3. pants
);

4. Par inženiertehnisko darbu, kas pilnībā vai daļēji

finansēti no publiskiem līdzekļiem, koordinēšanu - domstarpības

apspriežot sadarbības līgumus būvniecības plānošanas un

saskaņošanas stadijā (Direktīvas 5.pants);

5. Par piekļuvi ātrdarbīgiem sakariem gatavas ēkas iekšējai

fiziskajai infrastruktūrai vai piekļuves punktam strīdi starp

elektronisko sakaru komersantiem un ēkās esošās infrastruktūras

īpašniekiem vai valdītājiem (Direktīvas 9.pants).

(54) Lai atrisinātu strīdu, valsts strīdu izšķiršanas iestāde

izdod saistošu lēmumu, pilnībā ievērojot proporcionalitātes

principu, tostarp nosakot taisnīgus un saprātīgus noteikumus,

ieskaitot vajadzības gadījumā cenu. Lēmumu izdod iespējami īsā

termiņā un katrā ziņā divu mēnešu laikā, izņemot ārkārtējos

apstākļos, neskarot nevienas puses iespējas ierosināt lietu

tiesā.

(55) Saskaņā ar Direktīvas 10.panta 1.punktu dalībvalstis

nodrošina, ka katru no valsts strīdu izšķiršanas iestādei

noteiktajiem uzdevumiem veic viena vai vairākas kompetentās

iestādes. Un atbilstoši 10.panta 2.punktam jebkura valsts strīdu

izšķiršanas iestāde, kuru dalībvalsts izraudzījusies atbilstīgi

1.punktam, ir juridiski nošķirta un funkcionāli neatkarīga no

jebkura tīklu operatora.

(56) Direktīvas 10.panta 2.punktā atļauts valsts strīdu

izšķiršanas iestādei iekasēt nodevas, lai segtu tai noteikto

uzdevumu veikšanas izmaksas.

9. Kartēšanas prioritārie mērķi un

tās veidi

(57) Kopsakarā ar Direktīvas prasībām par informācijas

pieejamību par infrastruktūru jāizskata jautājums par optisko

tīklu infrastruktūras datu bāzes un kartogrāfiskā materiāla

izveidi, kas neizriet no Direktīvas prasībām, bet noteikts ar

Ministru kabineta 2012.gada 7.decembra rīkojumu Nr.589

apstiprinātajā koncepcijā "Nākamās paaudzes platjoslas

elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.-

2020.gadam" (turpmāk - NGN koncepcija). Primārie mērķi,

kādēļ valstis izvēlas veidot kartēšanas iniciatīvas elektronisko

sakaru jomā:

1) radīt priekšstatu par esošo platjoslas elektronisko sakaru

pakalpojumu pieejamību valstī;

2) lai koordinētu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu

izvēršanas pasākumus;

3) lai samazinātu platjoslas pakalpojumu izvēršanas

izmaksas.

Izšķir četrus kartēšanas veidus, kurus var veikt elektronisko

sakaru jomā:

2.tabula. Kartēšanas iniciatīvu

veidi un to skaidrojums

Infrastruktūras kartēšana

(mērķis ir informācijas par elektronisko sakaru tīklu

infrastruktūru detalizēta, ģeogrāfiskas norādes saturoša un

strukturizēta savākšana, apstrāde un attēlošana)

Investīciju kartēšana

(mērķis ir apkopot, konsolidēt, apstrādāt un vizualizēt

informāciju, kas saistīta ar finanšu avotiem un

instrumentiem platjoslas projektu finansēšanai)

Būtiskākais saturs:

• Elektronisko sakaru infrastruktūra

• Cita piederīgā infrastruktūra

• Būvdarbi

Būtiskākais saturs: Ieguldījumi

• Privātie ieguldījumi / līdzfinansējums

• Plānotie / realizētie

Pakalpojumu pieejamības

kartēšana

(mērķis ir apkopot, analizēt un prezentēt informāciju

par pakalpojumu pieejamību, ieskaitot pieejamos pieslēguma

ātrumus, tehnoloģijas, operatorus un pakalpojumu

sniedzējus, kā arī pakalpojumu kvalitāti)

Pieprasījuma kartēšana

(mērķis ir informācijas apkopošana par elektronisko

sakaru pakalpojumu pieprasījumu, ieskaitot vēlamo datu

pārraides ātrumu, pakalpojumu kvalitāti un dažādu lietotāju

grupu gatavību maksāt par pakalpojumiem noteiktu maksu

u.c.)

Būtiskākais saturs:

• Pieslēgumu/ sakaru līniju kapacitāte

• Piekļuves tehnoloģijas

• Pakalpojumu sniedzējs

• Pakalpojumu kvalitāte

• Pakalpojumu pieejamība

• Pakalpojumu cenas

Būtiskākais saturs:

• Pieslēgumam nepieciešamā kapacitāte (datu pārraides

ātrums)

• Pakalpojumu kvalitāte

• Vēlēšanās maksāt par noteiktu pakalpojumu

• Vēlme iegādāties pakalpojumu (take-up rate)

(58) Kartēšanas veidu izvēlas atkarībā no izvēlētā prioritārā

politikas mērķa. Piemēram, pirmā mērķa sasniegšanai ir piemērota

pakalpojumu kartēšana, bet arī infrastruktūras un pieprasījuma

kartēšana var sniegt ieskatu esošajā platjoslas elektronisko

sakaru pakalpojumu pieejamības situācijā valstī. No valstiskā

viedokļa ir būtiski, lai kartēšanas iniciatīva sniegtu valsts

pārvaldes iestādēm ieskatu par platjoslas elektronisko sakaru

tīklu infrastruktūras izvērsumu valsts teritorijā un kalpotu kā

rīks politikas iniciatīvu izstrādei platjoslas pakalpojumu

izvēršanai.

(59) Pakalpojumu, infrastruktūras un pieprasījuma kartēšana

arī katra atsevišķi var kalpot par būtisku informācijas avotu,

kas palīdzētu koordinēt platjoslas izvēršanas pasākumus. Tomēr

vislietderīgākā būs kombinācija no vairākiem kartēšanas veidiem,

ļaujot identificēt "baltās", "pelēkās" un

"melnās" teritorijas, kā tas ir norādīts Eiropas

Komisijas Paziņojumā "ES pamatnostādnes valsts atbalsta

noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru

izvēršanu" (2013/C 25/01)8 (turpmāk - ES

Platjoslas pamatnostādnes) un plānot valsts atbalsta pasākumus

platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības

veicināšanai visā valsts teritorijā.

(60) Lai nošķirtu teritorijas, kurās elektronisko sakaru

komersanti brīvā tirgus apstākļos nenodrošina platjoslas

elektronisko sakaru tīklu izvēršanu, ES Platjoslas pamatnostādnēs

izšķir trīs veidu teritorijas - "balta",

"pelēka" un "melna" teritorija. Šī teritoriju

klasifikācija tiek izmantota, lai īstenotu valsts atbalsta

pasākumus. Atbilstoši ES Platjoslas pamatnostādnēm "baltā

teritorija" ir teritorija, kurās platjoslas (vismaz

30Mbit/s) infrastruktūras nav un maz iespējams, ka tuvākajā

nākotnē (3 gadu laikā) tā tiks ieviesta. "Pelēkā

teritorija" ir teritorija kurā viens elektronisko sakaru

tīkla operators sniedz platjoslas pakalpojumus (vismaz 30 Mbit/s)

un maz iespējams, ka tuvākajā nākotnē tiks izvērsts vēl kāds

tīkls. "Melnā" teritorija ir tāda, kurā ir vai tuvākajā

nākotnē (3 gadu laikā) būs vismaz divi dažādu operatoru

platjoslas (vismaz 30 Mbit/s) elektronisko sakaru tīkli un

platjoslas pakalpojumi tiek sniegti konkurences apstākļos.

Klasificējot teritorijas un nosakot elektronisko sakaru

platjoslas pakalpojumu pieejamību, ir jāvadās pēc Eiropas

Komisijas paziņojumā noteiktajiem virsmērķiem.

(61) Tādējādi dati, kas ir iegūti infrastruktūras vai

pakalpojumu kartēšanas rezultātā, var tikt izmantoti, definējot

teritorijas veidu un pieņemot lēmumu par valsts atbalstu

elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras izvēršanai. Tomēr pirms

valsts atbalsta piešķiršanas valstij ir jāpārliecinās par to, ka

attiecīgajā "baltajā" teritorijām privātajiem

investoriem nav plānu izvērst platjoslas elektronisko sakaru

tīklu infrastruktūru.

(62) Investīciju kartēšanas pamatideja ir kartēt elektronisko

sakaru komersantu veiktās un plānotās investīcijas, tādējādi

redzot arī nākotnes tendences elektronisko sakaru nozares

attīstībā. Būtiski ir arī vizualizēt valsts atbalsta ietvaros

veiktos finanšu ieguldījumus, ar mērķi informēt par to sabiedrību

un ieinteresētās puses. Latvijas gadījumā informācija par valsts

atbalsta programmu Nr.SA.33324 (2011/N) "Nākamās paaudzes

tīkli lauku teritorijās", kas apstiprināta ar Eiropas

Komisijas 2011.gada 9.novembra lēmumu Nr.C(2011)7699,

elektronisko sakaru nozarē ir pieejama Satiksmes ministrijas un

valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un

televīzijas centrs" interneta vietnēs, turklāt Latvijas

teritorija nav tik liela, lai būtu nepieciešams veidot īpašas

investīciju kartēšanas iniciatīvas. Šāda pieeja īstenota arī SIA

"Corporate Consulting" veiktā pētījuma "Atbalstāmo

teritoriju saraksta aktualizācija un ar to saistītie pasākumi

darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

2014.-2020.gada plānošanas periodam specifiskā atbalsta mērķa

"Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību

lauku teritorijās" sasniegšanai" (turpmāk - pētījums)

rezultātu gadījumā.

(63) Līdz ar to piemērotākie kartējamās informācijas veidi

būtu infrastruktūras kartēšana, pakalpojumu pieejamības kartēšana

un pieprasījuma kartēšana.

(64) Attiecībā uz investīciju kartēšanas, pakalpojumu

pieejamības kartēšanas un pieprasījuma kartēšanas detalizāciju,

pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma 2011.gadā SIA

"Corporate Solutions" veiktajā pētījumā "Nākamās

paaudzes tīklu pieejamības un attīstības analīze, tehniski -

ekonomiskā pamatojuma un valsts atbalsta pieteikuma

dokumentācijas sagatavošana" (iepirkuma identifikācijas

Nr.SM2011/01/VSID/TP/CFLA/08/23/021/12-1) teritoriju

detalizācijas pakāpe tika noteikta līdz pagastu līmenim. Tomēr

praksē, realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu

Nr.3DP/3.2.2.3.0/12/IPIA/SM/001 "Nākamās paaudzes

elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos" (turpmāk

- Projekts) tika konstatēts, ka šāda detalizācijas pakāpe nav

pietiekoša, jo viena pagasta robežās platjoslas elektronisko

sakaru pakalpojumu pieejamība var krasi atšķirties. Attiecīgi

2014.gadā veicot pētījumu Projekta 2.kārtas realizācijai

"Atbalstāmo teritoriju saraksta aktualizācija un ar to

saistītie pasākumi darbības programmas "Izaugsme un

nodarbinātība" 2014.-2020.gada plānošanas periodam

specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot elektroniskās sakaru

infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās" ietvaros"

(iepirkuma identifikācijas

Nr.SM2014/02/VSID/TP/CFLA/11/20/018/02-1), tika nolemts

palielināt teritoriju detalizācijas pakāpi līdz ciemu līmenim.

Šāds princips ir jāpiemēro arī, veicot investīciju, pakalpojumu

pieejamības un pieprasījuma kartēšanu. Elektronisko pakalpojumu

sniedzējiem kartēšana būtu lietderīga izmantošanai, ja tā liek

uzsvaru uz (a) infrastruktūras datu pieejamību, (b) ir vērsta,

galvenokārt, uz pakalpojumu sniedzējiem, (c) palielina

caurredzamību šiem pakalpojumu sniedzējiem, (d) ļaujot izvērtēt

iespējas infrastruktūras koplietošanai vai kopīgai būvniecībai un

(e) tiek īstenotā tā, lai aptvertu vismaz minimālo informāciju

par infrastruktūru.

(65) Veidot elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras datu

bāzi ir jēga, ja tajā tiek apkopota detalizētāka informācija par

elektronisko sakaru infrastruktūru, nekā to prasa Direktīva.

Pilnvērtīgu elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras kartēšanas

informācijas sistēmu būtu iespējams realizēt, ja tajā ir iekļauta

sekojoša informācija:

1. kabeļu kanalizācijas akas un posmi, izmantojot atbilstošos

ģeotelpiskās informācijas failu formātos (*dgn vai *shp datņu

formātā) pieprasītā ģeotelpiskā poligona ietvaros;

2. kabeļu ieguldīšanas kanalizācijā tehnoloģija (ievilkšana

vai iepūšana);

3. kabeļu kanalizācijas kanālu skaits katrā kabeļu

kanalizācijas posmā, aku un savienojuma kastu sienu izklājumi,

kas attēloti katras sienas fotoattēlā, norādot attiecīgo aku un

savienojuma kastu sienu izklājuma identifikatorus, ierīkošanas

vajadzībām izpētītos kanālus un mēroga identifikatoru

(centimetros) katram no izklājumiem;

4. kanāla iekšējo diametru un kanāla aizpildījumu, ja kanāls

izpētīts ierīkošanas vajadzībām;

5. sadales punktu saraksts un sadales punktiem pieslēgto ēku

adreses, ja nodrošina optisko šķiedru kabeļus līdz galalietotāja

ēkai vai telpai.

• tīkla mezglu punktu apraksts (nepieciešamības gadījumā

norāda tīkla mezglu ģeogrāfisko atrašanās vietu, u.tml.);

• optisko kabeļu apraksts;

• tīkla kapacitāte (tīkla kapacitāte raksturo informācijas

pārraides ātrumu, ko nodrošina atsevišķie elektronisko sakaru

tīkla posmi. Pārraides ātrums tīklā teorētiski var būt no

vairākiem gigabitiem sekundē līdz pat vairākiem terabitiem

sekundē un tas ir atkarīgs optiskās šķiedras kabeļa veida,

optisko šķiedru skaita kabelī, multipleksēšanas mehānisma

(piemēram, WDM, DWDM), transporta protokola (piemēram, PDH vai

SDH) utt. Infrastruktūras koplietošanas kontekstā interesi pamatā

izraisa brīvā citiem elektronisko sakaru komersantiem pieejamā

kapacitāte no kopējās posma kapacitātes);

• kabeļu līniju darbības statuss - nefunkcionējošs,

funkcionējošs, izbūves stadijā.

Papildus, lai šos datus prezentētu pielietošanai lietderīgā

veidā, ir nepieciešami arī tādi pamatdati kā ielu un ēku

izvietojums. Tādēļ tādiem oficiāliem datu avotiem kā kadastra

kartes ir liela nozīme kartēšanas iniciatīvu veiksmīgai

funkcionēšanai, bet jāņem vērā, ka šādas kartes bieži vien ir par

maksu.

10. Termiņi

Līdz

01.01.2016.

Pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas

vajadzīgi, lai izpildītu šīs Direktīvas prasības

(Direktīvas 13.pants);

Izstrādā prasības optisko tīklu infrastruktūras datu

bāzei, iesaistot ieinteresētās puses.

Līdz

01.07.2016.

Dalībvalstis paziņo Eiropas Komisijai visu kompetento

iestāžu nosaukumus, kas veic strīdu izšķiršanas mehānisma

un vienotā informācijas punkta funkcijas (Direktīvas

10.panta 5.punkts);

Izstrādā grozījumus Elektronisko sakaru likumā un

izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktus, kas paredz

optisko tīklu infrastruktūras datu bāzes un kartogrāfijas

izveidi un uzturēšanu.

No

01.07.2016.

Piemēro Direktīvas ieviešanai pieņemtos normatīvos aktus

(Direktīvas 13.pants)

Līdz

01.11.2016.

Izveido nepieciešamo amata vietu

optisko tīklu infrastruktūras datu bāzes un kartogrāfijas

uzturēšanai.

Līdz

01.01.2017.

Vienotajā informācijas punktā jābūt pieejamiem

informācijas minimuma elementiem par tīkla operatora

fizisko infrastruktūru (Direktīvas 4.panta 2. un

3.punkts);

No

01.01.2017.

Visas jaunceltnes (un pārbūves vai atjaunošanas

(kapitālās renovācijas) darbu gadījumos) aprīko ar

ātrdarbīgiem sakariem gatavu ēkas iekšējo fizisko

infrastruktūru (Direktīvas 8.panta 1.punkts); Nosacījums

neattiecas uz izņēmumiem(Direktīvas 8.panta 4.punkts);

Daudzdzīvokļu jaunceltnes aprīko ar piekļuves punktu

(arī pārbūves vai atjaunošanas (kapitālās renovācijas)

gadījumos) (Direktīvas 8.panta 2.punkts).

Līdz

01.05.2020.

Jāsagatavo optisko kabeļu tīklu

ģeogrāfiskās kartēšanas programmatūra un jāatzīmē esošie

optiskie tīkli.

1 Study on broadband and infrastructure

mapping, 187 lpp,

http://ec.europa.eu/information_society/newsroom/image/broadband_study_8455.pdf

2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta

direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem

attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem

(pamatdirektīva), OV L 108, 24.4.2002.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīva

2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu

atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), OV L 108,

24.4.2002.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva

Nr.2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un

ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu

(piekļuves direktīva), OV L 108, 24.4.2002.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīvā

Nr.2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām

attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem

(universālā pakalpojuma direktīva), OV L 108, 24.4.2002.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija direktīva

Nr.2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves

aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par

privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju), OV L 201,

31.7.2002.

3 Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas

padomes lēmums Nr.1/8 "Noteikumi par piekļuvi saistītām

iekārtām un pakalpojumiem" Rīgā 2014.gada 9.aprīlī (prot.

Nr.12, 20.p.).

4 Direktīvas 4.panta 2.punkts.

5 Terminam "kapitālā renovācija" Latvijas

Republikas normatīvajos aktos atbilstošie termini ir pārbūve un

atjaunošana.

6 Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu

Nr.501 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības

un uzraudzības kārtība" 15.punktā.

7 Būvju iedalījumu (trīs) grupās atkarībā no

būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz

cilvēku dzīvību, veselību un vidi nosaka Ministru kabineta

2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.500 "Vispārīgie

būvnoteikumi".

8

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2013:025:0001:0026:LV:PDF