Par kapitāla atdeves likmi elektronisko sakaru nozarē 23. pants

Ņemot vērā, ka normatīvajos aktos nav noteikts imperatīvs

termiņš jauna lēmuma par kapitāla atdeves likmi elektronisko

sakaru nozarē pieņemšanai, bet atbilstoši Eiropas Komisijas

2019.gada 6.novembra paziņojumam par kapitāla cenas aprēķināšanu

mantotajai infrastruktūrai saistībā ar valstu paziņojumu ES

elektronisko sakaru nozarē pārskatīšanu, ko veic

Komisija6, kapitāla atdeves likmi tiek rekomendēts

pārskatīt vismaz reizi gadā, lai ņemtu vērā jaunākos ekonomiskos

apstākļus7, tad lēmuma lemjošajā daļā nosakāms, ka

kapitāla atdeves likme tiek piemērota, aprēķinot kapitāla

finansēšanas izmaksas par 2023.gadu un turpmāk, līdz jauna lēmuma

par kapitāla atdeves likmi elektronisko sakaru nozarē

pieņemšanai.

Saskaņā ar Regulatora 2022.gada 15.septembra lēmuma Nr. 1/25

"Pietiekamas cenu starpības aprēķināšanas metodika

elektronisko sakaru nozarē" 39.punktu, pamatojoties uz

likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"

1.pantu, 5.pantu, 9.panta pirmās daļas 1.punktu un otro daļu,

Elektronisko sakaru likuma 9.panta otro daļu, 84.panta trešo un

septīto daļu, kā arī Administratīvā procesa likuma 55.panta

2.punktu un 63.panta pirmās daļas 1.punktu,

padome nolemj:

1. noteikt kapitāla atdeves likmi nominālā izteiksmē

elektronisko sakaru nozarē 4,09%;

2. noteikt, ka šā lēmuma lemjošās daļas 1.punktā noteiktā

kapitāla atdeves likme tiek piemērota, aprēķinot kapitāla

finansēšanas izmaksas par 2023.gadu un turpmāk, līdz jauna lēmuma

par kapitāla atdeves likmi elektronisko sakaru nozarē

pieņemšanai.

Lēmums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu.

Šo administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā

apgabaltiesā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā

persona uzzina vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto

administratīvo aktu.

1 Saskaņā ar Metodikas 1.1.apakšpunktu regulētais

komersants ir elektronisko sakaru komersants, kuram noteikta

būtiska ietekme tirgū un tarifu regulēšanas un izmaksu

aprēķināšanas saistība par pietiekamu vairumtirdzniecības un

mazumtirdzniecības pakalpojumu cenu starpību.

2 Saskaņā ar Metodikas 2.7.apakšpunktu modelētais

komersants ir Regulatora modelēts elektronisko sakaru

komersants, kas nav regulētais komersants, kuram Regulators,

izmantojot REO metodi, aprēķina starpību starp modelētā

komersanta ieņēmumiem no mazumtirdzniecības pakalpojumu

sniegšanas un saistītajām izmaksām par regulēto

vairumtirdzniecības pakalpojumu, lai noteiktu, vai šī starpība

sedz modelētā komersanta pakārtotās izmaksas, ieskaitot

konkurētspējīgu kapitāla atdevi.

https://www.berec.europa.eu/en/document-categories/berec/reports/berec-report-on-wacc-parameter-calculations-according-to-the-european-commissions-wacc-notice-of-6th-november-2019-wacc-parameters-report-2023.

4 Eiropas Komisijas paziņojums par kapitāla cenas

aprēķināšanu mantotajai infrastruktūrai saistībā ar valstu

paziņojumu ES elektronisko sakaru nozarē pārskatīšanu, ko veic

Komisija (Dokuments attiecas uz EEZ) (2019/C 375/01)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52019XC1106(01).

https://www.sprk.gov.lv/events/sprk-sagatavojusi-lemumu-projektus-par-kapitala-atdeves-likmem-2024gadam-visas-reguletajas

6 Pieejams:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52019XC1106(01).

7 Minētais attiecas uz likmes pārskatīšanas

rekomendācijām, bet nenozīmē, ka vienmēr pārskatīšanas

rezultātā tiks pieņemts jauns lēmums, jo pastāv iespēja, ka

likmes izmaiņas var būt nenozīmīgas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas

komisijas

padomes priekšsēdētāja A. Ozola