4. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru

kabinets - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

100. un 105. pantam, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību

288. panta trešajai daļai.

Apstrīdētā norma Noteikumos Nr. 378 esot ietverta,

pamatojoties uz Farmācijas likuma 5. panta 5. punktu, kā arī

ieviešot Direktīvas 2001/83/EK prasības.

Tas, ka apstrīdētā norma nosaka zāļu reklāmu vairāk

ierobežojošas prasības, nenozīmējot to, ka nebūtu ievērots

Ministru kabinetam piešķirtais pilnvarojums. Apstrīdētajā normā

ietverto prasību atbilstība likumdevēja piešķirtajam

pilnvarojumam esot izvērtējama tiešā kopsakarā ar Direktīvas

2001/83/EK prasībām un noteikto mērķi attiecībā uz zāļu

piedāvāšanu sabiedrībai. Aizliegums reklamēt zāles plašai

sabiedrībai esot pamatots ar sabiedrības veselības aizsardzību

pret pārspīlētas un nesaprātīgas reklāmas riskiem. Tas izrietot

no Direktīvas 2001/83/EK preambulas 45. apsvēruma, saskaņā ar

kuru bezrecepšu zāļu reklāma izņēmuma gadījumos ir atļauta, bet

tikai ar nosacījumu, ka tā atbilst konkrētiem, likumā noteiktiem

kritērijiem. Savukārt uz recepšu zālēm šāds izņēmums no reklāmas

aizlieguma neattiecoties, un tādējādi šai zāļu kategorijai esot

piemērojams absolūts reklāmas aizliegums. Direktīvā 2001/83/EK

ietvertais zāļu reklāmas jēdziens esot plašs. Atbilstoši šīs

direktīvas 87. panta 3. punktam neesot atļauta tāda reklāma, kas

veicina zāļu neracionālu lietošanu, turklāt šis nosacījums

attiecoties nevis tikai uz konkrēta produkta, bet uz jebkuru zāļu

neracionālu lietošanu. Tādējādi apstrīdētā norma esot pieņemta,

ievērojot Ministru kabinetam piešķirto pilnvarojumu un pārņemot

Eiropas Savienības tiesību aktus.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem bezrecepšu

zāles Latvijā tiekot lietotas plaši. Apstrīdētā norma esot

pieņemta ar mērķi mazināt bezrecepšu zāļu neracionālu lietošanu

un tādējādi aizsargāt sabiedrības veselību. Pēc Ministru kabineta

ieskata, veicināt bezrecepšu zāļu lietošanu to cenas (atlaides)

dēļ esot nesaprātīgi un tiesiski nepieņemami.

II Latvijas

tiesiskais regulējums