5. pants

Ietekme uz

valsts un pašvaldību budžetu

Līdzdalības budžeta ieviešanai nav ietekmes uz valsts budžetu.

Nacionālā līmenī, piesaistot ārvalstu finanšu instrumentu

finansējumu, ir nepieciešams radīt IT platformu vai integrēt šo

rīku kādā no esošajām platformām, kura nodrošinātu iespēju ideju

iesniegšanai un balsošanai.

Tāpat, esošo resursu ietvaros vai piesaistot ārvalstu finanšu

instrumentu finansējumu, tiks nodrošināta pašvaldību metodiskā

vadība līdzdalības budžeta ieviešanai un izglītojošie pasākumi

sabiedrībai.

Līdzdalības budžeta ieviešana neietekmē pašvaldību budžetu, jo

neparedz papildus finansējuma piešķiršanu, bet esošā budžeta

izlietojumu pēc līdzdalības budžeta principiem.53

Vienlaikus pašvaldībai ir jārēķinās ar administratīvajiem

izdevumiem, lai līdzdalības budžetu būtu iespējams īstenot.

Sākotnējās līdzdalības budžeta īstenošanas izmaksas varētu būt

ievērojamas, tomēr, ja process tiek īstenots ikgadēji, šīm

izmaksām ir tendence samazināties, jo cilvēki jau ir iepazinuši

procesu.

Pašvaldībai, īstenojot līdzdalības budžetu, ir jārēķinās ar

sekojošām administratīvajām izmaksām. Pirmkārt, ir jārēķinās ar

izmaksām līdzdalības budžeta īstenošanas modeļa sagatavošanā,

iesniegto ideju vērtēšanā un iedzīvotāju konsultēšanā (gan pirms

projektu ideju iesniegšanas, gan pēc tam vēlāk, kad idejas ir

apstiprinātas). Šajā ziņā ir jārēķinās ar cilvēkresursiem,

piemēram, Gdaņskas gadījumā tika izveidota atsevišķa nodaļa, kas

strādā ar līdzdalības budžeta jautājumiem. Sākotnēji tajā strādā

tikai 2 cilvēki, bet tagad jau 5. Savukārt, Tartu gadījumā

procesa izstrādes posmā tika noslēgts konsultāciju līgums ar

"E-governanace Academy", kas palīdzēja izstrādāt

modeli, savukārt, pašvaldībā ar līdzdalības budžeta jautājumiem

strādā pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļa.

Otrkārt, ir jāparedz izmaksas sabiedrības mobilizēšanai un

līdzdalības budžeta popularizēšanas nodrošināšanai. Sabiedrības

informēšanai ir ļoti būtiska nozīme, lai veiksmīgi ieviestu

līdzdalības budžetu. Piemēram, Tartu pašvaldība izmantoja lielus

ekrānus, ar kuru palīdzību tika popularizēts līdzdalības budžets.

Gdaņskas pašvaldība izvietoja reklāmas uz sabiedriskā transporta,

kā arī balsošanas etapā, brauca uz katru pilsētas apkaimi, kurā

veselu dienu stāvēja telts ar pašvaldības pārstāvjiem un aicināja

iedzīvotājus balsot par idejām un skaidroja iedzīvotājiem

neskaidros jautājumus par līdzdalības budžetu. Mārketinga

izmaksas ir ļoti dažādas, piemēram, Tartu mārketinga budžets

pirmajā gadā bija 8 000 euro, savukārt, Gdaņskas 2019.

gada līdzdalības budžeta mārketinga budžets bija 64,3 tūkstoši

euro. Rīgas gadījumā mārketingam tika izmantoti

salīdzinoši nedaudz līdzekļu, piemēram, tika izgatavoti

informatīvi plakāti. Projekts arī neilgi tika reklamēts kanālos,

ar kuriem RD ir slēgts līgums/notiek sadarbība, piemēram,

avīzēs.

Turpmākā rīcība: