8. pants

Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām, tostarp sabiedrības viedokļa noskaidrošanā gūtā informācijaSaistošie noteikumi izstrādāti sadarbībā ar SIA "Rīgas meži", kā arī tika veiktas konsultācijas ar Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrību.

Saistošo noteikumu projekts laikā no 2023. gada 14. decembra līdz 2024. gada 14. janvārim publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. 2024. gada 4. janvārī notika tiešsaistes sanāksme, kurā varēja piedalīties jebkurš interesents un kurā sabiedrība tika iepazīstināta ar Saistošo noteikumu projektu.

Saņemtie rakstiskie priekšlikumi ir apkopoti un izskatīti, tie pievienoti paskaidrojuma rakstam, kā arī Saistošo noteikumu projekts precizēts atbilstoši ierosinājumiem (SIA "Bulduru tehnikums", SIA "Rīgas ūdens", SIA "Labie koki", biedrība "Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse", Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrība, Latvijas Kokaugu nozares asociācija, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, četras fiziskas personas).

Pielikumā: Saņemto viedokļu apkopojums.

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis

Saņemto viedokļu apkopojums

PriekšlikumsAtbalstīt/NeatbalstītKomentārsSvītrot 6.1. apakšpunktu. Pamatojoties uz Pašvaldību likuma regulējumu, pašvaldība nav tiesīga regulēt citu personu īpašumā esošu koku aizsardzību un apsaimniekošanu.Neatbalstīt.Izstrādājot saistošo noteikumu projektu, ir ņemts vērā Pašvaldību likuma regulējums. Konkrētais apakšpunkts iekļauts, pamatojoties uz Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā norādīto pašvaldības autonomo funkciju noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, proti, nekopti koku vainagi nedrīkst teritorijās, kurās uzturas citas personas, radīt bīstamību.Izteikt 6.4. apakšpunktu šādā redakcijā: "6.4. pašvaldības piekļuves nodrošināšana koku apskatei koku ciršanas pieprasījuma gadījumā". Pamatojoties uz Pašvaldību likuma regulējumu, pašvaldība nav tiesīga regulēt citu personu īpašumā esošu koku aizsardzību un apsaimniekošanu.Neatbalstīt.Izstrādājot saistošo noteikumu projektu, ir ņemts vērā Pašvaldību likuma regulējums. Tiesības pašvaldībai koku apskatīt privātā teritorijā izriet ne tikai no Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumiem Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža", bet arī Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā norādītās pašvaldības autonomās funkcijas noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību.Svītrot 6.5. apakšpunktu. Pamatojoties uz Pašvaldību likuma regulējumu, pašvaldība nav tiesīga regulēt citu personu īpašumā esošu koku aizsardzību un apsaimniekošanu.Neatbalstīt.Izstrādājot saistošo noteikumu projektu, ir ņemts vērā Pašvaldību likuma regulējums. Apakšpunkta regulējums saistīts ar saistošo noteikumu 10. punktu (pēc labojumu veikšanas 8. punkts), kur detalizēti izklāstīts, kas ir koka bojāšana. Savukārt koku bojāšanas aizliegums izriet no Meža likuma, nevis Pašvaldību likuma.Svītrot 7. punktu. Pamatojoties uz Pašvaldību likuma regulējumu, pašvaldība nav tiesīga regulēt citu personu īpašumā esošu koku aizsardzību un apsaimniekošanu. Nokaltušu un bīstamu koku novērtēšanas process nesamērīgi aprobežots ar lieku birokrātijas slogu.Neatbalstīt.Izstrādājot saistošo noteikumu projektu, ir ņemts vērā Pašvaldību likuma regulējums. Konkrētais apakšpunkts neuzliek pienākumu veikt apakšpunktā minētās darbības, bet ir izvēles iespēja, ja ir vēlme nokaltuša vai bīstama koka daļu saglabāt.Papildināt ar 8.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "8.3. vainagu kopšana kokiem publisko apstādījumu teritorijā, darbu veikšanai piesaistot kokkopi (arboristu)". Tas ir pašvaldības autonomās funkcijas: pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana.Neatbalstīt.Piedāvātajā apakšpunkta redakcijā norādītais izriet no saistošo noteikumu projekta 6.1. apakšpunkta (pēc labojumu veikšanas 5.1. apakšpunkts). Nav pamata normu dublēt.Izteikt 10. punktu šādā redakcijā: "10. Par koka bojāšanu tiek uzskatīts: zaru laušana, vainaga apzāģēšana, mizas plēšana, urbumu veikšana stumbrā, sakņu traumēšana, mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida koka ietekmēšana, ja bojājumu dēļ koks pilnībā zaudē savu augtspēju". Sk. šeit Latvijas Republikas Augstākās tiesas 27.06.2018. sprieduma Nr. SKA-195/2018 judikatūru.Neatbalstīt.Norādītais spriedums attiecas uz zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu aprēķināšanu koka nociršanas gadījumā. Konkrētais punkts neregulē atlīdzības jautājumu, bet definē, kas ir koka bojāšana.Svītrot 11. un 12. punktu. Pamatojoties uz Pašvaldību likuma regulējumu, pašvaldība nav tiesīga regulēt citu personu īpašumā esošu koku aizsardzību un apsaimniekošanu. Koku bojāšanas fiksēšana neprasa tik daudz birokrātisku un dārgu procedūru, kurus praktiski nav iespējams īstenot reālajā dzīvē, īpaši attiecībā uz privātpersonas apstādījumiem.Neatbalstīt.Izstrādājot saistošo noteikumu projektu, ir ņemts vērā Pašvaldību likuma regulējums. Punktu regulējums saistīts ar izņēmumiem no saistošo noteikumu 10. punkta (pēc labojumu veikšanas 8. punkts). Koku bojāšanas aizliegums izriet no Meža likuma, nevis Pašvaldību likuma.Svītrot 16.4. apakšpunktu. Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku zemes vienības īpašnieka vai tiesiska valdītāja tiesības pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamai mājai piesaistītu zemesgabalu ir noteiktas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā (protams, ja tas ir noslēgts), pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma regulējumu.Neatbalstīt.Nav saprotama atsauce uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu. Apakšpunktā minētais izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma.Svītrot 16.5. apakšpunktu. Ir acīmredzams, ka kopsakarā ar Pašvaldību likuma un Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" normu piemērošanu pašvaldībai nav piešķirts deleģējums noteikt papildus prasības koku ciršanas saskaņošanai.Neatbalstīt.Apakšpunktā minētais izriet no Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 13., 16. punkta.Papildināt ar 22.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "22.3. koku ciršana paredzēta esošā publiski pieejamā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā objektā, izņemot gadījumus, kad: 22.3.1. koks bojā būvi, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību; 22.3.2. koks dabas apstākļu ietekmes rezultātā ir būtiski bojāts". Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 17. panta ievērošana.Neatbalstīt.Saistošo noteikumu projektā nav pamata dublēt Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 17. punktu.Papildināt ar jaunu punktu šādā redakcijā: "Zemes gabala īpašnieks pie kokiem, kuri minēti šo noteikumu 3. pielikumā, izvieto informatīvu zīmi ar informāciju par koka sugu, apkārtmēru, izplatību, atrašanās vietu (apkaimi, adresi, koordinātām), pamatojumu (kultūrvēsturisko nozīmi, izplatības biežumu) u.c. būtisku informāciju, kas var veicināt koka atpazīstamību".Neatbalstīt.Tas būtu papildus administratīvais slogs un izmaksas pašvaldības budžetā.Augļkoku aizsardzība pēdējos gados Rīgas centra iekšpagalmos tiek veikta liela augļkoku izzāģēšana, tāpēc būtu ieteicams mainīt augļkoku aizsardzību. Ja koka diametrs 1.30 m augstumā pārsniedz 20 cm, tad būtu nepieciešama ciršanas atļauja.Neatbalstīt.Pretrunā Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 5.1. apakšpunktam. Jautājums nav atrisināms, izstrādājot saistošos noteikumus.Koku pārstādīšana ja ir veikta koku pārstādīšana, tad pasūtītājs parūpējas, lai izpildītājs sniedz kopējās izmaksas, kurās ir iekļauta koka autoruzraudzība (3 5 gadi) pēc pārstādīšanas. Jo šobrīd ir ļoti liela problēma ar koku laistīšanu.Neatbalstīt.Civiltiesiski risināms jautājums.Koku stādīšana ja ir veikta koku stādīšana, tad pasūtītājs parūpējas, lai izpildītājs sniedz kopējās izmaksas, kurās ir iekļauta koka autoruzraudzība (3 5 gadi) pēc pārstādīšanas. Jo šobrīd ir ļoti liela problēma ar koku laistīšanu.Neatbalstīt.Civiltiesiski risināms jautājums.Veco koku saglabāšana, izmantojot statiskās sistēmas urbšanu kokā. Ir gadījumi, kad nevar veikt statiskās sistēmas uzstādīšanu koka saglabāšanai. Ja bojājumi ir ļoti plaši ar šauru savienojuma vietu, statiskās sistēmas uzstādīšana nav efektīva, jo tā tiek uzstādīta par augstu, tādējādi nepildot drošināšanu. Tāpēc ir nepieciešama statiskās sistēmas uzstādīšana ar urbšanu. Bieži vien tikai šāda veida sistēmas uzstādīšana var saglabāt koku un padarīt pilsētu zaļāku.Atbalstīt.Precizēts saistošo noteikumu projekta 10.1. apakšpunkts (pēc labojumu veikšanas 8.1. apakšpunkts).Latvijas Kokkopju Arboristu biedrības mājas lapā netiek uzrādīti visi Eiropas Arboristu padomes (EAC) sertificētie speciālisti, kas maldina cilvēkus. Aktuālo ETW un ETT sertificēto speciālistu sarakstu iespējams skatīt Eiropas Arboristu padomes mājaslapā https://www.eac-arboriculture.com/certified-european-tree-workers.aspx.Atbalstīt.Precizēts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksts, kā arī saistošo noteikumu projekta teksts, izslēdzot prasību pēc sertificēta speciālista.14.4. apakšpunktā esošais nekonkrētais formulējums paredz, ka jebkurš arborists un būvspeciālists drīkst atļaut cirst aizsargājamu koku, ja tur nevar neko uzbūvēt. Tas principā atļauj cirst aizsargājamus kokus visās teritorijās, kur pašlaik nav apbūves, jo kritēriju, kas ir ainaviska, dendroloģiska un ekoloģiska kvalitāte nav. Šis punkts būtu jāizņem no šī projekta. Tas arī pieļauj iegādāties zemes gabalu apbūvei, ar arborista un būvspeciālista atzinumu ļaut kokus izcirst un būvēt, kas vien ienāk prātā.Atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 14. punkts izteikts jaunā redakcijā kā 15. punkts.Papildus norādāms, ka saistošie noteikumi neregulē apbūves iespējas zemesgabalos. Tas ir teritorijas plānojuma jautājums.

14.4. apakšpunkts nosaka, ka "koka novietojums pamatoti nepieļauj apbūves iespējamību", bet vārds "pamatoti" nav definēts un ir plaši interpretējams. Zemes īpašniekam vai arhitektam pirms jaunbūves vai pārbūves ir jārēķinās ar uz zemes augošajiem vērtīgajiem kokiem un atbilstoši tam jāpielāgo savs projekts vai zemes izmantošana. Esošā redakcija pēc būtības atļauj nocirst jebkuru vērtīgo koku, ja īpašnieks vēlas pilnībā apbūvēt zemes gabalu. Vai nu tiek definēts, kas ir šie "pamatotie" gadījumi vai arī šis punkts ir jāizņem no noteikumiem, jo tas paver plašas iespējas izcirst vērtīgos kokus uz jebkura neapbūvētā zemes gabala.Atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 14. punkts izteikts jaunā redakcijā kā 15. punkts.35., 36. punktā būtu jāparedz, ka tieši tajā pašā vietā vai blakus tiek iestādīts tādas pašas sugas lielstāds, jo tas principā pieļauj, ka īpašnieks vai kaitnieks var iznīcināt koku, samaksāt sodu un ar to vietu darīt, ko grib. Sodi ir pārāk mazi un situācijās, kad koks traucē, soda naudu var ierēķināt pie izmaksām. Ja vietā ir jāiestāda tāds pats koks, tad tas var izskaust ļaunprātības.Neatbalstīt.Pašvaldībai nav deleģējuma regulēt attiecīgo jautājumu.Nodrošināt, lai jauno projektu publiskās apspriešanas tiešām būtu publiskas un iedzīvotāji par to zinātu. Lai ir laicīgi izvietoti būvniecības apkaimē lieli plakāti, kas informētu apkārtējos iedzīvotājus, ka te būs lielas pārmaiņas un ir iespēja ierasties uz pieejamu publisko apspriešanu. Lai publiskā apspriešana būtu tādā vietā un laikā, lai uz to var ierasties vietējie un arī tie, kas darba dienās strādā.Atbalstīt.Minētais ietverts saistošo noteikumu projekta 21. 24. punktā.2.1. apakšpunktā ieļautais termina "bīstams koks" skaidrojums jāprecizē, papildus nosakot, ka bīstams koks ir arī tāds koks, kas var bojāt esošas ēkas un būves. Nav pieļaujama situācija, kad personas tiesības uz īpašumu tiek ignorētas.Neatbalstīt.Regulējums saistībā ar kokiem, kas bojā esošas būves, jau ietverts saistošo noteikumu projekta 13.5. apakšpunktā.2.5. apakšpunktā ieļauts termina "mazvērtīgs koks" skaidrojums, kurā vispārīgi norādīts, ka mazvērtīgs koks ir "mazvērtīgs, īsmūža vai invazīvs taksons". Proti, mazvērtīgs koks ir mazvērtīgs un īsmūža koks (taksons dabiska sistemātikas grupa, kurā ietilpst augu rindas ar līdzīgām pazīmēm). Abi šie kritēriji ir vispārīgi un pieļauj brīvu interpretāciju, tādēļ būtu nosakāms, kādas koku sugas Rīgas pilsētas teritorijā ir atzītas par mazvērtīgām, īsmūžīgām, piemēram, papeles, blīgznas vai citas.Daļēji atbalstīt.Precizēta saistošo noteikumu 2.5. apakšpunktā (pēc labojumu veikšanas 2.4. apakšpunkts) iekļautā definīcija.Lasot 3. punktu, secināms, ka arī bīstami un mazvērtīgi koki ir vērtība. Neskatoties uz mērķi aizsargāt Rīgā augošos kokus, ir pārspīlēti uzsvērt, ka visiem kokiem[..] ir sabiedriska un pilsētvides ainavu veidojoša vērtība. Priekšlikums ir svītrot 3. punktā vārdu "visiem" vai papildināt 3. punktu ar vārdiem "izņemot bīstamus un mazvērtīgus kokus".Atbalstīt.Punkts svītrots. Taču arī mazvērtīgam kokam ir neliela vērtība, jo veido pilsētas zaļo masu, kā arī saistošo noteikumu projekts paredz iespēju saglabāt nokaltušus un bīstamus kokus pie noteiktiem apstākļiem, tādējādi pēc iespējas veicinot koku saglabāšanu pilsētvidē.Papildināts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksts.

5. punktā noteikts, kuri koki Rīgā atzīstami par vietējas nozīmes aizsargājamiem kokiem. Neapstrīdot pašvaldības tiesības saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" noteikt aizsargājamas teritorijas, tai skaitā dabas pieminekļus un kokus, lūdzam atkārtoti izvērtēt 3. pielikumā noteiktos izmērus koku atzīšanai par vietējas nozīmes aizsargājamiem kokiem Rīgā. Neskatoties uz to, ka šobrīd saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" Rīgā nav noteikti nodokļu atvieglojumi par saimnieciskās darbības, Rīgā biežāk par attīstības projektu realizācijas iespēju, ierobežošanu neatļaujot cirst kokus, nākotnē šādas prasības varētu radīt nepamatotu finansiālu slogu pašvaldības budžetam.Atbalstīt.Piedāvātais regulējums daudz neatšķiras no esošā regulējuma, kas noteikts Rīgas domes 09.06.2015. saistošajos noteikumos Nr. 154 "Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi", turklāt saistošo noteikumu projekta 3. pielikumā esošajā vietējās nozīmes aizsargājamo koku sarakstā ierakstu skaits pēc koku apsekošanas dabā ir samazināts no 18 uz 13, kas kopumā pret visiem Rīgā esošajiem kokiem ir ļoti neliels un samērīgs skaits. Kā arī vēlreiz pārskatīts pēc būtības saistošo noteikumu projekta 2. pielikums kritēriju skaits samazināts no 126 uz 121.13.2. apakšpunktā noteikts, ka vietējas nozīmes koka aizsardzības zonā aizliegts mazināt koka ainavisko vērtību, novietojot lietas vai veicot darbības, kas aizsedz skatu uz koku. Ar šo noteikumu tiek ierobežota jebkāda darbība, tai skaitā teritorijas labiekārtojums, jo tas aizsegtu skatu uz koku. Turklāt nav saprotams, kam nedrīkst aizsegt skatu uz koku vai kaimiņam, kurš atrodas aiz žoga, vai citām personām. Pieņemot, ka koks var augt jebkurā vietā zemes vienībā, iespējams, ka skats uz koku ir aizsegts ar esošām ēkām un tiks aizsegts jaunbūvējamām ēkām, šāds nesaprotams un neizskaidrojams aizliegums ir svītrojams.Neatbalstīt.Speciālā norma, kas attiecas tikai uz vietējas nozīmes aizsargājamiem kokiem un tikai to aizsardzības zonu, turklāt tā neparedz pilnīgu aizliegumu.14.2. apakšpunktā noteikts izņēmuma gadījums, kad atļauts cirst vietējas nozīmes aizsargājamo koku, proti, ja koks nenovēršami bojā tuvumā esošo valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, pilsētas maģistrālās infrastruktūras objektu vai traucē tā darbību. Nav saprotams, kāpēc šāds izņēmums tiek attiecināts tikai uz gadījumiem, kad koks bojā valsts aizsargājamo kultūras piemineklī vai pilsētas maģistrālo infrastruktūru. Vietējas nozīmes aizsargājamā koka nociršana ir jāatļauj arī visos gadījumos, kad tas bojā jebkuru ekspluatācijā esoša ēku, kuras atjaunošanai, pārbūvei vai restaurācijai, bet ne vidi degradējošas ēkas nojaukšanai, nepieciešams šādu koku nocirst. Nav pieļaujams, ka neatļaujot cirst koku, tiek ierobežotas personas tiesības uz īpašumu, t. i., tiesības saglabāt un uzturēt ēku.

Papildus par šajā apakšpunktā iekļauto nosacījumu ko apliecina Nacionālas kultūras mantojuma pārvaldes vai pašvaldības atzinums, sertificēta kokkopja (arborista) atzinums, kā arī būves tehniskās apsekošanas atzinums un citi dokumenti gribam norādīt, ka nav saprotams, kad bojāšanas faktu apliecinās Nacionālas kultūras mantojuma pārvaldes, kad pašvaldības atzinums, kā arī kurai pašvaldības institūcijai vai amatpersonai ir nepieciešamā kompetence minētā atzinuma izsniegšanai. Mūsu ieskatā sertificēts būvspeciālists var sniegt atzinumu, ka vietējās nozīmes koks bojā ēku, savukārt kokkopis (arborists) atzinumu, par koka faktisko stāvokli, kas nākotnē varētu izraisīt ēkas bojājumu (piemēram, nolūstot). Turklāt mūsu ieskatā arborists nevar sniegt atzinumu par to, vai koks bojā ēku vai būvi un kādā veidā, jo viņam nav nepieciešamo zināšanu un kompetences būvniecības jomā.

Vēršam uzmanību, ka norāde un citi dokumenti rada neskaidrību. Iesniedzamo dokumentu uzskaitījumam jābūt konkrētam un izsmeļošam, vienlaikus pieļaujot, ka var tikt iesniegti citi dokumenti, kuri apliecina faktu, ka koks nenovēršami bojā tuvumā esošo.

Atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 14. punkts izteikts jaunā redakcijā kā 15. punkts.14.4. apakšpunktā noteikts vēl viens izņēmuma gadījums, kad atļauts cirst vietējas nozīmes aizsargājamo koku ja zemes vienības konfigurācija un koka novietojums pamatoti nepieļauj apbūves iespējamību un izslēdz zemes vienības izmantošanu (ko apliecina sertificēta kokkopja (arborista) un sertificēta būvspeciālista atzinums un citi dokumenti) un tas nerada būtisku ietekmi uz apkārtējās vides ainavisko, dendroloģisko vai ekoloģisko kvalitāti. Šajā apakšpunktā pēc būtības iekļauti trīs (3) kritēriji, kuriem visiem jāizpildās:

a. nepieļauj apbūves iespējamību,

b. izslēdz zemes vienības izmantošanu,

c. nerada būtisku ietekmi uz apkārtējās vides ainavisko, dendroloģisko vai ekoloģisko kvalitāti.

Kritērijs nepieļauj apbūves iespējamību, jāprecizē, jo katrā zemes vienībā ir iespējams kaut ko uzbūvēt. Tomēr ikkatrs zemes īpašnieks vēlas savu īpašumu izmantot saimnieciski un ir ieinteresēts veikt būvniecību atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajiem apbūves rādītājiem apbūves blīvums, apbūves intensitāte. Priekšlikums ir kritēriju nepieļauj apbūves iespējamību, izteikt šādā redakcijā ja nav iespējams zemes gabalā uzbūvēt ēku (vai ēkas), kas atbilst 80 85 % no spēkā esošajā teritorijas plānojumā (apbūves noteikumos) noteiktajiem apbūves rādītājiem. Piemēram, ja saskaņā ar teritorijas plānojumu apbūves intensitāte zemesgabalā noteikta līdz 100 %, piemērojot šo kritēriju jāvar izvietot apbūvi, kuras intensitātes rādītājs attiecīgi ir 80 85 %.

Kritērijs izslēdz zemes vienības izmantošanu, mūsu ieskatā svītrojams, jo ir pārāk vispārīgs un nekonkrēts, tieši no īpašumu attīstības un būvniecības viedokļa. Rīgas teritorijas plānojumā noteikts, ka visās teritorijās atļauta apstādījumu ierīkošana un teritorijas labiekārtošana, inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūve u. c., tātad šis kritērijs nekad neizpildīsies.

Vēlamies uzvērt, ka šajā punktā tiek noteikti kritēriji vietējas nozīmes aizsargājama koka ciršanai, viena atsevišķa koka ciršanai, līdz ar to nav piemērojams kritērijs par būtisku ietekmi uz apkārtējās vides ainavisko, dendroloģisko vai ekoloģisko kvalitāti. Pat pieņemot, ka būvniecības ieceres realizācijai netiks prasīta atļauja tikai viena koka, turklāt vēl vietējas nozīmes aizsargājama koka nociršanai, šāds kritērijs nav iekļaujams 14.4. apakšpunktā.

Pēc būtības, lai saņemtu atļauju vietējas nozīmes aizsargājama koka nociršanai saskaņā ar šo apakšpunktu, ir jāpierāda, ka zemes vienības konfigurācija un koka novietojums nepieļauj apbūves iespējamību. Mūsu ieskatā šādu atzinumu var sniegt sertificēts arhitekts veicot nepieciešamo analīzi un aprēķinus, arboristam šādu zināšanu un pieredzes nav, līdz ar svītrojama prasība par sertificēta kokkopja (arborista) atzinuma nepieciešamību, būvspeciālists aizstājams ar arhitektu.

14.4. apakšpunktā norāde "un citi dokumenti" rada neskaidrību. Iesniedzamo dokumentu uzskaitījumam jābūt konkrētam un izsmeļošam, vienlaikus pieļaujot, ka var tikt iesniegti citi dokumenti, kuri apstiprina apbūves neiespējamību.

Atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 14. punkts izteikts jaunā redakcijā kā 15. punkts.Papildus norādāms, ka arī viens koks var veidot ainavu, būt dendroloģiska vai ekoloģiska vērtība. Tieši tāpēc ir nepieciešams gan koku kopšanas tehniķa, gan sertificēta būvspeciālista atzinums. Koku kopšanas tehniķis izvērtē, vai ir iespējami tehniskie risinājumi, lai saglabātu aizsargājamo koku (skatīt saistošo noteikumu projekta 9.1., 9.2. apakšpunkta iespējas), gan arī izvērtē koka ietekmi. Savukārt sertificēts būvspeciālists (ne tikai arhitekts) sniedz atzinumu no ēkas projektēšanas viedokļa.

15. punktā pieļauta iespējamība vietējas nozīmes aizsargājamu koku pārstādīt citā zemes vienībā. Lūdzam atkārtoti izvērtēt šādas iespējas lietderību un iespēju pārstādīšanu aizstāt ar citu racionālāku risinājumu, kas garantētu rezultātu, piemēram, jaunu koku dižstādu stādīšanu un kopšanu, ja būvniecības ierosinātājs izteicis šādu pienākumu. Ja tomēr tiek pieņemts lēmums salabāt iespējamību pārstādīt koku, vienmēr ir izvērtējams jautājums, vai koku nav iespējams pārstādīt tajā pašā zemes vienībā, ja tomēr koks pārstādāms citā zemes vienībā, tas pārstādāms pašvaldībai piederoša zemes vienībā.Neatbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 15. punktā (pēc labojumu veikšanas 11. punkts) norādīta tikai iespēja attiecībā uz vietējas nozīmes aizsargājamiem kokiem, tas nav noteikts pienākums. Ņemot vērā, ka pašvaldībai nav deleģējuma regulēt koku pārstādīšanu attiecībā uz citiem kokiem, punkta redakcija ir precizēta.19. punktā jānosaka termiņš, kādā departamentam jāizskata iesniegums. Šis termiņš nosakāms ne garāks par 1 (vienu) mēnesi, izņemot gadījumus, kad rīko publisko apspriešanu.Neatbalstīt.Saistošo noteikumu projektā nav pamata dublēt Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 13. punktu.19.3. apakšpunktā noteikts, ka departaments var lemt par atteikumu izsniegt atļauju koku ciršanai. Noteikumu projektā būtu iekļaujami objektīvi kritēriji, ar kuriem pamatojams šāds iesniedzējam nelabvēlīgs administratīvais akts.Neatbalstīt.Saistošo noteikumu projektā nav pamata dublēt Administratīvā procesa likuma 67. pantu, kas nosaka administratīvajam aktam jāsatur cita starpā tā pamatojums, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus, atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījumu.22. punktā noteikts, kad rīkojama publiskā apspriešana par plānoto koku ciršanu. Lai novērstu neprecizitāti, pirmkārt, mūsu priekšlikums ir 22.1.4. apakšpunktu papildināt, nosakot, ka publiska apspriešana par koku ciršanu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā nav jārīko ne tikai par mazvērtīgu, bet arī par bīstamu koku ciršanu.

Otrkārt, mūsu uzmanību īpaši piesaistīja 22.2. apakšpunktā iekļautais kritērijs (attiecināms uz jebkuru pašvaldības teritoriju) koku ciršanas rezultātā būtiski tiek ietekmēta apkārtējās vides ainaviskā, dendroloģiskā vai ekoloģiskā kvalitāte. Uzskatām, ka līdzīgi kā par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, nosakāmi tie paši gadījumi, kad noteikti nav rīkojama publiskā apspriešana, kā arī nosakāms, ka publisko apspriešanu nav jārīko par viena atsevišķa koka nociršanu.

Turklāt būtu skaidri nosakāms, kas vērtēs un kādi speciālisti piedalīsies būtiskās ietekmes uz apkārtējo ainavu, dendroloģisko un ekoloģisko kvalitāti novērtēšanā, kādi būs kritēriji ietekmei uz dendroloģisko un ekoloģisko kvalitāti.

Priekšroka dodama konkrētu teritoriju noteikšanai par koku ciršanu, kurās rīkojama publiska apspriešana. Tās varētu būt gan dabas un apstādījumu teritorijas, gan lauksaimniecības un ūdeņu teritorijas, gan citas teritorijas ar īpašiem noteikumiem.

Tomēr būtu ņemams vērā, ja teritorijai tiek izstrādāts lokālplānojums vai detālplānojums, ir jāpieņem, ka šī procesa ietvaros ir vērtēta un apspriesta arī koku ciršanas nepieciešamība šajā teritorijā, lai realizētu plānotās apbūves iespējas, un nav nepieciešams atkārtoti rīkot publisku apspriešanu pēc būtības par to pašu jautājumu.

Neatbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 22.1.4. apakšpunkts (pēc labojumu veikšanas 18.1.4. apakšpunkts): atbilstoši Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 5. punktam bīstama koka ciršanai nav nepieciešama pašvaldības atļauja.Saistošo noteikumu projekta 22.2. apakšpunkts (pēc labojumu veikšanas 18.2. apakšpunkts): pārņemts no esoša regulējuma, katrs gadījums vērtējams individuāli. Papildināts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksts.

Jāņem vērā, ka Rīgas vēsturiskajā centrā ir blīva apbūve un katram atsevišķam kokam līdz ar to ir lielāka vērtība, savukārt ārpus vēsturiskā centra teritorijās ar ne tik blīvu apbūvi lielāka nozīme ir koku grupām.

Nozīmīgu jautājumu gadījumā, t.sk., par publiskās apspriešanas piemērošanu, paredzēts, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73. panta pirmās daļas 1. punktam tiks saglabāta koleģiāla lēmumu pieņemšana, izmantojot ekspertu komisijas metodi (šobrīd Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija).

Plānošanas un koku ciršanas procesi ir nošķirti, kurus regulēt atsevišķi normatīvie akti, kurus izstrādā par dažādām nozarēm atbildīgās ministrijas.

32. punktā noteikts, ja koku ciršana paredzēta saistībā ar būvniecību un būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūras ietvaros notikusi publiskā apspriešana arī plānoto koku ciršanai, tad papildus nav nepieciešams organizēt publisko apspriešanu koku ciršanai. Mūsu ieskatā izstrādājot gan lokālplānojumu konkrētai teritorijai, gan, jo īpaši, detālplānojumu, tiek plānota iespējamā apbūve un tātad arī pieņemts, ka tās realizācijai būs nepieciešama koku ciršana, līdz ar to minētajā punktā būtu kā minimums iekļaujams nosacījums, ka publiskā apspriešana par koku ciršanu nav jāveic, ja zemes vienībai ir izstrādāts detālplānojums.Neatbalstīt.Plānošanas un koku ciršanas procesi ir nošķirti, kurus regulēt atsevišķi normatīvie akti, kurus izstrādā par dažādām nozarēm atbildīgās ministrijas.Noteikumu projektā vairākkārt norādīts, ka par noteiktiem jautājumiem iesniedzams sertificēta kokkopja (arborista) atzinums. Kokkopji nedarbojas reglamentētajā sfērā, kurā sabiedrības interesēs un lai novērstu iespējamos riskus, profesionālajai darbībai nepieciešams saņemt sertifikātu, kas apliecina atbilstību kvalifikācijas prasībām, kā tas ir, piemēram, arhitektiem, būvspeciālistiem, apsardzes darbiniekiem, u. c. Šāda prasība nepamatoti ierobežo speciālistu loku un Latvijā spēkā esošas normas neparedz kokkopju sertifikāciju, tā ir svītrojama visā noteikumu projektā.Atbalstīt.Viss saistošo noteikumu projekta teksts koriģēts, svītrojot "sertificēts kokkopis (arborists)" un iekļaujot koku kopšanas tehniķi. Papildināts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksts.Izteikt 6.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "6.5. Departamenta informēšana par rakšanas darbu uzsākšanu koka kritiskajā un minimālajā sakņu aizsardzības zonā 24 stundas pirms, izņemot inženiertīklu plānoto un avārijas remontdarbu vai avārijas seku novēršanas darbu veikšanai. Pēc avārijas remontdarbu vai avārijas seku novēršanas darbiem Departamentu informēt nedēļas laikā. Pirms inženiertīklu plānoto remontdarbu veikšanas darbiem Departamentu informēt 15 dienas iepriekš".Ierosinājums balstīts uz Latvijas būvnormatīva LBN 222-15 "Ūdensapgādes būves" 145. punktā noteikto, ka minimālais ūdensvada tīkla avārijas novēršanas laiks nedrīkst būt mazāks par 6 stundām. Papildinājums par termiņiem ar departamenta informēšanu balstīts uz Rīgas domes 15.12.2017. saistošo noteikumu Nr. 17 "Rīgas pilsētas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības saistošie noteikumi" 71., 72. punktā noteikto.

Daļēji atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 6.5. apakšpunkts (pēc labojumu veikšanas 5.5. apakšpunkts): izteikts jaunā redakcijā, paredzot izņēmumu attiecībā uz avārijas darbiem. Nav pamata izņēmumu piemērot uz plānotajiem darbiem.10.2.2. apakšpunktā vārdu "inženierkomunikāciju" aizstāt ar vārdu "inženiertīklu". Ierosinājums balstīts uz Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 2.16. apakšpunktā noteikto lietoto terminu.Atbalstīt.Labots visā saistošo noteikumu projekta tekstā.Svītrot 10.3.2. apakšpunktu. Ierosinājums saistīts ar SIA "Rīgas ūdens" ierosinājumu par 1. pielikumā norādīto sakņu aizsardzības zonu platuma noteikšanu, kura ierosinājums balstīts uz Latvijas būvnormatīva LBN 008-14 "Inženiertīklu izvietojums" 27. punktā noteiktajām prasībām par ievērojamo minimālo horizontālo attālumu no saglabājamajiem kokiem. Papildus vēršam uzmanību, ka šādi nosacījumi par iespējamo inženiertīklu izbūvi atklātās būvbedrēs 2 m attālumā no saglabājamā koka ir risināti vairākos būvprojektos, kas no kokkopju (arboristu) puses ir atbalstāmi. Aizliedzot šajā zonā traktortehnikas izmantošanu inženierkomunikāciju izbūvei var tikt ievērojami sadārdzinātas inženiertīklu izbūves izmaksas un to izbūves termiņi vai attiecīgi inženiertīklu izbūves gadījumos jāveic koku ciršana.1. pielikumu izteikt šādā redakcijā:

- kritiskās sakņu aizsardzības zonas platumu noteikt 2,0 m;

- minimālās sakņu aizsardzības zonas platumu noteikt 3,0 m;

optimālās sakņu aizsardzības zonas platumu noteikt 5,0 m.

Neatbalstīt.Izņēmumi no saistošo noteikumu projekta 10. punkta (pēc labojumu veikšanas 8. punkts) ir paredzēti saistošo noteikumu projekta 11. punktā (pēc labojumu veikšanas 9. punkts), tostarp, ka atkāpes no 10. punkta pieļaujamas ar koku kopšanas tehniķa apstiprinājumu.Koka sakņu aizsardzības zonu platumi ir atkarīgi no koka sakņu sistēmas, kuras aizņemtā teritorija ir atkarīga no katra konkrētā koka diametra, tāpēc nav korekti aizsardzības zonu platumu saistīt ar konkrētu attālumu.

Papildināt ar 11.4. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.4. esošo inženiertīklu plānoto un avārijas remontdarbu vai avārijas seku novēršanas darbu veikšanai". Ierosinājums balstīts uz Ministru kabineta 10.10.2006. noteikumu Nr. 833 "Ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodika gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem" 13. punktā noteikto.Daļēji atbalstīt.Saistošo noteikumu projekts papildināts ar 9.4. apakšpunktu par avārijas remontdarbiem un avārijas seku novēršanas darbiem. Nav pamata izņēmumu piemērot uz plānotajiem darbiem.Papildināt ar 14.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "14.5. ja veicami inženiertīklu plānoto un avārijas remontdarbi vai avārijas seku novēršanas darbi inženiertīklu aizsargjoslās. Inženiertīklu plānoto remontdarbu gadījumā 15 dienas iepriekš rakstiski informēt Departamentu".Ierosinājums balstīts uz Ministru kabineta 10.10.2006. noteikumu Nr. 833 "Ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodika gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem" 13. punktā noteikto un Rīgas domes 15.12.2017. saistošo noteikumu Nr. 17 "Rīgas pilsētas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības saistošie noteikumi" 72. punktā noteikto.

Daļēji atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 14. punkts izteikts jaunā redakcijā kā 15. punkts.Plānoto darbu gadījumā jāizvēlas saudzīga metode vai koku kopšanas tehniķa izvēlēts risinājums.

Svītrot 16.5. apakšpunktā tekstu "inženierkomunikācijas vai traucē to darbību". Ierosinājums balstīts uz SIA "Rīgas ūdens" augstāk norādītajiem ierosinājumiem un papildinājumiem. Inženiertīklu izbūves vai pārbūves gadījumā atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" prasībām izstrādājama būvniecības ieceres dokumentācija, kuras izstrādes ietvaros ievērojamas spēkā esošo normatīvo aktu prasības, tai skaitā ierobežotos inženiertīklu un saglabājamu apstādījumu (koku) izvietojuma gadījumos saņemams kokkopja (arborista) slēdziens.Neatbalstīt.Minētais saistošo noteikumu projekta apakšpunkts neattiecas uz būvniecības dokumentācijas izstrādi.Izteikt 2.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.5. mazvērtīgs koks neperspektīvs mazu dimensiju fona koks, nomākts koks bez augšanas telpas, ar iespiestu vainagu, koks ieaudzis saglabājama un vērtīga koka vainagā, tam traucējot attīstīties, mazvērtīgs, īsmūža vai invazīvs taksons, ja tam nav ekoloģiskas vai funkcionālas vērtības, vai tas apdraud dabīgas ekosistēmas".Daļēji atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 2.5. apakšpunkts (pēc labojumu veikšanas 2.4. apakšpunkts): izteikts jaunā redakcijā, neiekļaujot jēdzienu "maza dimensija", kas nav objektīvi izmērams.Izteikt 2.8. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.8. vainaga kopšana sertificēta kokkopja (arborista) vai koku tehniķa izvēlētu pasākumu kopums, kas ietver vienu no zemāk minētajām darbībām".Jāpievieno koku tehniķis visas pozīcijās, kur var būt nepieciešams koku tehniķa atzinums atbilstoši profesiju standartā aprakstītajām kompetencēm un prasmēm. Arī 11.1., 11.2., 12.2., 14.2., 14.3., 14.4. apakšpunktā.

Daļēji atbalstīt.Vainaga kopšana ir viena no obligātajām darbībām, lai nodrošinātu, ka koks nav bīstams, tāpēc saistošo noteikumu projektā nav sašaurināts speciālistu loks, kas var veikt šādas darbības. Vienlaikus piebilstams, ja ir norādīts, ka kādas darbības var veikt kokkopis (arborists), tad darbus var veikt arī augstāk kvalificēts speciālists.Svītrot 2.8.4. apakšpunktā vārdus "un samazina vēja pretestību". Šis jāņem ārā, jo tā nav vēlama situācija.Atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 2.8. apakšpunkts (pēc labojumu veikšanas 2.5. apakšpunkts) izteikts jaunā redakcijā.Izteikt 6.1. apakšpunktu šādā redakcijā: "6.1. vainagu kopšana kokiem, kuru vainagi projicējas uz publiski pieejamām vai blakus zemes vienībās esošām teritorijām vai ēkām, darbu veikšanai piesaistot sertificētu kokkopi (arboristu)".Neatbalstīt.Vainaga kopšana ir viena no obligātajām darbībām, lai nodrošinātu, ka koks nav bīstams, tāpēc saistošo noteikumu projektā nav sašaurināts speciālistu loks, kas var veikt šādas darbības. Vienlaikus piebilstams, ja ir norādīts, ka kādas darbības var veikt kokkopis (arborists), tad darbus var veikt arī augstāk kvalificēts speciālists.Izteikt 7. punktu šādā redakcijā: "7. Nokaltušu koku un bīstamu koku nociršanu var neveikt, ja atbilstošas jomas speciālists (sertificēts kokkopis (arborists) vai koku tehniķis) atzinumā apliecinājis šāda koka ainavisko, ekoloģisko vai kultūrvēsturisko vērtību un ja sertificēta kokkopja (arborista) vai koku tehniķa uzraudzībā ir veikti pasākumi apdraudējuma samazināšanai, kas fiksēti dokumentāli".Daļēji atbalstīt.Atbilstošas jomas speciālists var būt ne tikai koku kopšanas tehniķis, bet arī cits eksperts kā ornitologs, dendrologs, kas var apliecināt koka vērtību, kuras dēļ tas saglabājams.

Izteikt 10.1. apakšpunktu šādā redakcijā: "10.1. zaru laušana, neprofesionāla vainaga apzāģēšana, mizas plēšana, urbumu veikšana stumbrā (izņemot izpētes urbumus, ko veic (sertificēts kokkopis (arborists) vai koku tehniķis) koka izpētes laikā), sakņu traumēšana, mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida koka ietekmēšana, darbību veikšana, kas var izmainīt mikroklimatu koka dobumos (aizmūrēšana, piegružošana, paplašināšana u.tml.)".Atbalstīt.Precizēts saistošo noteikumu projekta 10.1. apakšpunkts (pēc labojumu veikšanas 8.1. apakšpunkts).Izteikt 10.2.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "10.2.3. rakšanas darbu veikšana, ja paredzēta esošās grunts norakšana vairāk kā 10 cm dziļumā".Atbalstīt.Precizēts saistošo noteikumu projekta 10.2.3. apakšpunkts (pēc labojumu veikšanas 8.2.3. apakšpunkts).Izteikt 15. punktu šādā redakcijā: "15. Vietējas nozīmes aizsargājamu koku iespējams pārstādīt citā zemes vienībā Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā šo noteikumu noteiktajā koku ciršanas izvērtēšanas kārtībā, saņemot sertificēta koku tehniķa atzinumu, kurā prognozēts, ka koks pēc pārstādīšanas saglabās vai būtiski nesamazinās augtspēju".Šeit ir nepieciešamība sašaurināt atbildīgo speciālistu loku.

Atbalstīt.Precizēts saistošo noteikumu projekta 15. punkts (pēc labojumu veikšanas 11. punkts).Izteikt 2.1. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.1. bīstams koks koks ar (vizuāli redzamiem) bojājumiem, kas būtiski apdraud apkārtējos ar tā nepietiekamo mehānisko noturību".Neatbalstīt.Nav pamata svītrot no saistošo noteikumu projekta vizuāli redzamo bojājumu pazīmes.Izteikt 2.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.2. kalstošs koks koks, kuram vainaga ārējā daļā, perifērijā vai atsevišķos sektoros ir atmirstoši zaru gali, nav pazīmes par sekundāra vainaga veidošanos un vainaga lapojuma samazinājums vairāk nekā 50 % no kopējā vainaga apjoma".Atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 2.2. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā kā 2.3. apakšpunkts.Izteikt 2.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.3. vietējas nozīmes aizsargājama koka aizsardzības zona teritorija 10 metru rādiusā ap koku, skaitot no koka stumbra ārējās malas".Atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 2.3. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā kā 2.6. apakšpunkts.Apvienot 2.4., 2.6., 2.7. apakšpunktu, izsakot šādā redakcijā: "Sakņu aizsardzības zona teritorija, kas noteikta ap koku, mērot vidējo stumbra diametru 1,3 m augstumā no sakņu kakla un nosakot zonu no stumbra ārējās malas atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajai koka sakņu aizsardzības zonai. Sakņu aizsardzības zonas iedalās: 1. kritiskā sakņu aizsardzības zona teritorija, kas noteikta ap koku piecu stumbru rādiusā; 2. minimālā sakņu aizsardzības zona teritorija piecu stumbru rādiusā ap kritisko sakņu aizsardzības zonu; 2. optimālā sakņu aizsardzības zona teritorija desmit stumbru rādiusā ap minimālo sakņu aizsardzības zonu.Atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta minētie apakšpunkti apvienoti un izteikti jaunā redakcijā kā 2.2. apakšpunkts.Izteikt 2.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.5. mazvērtīgs koks neperspektīvs fona koks, nomākts koks bez augšanas telpas ar zemu vitalitāti, kalstošs koks vai invazīvs taksons". Definīcija ir pretrunā ar 3. punktu.Daļēji atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 2.5. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā kā 2.4. apakšpunkts. Saistošo noteikumu projekta 3. punkts svītrots.Izteikt 2.8. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.8. vainaga kopšana kokkopja izvēlētu pasākumu kopums, kas ietver vismaz vienu no zemāk minētajām darbībām:2.8.1. strukturāla vainaga veidošana stabila vainaga zarojuma struktūras nodrošināšana jaunam kokam;

2.8.2. vainaga pacelšana zemāko zaru nogriešana, lai nodrošinātu brīvu zonu infrastruktūrai, gājējiem un satiksmei, bet ne augstāk par ½ no koka kopējā augstuma;

2.8.3. sanitāra vainaga tīrīšana nokaltušu, kalstošu, bojātu zaru nogriešana;

2.8.4. vainaga retināšana no trešās pakāpes un mazāku, atpalikušu zaru daļas nogriešana visā vainagā, kas var palielināt gaismas caurlaidību, taču neietekmē koka vainaga sākotnējo formu un mehānisko noturību;

2.8.5. vainaga samazināšana vainaga vai tā daļas izmēra samazināšana, saglabājot dabisko vainaga formu un neizmantojot galotņojošus griezumus. Darbus veic nobriedušiem kokiem, kas sasnieguši savus maksimālos vainaga parametrus un ir manāma stabilitātes samazināšanās (ir pamatota nepieciešamība samazināt vēja ietekmes laukumu);

2.8.6. mākslīga vainaga formas veidošana, uzturēšana polardēšana (ne retāk kā reizi trijos gados un griezuma brūce nedrīkst būt lielāka par 3 cm diametrā) un cirpšana (ne retāk kā reizi gadā).

Daļēji atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 2.8. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā kā 2.5. apakšpunkts.Piedāvātais 2.8.5. apakšpunkta otrais teikums nav nepieciešams, jo izriet no kokkopja (arborista) kvalifikācijai atbilstošām specifiskām nozares zināšanām.

Papildināt ar 2.9. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.9. Celms koka stumbra apakšējā daļa, kas paliek virs zemes pēc koka nogāšanas. Celma augstumam jābūt iespējami mazākam, lai nepasliktinātos pārgājības apstākļi. Pieņemts, ka celma augstums nedrīkst pārsniegt 1/3 no koka diametru zāģējuma vietā un ne augstāk par 15 cm".Neatbalstīt.Saistošo noteikumu projekta kontekstā nav nepieciešama šāda definīcija.Papildināt ar 2.10. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.10. Galotņošana, galotņojošs griezums jebkurš griezums starp sazarojuma vietām mezgliem, kā arī jebkurš griezums, neievērojot sazarojuma vietas un stumbra attiecību, vismaz 1:3".Neatbalstīt.Saistošo noteikumu projekta kontekstā nav nepieciešama šāda definīcija, izriet no kokkopja (arborista) kvalifikācijai atbilstošām specifiskām nozares zināšanām.Papildināt ar 2.11. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.11. Kokkopis pēc Latvijas izglītības sistēmas kvalificēts kokkopis (arborists) ir strādnieks, kas praktiski un patstāvīgi veic darba uzdevumu izpildi koku kopšanā un zāģēšanā gan privātajā, gan publiskajā ārtelpā".Neatbalstīt.Viss saistošo noteikumu projekta teksts pārskatīts, paredzot divu veidu speciālistus kokkopi (arboristu) un koku kopšanas tehniķi atbilstoši profesijas standartā noteiktajām kompetencēm. Papildināts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksts.Izteikt 3. punktu šādā redakcijā: "3. Visu sugu kokiem Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā ir sabiedriska un pilsētvides ainavu veidojoša vērtība".Neatbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 3. punkts svītrots.Izteikt II. nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "Koku aizsardzība un apsaimniekošana".Neatbalstīt."Uzturēšana" izriet no Pašvaldību likuma 45. panta.Izteikt 6. punktu šādā redakcijā: "6. Koku aizsardzībai un apsaimniekošanai visās zemes vienībās veicamas šādas darbības".Neatbalstīt."Uzturēšana" izriet no Pašvaldību likuma 45. panta.Izteikt saistošo noteikumu nosaukumu šādā redakcijā: "Par ārpus meža augošu koku aizsardzību, apsaimniekošanu un ciršanu Rīgas valstspilsētā".Neatbalstīt."Uzturēšana" izriet no Pašvaldību likuma 45. panta.Svītrot 6.1. apakšpunktā vārdu "(arboristu)". Arī 14.2., 14.3., 14.4. apakšpunktā kopā ar vārdu "sertificēta". Un 11.1., 11.2. apakšpunktā vārdu "sertificēts".Daļēji atbalstīt.Viss saistošo noteikumu projekta teksts pārskatīts, paredzot divu veidu speciālistus kokkopi (arboristu) un koku kopšanas tehniķi atbilstoši profesijas standartā noteiktajām kompetencēm. Papildināts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksts.Izteikt 6.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "6.5. būvdarbu laikā nepieciešams vismaz 24 stundas pirms darba uzsākšanas informēt Departamentu par rakšanas darbu un koku uzturēšanas darbu uzsākšanu koka kritiskajā un minimālajā sakņu aizsardzības zonā".Daļēji atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 6.5. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā kā 5.5. apakšpunkts.Izteikt 7. punktu šādā redakcijā: "7. Nokaltušu koku un bīstamu koku nociršanu var neveikt, ja atbilstošas jomas speciālists atzinumā apliecinājis šāda koka ainavisko, ekoloģisko vai kultūrvēsturisko vērtību un attiecīgās jomas speciālists vai tā uzraudzībā ir veicis pasākumus apdraudējuma samazināšanai, kas fiksēti dokumentāli".Kas norāda kādas jomas speciālista atzinums ir nepieciešams?

Neatbalstīt.Atbilstošas jomas speciālists var būt ne tikai koku kopšanas tehniķis, bet arī cits eksperts kā ornitologs, dendrologs, kas var apliecināt koka vērtību, kuras dēļ tas saglabājams.Vienlaikus pasākumi bīstamības novēršanai ir veicami tikai saziņā ar koku kopšanas tehniķi.

Izteikt 8. punktu šādā redakcijā: "8. Papildus šo noteikumu 6. punktā minētajam attiecībā uz pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošās zemes vienības augošiem kokiem ir pienākums:8.1. veikt pasākumus, lai nodrošinātu koku saglabāšanu un aizsardzību;

8.2. neveikt un novērst darbības, kas var kaitēt koku augšanai, saglabāšanai un aizsardzībai;

8.3. pēc koku ciršanas darbiem sakopt ciršanas vietu (atbilstoši iepirkuma specifikācijas norādījumiem )".

8.1., 8.2. apakšpunkts attiecas uz visām zemes vienībām. Rekomendējam pievienot kā 6. apakšpunktus.

Neatbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 8. punkts svītrots.Papildus norādams, ka nav pamata atsaucei uz iepirkuma specifikāciju, jo to regulē Publisko iepirkumu likums.

Apvienot 9. un 10. punktu šādā redakcijā: "9. Aizliegts veikt jebkādas darbības, kas var tieši vai netieši bojāt koku (pilnīgs vai daļējs augtspējas zudums):9.1. nesankcionēta zaru laušana pie stumbra, koka vainaga galotņošana, mizas plēšana, sakņu traumēšana, mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida koka ietekmēšana, kas var pasliktināt koka stabilitāti un/vai dzīvotspēju;

9.2. kritiskajā sakņu aizsardzības zonā:

9.2.1. koka vai tā sakņu sistēmas apkraušana;

9.2.2. inženierkomunikāciju izbūve, izņemot, ja tiek izmantota metode, kas nebojā koka sakņu sistēmu;

9.2.3. rakšanas darbu veikšana, ja paredzēta esošās grunts norakšana vairāk kā 5 cm, izņemot gadījumos, kad tiek veikta grunts nomaiņa augsnes ielabošanai vai koka sakņu izpēte;

9.2.4. nesankcionēta esošās grunts līmeņa paaugstināšana, uzbēršana;

9.3. minimālajā sakņu aizsardzības zonā:

9.3.1. koka aizsardzības pasākumu neveikšana būvniecības laikā;

9.3.2. nesankcionēta traktortehnikas izmantošana rakšanas darbu veikšanai;

9.4. optimālajā sakņu aizsardzības zonā mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās un novietošana zaļajā zonā, ja tas nav saistīts ar koka apsaimniekošanu;

9.5. koka augtspējas samazināšana (kalstošs koks) pirmo piecu gadu laikā pēc koka pārstādīšanas, pārstādīšanas un kopšanas darbību rezultātā;

9.6. lapotnes apjoma samazināšana no sākotnējā dabīgā vainaga parametriem vairāk par 20 % vienā koka kopšanas darbu cikla periodā. Koku kopšanas darbu cikli pa koku vecumposmiem:

9.6.1. jauni koki ar pagaidu vainagu 2-3 gadi;

9.6.2. briestoši koki 3-7 gadi;

9.6.3. nobrieduši koki 5-10 gadi;

9.6.4. novecojoši un kalstoši koki 3-7 gadi.

Daļēji atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 9. punktā (pēc labojumu veikšanas 7. punkts) norādītais ir paskaidrojums koka iznīcināšanai.Saistošo noteikumu projekta 10. punkts (pēc labojumu veikšanas 8. punkts) izteikts jaunā redakcijā.

Galotņošanas aizliegums jau iekļauts saistošo noteikumu projekta 2.5. apakšpunktā, savukārt 10.3.2. apakšpunkts (pēc labojumu veikšanas 8.3. apakšpunkts) paredz jebkādas traktortehnikas aizliegumu (ja nav 9. punktā norādītie izņēmumi).

Saistošo noteikumu projekta 10.6. apakšpunkta (pēc labojumu veikšanas 8.6. apakšpunkts) mērķis ir aizsargāt pieaugušus kokus, tāpēc netiek atbalstīts norādīt vecumposmus.

Izteikt 11. punktu šādā redakcijā: "11. Šo noteikumu 9.2., 9.3., 9.4. apakšpunkts neattiecas uz šādiem gadījumiem:11.1. kokkopis veicis koka sakņu izpēti un tajā konstatēts, ka konkrētajā darbu veikšanas vietā neatrodas koka sakņu sistēma;

11.2. kokkopis apstiprinājis risinājumus, kas nebojā koku, un atbilstošs atzinums pievienots iecerei;

11.3. tiek veikti seguma atjaunošanas darbi ielu sarkano līniju robežās, nepārsniedzot 30 cm dziļumu un nepalielinot apjomu.

Daļēji atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 11. punkts (pēc labojumu veikšanas 9. punkts) ir izteikts jaunā redakcijā.Izteikt 12. punktu šādā redakcijā: "12. Šo noteikumu 9.6. apakšpunkts neattiecas, ja:12.1. tiek veikta mākslīga vainaga veidošana, uzturēšana un zemes vienības īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir noslēgts līgums ar kokkopi par nākamo vainaga uzturēšanas reizi;

12.2. zemes vienības īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, lai novērstu koka bīstamību, ir saņēmis kokkopja slēdzienu par nepieciešamību samazināt koka vainaga lapotnes apjomu vairāk par 20 %.

Daļēji atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 12. punkts ir izteikts jaunā redakcijā kā 8.6. apakšpunkts.Rekomendējam pārvietot 14. punktu uz nodaļu "III. Koku ciršanas izvērtēšanas kārtība".Atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 14. punkts pārnests uz nodaļu "III. Koku ciršanas izvērtēšanas kārtība" kā 15. punkts.14.3. apakšpunkts kas definējas zem sabiedriski nozīmīga objekta?Atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 14. punkts izteikts jaunā redakcijā kā 15. punkts. Termins precizēts.14.4. apakšpunkts pēc kādas metodikas tiek noteikts ietekmes būtiskums?Atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 14. punkts izteikts jaunā redakcijā kā 15. punkts.Ir nepieciešams gan koku kopšanas tehniķa, gan sertificēta būvspeciālista atzinums. Koku kopšanas tehniķis izvērtē, vai ir iespējami tehniskie risinājumi, lai saglabātu aizsargājamo koku (skatīt saistošo noteikumu projekta 9.1., 9.2. apakšpunkta iespējas), gan arī izvērtē koka ietekmi.

Izteikt 15. punktu šādā redakcijā: "15. Vietējas nozīmes aizsargājamu koku iespējams pārstādīt tajā pašā vai citā zemes vienībā Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā šo noteikumu noteiktajā koku ciršanas izvērtēšanas kārtībā, saņemot kokkopja atzinumu, kurā pamatots, ka koks pēc pārstādīšanas saglabās augtspēju".Daļēji atbalstīt.Precizēts saistošo noteikumu projekta 15. punkts atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajam deleģējumam (pēc labojumu veikšanas 11. punkts).Papildināt ar 19.4. apakšpunktu šādā redakcijā: "19.4. atļaujas izsniegšanu koka pārstādīšanai tajā pašā vai citā zemes vienībā Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā".Neatbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 15. punkts (pēc labojumu veikšanas 11. punkts) izteikts jaunā redakcijā atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajam deleģējumam, līdz ar to nav pamata tālāko punktu precizēšanai.Izteikt 20.1. apakšpunktu šādā redakcijā: "20.1. koku ciršanas/pārstādīšanas vietas adresi un zemes vienības kadastra apzīmējumu".Neatbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 15. punkts (pēc labojumu veikšanas 11. punkts) izteikts jaunā redakcijā atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajam deleģējumam, līdz ar to nav pamata tālāko punktu precizēšanai.Izteikt 20.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "20.3. koku nociršanas/pārstādīšanas iemeslu".Neatbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 15. punkts (pēc labojumu veikšanas 11. punkts) izteikts jaunā redakcijā atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajam deleģējumam, līdz ar to nav pamata tālāko punktu precizēšanai.Izteikt 22. punktu šādā redakcijā: "22. Pirms šo noteikumu 19. punktā minētā lēmuma pieņemšanas rīko publisko apspriešanu par plānoto koku ciršanu, tai skaitā augļkoku, ja:22.1. koku ciršana paredzēta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautā objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsardzības zonā (turpmāk Rīgas vēsturiskais centrs), izņemot gadījumus, kad:

22.1.1. koks neatrodas publiski pieejamā teritorijā;

22.1.2. koks bojā būvi, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību un ir saņemts sertificēta būvspeciālista slēdziens;

22.1.3. koks dabas apstākļu ietekmes rezultātā ir būtiski bojāts, kalstošs koks;

22.1.4. koks ir mazvērtīgs;

22.1.5. koka atrašanās vietā plānota nacionālo interešu objekta, sabiedrībai nozīmīga objekta vai pilsētas maģistrālās infrastruktūras jauna būvniecība vai pārbūve;

22.2. koku ciršanas rezultātā būtiski tiek ietekmēta apkārtējās vides ainaviskā, dendroloģiskā vai ekoloģiskā kvalitāte.

Vai ir iespējams izstrādāt metodiku pēc kā novērtēt? Šobrīd tas ir subjektīvs apstrīdams vērtējums.

Neatbalstīt.Augļkoku aizsardzība pretrunā Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 5.1. apakšpunktam augļkoku ciršana notiek bez ciršanas atļaujas.Attiecībā uz saistošo noteikumu projekta 22.1.2. apakšpunktu 13.5. apakšpunktā jau noteikts, ka šādā gadījumā jāiesniedz sertificēta būvspeciālista atzinums.

Attiecībā uz saistošo noteikumu projekta 22.2. apakšpunktu katrs šāds gadījums ir vērtējams individuāli, tiek ņemti vērā tādi faktori kā koka atrašanās vieta daudzdzīvokļu ēkas pagalmā, koka sugas vērtība, koka apjoms, koka vecums, vai koks veido ainavu, tā augšanas stāvoklis.

Izteikt 36. punktu šādā redakcijā: "36. Ja ārējas (ķīmiskas, mehāniskas vai saimnieciskas darbības, būvniecības, kopšanas u.tml.) iedarbības rezultātā koks ir kalstošs vai pilnībā zaudējis augtspēju, Departaments nosaka zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šo noteikumu 37. punktu un uzliek par pienākumu personai, kura veikusi koka bojāšanu, viena mēneša laikā no Departamenta lēmuma spēkā stāšanās dienas samaksāt zaudējumu atlīdzību. Ja nav noskaidrota persona, kas veikusi koka bojāšanu, pienākums segt zaudējumu atlīdzību ir zemes vienības īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam".Daļēji atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 36. punkts (pēc labojumu veikšanas 31. punkts) izteikts jaunā redakcijā, ņemot vērā, ka zaudējumi var tikt noteikti tikai par pilnībā zudušu koka augstpēju.42. punkts pēc Ministru kabineta 07.07.2008. noteikumiem Nr. 511 "Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma novērtēšanas un sanācijas pasākumu izmaksu aprēķināšanas kārtība" nav paskaidrots, kā aprēķināt pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpi. Rekomendējam saistošo noteikumu ietvarā izstrādāt pielikumu ar novērtēšanas metodiku.Neatbalstīt.Saistošo noteikumu projektā netiks paskaidrota Ministru kabineta noteikumu metodika.7. punkts pēc dokumentā aprakstītā sertificēts kokkopis (arborists) atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim (4. LKI) koku kopšanas tehniķis. Arī 12.2. apakšpunktā kvalificēts koku kopšanas tehniķis.Atbalstīt.Viss saistošo noteikumu projekta teksts pārskatīts, paredzot divu veidu speciālistus kokkopi (arboristu) un koku kopšanas tehniķi atbilstoši profesijas standartā noteiktajām kompetencēm. Papildināts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksts.10.1. apakšpunkts urbumus dažkārt veic padziļinātai koka novērtēšanai, kā arī, lai saglabātu sašķēlušos koku. Sašķēlušiem kokiem viens no labākajiem variantiem ir ieurbt un uzstādīt vītņstieņus to saskrūvējot kopā. Līdz ar to šis punkts būtu jāņem ārā.Atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 10.1. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā kā 8.1. apakšpunkts.10.2.2. apakšpunkts ņemot vērā, ka industrijas, tehnoloģijas attīstās, rekomendējam neuzskaitīt iespējamās tehnikas, ar ko veikt saudzīgus rakšanas darbus.Atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 10.2.2. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā kā 8.2.2. apakšpunkts.Izteikt 10.2.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "10.2.3. rakšanas darbu veikšana un augsnes apbēršana, ja paredzēta esošās grunts norakšana, apbēršana vairāk kā 5 cm".Daļēji atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 10.2.3. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā kā 8.2.3. apakšpunkts, kā arī saistošo noteikumu projekts papildināts ar jaunu apakšpunktu par teritorijas uzbēršanu.Izteikt 10.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "10.5. koka pārstādīšanas vai pārstādīta koka uzturēšanas darbu rezultātā piecu gadu laikā pēc tā pārstādīšanas darbiem samazinās koka augtspēja kalstošs koks".Daļēji atbalstīt.Saistošo noteikumu projekta 10.5. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā kā 8.5. apakšpunkts.III. Koku ciršanas izvērtēšanas kārtība rekomendējam Rīgas valstspilsētas centra rajonā prasīt ciršanas atļaujas arī par augļkokiem. Dažkārt augļkoki ir vienīgie koki, kas palikuši māju iekšpagalmos, un arī tos būt labi pasargāt un pēc iespējas ilgāk saglabāt centra rajonā.Neatbalstīt.Augļkoku aizsardzība pretrunā Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 5.1. apakšpunktam augļkoku ciršana notiek bez ciršanas atļaujas. Papildus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā ir iekļauta augļu koku aizsardzība.