidots tikai uz kadastra pamata, jo

īpašuma robežas nesakrīt ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes

dabiskajām robežām, kas apgrūtina kontroles iespējas un

nenodrošina korektus maksājumus.

Lai iegūtu pēc iespējas precīzāku

pārskatu par situāciju dabā, Lauku reģistrs būs regulāri

jāaktualizē, līdz ar ko būs jāveic pilna Latvijas teritorijas

aerofotogrāfēšana, lai iegūtu jaunas ortofotokartes. Katru gadu

ir jāaktualizē informācija par 20 % lauku bloku.

Lauku bloku iezīmēšana visā

Latvijas teritorijā būtu jāpabeidz līdz 2003.gada otrajai

pusei.

Pēc Lauku reģistra izveides ir

jānodrošina šī reģistra saikne ar Ganāmpulku un dzīvnieku

reģistru un Atbalsta pieteikumu uzskaites sistēmu un Klientu

reģistru, tas būs jāveido pieejams tiešsaistes režīmā, lai

nodrošinātu efektīvas administratīvās un lauku kontroles.

Lauku reģistrs ir viens no

svarīgākajiem IAKS elementiem, un kā liecina ES dalībvalstu

pieredze tā pilnīgai izveidei ir nepieciešami vairāki gadi.

Zviedrijā lauku bloku iezīmēšana noritēja divus gadus (1996. -

1998.gads) un tam kopumā tika patērētas 86 000 stundas. To

iezīmēšanā piedalījās 125 Zemes dienesta darbinieki. Pēc Lauku

reģistra izveidošanas, tā uzturēšanu un aktualizēšanu Zviedrijā

nodrošina 20 darbinieki. Katru gadu tiek aktualizēta informācija

par 10 % lauku bloku.

Lauku reģistru veido Lauku

atbalsta dienests, izstrādājot Lauku reģistra projektu, ieskaitot

informācijas sistēmas izveides projektu. Lauku reģistra

izveidošana ir plānota pēc šādas kārtības: Valsts zemes dienests

un Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz lauku bloku zīmēšanas

metodiku un divpusējo līgumu starp Lauku atbalsta dienestu un

Valsts zemes dienestu, zīmē visai Latvijas Republikas teritorijā

esošajai lauksaimniecībā izmantojamai zemei lauku bloku robežas,

izmantojot Valsts zemes dienestā pieejamās ortofotokartes,

vienkāršotās topogrāfiskās kartes, Nekustamā īpašuma valsts

kadastra reģistra un arhīva informāciju. Valsts zemes dienestā

sagatavotos Lauku reģistra grafiskās daļas materiālus uzglabā

līdz brīdim, kad tās tiek nodotas Lauku atbalsta dienesta rīcībā.

Savukārt Lauku atbalsta dienests savlaicīgi izstrādā un nodrošina

Lauku reģistra informācijas sistēmu ieviešanu līdz 2003.gada 4.

ceturksnim.

Lai savlaicīgi pabeigtu visu lauku

bloku iezīmēšanu visā Latvijas teritorijā, Lauku atbalsta

dienestam ir jāslēdz līgums ar Valsts zemes dienestu par

grafiskās daļas datu sagatavošanu (lauku bloku zīmēšanu).

Kopumā, lai sazīmētu lauku blokus visai lauksaimniecībā

izmatojamai zemei Latvijā ir nepieciešami vismaz 390 tūkstoši

latu. Taču pašreizējie finansu līdzekļi nav pietiekoši, lai

uzsāktu šos pasākumus 2002.gadā. Taču savlaicīgi organizējot

darbus, lauku reģistru iespējams izveidot līdz iestāšanās brīdim

ar nosacījumu, ja 2002.gadā lauku bloku robežu zīmēšanas darbi

izpildīti vismaz 20 % apjomā. Tādēļ Lauku atbalsta dienests un

Valsts zemes dienests jāveic visas lauksaimniecībā izmantojamās

zemes bloku robežu zīmēšanu šādā secībā:

• 2002.gads: augusts -

decembris - 15 - 20 % no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes

platības, atkarībā no finansējuma apjoma un finansējuma

piešķiršanas laika (nepieciešamais finansējums - 70 000 LVL);

• 2003.gads - 80 - 85 % no

visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības (nepieciešamais

finansējums - 320 000 LVL).

Lauku atbalsta dienests un Valsts

zemes dienests šo darbu veikšanai nodrošina nepieciešamo

speciālistu iesaistīšanu, atkarībā no finansējuma apjoma.

Kā arī Lauku atbalsta dienests

plāno regulāru lauku bloku robežu grafiskā materiāla atjaunošanu,

bet Valsts zemes dienests nodrošina jaunu ortofoto karšu

izgatavošanu vienreiz piecos gados.

2.4. Maksājumu

un atskaišu sistēma

Maksājumu un atskaišu sistēma

sastāv no:

1) maksājumu moduļa;

2) grāmatvedības moduļa;

3) atskaišu moduļa (tai skaitā x -

tabulas).

Maksājumu sistēmā ir jānodrošina

sekojoši procesi: galīgās izmaksājamās summas aprēķināšana,

informācijas nosūtīšana atbalsta saņēmējam par atbalsta summas

lielumu pēc izmaksāto avansu un ieturējuma atskaitīšanas,

atbalsta maksājumu veikšana, veikto maksājumu uzskaite un

atskaišu sagatavošana. Šīs sistēmas izveidošanai un darbības

nodrošināšanai arī ir nepieciešami papildus cilvēkresursi un

finansu resursi.

Dalībvalstij regulāri ir jānosūta

ziņojumi par integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas

ieviešanu, situāciju pabalstu izmaksāšanā, pieteikumu skaitu,

veikto pārbaužu rezultātiem utt. Latvijai ir jānodrošina

atbilstoša programmatūra, kura apkopo integrētās administrēšanas

sistēmas un maksājumu sistēmas datus un sagatavos atskaites

atbilstoši ES prasībām. Šādas programmatūras izstrāde vai iegāde

un tās piemērošana Latvijas situācijai prasa papildus finansu

līdzekļus.

2.5. Ar IAKS saistītās

sistēmas

Tā kā IAKS mērķis ir nodrošināt

maksājumu administrēšanu, novēršot vairākkārtējas un

neatbilstošas tiešo maksājumu izmaksas, tam ir jābūt saistītam ar

citām sistēmām: