Par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā Nr. 2022-01-01

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes

92. panta pirmajam teikumam.

Kriminālprocesuālais regulējums esot veidots tādējādi, lai

procesa virzītājs jau pirms tiesas procesa izsniegtu ar mantu

saistītajai personai lēmuma par procesa par noziedzīgi iegūtu

mantu uzsākšanu kopiju, kurā norādīts šā procesa uzsākšanas

pamatojums. Turklāt šis lēmums saturējis ne tikai no

krimināllietas izdalīto materiālu uzskaitījumu, bet arī šajos

materiālos ietverto ziņu detalizētu aprakstu un argumentāciju, ar

ko pamatots procesa virzītāja pieņēmums, ka attiecīgās mantas

izcelsme ir noziedzīga vai manta ir saistīta ar noziedzīgu

nodarījumu.

Likumdevējs apstrīdētajās normās noteicis, ka ar mantu

saistītajai personai ir tiesības iepazīties ar procesa par

noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem. Tomēr procesa

virzītājam, ņemot vērā to, ka lietas materiāli ir izmeklēšanas

noslēpums, pirms tam vajadzējis izvērtēt personas lūgumu par

iepazīšanos ar tiem un nodrošināt tai iespēju ar šiem materiāliem

iepazīties tādā apjomā, kāds konkrētajā gadījumā nepieciešams,

lai nodrošinātu pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošanu un

vienlaikus aizsargātu izmeklēšanas noslēpumu. Procesa virzītājam

esot dota rīcības brīvība, tomēr arī uzlikts pienākums rūpīgi

izvērtēt katru konkrēto gadījumu. Procesa virzītājam savu lēmumu

vajadzējis pamatot, samērojot lietā iesaistīto personu intereses

ar konkrētā kriminālprocesa interesēm un tā sekmīgu virzību.

Apstrīdētajās normās noteiktais regulējums esot bijis pietiekami

elastīgs, lai ikvienā gadījumā būtu iespējams salāgot abas šīs

intereses.

Turklāt esot jāņem vērā arī tas, ka likumdevējs bija

nodrošinājis ar mantu saistītajai personai iespēju tai

nelabvēlīgo procesa virzītāja lēmumu pārsūdzēt tiesā. Līdz ar to

likumdevējs esot nodrošinājis arī tiesas kontroli pār to, vai ir

panākts taisnīgs līdzsvars starp nepieciešamību nodrošināt pušu

līdzvērtīgu iespēju principa ievērošanu un nepieciešamību

aizsargāt izmeklēšanas noslēpumu.