9. pants

Attiecībā uz Direktīvas 2001/83/EK mērķiem tās

preambula noteic:

"(2) Sabiedrības veselības aizsardzībai jābūt visu to

noteikumu pamatmērķim, kas reglamentē zāļu ražošanu, sadali un

izmantošanu.

[..]

(29) Būtu jāsaskaņo nosacījumi, kas reglamentē zāļu

piedāvāšanu sabiedrībai.

[..]

(40) Noteikumiem, kas reglamentē zāļu lietotājiem sniedzamo

informāciju, būtu jānodrošina maksimāla patērētāju aizsardzība,

lai zāles varētu lietot pareizi, balstoties uz pilnīgu un

saprotamu informāciju.

[..]

(42) Šī direktīva neskar to pasākumu piemērošanu, kas

pieņemti, ievērojot [..] direktīvu 84/450, [..] kas attiecas uz

maldinošu reklāmu [..].

[..]

(43) Visas dalībvalstis ir papildus pieņēmušas īpašus

pasākumus attiecībā uz zāļu reklāmu. Šie pasākumi atšķiras. Šīs

atšķirības var ietekmēt iekšējā tirgus darbību, jo vienā

dalībvalstī izplatītā reklāma var atstāt ietekmi citās

dalībvalstīs.

[..]

(45) Pat bezrecepšu zāļu reklamēšana iedzīvotājiem varētu

ietekmēt sabiedrības veselību, ja tā ir pārmērīga un nepārdomāta.

Ja zāļu reklamēšana iedzīvotājiem ir atļauta, tai būtu jāatbilst

dažiem būtiskiem kritērijiem, kas būtu jādefinē.

(46) Turklāt ir jāaizliedz bezmaksas zāļu paraugu izplatīšana

iedzīvotājiem reklāmas nolūkā."

Direktīvas 2001/83/EK 1. pantā jēdziens "zāles"

definēts šādi: "jebkura viela vai vielu salikums, kas

paredzēts cilvēku slimību ārstēšanai vai novēršanai. Visas vielas

vai vielu salikumus, ko var izmantot cilvēkiem, lai noteiktu

medicīnisko diagnozi vai atjaunotu, izlabotu vai mainītu cilvēku

fizioloģiskās funkcijas, arī uzskata par zālēm."

Direktīvas 2001/83/EK VIII sadaļas "Reklāma" 86.

pantā sniegta zāļu reklāmas definīcija: "zāļu reklāma nozīmē

jebkāda veida informācijas izplatīšanu, apstaigājot klientus,

aģitējot vai pamudinot viņus, nolūkā veicināt zāļu parakstīšanu,

piegādi, tirdzniecību vai patērēšanu."

Direktīvas 2001/83/EK 87. panta 3. punkts noteic, ka zāļu

reklāma veicina zāļu racionālu izmantošanu, iepazīstinot ar to

objektīvi un nepārspīlējot to īpašības, un nemaldina.

Savukārt Direktīvas 2001/83/EK 90. pantā norādīti reklāmas

paņēmieni, kas ir aizliegti:

"Zāļu reklāmā iedzīvotājiem neietilpst materiāli,

kas:

a) rada iespaidu, ka ārsta padoms vai ķirurģiska operācija nav

vajadzīga, jo īpaši piedāvājot diagnozi vai ierosinot ārstēšanu

pa pastu;

b) apgalvo, ka zāļu iedarbība ir garantēta, ka tam nav blakņu

vai ka to iedarbība ir labāka par citādas ārstēšanas vai citu

zāļu iedarbību vai ir tai līdzvērtīga;

c) apgalvo, ka veselību var uzlabot, lietojot konkrētās

zāles;

d) apgalvo, ka, nelietojot konkrētās zāles, veselība varētu

pasliktināties; šo aizliegumu nepiemēro 88. panta 4. punktā

minētajām potēšanās kampaņām;

e) vēršas tikai vai galvenokārt pie bērniem;

f) atsaucas uz zinātnieku, medicīnas darbinieku vai tādu

personu ieteikumiem, kas nepieder minētajām kategorijām, bet

savas popularitātes dēļ varētu veicināt zāļu lietošanu;

g) apgalvo, ka zāles ir pārtikas produkts, kosmētikas

līdzeklis vai cits plaša patēriņa produkts;

h) apgalvo, ka zāļu drošības vai iedarbības pamatā ir tā

dabiskums;

i) aprakstot vai sīki izklāstot kādu slimības vēsturi, varētu

novest pie kļūdainas pašdiagnozes noteikšanas;

j) nepiedienīgi, satraucoši vai maldinoši reklamē

atlabšanu;

k) nepiedienīgi, satraucoši vai maldinoši attēlo, kā slimība

vai ievainojums pārvērš cilvēka ķermeni vai kā zāles iedarbojas

uz cilvēka ķermeni vai tā daļām."

IV Iemesli, kuru

dēļ Satversmes tiesai ir šaubas par Eiropas Savienības tiesību

interpretāciju