7. pants

Par šādiem Jūrmalas pilsētas

pašvaldības pieļautiem tiesību aktu pārkāpumiem Reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministrija 2007.gada 28.augustā

pieprasīja Vides ministrijas viedokli (vēstule Nr.1-04/7093).

Vides ministrija savā 2007.gada 10.septembra atbildē (vēstule

Nr.1-07/7654) par sabiedriskās apspriešanas nozīmi vides

aizsardzībai nozīmīgu jautājumu risināšanā norādīja, ka

"sabiedrības līdzdalība videi nozīmīgu jautājumu risināšanā ir

vides politikas veidošanas un realizēšanas stūrakmens. Un tāpēc

vides aizsardzības "jumta" likuma - Vides aizsardzības likuma

pirmās četras nodaļas (pirmā - likumā lietotie termini) faktiski

nosaka sabiedrības tiesības vides aizsardzības jomā, tiesības uz

vides informāciju, tiesības uz līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu

pieņemšanā, valsts un pašvaldību iestāžu pienākumus attiecībā uz

sabiedrības informēšanu un iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā. Ne

tikai Jūsu vēstulē minētajā Orhūsas konvencijā, kas ir specifisks

normatīvais akts par sabiedrības tiesībām vides jautājumos, bet

arī praktiski visos vides aizsardzības normatīvajos aktos tā vai

citādi ir paredzēta sabiedrības līdzdalība lēmuma pieņemšanā.

Jebkuram lēmumam, ar kuru netiek vai daļēji netiek ievērots

sabiedrības viedoklis, ir jābūt pienācīgi pamatotam. Tādējādi

tiek uzsvērta sabiedrības loma vides jautājumu risināšanā,

respektīvi, vides politikas īstenošana bez sabiedrības

līdzdalības ir nelikumīga un amorāla."

Par to, kā Jūrmalas pilsētas

pašvaldības domei vajadzēja izvērtēt lēmumu par atļautās

(plānotās) teritorijas izmantošanas mērķa "Dabas pamatne" maiņu

pret apbūves teritorijām piemērotību, vajadzību un atbilstību

vides prasībām (lietderības apsvērumu izdarīšana pirms lēmumu

pieņemšanas) Vides ministrija savā atbildē norādīja, ka "Vides

aizsardzības likuma 3.panta "Vides aizsardzības principi" 1.daļas

4.punkts nosaka izvērtēšanas principu: "jebkuras tādas darbības

vai pasākuma sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēku

veselību, jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma

atļaušanas vai uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi

ietekmēt vidi vai cilvēku veselību arī tad, ja ievērotas visas

vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja

paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz

attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un

sabiedrībai". Respektīvi, sabiedrības ieguvumam (piem.,

infrastruktūras sakārtošana, nodokļa ieņēmumi u.tml.) ir jābūt

samērojamam ar darbības nodarīto kaitējumu. Šajā gadījumā dabas

pamatņu, kas faktiski ir dabisks jūrmalas kāpu mežs, apbūvēšana

ir jāpamato ar reāliem sabiedrības ieguvumiem. Jūrmalas dome

2007.gada 12.jūlija saistošajos noteikumos Nr.19 "Par Jūrmalas

Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu, grafiskās daļas,

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" bez

pienācīga pamatojuma ir paredzējusi apbūvēt virkni dabas pamatņu

teritoriju, piemēram, Bražciems 0701, Vaivari 1310, Kauguru iela

3, Avoti 52F, Mežotnes iela 4, Z.Meierovica prospekts 43, Ērgļu

iela 2a, pret ko ir iebildusi gan sabiedrība, gan Vides

pārraudzības valsts birojs. Uzskatām, ka plānojums šajās

teritorijās ir jāaptur un jāveic rūpīga tā pārvērtēšana."