7. pants

Pieaugušo izglītība

Latvijā 2020. gadā bija 1 907 675 iedzīvotāji, t. sk. 1 037

556 iedzīvotāji 25-64 g. v. (CSP, 2020). Saskaņā ar Darba spēka

apsekojumu, kas ir saistošs ES valstīm, iedzīvotāju (25-64 g. v.)

īpatsvars, kas piedalījušies pieaugušo izglītībā četru nedēļu

laikā pirms aptaujas 2019. gadā bija 7,4% (2014. g. -

5,6%). Aktīvāk mācībās piedalījušies jaunie pieaugušie (25-34

g.v.) - 13,% (2014. g. - 10,4%). Turpretim pirmspensijas vecuma

iedzīvotāju dalība bija ievērojami zemāka - tikai 3,4% 55-64 g.

v. bija iesaistīti mācībās (2014. g. -

2,2%). Vīrieši mazāk iesaistījās mācībās nekā sievietes - 5,4%

un 9,3% attiecīgi (2014. g. - 4,9% un 6,3%).

Savukārt aplūkojot pieaugušo aktivitāti izglītībā 12

mēnešos (2016), secināms, ka 47,5% aptaujāto (2011.

gadā - 32,4%) ir mācījušies formālajā izglītībā un/vai

piedalījušies neformālās izglītības pasākumos. Galvenokārt dalība

izglītības aktivitātēs bija saistībā ar darbu (83,1%), lai

uzlabotu savas darba prasmes un veicinātu karjeras iespējas.

52,5% respondentu nepiedalījās izglītības aktivitātēs. Kā

galvenais iemesls tika minēts "mācības bija pārāk dārgas,

nevarēja atļauties", to atzīmēja 48,4% respondentu.

Sarindojot mācību šķēršļus pēc nozīmīguma - ar darbu saistītie

šķēršļi tika minēti 17,7% (12,6% - "nevarēja savienot ar

darba grafiku" un 5,1% - nebija darba devēja atbalsta) un

14,5% - "pārāk dārgas mācības".