1. pants
noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

No Satversmes 1.panta izriet vairāki tiesiskas valsts principi,

tostarp arī tiesību virsvadības princips, kas valsts pārvaldē

tiek saukts par pārvaldes tiesiskuma principu. No demokrātiskas

republikas jēdziena visām valsts institūcijām izriet pienākums

savā darbībā ievērot likumību, varas dalīšanu un veikt

savstarpēju uzraudzību, ievērojot publiskās varas pakļautību

likumam, tas ir, likuma virsvadību un citus tiesiskas valsts

principus. Valsts pārvaldei demokrātiskā un tiesiskā valstī

sabiedrības uzticētās funkcijas jāpilda godīgi, efektīvi un

taisnīgi, tās rīcībai jāatbilst likumiem."

[7.2.] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta otrā daļa

nosaka, ka Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa

Ministru kabineta locekļa starpniecību. Ministru kabineta

loceklis padotību īsteno tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes,

tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību. Likuma

8.panta ceturtā daļa nosaka, ka pašvaldība, pildot valsts

pārvaldes funkcijas, kas saskaņā ar likumu nodotas tās autonomā

kompetencē, atrodas Ministru kabineta pārraudzībā likumā

"Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā un apjomā.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektajai

daļai pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas

tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma

tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas

bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 5.panta piektās

daļas pirmo teikumu Ministrija pārrauga pašvaldību darbību šā

likuma ietvaros.

Likuma "Par pašvaldībām" 49.pants noteic, ka

nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai citu normatīvo

aktu vai to atsevišķu punktu darbību, izņemot šā likuma 47.panta

kārtībā pieņemto lēmumu darbību, ar motivētu rīkojumu aptur vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

No minētā izriet, ka likums ministru pilnvaro izvērtēt ne

tikai saistošos noteikumus, bet arī citus pašvaldības lēmumus,

kuri nav administratīvie akti, it īpaši gadījumos, kad tie skar

pašvaldības principu un tiem pēc būtības ir normatīvs raksturs.

Lēmumam ir normatīvs raksturs, jo tas paredz politisko spēku

tiesības būt pārstāvētiem noteiktās komitejās visā Domes pilnvaru

laikā. Tādējādi Lēmumam ir būtiska ietekme uz Domes darba

organizāciju.

Satversmes tiesas likuma 16.panta 5.punkts noteic, ka

Satversmes tiesa izskata lietas par tāda rīkojuma atbilstību

likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir

apturējis pašvaldības domes pieņemto lēmumu.

Ievērojot iepriekšminēto un to, ka Lēmums skar konstitucionāla

ranga principu ievērošanu pašvaldību darbā, secināms, ka

ministram, veicot pašvaldību pārraudzību, ir tiesības ar rīkojumu

apturēt tāda domes lēmuma vai tā atsevišķu punktu darbību, kas

neatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem ar augstāku juridisko

spēku.

[8.] Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz likuma "Par

pašvaldībām" 41.panta otro daļu un 54.panta pirmo daļu,

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo un vienpadsmito

daļu, Lēmums ir atceļams kā nelikumīgs.

Pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 5.panta

piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta otro un

piekto daļu, 8.panta ceturto daļu, apturēt Lēmuma darbību.

Rīkojums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas

Vēstnesis" un nosūtāms Ķekavas novada domes

priekšsēdētājai.

Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrs K.Gerhards