1. pants

Mērķis un nepieciešamības pamatojums1.1. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis ir noteikt Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības pabalstu veidus, apmēru, pieprasīšanas un piešķiršanas kārtību pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam (turpmāk – pilngadību sasniedzis bērns) pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās.1.2. Pašvaldību likuma 44. panta otrā daļa nosaka, ka dome var izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību.

1.3. Pašvaldību likuma 4. panta pirmā daļa nosaka pašvaldības autonomās funkcijas, tai skaitā 9. apakšpunktā nosakot, ka pašvaldības pienākums ir nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Pašvaldību likuma 44. panta otrā daļa dod tiesības pašvaldībai izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību.

1.4. Pilngadību sasniedzis bērns atrodas īpaši neaizsargātā situācijā, jo nereti no ārpusģimenes aprūpes nākušajiem bērniem ir mazāks sociāli labvēlīgo kontaktu loks, zemākas prasmes risināt dažāda veida sarežģījumus un zemāks izglītības līmenis. Pāreja uz patstāvīgo dzīvi ir krasa, no vecuma īpatnību skata punkta nesaudzīga. Ārpusģimenes aprūpes beigu posms bērniem nereti dublējas ar izglītības pakāpes maiņu, kā arī 18 gadu vecuma sasniegšana var norādīt uz juridisko, bet ne psiholoģiskā brieduma gatavību. Finansiālais nodrošinājums pilngadību sasniegušajiem bērniem ir nepietiekams, kas var veicināt nepieciešamību pārtraukt mācību ieguves procesu, lai nodrošinātu ikdienas pamatvajadzības. Ilgtermiņā zems izglītības līmenis samazina iespēju iegūt labi atmaksātu darbu un veicina risku nonākt nelabvēlīgā finansiālā situācijā. Kā sekas varbūt dažāda veida sociāli nelabvēlīgi notikumi, kas iekļaus personu sociālā riska grupā, pakļaujot to nabadzības, sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam. Tādējādi atbalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanā bērniem no ārpusģimenes aprūpes ir likumsakarīgs, preventīvs, neatņemams un obligāts noslēguma posms ārpusģimenes aprūpes kopējā sistēmā.

1.5. Atbilstoši Saeimā 2023. gada 8. martā pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par sociālo drošību" un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kā arī Ministru kabineta 2023. gada 27. jūlija noteikumu Nr. 347 "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās"", kur tiek noteikta minimālo ienākumu noteikšanas metodoloģija un pilnveidota pārskatīšanas kārtība, lai pilnībā ieviestu Satversmes tiesas spriedumus, ir nepieciešams saistošajos noteikumos paredzēt pabalsta ikmēneša izdevumiem un vienreizējā pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai apmēra sasaisti ar minimālo ienākumu slieksni, proti, ka pabalsts atbilstošs noteiktajam īpatsvaram no ienākumu mediānas.