17. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
1. Domstarpību gadījumā starp divām vai vairākām Dalībvalstīm par šīs Konvencijas interpretēšanu vai piemērošanu šīs Dalībvalstis konsultējas, lai domstarpības atrisinātu sarunu vai jebkurā citā miermīlīgā veidā, kas ir pieņemams visām domstarpībās iesaistītajām pusēm.
2. Jebkuras šāda rakstura domstarpības, ko nevar atrisināt 1.daļā minētajā veidā, pēc jebkuras šādās domstarpībās iesaistītās puses pieprasījuma nodod šķīrējtiesai vai Starptautiskajai tiesai lēmuma pieņemšanai. Ja strīds tiek iesniegts šķīrējtiesai un sešu mēnešu laikā kopš lūguma iesniegšanas dienas domstarpībās iesaistītās puses nespēj vienoties par šķīrējtiesas izveidošanu, tad puses var lūgt Starptautiskās tiesas prezidentu vai Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāru iecelt vienu vai vairākus šķīrējtiesnešus. Gadījumā, ja domstarpībās iesaistītajām pusēm ir pretēji lūgumi, lūgums Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāram ir prioritārs.
3. Katra Dalībvalsts šīs Konvencijas parakstīšanas, ratificēšanas, akceptēšanas, pieņemšanas vai pievienošanās laikā var paziņot, ka tai nav saistošas viena vai otra vai abas 2.daļā paredzētās domstarpību izšķiršanas procedūras. Citām Dalībvalstīm nav saistoša šāda 2.daļā paredzētā domstarpību izšķiršanas procedūra attiecībā uz Dalībvalsti, kura ir izteikusi atrunu par attiecīgo procedūru.
4. Jebkura Dalībvalsts, kura ir izteikusi atrunu par attiecīgo procedūru saskaņā ar 3.daļu, var jebkurā laikā atsaukt savu atrunu, par to paziņojot depozitārijam.