3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru

kabinets - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim un

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam.

Ministru kabinets norāda, ka Eiropas Komisija 2004. gada 30.

jūnijā pieņēma lēmumu "Par "Latvijas lauku attīstības

programmēšanas dokumenta 2004.-2006. gada programmēšanas

periodam" apstiprināšanu". Šis Eiropas Komisijas

apstiprinātais dokuments esot pamatots uz Lauku attīstības plānu

tādā pašā redakcijā, kāda tika ieviesta ar Noteikumiem Nr. 1002

un ietvēra nosacījumu par Pasākuma ietvaros piešķirtā atbalsta

mantošanu.

Beidzoties attiecīgajam plānošanas periodam, esot konstatēts,

ka Pasākums nesasniedz vēlamo rezultātu un izvirzītos mērķus.

Tāpēc esot nolemts Pasākumu neturpināt, tas ir, neiekļaut

nākamajos Latvijas lauku attīstības programmēšanas dokumentos.

Atbilstoši Padomes 2005. gada 20. septembra regulas (EK) Nr.

1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas

Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (turpmāk - Regula

Nr. 1698/2005) 93. panta 1. punktam 2007.-2013. gada un

2014.-2020. gada plānošanas periodos finansējums attiecīgā

atbalsta turpmākajiem maksājumiem līdz 2021. gadam esot paredzēts

tikai tām personām, kuras Pasākumā bija iesaistījušās jau

2004.-2006. gada plānošanas periodā.

Eiropas Komisijas Lauku attīstības komitejas 2011. gada 19.

oktobra sanāksmē esot secināts, ka Eiropas Lauksaimniecības

virzības un garantiju fonda (turpmāk - Lauksaimniecības garantiju

fonds) finansējums nav attiecināms uz priekšlaicīgās

pensionēšanās atbalsta mantošanu. Ministru kabinets uzskata, ka

šā atbalsta mantošana neatbilst Regulā Nr. 1257/1999 noteiktajam

mērķim un noved pie Eiropas Savienības un Latvijas Republikas

finanšu līdzekļu nelietderīgas izmantošanas.

Viens no apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmajiem mērķiem esot novērst Noteikumu Nr. 1002 neatbilstību

Regulas Nr. 1257/1999 prasībām, kā arī lietderīgas un efektīvas

finansējuma izlietošanas principam. Lauksaimnieki varot paļauties

tikai uz tāda atbalsta saņemšanu, kas atbilst Eiropas Savienības

tiesībām.