9. pants

Izvērtējot Ķekavas novada TP saturu un izstrādes procedūru,

konstatēju:

9.1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra

noteikumu Nr.628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas

attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk - noteikumi

Nr.628) 75.punktu teritorijas plānojuma izstrādi uzsāk ar

pašvaldības domes lēmumu, ar kuru vienlaicīgi tiek apstiprināts

darba uzdevums un izstrādes vadītājs. Ķekavas novada TP izstrāde

uzsākta ar Domes 2016.gada 8.decembra lēmumu Nr.2 "Par

Ķekavas novada Teritorijas plānojuma 2018.-2030.gadam izstrādes

uzsākšanu"2, saskaņā ar kuru tiek izstrādāts

Ķekavas novada TP un kurā kā izstrādes pamatojums norādīta

nepieciešamība izstrādāt vienotu teritorijas plānojumu, tai

skaitā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk -

apbūves noteikumi) noteikt vienotas prasības visai

administratīvajai novada teritorijai.

9.2. Ar Domes 2019.gada 7.marta lēmumu Nr.2 "Par

grozījumiem Ķekavas novada domes 2016.gada 8.decembra lēmumā

Nr.2§5 "Par Ķekavas novada teritorijas plānojuma

2018.-2030.gadam izstrādes uzsākšanu" svītroti skaitļi un

vārds "2018.-2030.gadam".

9.3. Saskaņā ar noteikumu Nr.628 86.punktu pēc publiskās

apspriešanas beigām izstrādes vadītājs nodrošina publiskās

apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu

izvērtēšanu un sagatavo ziņojumu par priekšlikumu vērā ņemšanu

vai noraidīšanu, norādot noraidījuma pamatojumu.

Sabiedriskajai apspriešanai jākalpo diviem galvenajiem

mērķiem: pirmkārt, iegūt informāciju, kas sekmētu pamatota un

taisnīga lēmuma pieņemšanu; otrkārt, pārliecināt sabiedrību, ka

tās izteiktie viedokļi tiek apspriesti (sk. Latvijas

Republikas Satversmes tiesas 2003.gada 14.februāra sprieduma

lietā Nr.2002-14-04 secinājumu daļas 3.punktu). Efektīva

sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā dod iespēju sabiedrībai

paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas

saistītas ar teritorijas plānojuma izstrādi. Tādējādi ar

sabiedrisko apspriešanu tiek nodrošināta plānojuma leģitimitāte

un plānošanas procesa atklātība, sekmējot sabiedrības informētību

vides jautājumos.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir norādījusi, ka

"normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības

brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura

noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav

neierobežota. Šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota

vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības

brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi

teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību

principi." (sk. Satversmes tiesas 2004.gada 9.marta

sprieduma lietā Nr.2003-16-05 secinājumu daļas 5.punktu un

2005.gada 14.decembra sprieduma lietā Nr.2005-10-03 11.

punktu). Kā izriet no Latvijas Republikas Satversmes tiesas

judikatūras, formālā sabiedrības iesaistīšana teritorijas

attīstības plānošanas procesā bez mērķa noskaidrot un izvērtēt

sabiedrības viedokli, ir atzīstama par sabiedrības līdzdalības

tiesību pārkāpumu.

Likuma 3.pants noteic, ka teritorijas attīstības plānošanā

ievēro teritorijas attīstības plānošanas principus, tai skaitā

atklātības principu, kas noteic, ka teritorijas attīstības

plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina

informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

"vietējai pašvaldībai, nodrošinot sabiedrības līdzdalību

teritorijas plānošanas procesā, ir pienākums būt par objektīvu un

neitrālu institūciju, kuras uzdevums ir uzklausīt un taisnīgi

izvērtēt visus ieinteresēto pušu viedokļus par konkrētas

teritorijas atbilstošāko un piemērotāko attīstības veidu. Tajā

pašā laikā Satversmes tiesa uzsvērusi, ka lēmuma pieņēmējam ne

vienmēr ir jāvadās no personu izteiktajiem priekšlikumiem vai

iesniegtajiem iebildumiem un tie mehāniski jāietver attiecīgajā

teritorijas attīstības plānošanas dokumentā. Saņemtie

priekšlikumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības

apsvērumiem, un to noraidīšanas gadījumā jāsniedz pietiekama

argumentācija." (sk. Latvijas Republikas Satversmes

tiesas 2008.gada 17.janvāra sprieduma lietā Nr.2007-11-03

26.1.punktu un 2004.gada 9.marta sprieduma lietā Nr.2003-16-05

secinājumu daļas 5.punktu).

Ķekavas novada TP izstrādes gaitā ir sagatavotas divas

redakcijas un notikušas divas publiskās apspriešanas (no

2019.gada 18.marta līdz 2019.gada 30.aprīlim un no 2019.gada

19.novembra līdz 2019.gada 19.decembrim).

2020.gada 5.marta Ķekavas TP izstrādes vadītāja ziņojums un

"Saņemto priekšlikumu kopsavilkums. Ķekavas novada

teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publiskā

apspriešana"3 liecina, ka pēc būtības dažādu

priekšlikumu izvērtēšanā tiek piemērota atsauce uz Ministru

kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 "Vispārīgie

teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"

(turpmāk - noteikumi Nr.240) 85. un 92.punktu4.

9.4. Saskaņā ar noteikumu Nr.240 39.punktu, rūpnieciskās

apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai

nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai

nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un

transporta infrastruktūru. Apbūves noteikumu Grafiskajā daļā ir

noteiktas vairākas rūpnieciskās apbūves teritorijas, kuras tieši

piekļaujas daudzstāvu dzīvojamo māju apbūves teritorijai. Apbūves

noteikumu 519.3.apakšpunkts noteic, ka buferzonu atļauts

neierīkot esošās rūpnieciskās apbūves teritorijās, ja tas fiziski

nav iespējams esošās apbūves un pievadceļu izvietojuma dēļ.

Minētais regulējums ir pretrunā ne tikai Noteikumu Nr.240

144.1.apakšpunktam5, bet arī ilgtspējīgas attīstības

principam6.

9.5. Apbūves noteikumos var ietvert tikai tādas normas, kuru

izdošanai pašvaldībai normatīvajos aktos ir dots deleģējums.

Apbūves noteikumos nav ietveramas normas, kas dublē augstāka

juridiskā spēka vai tāda paša juridiskā spēka normatīvos

aktus.7 Ķekavas novada TP apbūves noteikumu 21.,

21.1., 21.2. un 21.3.apakšpunktā ietvertais regulējums dublē

Zemes ierīcības likuma normas.8 Apbūves noteikumos

ietvertas normas un lietoti terminu skaidrojumi (definīcijas),

kas noteikti jau citos normatīvajos aktos9.

9.6. Apbūves noteikumos ietvertas normas, kas ir pretrunā

normatīvo aktu regulējumam:

9.6.1. noteikumu Nr.240 6.punktā ir definēti nosacījumi

teritorijas izmantošanai, stājoties spēkā jaunam pašvaldības

teritorijas plānojumam. Apbūves noteikumu 16.punkta nosacījumi

tiek attiecināti uz visām jau esošajām zemes vienībām, tādējādi

nepamatoti ierobežojot personām īpašumtiesību

izmantošanu10. Apbūves noteikumu 18.punkts paredz, ka,

sadalot jau apbūvētu zemes vienību, noteikumu Nr.240 11.punktā

pieļautā atkāpe no teritorijas plānojumā noteiktās jaunveidojamās

zemes vienības minimālās platības attiecas vienīgi uz tiem

gadījumiem, kad zemes vienība ir likumīgi apbūvēta līdz noteikumu

Nr.240 spēkā stāšanās brīdim.11. Savukārt Apbūves

noteikumu 24.punkts pieļauj iespēju Savrupmāju apbūves

teritorijās DzS2 un DzS3, veicot robežu pārkārtošanu,

samazināt zemes vienības platību līdz 400m2, kas ir

pretrunā apbūves noteikumu 302. un 317.punktam12;

9.6.2. Apbūves noteikumu 17.3.apakšpunktā, 27.punktā,

28.3.apakšpunktā izvirzītais nosacījums faktisko piekļuvi

zemesgabalam nodrošināt pa pašvaldības nozīmes ceļu ir pretrunā

Zemes pārvaldības likuma13 regulējumam, kas paredz

pašvaldības nozīmes ceļa statusu noteikt sabiedrības

interesēs14;

9.6.3. Apbūves noteikumu 86.punkts, 90.3., 90.5.1.1.,

90.5.2.1., 90.6. un 90.8.apakšpunkts paredz noteikt un attēlot

aizsargjoslas lokālplānojumos, detālplānojumos, zemes ierīcības

projektos un būvniecības ieceres dokumentācijā, kas ir pretrunā

noteikumu Nr.628 31.3.5, 36.7, un 46.1.2

apakšpunktam15;

9.6.4. Apbūves noteikumu 125.punkta redakcijas terminu

lietojums nav konsekvents teritorijas attīstības plānošanas

normatīvajos aktos ietvertajiem terminiem, jo minētais punkts

noteic ceļu zemes nodalījuma joslām, kas neatbilst nodaļas

nosaukumam, kā arī ielu sarkanās līnijas un ceļu zemes nodalījuma

joslas16 ir atšķirīgi jēdzieni. Apbūves noteikumu

124.punkts paredz noteikt ielu sarkano līniju, ietverot tajā

esošo apbūvi;

9.6.5. Apbūves noteikumu 162.punkts, kas izslēdz no apbūves

parametru aprēķina to zemes vienības daļu, kas atrodas sarkano

līniju koridora vai tauvas joslā, ir pretrunā augstāka juridiskā

spēka normatīvajam aktam17;

9.6.6. Apbūves noteikumu 165., 166., 167 un 168.punktos

izvirzītās prasības ir pretrunā noteikumu Nr.240

regulējumam18;

9.6.7. Apbūves noteikumu 167.punkts pieļauj neievērot

noteiktos apbūves parametrus, piemēram augstumu, tādejādi dodot

iespēju patvaļīgi interpretēt, kas ir "īpašs

gadījums";

9.6.8. Apbūves noteikumu 187.punktā izvirzīti nosacījumi

apbūves izvietojuma zonai, savukārt Apbūves noteikumu 7. un

184.punktā ir dota atsauce uz apbūves noteikumu 6.pielikumu.

Normatīvie akti neparedz tādus apbūves parametrus kā apbūves

izvietojuma zona un apbūves līnija19;

9.6.9. Apbūves noteikumu 4.nodaļā nevienam funkcionālajam

zonējumam nav norādīts teritorijas izmantošanas veids, kas ir

pretrunā noteikumu Nr.240 24.punktam; 20

9.6.10. Apbūves noteikumu 265.2.apakšpunkts, 282., 303., 304.,

318., 319., 333., 334., 349., 365., 381., 401., 459., 476., 489.,

500., 572.punkts ir pretrunā noteikumiem Nr.240, paredzot atļaut

realizēt atsevišķā zemes vienībā papildizmantošanu kā galveno

izmantošanu21;

9.6.11. Apbūves noteikumu 5.1.1.apakšnodaļas regulējums ietver

pretrunu pēc būtības, jo "punkts" un

"teritorija" ir atšķirīgi jēdzieni un fizikāli lielumi,

līdz ar to neatbilst noteikumu Nr.240 234.punkta regulējumam;

9.6.12. Apbūves noteikumu 521. un 544.punktā neprecīzi dota

norāde uz rūpniecisko avāriju risku, kura novērtēšanas kārtību un

riska samazināšanas pasākumus noteic normatīvie

akti,22 nevis apbūves noteikumi.

9.7. Atsevišķas Apbūves noteikumu normu redakcijas ir

izteiktas veidā, kas var radīt dažādas interpretācijas to

piemērošanā23.

9.8. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43.pantu

pašvaldība izdod šī likuma noteiktajā kārtībā atsevišķus

saistošos noteikumus par teritorijas un būvju uzturēšanu. Līdz ar

to uzturēšanas jautājumi nav ietverami apbūves

noteikumos24. Apbūves noteikumos nav iekļaujamas

būvniecības dokumentācijā ietveramās prasības, jo pašvaldībai nav

dots deleģējums patvaļīgi reglamentēt projektējamās būves telpu

saturu.25

9.9. Apbūves noteikumu prasības neparedz pietiekami izsvērtu

detālplānojumu izstrādes lietderību26, uzliekot

nepamatotu finansiālu un birokrātisku slogu gan iedzīvotājiem,

gan pašvaldībai, kavējot attīstību un nevajadzīgi tērējot

resursus, kā arī izvirzītās prasības detālplānojuma izstrādei

pārkāpj pašvaldības kompetenci. Nav konstatējama lietderības

izvērtēšana atsevišķās funkcionālajās zonās noteikt pilnu

noteikumos Nr.240 noteikto izmantošanu klāstu.27