1. pants

Mērķis un nepieciešamības pamatojums 1.1. Saistošo noteikumu "Par kapsētu uzturēšanu un apsaimniekošanu Dienvidkurzemes novadā", turpmāk – noteikumi, izdošanas mērķis ir noteikt vienotu kārtību, kādā Dienvidkurzemes novada pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek organizēta kapsētu apsaimniekošanas pārvaldība: noteikti kapsētu izmantošanas kārtības noteikumi, kapsētas apsaimniekotāja un pārziņa pienākumi un tiesības, kapavietas ierādīšanas, kopšanas un uzturēšanas noteikumi, apbedīšanas, kapliču izmantošanas, nekoptas kapavietas aktēšanas kārtība, kā arī administratīvā atbildība par noteikumos paredzēto prasību pārkāpumiem.1.2. Pašvaldības likuma 4. panta pirmā daļa nosaka pašvaldības autonomās funkcijas, tai skaitā 2. apakšpunktā nosakot, ka pašvaldības pienākums ir gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, tai skaitā kapsētu izveidošanu un uzturēšanu. Atbilstoši Pašvaldības likuma 4. panta trešajai daļai autonomo funkciju izpildi atbilstoši savai kompetencei organizē un par to atbild pašvaldība.

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 2. apakšpunktu dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvo pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus jautājumā par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju, tostarp, kapsētu izmantošanu, ja likumos nav noteikts citādi.

Atbilstoši augstākminētajam, Dienvidkurzemes novada pašvaldības, turpmāk – pašvaldības, dome izdod saistošos noteikumus atbilstoši Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam.

1.3. Kapavietas labiekārtošanas darbi un saskaņošanas kārtība:

Kapavietas labiekārtošanas darbi (piemēram, pieminekļu uzstādīšana, apmaļu izbūve vai demontāža, žogu ierīkošana), kas varētu negatīvi ietekmēt vidi vai citai personai piešķirto kapavietu jāsaskaņo ar kapsētas pārzini. Saskaņošanas mērķis ir novērst konfliktus ar blakus kapavietu turētājiem un uzturēt vienotu kapsētas estētisko izskatu.

Lai nodrošinātu vizuālo vienotību, pašvaldība ir noteikusi prasības kapavietu aprīkojumam, piemēram, apmaļu augstumam (ne vairāk kā 15 cm). Šie ierobežojumi palīdz saglabāt kapsētas estētiku, atvieglot uzturēšanas darbus un nodrošināt drošību, novēršot paklupšanas riskus.

1.4. Koku un krūmu stādīšanas ierobežojumi:

Koku un krūmu stādīšana kapavietā un kapsētas koplietošanas teritorijās ir aizliegta, lai novērstu infrastruktūras bojājumus un nodrošinātu kapsētas kopējo funkcionalitāti un estētiku. Šo augu sakņu sistēma ar laiku var radīt bojājumus kapavietu apmalēm, pieminekļiem un ceļiem, kā arī palielināt uzturēšanas izmaksas. Nokritušās lapas un zari rada papildu tīrīšanas darbus, kas var apgrūtināt blakus esošās kapavietas turētājus.

Veci vai nepienācīgi kopti koki un krūmi var kļūt bīstami, ja zari nolūst vai koks sakņu vājināšanās dēļ apgāžas. Turklāt lielāki augi var izplesties ārpus kapavietas robežām, radot neērtības blakus kapavietu turētājiem un izjaucot kapsētas ainavas vizuālo harmoniju.

Šie ierobežojumi palīdz uzturēt kapsētas drošību un ilgtspēju, kā arī aizsargā infrastruktūru no bojājumiem un konfliktu rašanās starp kapavietu turētājiem. Tie arī veicina dabai draudzīgus risinājumus un atbalsta sabiedrības interesēs esošu kapsētas apsaimniekošanu.

1.5. Noteikumos ir noteikta arī kārtība, kādā apseko un aktē nekoptās kapavietas. Ja kapavietas uzturētājs trīs gadu laikā pēc pirmā akta sastādīšanas nesakopj kapavietu, viņa uzturēšanas tiesības tiek pārtrauktas.

1.6. Saistošajos noteikumos ir paredzēta administratīvā atbildība par noteikumu 11.1. apakšpunktā paredzēto prasību pārkāpšanu. Administratīvā atbildība paredzēta, lai efektīvāk sasniegtu noteiktas kārtības ievērošanu kapsētas teritorijā. Administratīvās atbildības noteikšana spēj mazināt problēmsituāciju skaitu, kā arī ierobežo kapsētas lietošanas pārkāpumu apmēru un izplatību, tādējādi nodrošinot sabiedrības tiesiskās intereses un noteikto pārvaldes kārtību.

Noteikumos paredzēta administratīvā atbildība par apbedīšanu kapsētās bez iepriekšēja saskaņojuma ar kapsētas pārzini.

Par šo pārkāpumu nav paredzēti sodi citos normatīvajos aktos, tāpēc administratīvais sods ir nepieciešams, lai nodrošinātu noteikumu izpildi un sabiedrisko kārtību.

1.7. Pamatojums administratīvai atbildībai un soda apmēram par apbedīšanu kapsētās bez iepriekšēja saskaņojuma ar kapsētas pārzini:

1.7.1. Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips.

Apbedīšanas procesi kapsētās tieši ietekmē sabiedrisko kārtību, kapsētas infrastruktūru un pārvaldību. Saskaņošana ar kapsētas pārzini ir obligāts priekšnoteikums, lai nodrošinātu apbedīšanas darbu atbilstību noteikumiem un koordinētu vietas izmantošanu kapsētas teritorijā. Administratīvās atbildības piemērošana par apbedīšanu bez saskaņojuma palīdz aizsargāt sabiedrības intereses un uzturēt kapsētas pārvaldības kārtību.

1.7.2. Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte.

Iepriekšējas saskaņošanas trūkums var radīt situācijas, kas traucē kapsētas organizācijai, piemēram, kapavietu pārklāšanos, nesaskaņotu izmēru vai nepilnību apbedīšanas dokumentācijā. Brīdinājums nodrošina iespēju izskaidrot noteikumu nozīmīgumu, savukārt naudas sods līdz divdesmit naudas soda vienībām kalpo par preventīvu pasākumu, kas attur no pārkāpumu atkārtošanas un veicina apzinīgu noteikumu ievērošanu.

1.7.3. Problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām.

Apbedīšana kapsētās ir publisko tiesību subjekta (pašvaldības) regulēta darbība. Tā ietilpst kapsētu uzturēšanas un apsaimniekošanas pienākumos, kas tiek veikti sabiedrības interesēs. Apbedīšana bez iepriekšēja saskaņojuma ir publisko tiesisko attiecību pārkāpums, kas tieši ietekmē pašvaldības spēju nodrošināt efektīvu kapsētas pārvaldību.

1.7.4. Problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums.

Apbedīšana bez saskaņošanas var radīt būtiskus sarežģījumus kapsētas pārvaldībā:

- neprecizitātes kapavietu sadalē, piemēram, tas var izraisīt konfliktus starp kapavietu turētājiem un radīt problēmas nākotnes apbedījumu plānošanā;

- nepieņemamas kvalitātes apbedīšanas darbi, piemēram, nesaskaņoti darbi var neatbilst tehniskajām vai vizuālajām prasībām, radot estētiskus vai funkcionālus bojājumus kapsētas ainavai;

- sabiedriskās kārtības traucējumi, piemēram, šādas darbības var izraisīt sūdzības no citiem kapavietu turētājiem vai apmeklētājiem, kā arī kavēt kapsētas pārziņa uzdevumu izpildi.

Šīs situācijas ir kaitīgas ne tikai pašvaldības saimnieciskajai darbībai, bet arī sabiedrības uzticībai kapsētu kārtības uzturēšanā.

1.7.5. Aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu.

Šajā gadījumā pārkāpums (apbedīšana bez saskaņojuma) ir aktīva darbība, nevis administratīvā akta neizpilde. Tāpēc administratīvās atbildības piemērošana neparedz neatbilstību minētajam aizliegumam.

1.7.6. Problēmsituācijas aktualitāte.

Pašvaldību pieredze liecina, ka nesaskaņota apbedīšana kapsētās rada konfliktsituācijas, sūdzības un kapsētas kārtības traucējumus. Ņemot vērā šo pārkāpumu aktualitāti, administratīvās atbildības ieviešana ir pamatota un nepieciešama, lai novērstu līdzīgas problēmas nākotnē.

1.7.7. Vadoties no iepriekšējā vērtējuma, administratīvās atbildības noteikšana par apbedīšanu bez iepriekšēja saskaņojuma ar kapsētas pārzini ir būtiska sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un kapsētas infrastruktūras aizsardzībai. Brīdinājums kā soda veids dod iespēju izskaidrot pārkāpuma būtību un sekas, savukārt naudas sods līdz divdesmit naudas soda vienībām ir samērīgs līdzeklis preventīvas un sodīšanas funkcijas īstenošanai. Šāda pieeja veicina apzinīgu noteikumu ievērošanu un efektīvu kapsētas pārvaldību.

Citu noteikumos ietverto prasību ievērošanu iespējams panākt ar citiem nesodoša rakstura – efektīvas kontroles veida pasākumiem.