3. pants

Valstij iegādāties nepieciešamo naftas produktu apjomu un

izveidot aģentūru, kas nodarbosies ar naftas produktu

pārvaldību.

Turpmāk ziņojumā netiek apskatīts trešais variants, jo tas nav

praktiski īstenojams līdz 2018.gada 1.jūlijam (jauna naftas

produktu rezervju nodrošināšanas perioda sākums), tomēr tas var

būt pamats diskusijai par turpmāku sistēmas uzlabošanu

nākotnē.

1.variants: Konkursa procedūra var

būt organizēta, piemērojot Aizsardzības un drošības jomas

iepirkumu likumu.

Risinājums paredz konkursa organizēšanu, piemērojot

Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu (ADJIL).

Piemērojot ADJIL, ir iespējama slēgta konkursa izsludināšana,

t.i. iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var

pieprasīt tiesības piedalīties konkursā, bet konkursa

organizators ir tiesīgs uzaicināt piedalīties tā izvēlētos

kandidātus. Attiecīgi konkursa piedāvājumus ir tiesīgi iesniegt

tikai tie kandidāti, kurus pasūtītājs uzaicina.

ADJIL 44.panta pirmās daļas otrais punkts pieļauj izslēgt

kandidātu vai pretendentu no turpmākas dalības iepirkuma

procedūrā, ja pasūtītājs ir saņēmis valsts drošības iestādes

atzinumu, ka iepirkuma līguma noslēgšana ar kandidātu vai

pretendentu var radīt draudus nacionālajai drošībai. Tādējādi

šādā veidā būtu iespējams kliedēt paustās sabiedrības bažas

attiecībā uz atsevišķu konkursa pretendentu atbilstību, kā arī

novērst iespējamos riskus enerģētiskās krīzes vai valsts

apdraudējuma iestāšanās gadījumā.

ADJL pamatā ir Eiropas Savienības iepirkumu regulējums, kas

izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija

direktīvas 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz

to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas

drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu,

piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru

groza direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK14 (turpmāk -

Direktīva 2009/81/EK).

Atbilstoši Direktīvas 2009/81/EK regulējumam un COM ziņojumā

sagatavotajam skaidrojumam, Direktīva 2009/81/EK un līdz ar to

ADJIL attiecas uz "sensitīviem pakalpojumiem".

ADJIL stājies spēkā 2011.gada 16.novembrī, taču, kā jau minēts

iepriekš, Valsts naftas produktu rezervju izveides koncepcija

Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta jau 2010.gada 23.martā.

Līdz ar to koncepcijas izstrādes laikā nebija iespējams apskatīt

cita veida risinājumu, kādu piedāvā ADJIL. Izveidotā koncepcija

paredzēja, ka naftas rezervju izveide tiek nodrošināta,

piemērojot PIL nosacījumus. PIL noteiktās prasības un to biežās

izmaiņas, kā arī kopējais iepirkuma procedūras termiņš ir par

iemeslu cita risinājuma meklēšanai, nodrošinot efektīvāku

drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu

rezervju izveidei noteiktā apjomā. Ņemot vērā naftas rezervju

pakalpojumu mērķi - energoapgādes nepārtrauktības nodrošināšana

ārkārtas sistuācijas un enerģētiskās krīzes gadījumā (piegādes

drošības aspekts un informācijas aizsardzības aspekts), ADJIL

ir piemērojams naftas rezervju pakalpojuma iepirkumam.

Šāds risinājums nodrošinātu valstij iespēju organizēt konkursa

procedūru ātrāku kārtošanu, kā arī atlasīt kandidātus, ņemot vērā

valsts energoapgādes drošuma intereses, piemēram, paredzot

ierobežojumus pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfiskajam izvietojumam,

prasības kandidātu reputācijai un citiem aspektiem.

Pašlaik Enerģētikas likuma 72.pants paredz deleģējumu Ministru

kabinetam noteikt kārtību, kādā komersanti nodrošina un sniedz

drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu rezervju

izveidei noteiktā apjomā, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu

nodrošināta apgāde ar naftas produktiem. Par šā panta pirmajā

daļā minētā drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanu un

sniegšanu Ekonomikas ministrija reizi gadā līdz kārtējā gada

1.jūnijam izsludina atklātus konkursus.

1.varianta ieviešanai nepieciešamās

darbības

1.varianta ieviešanai turpmāk naftas rezervju konkursa

īstenošanā būtu piemērojams ADJIL, izsludinot slēgtu konkursu,

t.i. iepirkuma procedūru, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var

pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus ir tiesīgi

iesniegt tikai tie kandidāti, kurus pasūtītājs uzaicina.

Šāda risinājuma īstenošanai būtu nepieciešams:

1) Veikt grozījumus Enerģētikas likumā, kā arī grozījumus

Ministru kabineta 2011.gada 12.aprīļa noteikumos Nr.286

"Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības

rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju

izveidei noteiktā apjomā";

2) Izstrādāt jaunu nolikumu 2018.gada iepirkuma konkursam,

balstoties uz ADJIL procedūrām un prasībām.

2.variants: Turpināt nodrošināt

drošības rezervju pakalpojumu saskaņā ar PIL, paredzot atsevišķas

atkāpes procedūrā.

Ņemot vērā to, ka 2017.gada konkursa noslēgšanās kavējuma

viens no galvenajiem iemesliem bija PIL 42.panta prasības par

kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu procedūru

piemērošanu saistībā ar pieprasāmo informāciju ārzemju

pretendentiem drošības rezervju pakalpojuma valsts naftas

produktu drošības rezervju izveidei, būtu nepieciešams paredzēt

stingrākus nosacījumus nolikumā.

Pašlaik Latvijā reģistrētajiem komersantiem ir noteikts laika

ierobežojums attiecībā uz dokumentu iesniegšanu, savukārt

ārvalstī reģistrētajiem komersantiem tāda laika ierobežojuma

nav.

Nolikumā nepieciešams atrunāt ka naftas rezervju konkursā gan

Latvijā reģistrētajiem pretendentiem, gan ārvalstīs

reģistrētajiem būtu jāiesniedz 42.pantā atrunātos dokumentus

noteiktajā termiņā, piemēram divu nedēļu laikā no rezultātu

paziņošanas.

Vienlaikus jāatzīmē, ka šāds risinājums neparedz iespēju

atteikt kandidātam dalību konkursā, balstoties uz tā reputāciju

vai iespējamajiem drošības riskiem.

Šāda risinājuma īstenošanai būtu

nepieciešams:

1) veikt grozījumus PIL, paredzot, ka naftas rezervju

pakalpojuma konkursā ir iespējams noteikt stingrākas prasības

attiecībā uz PIL 42.panta prasību izpildi un nosakot ģeogrāfiskā

izvietojuma ierobežojuma iespēju (piemēram, naftas rezervju

maksimālā piegādes laika samazināšanu).

2) Izstrādāt jaunu nolikumu 2018.gada iepirkuma konkursam,

nosakot, ka naftas rezervju konkursā gan Latvijā reģistrētajiem

pretendentiem, gan ārvalstīs reģistrētajiem pretendentiem būtu

jāiesniedz 42.pantā atrunātos dokumentus noteiktajā termiņā,

piemēram, divu nedēļu laikā no rezultātu paziņošanas, un nosakot

ģeogrāfiskā izvietojuma ierobežojumu (piemēram, naftas rezervju

maksimālā piegādes laika samazināšanu).

3.variants: Iegādāties naftas

produktus valsts īpašumā un uzglabāt tos kā naftas rezerves,

pakāpeniski pārejot uz aģentūras modeli.

Liela daļa ES dalībvalstu iegādājas naftas produktus valsts

īpašumā un uzglabā to kā naftas rezerves, izveidojot aģentūru vai

īpaši izveidotu struktūru. Pārsvarā ES dalībvalstīs, kurās par

naftas produktu rezervju izveidi un uzglabāšanu ir atbildīgas

valsts izveidotas aģentūras vai struktūras, Direktīvas

2009/119/EK normu īstenošanai nepiemēro normatīvos aktus publisko

iepirkumu jomā vai gadījumā.

Ņemot vērā jau iepriekš konstatētos problēmjautājumus, kā arī

COM ziņojumā minēto, proti, ka labākais risinājums ir veidot

centralizētu naftas rezerves izveides modeli, kura obligāts

priekšnosacījums ir valsts budžeta līdzekļu piešķiršana naftas

produktu iegādei valsts īpašumā, secināms, ka efektīva ar

Direktīvu 2009/119/EK valstij uzlikto pienākumu izpilde panākama,

iegādājoties naftas produktus valsts īpašumā un uzglabājot tos kā

naftas rezerves, kā arī izveidojot aģentūru vai īpaši izveidotu

struktūru, kas darbojas uz komercdarbības principiem, pērkot un

pārdodot naftas produktus.

Tomēr šāds naftas rezerves izveides modelis nav iespējams bez

valsts sākotnējas iesaistes, proti, nosacītā laika periodā

pakāpeniski piešķirot valsts budžeta līdzekļus naftas produktu

iegādei, tādējādi nodrošinot, ka naftas produkti ir valsts

īpašums.

Šāda risinājuma īstenošanai būtu

nepieciešams:

1) veikt padziļinātu izvērtējumu labākajam iespējamajam

aģentūras risinājumam, ņemot vērā ES dalībvalstu pieredzi, kā arī

izvērtējot labākās prakses piemērus;

2) veikt atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos;

3) pakāpeniski piešķirt valsts budžeta līdzekļus naftas

produktu iegādei. Naftas produktu iegādei apjomam, kas atbilst 90

dienām, nepieciešami ap 150 milj. EUR valsts budžeta finansējums.

Papildus nepieciešami līdzekļi uzglabāšanas pakalpojuma

nodrošināšanai, naftas produkta pirkšanas un pārdošanas cenas

apdrošināšanai, kā arī administratīvo izmaksu segšanai.

Kā atbilstošākais risinājums konstatēto problēmjautājumu

risināšanai iespējami īsākajā termiņā ir izvēlēts 1.variants.

Taču ilgtermiņa risinājums būtu naftas produktu rezervju izveide

un uzglabāšana, kas nodota valsts izveidotai aģentūrai.