1. pants

Eiropas

Savienības prasības valsts nodevu piemērošanai

Lai sagatavotos integrācijai

Eiropas Savienības iekšējā tirgū, Latvijai ir jāievieš tās ES

direktīvas, kas reglamentē nodokļu jautājumus. Nodokļu sadaļā ir

ietverta arī Eiropas Padomes 1969.gada 17.jūlija direktīva

69/335/EEC, kas regulē nodevu uzlikšanu kapitālsabiedrību

izveidošanai, citu juridisko personu pārveidošanai

kapitālsabiedrībās, kapitālsabiedrību kapitāla palielināšanai

u.c. (Council directive of 17 July 1969 concerning indirect

taxes on the raising capital (69/335/EEC)), ar grozījumiem,

kas izdarīti ar Eiropas Padomes 1985.gada 10.jūnija Direktīvu

85/303/EEC un Eiropas Padomes 1974.gada 7.novembra Direktīvu

74/553/EEC (turpmāk - Direktīva).

Direktīva atļauj uzlikt

darījumiem, kas saistīti ar kapitālsabiedrību izveidošanu,

pārveidošanu un kapitāla palielināšanu, vienīgi kapitāla nodevu

(capital duty).

Risinot jautājumu, kas saistīts ar

kapitāla nodevu, dalībvalstīm jāņem vērā, ka Direktīvas preambulā

ir noteikts, ka kapitāla nodeva ekonomiskā ziņā kaitē uzņēmumu

reorganizācijai un attīstībai, tā rada diskrimināciju, obligāto

maksājumu uzlikšanu komercdarbības organizācijai, kas traucē

brīvai kapitāla kustībai. Tādējādi Direktīvas preambulā kā

risinājums kapitāla brīvas kustības nodrošināšanai ir piedāvāts

kapitāla nodevas atcelšana, tomēr, ja budžeta ieņēmumu

samazinājums šādu pasākumu dēļ dažām dalībvalstīm nav pieņemams,

tad šā iemesla dēļ dalībvalstis var uzlikt kapitāla nodevu visiem

darījumiem, kam to jāpiemēro saskaņā ar direktīvu, protams, vienā

dalībvalstī nodevu iekasējot ar vienotu likmi.

Kapitāla nodeva, ja tāda valstī ir

noteikta, obligāti jāpiemēro kapitālsabiedrības izveidošanas,

citu juridisko personu pārveidošanas par kapitālsabiedrību,

kapitālsabiedrības kapitāla palielināšanas, kā arī juridiskas

personas faktiskā vadības centra pārcelšanas vai juridiskās

adreses pārcelšanas uz kādu dalībvalsti gadījumā.

Bez tam, ja kapitāla nodeva ir

noteikta, dalībvalsts to papildus var uzlikt arī kapitāla

sabiedrības kapitāla palielināšanai, izmantojot sabiedrības pašu

kapitālu (peļņu vai rezerves), aizņēmumiem, ja kreditoram ir

tiesības uz šīs uzņēmējsabiedrības peļņas daļu vai aizņēmumiem,

kas saņemts no personām, kas saistītas ar sabiedrību vai

īpašniekiem.

Direktīva arī atļauj atsevišķus

atbrīvojumus no kapitāla nodevas, piemēram, sabiedrisko

pakalpojumu sniedzējiem vai komercsabiedrībām, kas darbojas visas

sabiedrības labā.

Neatkarīgi no tā, vai dalībvalsts

uzliek kapitāla nodevu, vai neuzliek, ar Direktīvu ir aizliegts

uzlikt jebkādus citus nodokļus vai nodevas, piemēram, akciju,

citu kapitāla daļu, vērtspapīru vai sertifikātu izveidei,

vērtspapīru emisijai publiskajā apgrozībā, kotēšanas uzsākšanai

biržā, laišanai tirgū u.c.

2.Pašreizējās

situācijas raksturojums

Šobrīd atbilstoši Latvijas

Republikā esošajai valsts nodevu sistēmai attiecībā uz

kapitālsabiedrībām pastāv tikai viena valsts nodeva, kas tiek

uzlikta darījumiem, kas būtībā atbilst Direktīvā 69/335/EEC

paredzētajai kapitāla nodevai attiecībā uz publisko akciju

sabiedrību kapitāla palielināšanu, emitējot akcijas. Tā ir valsts

nodeva par vērtspapīru reģistrāciju un laišanu publiskajā

apgrozībā saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 11.panta

otrās daļas 22.punktu un Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra

noteikumiem Nr.399 "Noteikumi par valsts nodevu par vērtspapīru

reģistrāciju un laišanu publiskajā apgrozībā".

Par vērtspapīru reģistrāciju un

laišanu publiskajā apgrozībā ir noteiktas šādas valsts nodevas

likmes:

* par ieguldījumu apliecību

reģistrāciju - 1000 latu;

* par akciju reģistrāciju - 0,1

procenta apmērā no reģistrējamo akciju nominālvērtību kopsummas,

bet ne mazāk kā 200 latu un ne vairāk kā 3500 latu;

* par tādu vērtspapīru

reģistrāciju, kuros nostiprinātas emitenta parāda saistības, ja

šo vērtspapīru dzēšanas termiņš ir:

- līdz gadam, - 200 latu;

- no gada līdz diviem gadiem

(ieskaitot), - 0,1 procenta apmērā no reģistrējamo vērtspapīru

nominālvērtību kopsummas, bet ne mazāk kā 200 latu un ne vairāk

kā 300 latu;

- no diviem līdz pieciem gadiem

(ieskaitot), - 0,1 procenta apmērā no reģistrējamo vērtspapīru

nominālvērtību kopsummas, bet ne mazāk kā 200 latu un ne vairāk

kā 500 latu;

- virs pieciem gadiem, - 0,1

procenta apmērā no reģistrējamo vērtspapīru nominālvērtību

kopsummas, bet ne mazāk kā 200 latu un ne vairāk kā 1000

latu.

No valsts nodevas tiek atbrīvoti

privatizējamo valsts īpašuma objektu vērtspapīri, kuri tiek

reģistrēti saskaņā ar likuma "Par vērtspapīriem" 5.panta trešo

daļu.

Tādējādi ar valsts nodevu ir

aplikts tikai viens no direktīvā noteiktajiem darījumiem, turklāt

Direktīvas 11 (a) pants aizliedz uzlikt citas nodevas akciju un

vērtspapīru emisijai, izņemot vispārējo kapitāla nodevu.

Latvijai ir jāievēro Eiropas

Savienības prasības attiecībā uz Latvijas normatīvo aktu

saskaņošanu ar ES direktīvām, šajā gadījumā ar tām, kas

reglamentē nodokļu un nodevu jautājumus. Šobrīd LR nodevu sistēma

paredz vienu valsts nodevas objektu, kas līdzīgs kapitāla nodevai

Direktīvas 69/335/EEC izpratnē, - publisko kapitālsabiedrību

vērtspapīru reģistrāciju un laišanu publiskajā apgrozībā.

Direktīvā dotais regulējums

neparedz uzlikt nodevu tikai vienam no darījumu veidiem, jo tas

nenodrošina nodevu sistēmas neitralitāti pret izvēlētu

uzņēmējsabiedrības juridisko formu.

Saskaņā ar Direktīvas 7.pantu

dalībvalstīs no kapitāla nodevas atbrīvo darījumus, kuriem uz

1984.gada 1.jūliju bija piešķirts atbrīvojums no nodevas vai

kuriem uzliktās nodevas likme bija 0,5% no kapitālsabiedrības

kapitāla vai mazāka. Savukārt saskaņā ar Direktīvas 7.panta otro

daļu dalībvalstis var izvēlēties vai uzlikt kapitāla nodevu

visiem darījumiem, kuri obligāti ir apliekami, ar vienotu likmi,

kas nepārsniedz 1% no pamatkapitāla, vai arī visiem minētajiem

darījumiem nepiemērot nekādus maksājumus.

Uzskatām, ka labākais risinājums

Latvijas Republikas valsts nodevu sistēmai būtu atbrīvot šo

vienīgo kapitāla nodevai atbilstošo valsts nodevas objektu -

vērtspapīru reģistrāciju un laišanu publiskā apgrozībā no valsts

nodevas maksājuma.

Ja netiks atcelta valsts nodeva

par vērtspapīru reģistrāciju un laišanu publiskā apgrozībā,

netiks nodrošināta nodevu sistēmas atbilstība Eiropas Savienības

prasībām.