44. pants
un tā pirmās daļas 1.punktā noteikts izdevumu

atlīdzības apmērs advokāta palīdzības samaksai.

20 Bez tam ir norādāms, ka tikai no tiesas

spriedumiem (neredzot lietas materiālus) izsecināt, vai

pārstāvību īsteno jurists - nav iespējams. Spriedumos netiek

atšifrēts, vai "pilnvarotais pārstāvis" ir

jurists (t.sk. "no ārpuses"), vai

privātpersona, vai juridiskas personas darbinieks.

21 Skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas

2014.gada 7.februāra spriedumu Lietā Nr.2013-04-01

(skat.26.1.punktu).

22 Skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas

2014.gada 7.februāra spriedumu Lietā Nr.2013-04-01

(skat.27.punktu).

23 Latvijas Republikas Satversmes tiesas

2014.gada 7.februāra spriedums Lietā Nr.2013-04-01 (skat.

secinājumu daļas 24.punktu).

24 Plānošanas dokumentā "Tiesu iekārtas

attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam"[24] ir

noteikts tiesu iekārtas politikas mērķis - nodrošināt tiesisku,

efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu

tiesu iekārtas darbību, sekmējot no taisnīgas tiesas jēdziena

izrietošu tiesu varas pamatvērtību īstenošanu - neatkarīga,

pieejama tiesa un efektīva tiesas procesa norise iespējami

īsākā termiņā.

25 Datu avots:

http://www.ta.gov.lv/lv/statistika_un_petijumi__29/statistikas_dati_58/civillietas_246

(aplūkots 06.06.2015.);

26 Latvijas Republikas Augstākās tiesas biļetens,

Nr.10/2015, aprīlis; Nr.12/2016 Aprīlis.

27 Informācija iegūta no Tieslietu ministrijas

2014.gada 3.jūlijā sagatavotā informatīvā ziņojuma "Par

tiesu darbības teritoriju izmaiņām".

28 Piemēram, 2013.gadā Augstākās tiesas

Civillietu departamentā saņemtajās lietās rīcības sēžu lēmumi

atteikt kasācijas tiesvedības ierosināšanu pieņemti 64%

gadījumos. Arīdzan 2014.gadā šādu atteikumu īpatsvars bija

64%.

29

http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-tieslietu-padomi/2016/junijs/7776-atbalsta-advokata-procesa-ieviesanu-noteiktas-civillietu-kategorijas/

30 Latvijas Republikas Satversmes tiesas

2007.gada 18.oktobra spriedums Lietā Nr.2007-03-01 (skat.

secinājumu daļas 22.3.apakšpunktu).

31 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2010.

gada 17. maija spriedums Lietā Nr.2009-93-01 (skat.

8.3.punktu).

32 Piemēram, Latvijas Republikas Satversmes

tiesas 2003.gada 27.jūlija spriedums lietā Nr.2003-04-01

(5.punkts).

33 Piemēram, Latvijas Republikas Satversmes

tiesas 2009.gada 3.jūnija spriedums lietā Nr.2008-43-0106

(9.punkts).

34 Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencijas 6.panta 1.punkts tostarp nosaka, ka ikvienam ir

tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu vai viņam

izvirzītās apsūdzības krimināllietā pamatotību, uz taisnīgu un

atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā

ar likumu noteiktā tiesā.

35 Piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas

2007.gada 22.marta spriedums lietā "Staroszczyk v

Poland" (128.punts), un 2006.gada 27.jūnija spriedums

lietā "Tabor v.Poland" (42.un 43.punkts)

.

36 Satversmes tiesas spriedums Nr.2011-16-01

(2012.gada 20.aprīlis), Nr.2003-04-01 (2003.gada 27.jūnijs),

Nr.2004-16-01 (2005.gada 4.janvāris).

37 Latvijas Republikas Satversmes tiesas

2014.gada 7.februāra spriedums Lietā Nr.2013-04-01.

38 Latvijas Republikas Satversmes tiesas

2014.gada 7.februārā spriedums Lietā Nr.2013-04-01, (skat.

26.2.punktu).

39 Piemēram, Alojas, Naukšēnu, Rūjienas,

Mazsalacas, Salacgrīvas, Limbažu, Vecpiebalgas, Aglonas,

Ainažu, Preiļu, Vecumnieku, Kandavas, Dundagas, Aizputes,

Viesītes novadā u.c. nav neviena juridiskās palīdzības

sniedzēja, kas būtu noslēdzis juridiskās palīdzības līgumu ar

Juridiskās palīdzības administrāciju. Atsevišķos Latvijas

novados nav neviena praktizējoša zvērināta advokāta, ar kuru

Juridiskās palīdzības administrācija potenciāli varētu noslēgt

juridiskās palīdzības līgumu (piemēram, Rūjienas, Alojas,

Mazsalacas novadā u.c.).

40 Ir nostiprināta advokātu disciplināratbildība,

proti, izveidota disciplinārlietu komisija, kurā tiek izskatīti

jautājumi par pārkāpumiem advokātu profesionālajā darbībā.

41 Ir nostiprināta advokātu un advokātu palīgu

profesionālā atbildība par savu darbību, cita starp izveidots

mehānisms fakultatīvai profesionālās darbības apdrošināšanai,

paredzot advokāta pienākumu informēt klientu par to, ka viņa

profesionālā darbība nav apdrošināta.

42 Ir izveidota Latvijas Zvērinātu advokātu

padomes Ētikas komisija, kas kontrolē ētikas normu

ievērošanu.

43 Latvijas Zvērinātu advokātu padome ir

izveidojusi mehānismu advokātu kvalifikācijas celšanai, kura

ietvaros advokātiem ir noteikts pienākums celt savu

profesionālo kvalifikāciju.

44 Tieslietu ministrs ar 2015.gada 2.februāra

rīkojumu Nr.1-1/54 "Advokatūras institūta darbības

kvalitātes pilnveide" izveidoja darbu grupu, kuras

uzdevums bija izstrādāt priekšlikumus advokatūras institūta

darbības kvalitātes uzlabošanā.

45 Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.pantu.

46 Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta

noteikumu Nr.665 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu

un minimālo stundas likmi" 2 punkts nosaka, ka minimālā

mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 360

euro. Savukārt 2014.gadā valstī minimālā mēnešalga

pirms nodokļu nomaksas bija 320 euro.

47 Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada

22.decembra noteikumiem Nr.1605 "Noteikumi par valsts

sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru,

tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas

kārtību" 2.punktu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta

apmērs ir 64,03 euro mēnesī,

invalīdam kopš bērnības 106,72

euro mēnesī.

48 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra

noteikumi Nr.1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem

izdevumiem un to izmaksas kārtību" nosaka valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas

apmēru un ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos

atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību.

49Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes

datiem 2014.gadā strādājošo mēneša vidējā darba samaksa gadā

pirms nodokļu nomaksas bija 765 euro (t.i. 560

euro pēc nodokļu nomaksas). Avots pieejams:

http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaju-ienemumi-galvenie-raditaji-30268.html.

Savukārt 2015.gada martā (izrietoši no Centrālās statistikas

pārvaldes apkopotajiem datiem) vidējā darba samaksa mēnesī

pirms nodokļu nomaksas bija 818 euro.

50 Network for Legislative Cooperation between

the Ministries of Justice of the European Union

51 Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās

palīdzības likuma 3.pantu.

52 Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada

30.marta noteikumu Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai

atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu"

2.punktu.

53 Saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa

jautājumu risināšanā" 14.pantu.

54 Piemēram, Liepājas pilsētā ģimene (persona)

atzīstama par maznodrošinātu, ja vidējie ienākumi uz vienu

personu pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 240

euro. Savukārt Jelgavā pilsētas pašvaldībā

maznodrošinātās ģimenes (personas) ienākumu līmenis sakrīt ar

ienākumu līmeni, kas noteikts, lai personai piešķirtu trūcīgas

personas statusa.

55 Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības

risinājums piemērojams atbilstošam advokātu procesa variantam

(noteiktās civillietu kategorijās). Attiecībā uz pārējām

civillietu kategorijām, kuras nav aptvertas ar advokātu procesa

priekšlikumu, tiek piemērots šobrīd spēkā esošais

regulējums.

56 Finanšu ministrijas sadarbībā ar Labklājības

ministriju sagatavotais informatīvais ziņojums

"Priekšlikumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai"

(skatīts Ministru kabineta 2013.gada 28.maija sēdē prot. Nr.32

55.§).

57 Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta

noteikumu Nr.665 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu

un minimālo stundas likmi" 2punkts nosaka, ka minimālā

mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 360

euro. Savukārt 2014.gadā valstī minimālās mēnešalgas

apmērs pirms nodokļu nomaksas bija 320 euro.

58 Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes

datiem 2014.gadā strādājošo mēneša vidējā darba samaksa gadā

pirms nodokļu nomaksas bija 765 euro (t.i. 560

euro pēc nodokļu nomaksas). Savukārt 2015.gada

(izrietoši no Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem

datiem) vidējā darba samaksa mēnesī pirms nodokļu nomaksas bija

818 euro.

59 Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada

22.decembra noteikumiem Nr.1605 "Noteikumi par valsts

sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru,

tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas

kārtību" 2.punku valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta

apmērs ir 64,03 euro mēnesī,

invalīdam kopš bērnības 106,72

euro mēnesī.

60 "Atlīdzības apmērs" saprotams, ka

līdzmaksājums vai pilna apmaksa tiek rēķināta atbilstoši

Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1493

"Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības

apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to

izmaksas kārtību" noteiktajam atlīdzības apmēram.

61 Piemēram, Alojas, Naukšēnu, Rūjienas,

Mazsalacas, Salacgrīvas, Limbažu, Vecpiebalgas, Aglonas,

Ainažu, Preiļu, Vecumnieku, Kandavas, Dundagas, Aizputes,

Viesītes novadā u.c. nav neviena juridiskās palīdzības

sniedzēja, kas būtu noslēdzis juridiskās palīdzības līgumu ar

Juridiskās palīdzības administrāciju. Turklāt atsevišķos

Latvijas novados nav neviena praktizējoša zvērināta advokāta,

ar kuru administrācija potenciāli varētu noslēgt juridiskās

palīdzības līgumu (piemēram, Rūjienas, Alojas, Mazsalacas

novadā u.c.). Dažos novados (Gulbenes, Alūksnes u.c. novados)

juridisko palīdzību nodrošina juristi, ar kuriem noslēgts

juridiskās palīdzības līgums, vai arī juridiskās palīdzības

sniedzēji no citiem novadiem.

62 Balstīts uz Tiesu administrācijas sagatavoto

TIS statistiku par 2015./2016.gadā izskatāmo lietu skaitu

attiecināmajās civillietu kategorijās.

63 Darba grupas ietvaros tika izstrādāta aptaujas

anketa, kuras mērķis bija noskaidrot tiesnešu un tiesnešu

palīgu viedokli par advokātu procesa ieviešanas nepieciešamību.

Kopumā tika saņemtas atbildes no 81 respondenta (48 tiesneši;

28 tiesnešu palīgi; 5 tiesas sēžu sekretāri).

64 Pētījumu "Sabiedrības uzskati par

zvērinātu advokātu lomu civiltiesisku strīdu izskatīšanā"

veica Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS),

2015.gada martā, aptaujāti 1003 respondenti (tiešās intervijas

respondentu dzīves vietās), visi Latvijas reģioni (124 izlases

punkti).

65 Tieslietu ministrija izstrādāja aptaujas

anketu, kura tika izplatīta ar pilsētas (rajona) un

apgabaltiesu kanceleju starpniecību, kā arī ar Juridiskās

palīdzības administrācijas starpniecību. Aptaujas anketas tika

izplatītas ar mērķi apzināt pēc iespējas plašāku sabiedrības

loku. Kopumā tika saņemtas 206 aizpildītas anketas. Anketu

aizpildīšana tika īstenota no 2016.gada 4.aprīļa līdz 2016.gada

29.aprīlim.

66 Tieslietu ministrijas izstrādātā aptaujas

anketa tika ievietota Tieslietu ministrijas mājaslapā

sabiedrības līdzdalības sadaļā. Kopumā tika saņemtas 24

elektroniski tiešsaistē aizpildītas anketas. Anketu

aizpildīšana tika īstenota no 2016.gada 7.marta līdz 2016.gada

29.martam.

67 Pētījumu "Uzņēmēju uzskati par zvērinātu

advokātu lomu civiltiesisku strīdu izskatīšanā" veica

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS), 2015.gada

jūnijs-jūlijs, aptaujāti 750 respondenti (dažādas nozares,

lieluma un atrašanās vietās uzņēmumi).

68 Aprēķini veikti, pamatojoties uz statistikas

datiem, kas bija Tieslietu ministrijas rīcībā un normatīvo

regulējumu, kas bija spēkā līdz Konceptuālā ziņojuma

iesniegšanai izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē 2016.gada

30.jūnijā.

69 Pieņemot, ka 1.un 2.variantā pēc valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības Juridiskās palīdzības

administrācijā vērsīsies 1.personu grupā - 104 personas, 2.un

3.personu grupā - 122 personas.

70 Ietekme uz izdevumiem valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības sniedzēju sniegto pakalpojumu apmaksai

atbilstoši izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta

2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 "Noteikumi par

valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas

apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārību"

(redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016.gada 30.jūnijam).

71 Pieņemot, ka no 122 personām 40% pārsūdzēs

pirmās instances tiesas spriedumu.

72 Pieņemot, ka no 49 personām 30% pārsūdzēs

otrās instances tiesas spriedumu.

73 Juridiskās palīdzības administrācijā no

2017.gada 1.janvāra mainīta atlīdzības noteikšanas kārtība.

74 Ietekme uz izdevumiem valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības sniedzēju sniegto pakalpojumu apmaksai

atbilstoši izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta

2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 "Noteikumi par

valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas

apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārību"

(spēkā esošajā redakcijā).

75 Atbilstoši Tiesu administrācijas sagatavotajam

statistikas pārskatam 2015.gadā un 2016.gadā 2.A

variantā paredzētajās lietu kategorijās 1.instancē prasītāja

vai atbildētāja statusā kopā bija iesaistītas vidēji 423

fiziskās personas. Aprēķini veikti, pieņemot, ka valsts

nodrošinātā palīdzība būs nepieciešama aptuveni 40% no kopējā

attiecīgajās civillietu kategorijās iesaistītā fizisko personu

skaita, kas sastāda vidēji 170 personas gadā. Pamatojoties uz

to, tiek pieņemts, ka 2.A variantā pēc valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības Juridiskās palīdzības

administrācijā vērsīsies 1.personu grupā - 51 persona (30%),

2.personu grupā - 60 personas (35%) un 3.personu grupā - 60

personas (35%).

76 Pieņemot, ka no 60 personām 40% pārsūdzēs

pirmās instances tiesas spriedumu.

77 Pieņemot, ka no 24 personām 30% pārsūdzēs

otrās instances tiesas spriedumu.

78 Aprēķini veikti, pamatojoties uz statistikas

datiem, kas bija Tieslietu ministrijas rīcībā un normatīvo

regulējumu, kas bija spēkā līdz Konceptuālā ziņojuma

iesniegšanai izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē 2016.gada

30.jūnijā.

79 Pieņemot, ka 3. un 4.variantā pēc valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības Juridiskās palīdzības

administrācijā vērsīsies 1.personu grupā - 196 personas, 2.un

3.personu grupā - 228 personas.

80 Ietekme uz izdevumiem valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības sniedzēju sniegto pakalpojumu apmaksai

atbilstoši izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta

2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 "Noteikumi par

valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas

apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārību"

(redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016.gada 30.jūnijam).

81 Pieņemot, ka no 228 personām 30% pārsūdzēs

otrās instances tiesas spriedumu.

82 Skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas

2014.gada 7.februāra spriedumu Lietā Nr.2013-04-01

(skat.26.1.punktu).

83 Latvijas Republikas Satversmes tiesas

2014.gada 7.februāra spriedums Lietā Nr.2013-04-01

(skat.28.punktu).

84 Skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas

2014.gada 7.februāra spriedumu Lietā Nr.2013-04-01

(skat.27.punktu).

85 Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie

dati. Pieejams:

http://www.csb.gov.lv/notikumi/2016-gada-sakuma-latvija-par-171-tukstoti-iedzivotaju-mazak-neka-pirms-gada-43973.html

86 Advokātu sniegto pakalpojumu izcenojumu

apkopojumu sagatavojusi Latvijas Zvērinātu advokātu padome.

Apkopojumam ir informatīvs raksturs.

87 Latvijas Zvērinātu advokātu padome izlases

veidā ir elektroniski aptaujājusi 31 zvērinātu advokātu.

Pirmkārt, ņemot vērā zvērinātu advokātu individuālo izvēli

attiecībā uz atlīdzības par savu darbu noteikšanu, atlīdzības

par sniegto juridisko palīdzību apmēri ir ļoti atšķirīgi un to

amplitūdas - plašas. Otrkārt, atšķirības atlīdzības apmērā

konstatējamas, ņemot vērā zvērinātu advokātu praktizēšanas

vietu ģeogrāfisko atrašanos un par juridiskās palīdzības

saņemšanu maksātspējīgu personu skaitu tajā. Treškārt, nereti

zvērinātu advokātu noteiktais atlīdzības apmērs par konkrēta

veida juridiskās palīdzības veidu var tikt noteikts atšķirīgs,

ņemot vērā faktiskos apstākļus konkrētajā situācijā (lietas

sarežģītība, ieguldītā darba apjoms un laika patēriņš,

juridiskās palīdzības saņēmēja maksātspēja u.tml.).

88 Informācijas avots Eiropas Tiesiskās

sadarbības tīkla tīmekļa vietne; ārvalstu tiesību akti;

advokātu biroju partneru ārvalstīs sniegtā informācija; u.c.

pieejamie avoti. Apkopotie dati vērtējami kā indikatīvi, jo

informācija par ārvalstīs pastāvošo praksi var atšķirties starp

pieejamiem avotiem (piemēram, interneta vietnēs netiek

atjaunota informācija regulāri).

89 Apelācijas instances tiesā ir strikta prasība

izmantot advokātu sniegtos pakalpojumus (advokāts sagatavo

dokumentus un īsteno pārstāvību tiesas sēdē).

90 Advokāti ir vienīgie, kas drīkst palīdzēt

pusēm un tās pārstāvēt, iesniegt iesniegumus pušu vārdā un

aizstāvēt puses visu veidu tiesu iestādēs, saņemt pušu

dokumentus, lai tos iesniegtu tiesā, sagatavot un parakstīt

aktus, kas nepieciešami procesa pareizai norisei, un sagatavot

lietu izskatīšanai tiesā. Augstas prasības, lai iegūtu

"advokāta" statusu.

Tieslietu ministrs Dzintars

Rasnačs