8. pants

Attiecībā uz Direktīvas 2014/42 mērķiem tās

preambulā noteikts:

"(9) Šīs direktīvas mērķis ir grozīt un paplašināt

Pamatlēmumu 2001/500/TI un 2005/212/oj/?locale=LV' target='_blank' id='tooltip' rel-text='Atvērt lēmumu'> 2005/212/TI noteikumus. Attiecībā uz

dalībvalstīm, kam šī direktīva ir saistoša, minētie pamatlēmumi

būtu daļēji jāaizstāj.

[..]

(15) Ņemot vērā galīgu notiesājošu spriedumu par

noziedzīgu nodarījumu, vajadzētu būt iespējai konfiscēt nozieguma

rīkus un noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai īpašumu, kura vērtība

atbilst šādiem nozieguma rīkiem vai noziedzīgi iegūtiem

līdzekļiem. Šāds galīgs notiesājošs spriedums var tikt pieņemts

arī in absentia tiesas procesā. Ja konfiskācija nav

iespējama, pamatojoties uz galīgu notiesājošu spriedumu, tomēr

joprojām vajadzētu būt iespējai noteiktos apstākļos konfiscēt

nozieguma rīkus un noziedzīgi iegūtus līdzekļus, vismaz aizdomās

turētās vai apsūdzētās personas slimības vai bēguļošanas

gadījumos. Tomēr šādos slimības vai bēguļošanas gadījumos šā

pienākuma izpildei pietiktu ar to, ka dalībvalstīs pastāv in

absentia tiesas process. Ja aizdomās turētā vai apsūdzētā

persona bēguļo, dalībvalstīm būtu jāveic visi atbilstīgie

pasākumi un tās var prasīt, lai attiecīgā persona tiktu izsaukta

uz konfiskācijas procedūru vai informēta par to.

[..]

(22) Šī direktīva paredz minimālos noteikumus. Tas

neliedz dalībvalstīm savos valsts tiesību aktos paredzēt plašākas

pilnvaras, tostarp, piemēram, saistībā ar to noteikumiem par

pierādījumiem.

[..]"