Par juridisko terminu pilsonis, pavalstnieks, valstspiederīgais un pilsonība, pavalstniecība, valstspiederība izpratni

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

LZA Terminoloģijas komisijā

(TK) par terminiem pilsonis, pavalstnieks,

valstspiederīgais u.c. sastatījumā ar atbilstošajiem angļu

valodas terminiem spriests vairākkārt, jo dažādos laikposmos

reizē ar pārmaiņām sabiedrībā mainījusies arī minēto juridisko

terminu izpratne un argumentācija:

1) 1992.gadā, debatējot par

terminiem un jēdzieniem 'pilsonība' un 'pavalstniecība',

secināts, ka republikā var būt tikai pilsoņi, nevis

pavalstnieki;

2) 1993.gadā spriests par latviešu

valodas ekvivalentu angļu valodas terminam national (dsk.

nationals), noraidot priekšlikumu ieviest attiecīgo

internacionālismu nacionālis (dsk. nacionāļi) arī

latviešu valodā;

3) 1994.gadā, pirms Pilsonības

likuma pieņemšanas, LZA TK lēmuma tekstā vispārinātas 'valstiskās

piederības' nozīmē izmantots termins valstspiederība,

runājot gan par pilsonību, gan par pavalstniecību un atzīstot, ka

"valsts piederība Latvijā apzīmējama ar terminu pilsonība

(nevis "pavalstniecība", kā tas ir monarhistiskās valstīs), bet

valstspiederīgie iedzīvotāji .. - ar terminu

pilsoņi";

4) 1994.gadā, skatot pasē

rakstāmos terminus, par ekvivalentiem (šajos ierakstos) atzīti

termini: latv. pilsonība -

a. nationality.