32. pants

(1) Satversmes tiesas spriedums ir

galīgs. Tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī.

(2) Satversmes tiesas spriedums ir

obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm un

amatpersonām, ieskaitot tiesas, kā arī fiziskajām un juridiskajām

personām.

(3) Tiesību norma (akts), kuru

Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska

spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes

tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav

noteikusi citādi (..)."

Pēc oficiālās statistikas, laika

posmā no 2001. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 1. decembrim

Satversmes tiesa pieņēma trīspadsmit nolēmumus, balstoties uz

privātpersonu konstitucionāliem prasījumiem. Deviņās no

trīspadsmit lietām tiesa atzina apstrīdēto reglamentējošu vai

likumdošanas priekšrakstu hierarhisko nesavienojamību un ir tos

anulējusi pilnīgi vai daļēji.

Sūdzība

Prasītāji apgalvo, ka viņu

tiesības tiek pārkāptas, balstoties uz Konvencijas Pirmā

protokola 2. pantu. Otrais prasītājs uzsver, ka, sākot ar 2004.

gadu, viņš būs spiests mācīties vidusskolā latviešu valodā, nevis

savas mātes valodā - krievu valodā, pie kuras viņš ir pieradis no

pirmās klases. Viņš apgalvo, ka, mācoties latviski, viņš nekad

nevarēs sasniegt pietiekamu izpratnes līmeni, lai mācītos tikpat

sekmīgi un ar tādu pašu atdevi, kā viņš mācītos mātes valodā.

Tātad pastāv draudi par krieviski runājošo bērnu izglītības

līmeņa vispārējo pazemināšanos, kura būtu jāanalizē kā reāls

"atteikums tiesībām uz izglītību". Otrais prasītājs uzsver

Izglītības likuma 50. panta 3. apakšpunkta piemērošanu, kas

aizliedz nodarbināt valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības

iestādēs skolotājus, kuri nepārvalda latviešu valodu augstākajā

pakāpē; viņš apgalvo, ka šī norma nozīmē to, ka liels skaits

skolotāju aizies no skolas un tātad vēl vienu reizi notiks

izglītības līmeņa vispārēja pazemināšanās. Pirmā prasītāja

apgalvo, ka, piespiežot savu dēlu turpināt mācības vidusskolā

citā valodā, Latvijas likumdevējs neievēro pienākumu ievērot

vecāku tiesības, "nodrošināt tādu izglītību un mācības, kas

atbilst viņu reliģiskajai pārliecībai un filozofiskajiem

uzskatiem" atbilstoši Konvencijas Pirmā protokola 2. panta 2.

teikumam. Viņa uzskata krievu valodu kā "krievu identitātes,

reliģijas, vēstures, kultūras kopumu". Pēc viņas teiktā,

vienīgais un vienreizējais līdzeklis, lai cienītu viņas krievu

identitātes jūtas, ir nodrošināt viņas bērnam vidusskolas

izglītību krievu valodā.

Prasītāji uzsver, ka minētās

likumdošanas normas rada nevienlīdzību starp vecākiem -

latviešiem un vecākiem, kas pieder pie krieviski runājošās

minoritātes: ja pirmie saglabās tiesības uz bērnu izglītošanu

dzimtajā valodā, tad otriem šīs tiesības attiecībā uz izglītošanu

krievu valodā tiks liegtas. Turklāt pirmā prasītāja, būdama

krieviski runājoša māte, ir tāda pati nodokļu maksātāja kā

latviešu vecāki, bet viņas viedoklis par valodas izvēli netiek

ņemts vērā. Šādos apstākļos prasītāja uzskata, ka tā ir

diskriminācija, kas balstās uz valodu un piederību pie nacionālās

minoritātes. Tāda veida diskrimināciju aizliedz Konvencijas 14.

pants.

Turklāt otrais prasītājs uzsver,

ka, piespiežot viņu mācīties citā valodā, sākot ar 2004. gadu,

Latvijas varas iestādes spiež viņam rīkoties pret paša gribu un

apziņu, kas tiek uzskatīta par "pazemojošu apiešanos" saskaņā ar

Konvencijas 3. pantu.

Un beidzot, atsaucoties uz

Konvencijas 13. pantu, prasītāji sūdzas, ka Latvijas likumdošana

nav nodrošinājusi efektīvu aizsardzības iespēju griezties ar savu

sūdzību valsts institūcijās, lai apmierinātu augšminēto

prasību.

TIESISKAIS

PAMATOJUMS

Sūdzības, kas

balstās uz Konvencijas 14. un 13. pantu un 1. protokola 2.

pantu

Prasītāji sūdzas, ka Izglītības

likuma iepriekš minētās normas pārkāpj viņu tiesības, kas

noteiktas Konvencijas 14. un 13. pantā un 1. protokola 2. pantā.

Šie panti nosaka:

1. protokola 2.

pants

"Nevienam cilvēkam nedrīkst liegt

tiesības uz izglītību. Veicot jebkuras funkcijas, kuras tā

uzņemas attiecībā uz izglītību un mācībām, valsts ievēro vecāku

tiesības nodrošināt saviem bērniem tādu izglītību un mācības, kas

atbilst viņu reliģiskajai pārliecībai un filozofiskajiem

uzskatiem."