8. pants

Attiecībā uz Direktīvas 2014/42 mērķiem tās

preambulā noteikts:

"(9) Šīs direktīvas mērķis ir grozīt un paplašināt

Pamatlēmumu 2001/500/TI un 2005/212/oj/?locale=LV' target='_blank' id='tooltip' rel-text='Atvērt lēmumu'> 2005/212/TI noteikumus. Attiecībā uz

dalībvalstīm, kam šī direktīva ir saistoša, minētie pamatlēmumi

būtu daļēji jāaizstāj.

[..]

(15) Ņemot vērā galīgu notiesājošu spriedumu par noziedzīgu

nodarījumu, vajadzētu būt iespējai konfiscēt nozieguma rīkus un

noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai īpašumu, kura vērtība atbilst

šādiem nozieguma rīkiem vai noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Šāds

galīgs notiesājošs spriedums var tikt pieņemts arī in

absentia tiesas procesā. Ja konfiskācija nav iespējama,

pamatojoties uz galīgu notiesājošu spriedumu, tomēr joprojām

vajadzētu būt iespējai noteiktos apstākļos konfiscēt nozieguma

rīkus un noziedzīgi iegūtus līdzekļus, vismaz aizdomās turētās

vai apsūdzētās personas slimības vai bēguļošanas gadījumos. Tomēr

šādos slimības vai bēguļošanas gadījumos šā pienākuma izpildei

pietiktu ar to, ka dalībvalstīs pastāv in absentia tiesas

process. Ja aizdomās turētā vai apsūdzētā persona bēguļo,

dalībvalstīm būtu jāveic visi atbilstīgie pasākumi un tās var

prasīt, lai attiecīgā persona tiktu izsaukta uz konfiskācijas

procedūru vai informēta par to.

[..]

(22) Šī direktīva paredz minimālos noteikumus. Tas neliedz

dalībvalstīm savos valsts tiesību aktos paredzēt plašākas

pilnvaras, tostarp, piemēram, saistībā ar to noteikumiem par

pierādījumiem.

[..]"