5. pants
regulē nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu

noteikšanu. Šā panta daļas veido noteiktu nodokļa atvieglojumu

sistēmu: pirmā daļa noteic, kādam nodokļa apmēram piemērojams

atvieglojums; 1.1 līdz otrā daļa noteic, kam

piemērojami atvieglojumi saskaņā ar likumu; trešā daļa ietver

pašvaldības pilnvarojumu noteikt atvieglojumu saņēmēju

kategorijas; 3.1 un 3.2 daļa regulē to, kā

attiecīgie nodokļa maksātāji tiek identificēti, kādi dati tiek

izmantoti un kā iegūti; ceturtā daļa nosaka pieļaujamos

atvieglojumu apmērus; piektā daļa noteic, kuri atvieglojumi tiek

ņemti vērā, aprēķinot pašvaldību iemaksas pašvaldību finanšu

izlīdzināšanas fondā; turpmākās daļas noteic, ka atvieglojumus

nepiemēro nodoklim, kas aprēķināts par nekustamo īpašumu,

attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme

saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo

sankciju likumu, un kārtību šīs normas piemērošanai.

No minētajām normām izriet, ka likumdevējs visupirms pats ir

izraudzījies nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijas,

kurām, pamatojoties uz likumu, ir piemērojami atvieglojumi, un

par pamatu šo nodokļa maksātāju grupēšanai izvēlējies personu

finansiālo, ģimenes vai sociālo stāvokli.

Tā, piemēram, likumdevējs noteicis, ka saskaņā ar likuma

"Par nekustamā īpašuma nodokli" 5. panta

1.1 daļu pašvaldībai ir jāpiešķir nodokļa

atvieglojums nodokļa maksātājiem, kuriem pašvaldība piešķīrusi

trūcīgas personas vai ģimenes (mājsaimniecības) statusu, -

90 procentu apmērā no aprēķinātās nodokļa summas, bet

maznodrošinātām personām vai ģimenēm (mājsaimniecībām) - līdz

90 procentiem no aprēķinātās nodokļa summas. Tātad

likumdevējs ir pilnvarojis pašvaldības noteikt nodokļa

atvieglojuma apmēru maznodrošinātām personām vai ģimenēm

(mājsaimniecībām). Tāpat likumdevējs ir noteicis arī nekustamā

īpašuma objektus, kurus apliek ar nodokli, piemērojot

atvieglojumus.

Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"

5. panta 1.2 daļu likumdevējs jau izšķīries

par to, ka pašvaldībai ir jāpiešķir noteikta apmēra nodokļa

atvieglojums par noteiktiem nodokļa objektiem personai, kurai

pašai vai kopā ar laulāto vai kuras laulātajam taksācijas gada

1. janvārī ir trīs vai vairāk bērni vecumā līdz

18 gadiem (arī aizbildnībā esoši vai audžuģimenē ievietoti

bērni) vai bērni līdz 24 gadu vecumam, kuri iegūst

vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, ja personai vai

tās laulātajam šajā objektā ir deklarēta dzīvesvieta kopā ar

vismaz trim no minētajiem bērniem.

Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 5. panta

otrajā daļā likumdevējs noteicis, ka nekustamā īpašuma nodokļa

atvieglojums jāpiemēro politiski represētajām personām par zemi,

kā arī par šā likuma 3. panta pirmās daļas 2. punktā un

1.2 daļā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa

objektiem, kas ir šo personu īpašumā vai valdījumā, ja

nekustamais īpašums netiek izmantots saimnieciskajā darbībā.

12.2. Taču likumdevējs ir pilnvarojis arī pašvaldības

izdot saistošos noteikumus, kuros pašvaldība var paredzēt papildu

atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju

kategorijām.

Atbilstoši likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"

3.1 panta trešajai daļai pašvaldībai, nosakot šīs

grupas un tām attiecīgi piemērojamos nekustamā īpašuma nodokļa

atvieglojumus, ir jāievēro likuma "Par nekustamā īpašuma

nodokli" 3.1 panta pirmās daļas 1.,

2. un 3. punktā noteiktie principi un pašvaldība pēc

izvēles var piemērot 3.1 panta otrajā daļā

noteiktos principus.

Likuma 3.1 panta pirmās daļas 1., 2. un

3. punktā noteiktie principi, kas pašvaldībai ir obligāti

jāievēro, savos saistošajos noteikumos nosakot nekustamā īpašuma

nodokļa atvieglojumus, ir šādi:

1) objektīva grupējuma princips, saskaņā ar kuru nodokļa

maksātāji vai nodokļa objekti tiek grupēti atbilstoši objektīviem

kritērijiem;

2) efektivitātes princips, saskaņā ar kuru pašvaldība samēro

nodokļa administrēšanas izdevumus ar nodokļa ieņēmumiem;

3) atbildīgas budžeta plānošanas princips, saskaņā ar kuru

pašvaldība salāgo savus pienākumus ar to izpildei

nepieciešamajiem līdzekļiem;

Savukārt tie principi, kurus pašvaldība var piemērot pēc savas

izvēles, ir uzņēmējdarbības atbalsta princips un teritorijas

attīstības un sakārtošanas princips.

Visbeidzot, pašvaldībai, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa

atvieglojumus, ir pienākums ievērot sociālās atbildības principu,

saskaņā ar kuru tā it īpaši ņem vērā nodokļa ietekmi uz sociāli

mazaizsargāto un trūcīgo iedzīvotāju grupām

(sk. likuma "Par nekustamā īpašuma

nodokli" 3.1 panta ceturto daļu).

No iepriekš minētajām pilnvarojumu konkretizējošām normām

izriet, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt atvieglojumus

nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem, ja tie tiek grupēti pēc

objektīviem kritērijiem. Turklāt šai grupēšanai jābūt efektīvai

un atbildīgai, balstītai uz sociāliem kritērijiem vai arī jākalpo

mērķim atbalstīt uzņēmējdarbību vai attīstīt un sakārtot

teritoriju.

13. Ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"

3.1 panta pirmās daļas 1. punktā minēto

jēdzienu "objektīvs kritērijs" literārā nozīmē

saprotams ikviens kritērijs, kas nav pakārtots atsevišķa cilvēka

subjektīvai uztverei, - tāds, kas konstatējams neitrāli un

neatkarīgi, pastāvošs pats par sevi. Personas valstspiederība un

tiesiskais statuss šādā gramatiskā izpratnē atbilst tiesību

normas pazīmei "objektīvs kritērijs".

Vienlaikus tiesību normās ietverto jēdzienu satura

noskaidrošanā ir ievērojama arī tiesību normu sistēma, vēsture un

mērķis.

13.1. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par

nekustamā īpašuma nodokli"" anotācijā norādīts, ka

nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju grupēšana visā valstī vienoti

balstās četros principos, tostarp, objektīvā grupējuma principā,

saskaņā ar kuru nodokļa maksātāji vai nodokļa objekti tiek

grupēti atbilstoši objektīviem kritērijiem, piemēram, nodokļa

maksātāji - fiziskās personas un juridiskās personas; nodokļa

objekti - dzīvojamās mājas, ražošanas objekti, komercobjekti

(sk. 2012. gada 15. novembra likuma

"Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma

nodokli"" projekta Nr. 386/Lp11 anotāciju.

Pieejama: titania.saeima.lv). Likumprojekta vēsturiskajos

materiālos nav atrodama izšķiroša atbilde uz to, vai fizisko

personu detalizētāka grupēšana pēc valstspiederības vai Latvijas

nepilsoņa statusa atbilst likuma "Par nekustamā īpašuma

nodokli" 3.1 panta pirmās daļas

1. punktā lietotajai pazīmei "objektīvs

kritērijs".

13.2. Lai novērstu nodokļu dubultu uzlikšanu, nodokļu

nemaksāšanu un diskrimināciju nodokļu uzlikšanā, kā arī lai

precīzi sadalītu nodokļu uzlikšanas tiesības ar citām valstīm,

Latvija 1992. gadā sāka slēgt Nodokļu konvencijas.

Atbilstoši Finanšu ministrijas publiskotajai informācijai šādas

konvencijas Latvija noslēgusi ar vairākām valstīm un viens no to

galvenajiem mērķiem ir tieši novērst diskrimināciju nodokļu

uzlikšanā. Piemēram, Latvija Nodokļu konvenciju ir noslēgusi ar

Amerikas Savienotajām Valstīm, Izraēlu, Indiju, Kanādu, Saūda

Arābiju, Turciju, Vjetnamu (sk. Finanšu ministrijas publiskoto

informāciju tās tīmekļvietnē. Pieejama: fm.gov.lv).

Latvija 2016. gada 1. jūnijā pievienojās Konvencijai

par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju,

apstiprinot Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās

Konvencijai par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju

nosacījumiem. Saskaņā ar šim līgumam pievienoto Latvijas

Republikas valdības noslēguma paziņojumu, Latvijas Republikai

pieņemot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas

dalībvalsts saistības, Latvija pieņēmusi arī Rekomendāciju un

atbilstoši tās 1. panta 1. punktam apņēmusies slēgt

Nodokļu konvencijas, ievērojot Paraugkonvenciju un tās

komentārus, kā arī iztulkot Nodokļu konvencijas atbilstoši

Paraugkonvencijas komentāriem (sk. Ekonomiskās sadarbības

un attīstības organizācijas Padomes 1997. gada

23. oktobra rekomendāciju attiecībā uz Ienākumu un kapitāla

nodokļu paraugkonvenciju C(97)195/FINAL. Pieejama:

one.oecd.org).

Paraugkonvencijas 1. pants noteic, ka Nodokļu konvencija

ir piemērojama personām, kuras ir vienas līgumslēdzējas valsts

vai abu līgumslēdzēju valstu rezidenti. Savukārt tās