7. pants

Novērotājiem

nebija atbilstošas iespējas novērot balsošanu.

Vēlēšanu komisija apstiprina, ka

vēlēšanu procesā vēlēšanu nedēļā Rīgas 21. vēlēšanu iecirknī tika

konstatēta atšķirīga izpratne par vēlēšanu novērotāju tiesībām un

pienākumiem. Minēto apstiprina arī visu trīs pušu - iecirkņa

komisijas, Kandidāta norīkoto novērotāju un Vēlēšanu komisijas -

iesaiste situācijas risināšanā. Tika organizētas pārrunas ar 21.

iecirkņa komisiju un Kandidāta norīkotajiem novērotājiem, kuri

bija pārpratuši savas tiesības un pienākumus, neievērojot

personas datu aizsardzības prasības, par kuru ievērošanu atbild

vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļi, parakstot saistību rakstu par

personas datu aizsardzību. Pēc šī starpgadījuma visi Rīgas

vēlēšanu iecirkņi tika informēti par rīcību darbā ar novērotājiem

un nepieciešamību ievērot atbilstošu kārtību.

Vēlēšanu komisija šo konkrēto

gadījumu vērtē kā pozitīvu piemēru tam, kā iespējamie pārkāpumi

tiek operatīvi novērsti jau to sākotnējā stadijā.

[12] Likumā noteiktais apstrīdēšanas termiņš noteikts ar mērķi

dot iespēju sagatavot argumentētus iebildumus, savukārt, izskatot

apstrīdēšanas iesniegumu, Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda

iesniedzēja konstatētās kļūdas, trūkumus un pārkāpumus, novērtē

to ietekmi uz balsu skaitīšanu un vēlēšanu rezultātiem konkrētajā

pašvaldībā.

[13] No Latvijas Republikas Augstākās tiesas atziņām izriet,

ka ne jebkurš vēlēšanu tiesību pārkāpums ir pamats vēlēšanu

rezultātu atcelšanai, bet tikai tāds, kas ir ietekmējis vēlēšanu

rezultātus. No Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātā

demokrātiskas valsts virsprincipa izriet, ka ar vēlēšanu

rezultātu pārbaudi, cik vien iespējams, nedrīkst tikt ierobežotas

varas institūcijas iespējas pildīt savus uzdevumus. Tādējādi,

izvērtējot vēlēšanu norises tiesiskumu, nepietiek ar pārkāpuma

konstatēšanu vēlēšanu norisē, bet ir jāvērtē konkrētā pārkāpuma

būtība un sekas. Vēlēšanu rezultāti ir atceļami, ja ir pietiekami

liela ticamība, ka konstatētie tiesību pārkāpumi ir ietekmējuši

vēlēšanu rezultātu (deputātu vietu sadalījumu). Ja vēlēšanu

rezultāti tiktu atcelti katrā gadījumā, kad konstatēts kāds

nebūtisks - vēlēšanu rezultātu saturu nekādi neietekmējošs -

trūkums, būtu ļoti viegli apzināti kavēt vēlēšanu rezultātu

apstiprināšanu un neierobežoti ilgi ievilkt tiesisko

neskaidrību.

Ievērojot iepriekš minēto un pamatojoties uz likuma "Par

Centrālo vēlēšanu komisiju" 4., 5. pantu, 6. panta 8.

punktu, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 45.1 un

45.2 pantu, Administratīvā procesa likuma 78. panta

pirmo daļu un 81. pantu, Centrālā vēlēšanu komisija

nolemj:

noraidīt Rīgas domes kandidātu saraksta "LATVIJA PIRMAJĀ

VIETĀ" iesniedzēja iesniegumu.

Lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var

pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, Baldones ielā 1A, Rīgā,

LV-1007.

1 Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B

daļa. Dr. iur. J. Briedes zin. red. Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2013, 758. lpp.

Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētāja p.i. R. Eglājs

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāra

p.i. A. Austers