Par kārtību, kādā izlemjams lūgums par anonimizētu personas datu atklāšanu

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzējs savu lūgumu atklāt viņa

personas datus ir pamatojis ar to, ka viņš vēlas, lai lieta būtu

publiski pieejama un identificējama pēc viņa kā pieteikuma

iesniedzēja vārda un uzvārda.

Izlemjot jautājumu par personas datu anonimizāciju un

ierobežotas pieejamības noteikšanu pieteikumā vai lietas

materiālos ietvertajai informācijai, Satversmes tiesa citstarp

vērtē, vai tādējādi tiks aizsargātas personu tiesības uz privātās

dzīves neaizskaramību un datu aizsardzību, kā arī to, vai netiks

traucēta objektīva tiesas procesa norise un netiks pārkāptas

sabiedrības tiesības iegūt informāciju par konstitucionālo

tiesvedību (sk. Satversmes tiesas rīcības sēdes 2016.

gada 4. oktobra lēmumu lietās Nr. 2016-14-01, Nr. 2016-15-01, Nr.

2016-16-01, Nr. 2016-17-01, Nr. 2016-18-01 un Nr. 2016-19-01 3.2.

punktu un Satversmes tiesas 2016. gada 22. novembra rīcības sēdes

lēmumu "Par kārtību, kādā pieteikuma izskatīšanas stadijā

izlemjams lūgums ierobežot pieteikumā ietvertās informācijas

pieejamību" 4. punktu) Tomēr ikvienai rīcībspējīgai

personai ir tiesības brīvi rīkoties ar saviem personas datiem,

tostarp atklājot tos pēc savas vēlēšanās (sk., piem., Eiropas

Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679

par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu

apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu

95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 4. panta 11. punktu

un 7. pantu). Pieteikuma iesniedzējs ir izteicis šādu lūgumu.

Turklāt konkrētajā gadījumā Pieteikuma iesniedzēja personas datu

atklāšana neskartu citu personu likumiskās intereses. Papildus

tam Satversmes tiesa norāda, ka sabiedrības interesēs ir iegūt

pēc iespējas pilnīgāku informāciju par konstitucionālo

tiesvedību, un pieeja šādai informācijai ierobežojama mazākajā

iespējamajā apmērā.

Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja lūgums atklāt viņa personas

datus ir apmierināms.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

26. panta pirmo daļu un Satversmes tiesas reglamenta XIV

nodaļu,

Satversmes tiesa

nolēma: