35. pants
).

24. Saskaņā ar Ārstniecības likuma 26.pantu, patstāvīgi

nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā atbilstoši

Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības

personām, kuras ir reģistrētas ārstniecības personu reģistrā.

25. Savukārt patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā

pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē

atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts

ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas

ārstniecības personu reģistrā.

26. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 24.marta

noteikumiem Nr.268 "Noteikumi par ārstniecības personu un

studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās

augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci

ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu

apjomu" zobārsts ir noteikts kā ārstniecības personas

pamatspecialitāte, savukārt bērnu zobārsts, endodontists,

ortodonts, periodontologs un zobu protēzists - kā

apakšspecialitātes.

27. Tas nozīmē, ka Latvijā patstāvīgi nodarboties ar

zobārstniecību var zobārsts, kurš ir reģistrēts ārstniecības

personu reģistrā un sertificēts zobārsta pamatspecialitātē.

28. Minētais nosacījums ir ietverts arī likuma "Par

reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas

atzīšanu" 12.panta (2.1) daļā, kas nosaka, ka

personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību un

prakses tiesības zobārsta pamatspecialitātē

apliecina:

1) augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna

laika zobārstniecības studiju programmas apguvi,

2) profesionālās kvalifikācijas sertifikāts,

3) personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.

29. Divas no minētajām prasībām norādītās arī direktīvā

2005/36/EK, kas paredz, ka Latvijā izglītību ieguvušam zobārstam

bez zobārsta diploma nepieciešams arī sertifikāts -

kompetentas iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina, ka

persona ir nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu

zobārstniecībā.5

30. Tikai šo visu nosacījumu izpilde - reģistrācija

ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā,

augstākās izglītības diploms un profesionālās kvalifikācijas

sertifikāts garantē Latvijā iegūtās zobārsta profesionālās

kvalifikācijas automātisko atzīšanu citās dalībvalstīs.

31. Ārstniecības personu iekļaušanu ārstniecības personu un

ārstniecības atbalsta personu reģistrā regulē Ministru kabineta

2016.gada 24.maija noteikumi Nr.317 "Ārstniecības personu un

ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas

un uzturēšanas kārtība", kuros noteiktas prasības

ārstniecības personu iekļaušanai ārstniecības personu un

ārstniecības atbalsta personu reģistrā - personai jāiesniedz

reģistra uzskaites karte (ar informāciju par iegūto

izglītību).

32. Savukārt ārstniecības personu sertifikācijas kārtību

nosaka Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.943

"Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība", kas

nosaka, ka sertifikāciju var kārtot ārstniecības persona, kura ir

reģistrēta ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu

reģistrā, kura ir apguvusi izglītības programmu, kura prot valsts

valodu atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām, u.c.

33. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija

noteikumiem Nr.733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu

apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo

un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas

saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa

iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes

pārbaudi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.733) zobārstiem, tāpat

kā citām ārstniecības personām, izvirzīta prasība pēc valsts

valodas zināšanām C līmeņa 1.pakāpē (C1 līmenī).

34. Latvijas studenti, kuri zobārstniecības programmu apguvuši

latviešu valodā,

sertifikātu var iegūt bez sarežģījumiem - sertifikācijas eksāmenu

izglītības iestādes un sertifikācijas komisijas sadarbības

ietvaros ir iespējams kārtot vienlaikus ar izglītības programmas

beigu pārbaudījumu.

35. Valsts valodas zināšanu pārbaude šiem studentiem nav

nepieciešama, jo saskaņā ar MK noteikumu Nr.733 12.1.punktu,

personas, kuras ieguvušas augstāko izglītību akreditētās

programmās latviešu valodā, valsts valodas pārbaudi nekārto.

36. Absolventi no ārvalstīm, kuri studiju programmu apguvuši

angļu valodā,

zobārsta sertifikātu var nesaņemt, jo sertifikāta iegūšanai

nepieciešams apliecināt valsts valodas zināšanas vismaz C1

līmenī.

37. Studiju programmā "Zobārstniecība" RSU ārvalstu

studentiem ir noteikta obligāta latviešu valodas apguve 7

kredītpunktu apjomā (10,5 ECTS6 kredītpunkti).

38. Studentiem katrā studiju gadā tiek piedāvāts apgūt

latviešu valodu arī kā izvēles studiju priekšmetu 2 kredītpunktu

apjomā (3 ECTS kredītpunkti).

39. Studenti pielieto latviešu valodas zināšanas ikdienas

komunikācijā ar pacientu. Studenta dialogā ar pacientu asistē arī

docētāji. Tomēr MK noteikumi Nr.733 zobārstiem pieprasa

valsts valodas prasmes C1 līmenī,7 t.i. ļoti augstā

zināšanu pakāpē, kādu ārvalstu studentiem grūti sasniegt papildus

intensīvajām studijām izvēlētajā specialitātē. Savukārt,

neiegūstot sertifikātu zobārsta pamatspecialitātē, absolventam

citas ES dalībvalstis nevar piemērot automātisko profesionālās

kvalifikācijas atzīšanu, jo viņam nav patstāvīgās prakses

tiesības Latvijā.

40. Vērtējot citu dalībvalstu prasības zobārsta profesionālās

kvalifikācijas piešķiršanai, ir jāņem vērā, ka Eiropas Savienības

valstīs pastāv atšķirīga kārtība, kādā tiek apliecināta iegūtā

zobārsta kvalifikācija.

41. Vairākas valstis līdzīgi Latvijai paredz procedūras

kvalifikāciju apliecinošu dokumentu ieguvei papildus

universitātes diplomam, tomēr ir virkne valstu, kurās

kvalifikācijas atzīšanas procedūrai papildus dokumentus

(piemēram, zobārsta sertifikātu) neprasa.

42. Savukārt jautājumā par attiecībās valsts oficiālās valodas

zināšanām - lai nodrošinātu pacientu aizsardzību, arī citās

valstīs ārstniecības personām tiek pieprasītas attiecīgas valsts

oficiālās valodas zināšanas.

43. Tā piemēram, Lietuvā zobārstu profesionālo kvalifikāciju

apliecina augstākās izglītības diploms, savukārt, lai varētu

praktizēt kā zobārsts, personai ir jāsaņem licence un viens no

nosacījumiem licences saņemšanai ir valsts oficiālās valodas

zināšanas.

44. Ārvalstniekiem, kuri vēlas praktizēt kā zobārsti Lietuvā,

sākumā ir nepieciešams iziet profesionālās kvalifikācijas

atzīšanu un pēc profesionālās kvalifikācijas atzīšanas

ārvalstnieks kārto valsts valodas eksāmenu.

45. Savukārt, Igaunijā zobārsts savu profesionālo darbību var

uzsākt tikai pēc reģistrācijas veselības aprūpes darbinieku

reģistrā pamatojoties uz atzītu medicīnisko kvalifikāciju.

Reģistrējoties minētajā reģistrā, valsts valodas zināšanas netiek

prasības un darba devējs ir atbildīgā persona, lai nodrošinātu

to, ka darbiniekam ir valsts valodas prasmes.

46. Problēmas ar zobārsta profesionālās kvalifikācijas

atzīšanu ārvalstu absolventu mītnes zemēs aizsākās 2015.gadā, kad

automātiskā profesionālās kvalifikācijas atzīšana netika

piemērota RSU absolventei no Nīderlandes.

47. Tajā pašā gadā arī absolventam no Lielbritānijas

automātiskā profesionālās kvalifikācijas atzīšana tika piemērota

tikai pēc papildus informācijas pieprasīšanas no RSU par studiju

programmu.

48. Jau 2016.gadā Lielbritānijā RSU ārvalstu absolventam

automātiskā profesionālās kvalifikācijas atzīšana vairs netika

piemērota.

49. Kā pamatojums automātiskai profesionālās kvalifikācijas

neatzīšanai bija fakts, ka absolvents nav ieguvis zobārsta

sertifikātu.

50. Valstis, kurās problēmas ar iegūtās zobārsta

kvalifikācijas atzīšanu šobrīd ir visaktuālākās, ir tieši

Nīderlande (no šīs valsts RSU zobārstniecību apgūst 21 students)

un Lielbritānija (12 studenti), tomēr jāņem vērā, ka formāli

jebkura no ES valstīm var neatzīt zobārstniecības programmas

ārvalstu absolventa profesionālo kvalifikāciju, ja tā neatbilst

direktīvas prasībām.

51. Ir jāņem vērā, ka turpinot pieprasīt augsta līmeņa valsts

valodas zināšanas Latvijā augstāko izglītību zobārsta

specialitātē ieguvušajiem ārvalstniekiem, kuri savu karjeru

Latvijā neplāno uzsākt, tiek apdraudētas absolventu iespējas tikt

atzītiem citās valstīs.

52. Universitātes zaudēs ārvalstu studentus un savu

konkurētspēju starp citu ES valstu augstskolām.

53. Ieguvēji nebūs arī plašāka sabiedrība, jo Latvijas

tautsaimniecībā neieplūdīs finansējums par ārvalstu studentu

saņemtajiem pakalpojumiem un iegādātajām precēm.

54. Tajā pašā laikā nav apšaubāms, ka, lai nodrošinātu

pacientu intereses, zobārstiem un citām ārstniecības personām

uzsākot darbu Latvijā, valsts valoda jāpārvalda Ministru kabineta

noteikumos paredzētajā līmenī.

55. Savukārt, lai kontrolētu nepieciešamo valsts valodas

zināšanu līmeni prakses vietās, nākas konstatēt, ka Valsts

valodas centra pilnvaras ārstniecības jomā ir ierobežotas - tās

aprobežojas ar iespējām ārstniecības personas sodīt

administratīvi, kas neliedz turpināt darbu specialitātē un,

iespējams, apdraudēt pacientus.

II PIEDĀVĀTIE

RISINĀJUMA VARIANTI

56. Veselības ministrija sadarbībā ar RSU, LU ir izstrādājusi

3 risinājuma variantus pastāvošajām kvalifikācijas atzīšanas

problēmām zobārstniecības programmā angļu valodā studējošajiem

ārvalstu studentiem (skat. tabulu).

1.Risinājuma variants

57. Saglabāt spēkā esošo regulējumu.

58. Tādējādi, RSU un LU absolvējušie ārvalstu zobārsti, kuriem

nav valsts valodas prasmes atbilstoši Valsts valodas likumā

noteiktajām prasībām (valsts valodas prasmes C1 līmenī), varētu

pieteikties profesionālās kvalifikācijas atzīšanai pēc vispārējās

profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas, kas, salīdzinot

ar automātisko profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ir

laika un izmaksu ietilpīgāka.

59. Ja Latvijā izglītību angļu valodā ieguvušajiem zobārstiem

ir apgrūtināta iespēja saņemt zobārsta sertifikātu Latvijā valsts

valodas C1 līmenī nezināšanas dēļ, pastāv risks, ka RSU un LU

īstenotās studiju programmas nespēs konkurēt ar citu valstu

universitāšu studiju programmām zobārstniecībā, un ārvalstu

studenti neizvēlēsies studijas mūsu valsts universitātēs.

60. Ārstniecības personām tiek saglabāta valsts valodas prasmi

apliecinoša dokumenta pārbaude pirms ārstniecības personai tiek

piešķirtas patstāvīgas prakses tiesības pamatspecialitātē,

apakšspecialitātē vai papildspecialitātē.

2. Risinājuma variants

61. Veikt izmaiņas reglamentēto profesiju veselības aprūpes

jomā (t.sk. zobārstu) reģistrācijas un sertifikācijas prasībās,

kuras attiektos uz visām ārstniecības personām.

2.a Risinājuma variants

62. Veikt grozījumu Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra

noteikumos Nr.943 "Ārstniecības personu sertifikācijas

kārtība", svītrojot 5.3. un 27.6.punktu, kas paredz

sertifikācijas procesā apliecināt valsts valodas zināšanas.

63. Veikt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

(pēc dekodifikācijas - Valsts valodas likumā), paplašinot Valsts

valodas centra pilnvaras administratīvo sodu uzlikšanā par valsts

valodas jomu regulējušo normatīvo aktu prasību neievērošanu

(piemēram, liegumu veikt profesionālo darbību līdz attiecīgā

līmeņa valsts valodas zināšanas apliecinoša dokumenta

iegūšanas).

64. Tādējādi RSU un LU absolvējušās ārvalstu ārstniecības

personas, kurām nav valsts valodas prasmes atbilstoši Valsts

valodas likumā noteiktajām prasībām (valsts valodas prasmes C1

līmenī), varēs kārtot sertifikācijas eksāmenu un iegūt

sertifikātu, lai varētu pieteikties automātiskai profesionālās

kvalifikācijas atzīšanas sistēmai.

65. Savukārt atbildība par nepieciešamā līmeņa valsts valodas

zināšanām ārstniecības personām būtu ārstniecības personas darba

devējiem (ārstniecības iestādes vadītājam), kuram savukārt

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikta

administratīvā atbildība par darba līguma noslēgšanu ar

darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams

viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kurš nav

uzrādījis Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētu

dokumentu, kas apliecina valsts valodas zināšanas.

66. Normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību valsts valodas

lietošanā nodrošinātu Valsts valodas centrs.

67. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka Latvijas Ārstu biedrība,

Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Ārstniecības personu

profesionālo organizāciju savienība, sertificējot ārstniecības

personas, pilda valsts deleģēto uzdevumu, līdz ar to attiecībā uz

minētā uzdevuma izpildi, uz Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas

Māsu asociāciju un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo

organizāciju savienību ir attiecināma Valsts valodas likumā

noteiktā prasība par valsts valodas lietošanu.

2.b Risinājuma variants

68. Veikt grozījumu Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra

noteikumos Nr.943 "Ārstniecības personu sertifikācijas

kārtība", svītrojot 5.3. un 27.6.punktu, kas paredz

sertifikācijas procesā apliecināt valsts valodas zināšanas.

69. Veikt grozījumu Ministru kabineta 2005.gada 8.marta

noteikumos Nr.170 "Noteikumi par ārstniecības iestāžu

reģistru", nosakot, ka pašnodarbinātai personai reģistrējot

ārstniecības iestādi vai aktualizējot informāciju par reģistrētu

ārstniecības iestādi, papildus ārstniecības personu sarakstam,

būtu jāiesniedz arī apliecinājums par ārstniecības personas

valsts valodas zināšanām gadījumos, kad tas ir nepieciešams

atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām. Veikt grozījumus

Ministru kabineta 2016.gada 24.maija noteikumos Nr.317

"Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu

reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība",

nosakot, ka, iesniedzot informāciju par ārstniecības personas

nodarbinātu, būs jāiesniedz arī apliecinājums par ārstniecības

personas valsts valodas zināšanām gadījumos, kad tas ir

nepieciešams atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām.

70. Veikt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

(pēc dekodifikācijas - Valsts valodas likumā), paplašinot Valsts

valodas centra pilnvaras administratīvo sodu uzlikšanā par valsts

valodas jomu regulējušo normatīvo aktu prasību neievērošanu

(piemēram, liegumu veikt profesionālo darbību līdz attiecīgā

līmeņa valsts valodas zināšanas apliecinoša dokumenta

iegūšanas).

71. Tādējādi RSU un LU absolvējušās ārvalstu ārstniecības

personas, kurām nav valsts valodas prasmes atbilstoši Valsts

valodas likumā noteiktajām prasībām (valsts valodas prasmes C1

līmenī), varēs kārtot sertifikācijas eksāmenu un iegūt

sertifikātu, lai varētu pieteikties automātiskai profesionālās

kvalifikācijas atzīšanas sistēmai.

72. Savukārt atbildība par nepieciešamā līmeņa valsts valodas

zināšanām ārstniecības personām būtu ārstniecības personas darba

devējiem (ārstniecības iestādes vadītājam), Veselības inspekcijai

veicot vispārēju kontroli.

73. Normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību valsts valodas

lietošanā nodrošinātu Valsts valodas centrs.

74. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka Latvijas ārstu biedrība,

Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Ārstniecības personu

profesionālo organizāciju savienība, sertificējot ārstniecības

personas, pilda valsts deleģēto uzdevumu, līdz ar to attiecībā uz

minētā uzdevuma izpildi, uz Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas

Māsu asociāciju un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo

organizāciju savienību ir attiecināma Valsts valodas likumā

noteiktā prasība par valsts valodas lietošanu.

Tabula

Risinājuma

varianti pastāvošajām kvalifikācijas atzīšanas problēmām

zobārstniecības programmā angļu valodā studējošajiem ārvalstu

studentiem.

Risinājuma

variants

Risinājuma

saturs

Ieguvumi

Riski

1. Saglabāt spēkā esošo regulējumu

Izmaiņas netiek

veiktas

Ārstniecības personām tiek saglabāta valsts

valodas prasmi apliecinoša dokumenta pārbaude pirms

ārstniecības personai tiek piešķirtas patstāvīgas prakses

tiesības pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai

papildspecialitātē.

1) Ārvalstu absolventiem, kuriem nav valsts valodas

prasmes, laika un izmaksu ietilpīgāka profesionālās

kvalifikācijas atzīšana;

2) RSU un LU īstenoto studiju

programmu starptautiskās konkurētspējas pazemināšanās;

3) Ārvalstu studentu skaita

pazemināšanās LU un RSU zobārstniecības studiju

programmās.

2.a

1) Atcelt prasību sertifikācijas procesā apliecināt valsts

valodas zināšanas.

2) Paplašināt Valsts valodas

centra pilnvaras administratīvo sodu uzlikšanā par valsts

valodas jomu regulējušo normatīvo aktu prasību

neievērošanu.

3) Atbildība par nepieciešamā

līmeņa valsts valodas zināšanām darba devējiem

(ārstniecības iestādes vadītājam).

Latvijā absolvējušās ārvalstu ārstniecības

personas, kurām nav valsts valodas prasmes, varēs iegūt

sertifikātu, un pieteikties automātiskai profesionālās

kvalifikācijas atzīšanas sistēmai.

1) Izmaiņas attiektos uz visām ārstniecības personām, ne

tikai zobārstiem.

2) Saskaņā ar Valsts valodas

likumu, sertifikācijas procesam, tai skaitā sertifikācijas

eksāmenam jānotiek valsts valodā.

2.b

Papildus 2.a risinājuma variantam:

noteikt, ka reģistrējot

ārstniecības iestādi vai aktualizējot informāciju par

ārstniecības iestādi, papildus ārstniecības personu

sarakstam, jāiesniedz arī apliecinājums par ārstniecības

personas valsts valodas zināšanām.

Atbilstoši 2.a

Papildus 2.a,

prasība par ārstniecības

personu valsts valodas zināšanu apliecinājuma iesniegšanu

reģistrējot ārstniecības iestādi vai aktualizējot

informāciju par ārstniecības iestādi.

III RISINĀJUMA

IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM

75. Nevienam no piedāvātajiem risinājumiem nav tieša ietekme

uz valsts un pašvaldību budžetiem.

1 Valts valodas likuma 6.pants; Ministru kabineta

2009.gada 7.jīlija noteikumi Nr.733 "Noteikumi par valsts

valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes

kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās

uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā

iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts

valodas prasmes pārbaudi" 1.pielikums; Ministru kabineta

2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.943 "Ārstniecības

personu sertifikācijas kārtība" 27.6.apakšpunkts

2 Izglītības attīstības pamatnostādnes

2014.-2020.gadam (apstiprinātas ar Saeimas 2014.gada 22.maija

paziņojumu, Latvijas vēstnesis, 2014.gada 29.maijs Nr.103

(5163)), 22.lpp.

3 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā

līdz 2030.gadam (apstiprinātas ar Saeimas 2010. gada 10.jūnija

paziņojumu), 93.lpp.

4 Sk. plašāk - Auers D., Gubins S. Augstākās

izglītības eksporta ekonomiskā nozīme un ietekme Latvijā

http://certusdomnica.lv/agenda/augstakas-izglitibas-eksporta-ekonomiska-nozime-un-ietekme-latvija/

un Auers D. Augstākās izglītības eksporta pienesums

tautsaimniecībai

http://certusdomnica.lv/news/augstakas-izglitibas-eksporta-pienesums-tautsaimniecibai/

5 Komisijas paziņojums - Informācija par

kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem - Direktīva 2005/36/EK

par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (V pielikums) - OJ C

244, ES Oficiālais Vēstnesis, 14.8.2012, 1.-6.lp. (LV)

6 ECTS - Eiropas kredītpunktu pārneses sistēma

(European Credit Transfer System, angļu val.)

7 2009.gada 7.jūlija Ministru kabineta noteikumi

Nr.733.

Veselības ministre Anda Čakša