3. pants

Saskaņā ar Ministru kabineta

2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras

pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju,

valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa

piešķiršanu" 12.3.punktā noteikto kultūras pieminekļu sarakstā kā

vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut būves, ēkas

un to konstrukcijas (arī to detaļas un rotājumus), kas ir

raksturīgas noteiktam Latvijas reģionam.

Jaunās pils kultūrvēsturiskā vērtība atbilst

Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474

"Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību,

izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi

degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 12.3.punktā noteiktajiem

kritērijiem.

Rencēnmuižas Jaunā pils

celta 1886.gadā. Nama būvapjoms veidots līdzīgi renesanses

laikmeta villu arhitektūrai ar lēzeniem jumtiem, sānu rizalītiem,

tomēr kopumā fasāžu risinājumā ievērota simetrija. Fasāžu apdarē

izmantotas profilētas dzegas, ornamentālas ķieģeļu joslas

starpstāvu dzegām, dekoratīvi kokgriezumi zelmiņos, logu aplodas,

ieejas divviru durvis greznotas ar profilētiem pildiņiem. Ēkai

daļēji saglabājušies oriģinālie logi. Zem pils atrodas pagrabs.

Blakus galvenajai ieejai nišā saglabājies sgrafito tehnikā

veidots bruņinieka attēls, tā vairogā ir muižas īpašnieka Karla

Georga fon Krīgsmaņa (Kriegsmann) iniciāļi. Ēkas

oriģinālais plānojums pamatā ir saglabājies, iekštelpās

saglabājušās atsevišķas 19.gadsimta 2.puses durvju vērtnes,

logailu apdares dekoratīvie koka paneļi, fragmentāri

saglabājusies interjera apdare un detaļas.