27. pants
: "Dalībvalstis atzīst personu ar invaliditāti

tiesības uz darbu vienlīdzīgi ar citiem; tās ietver iespēju

pelnīt iztikas līdzekļus ar darbu, kuru persona ar invaliditāti

brīvi izvēlas vai kuram piekrīt darba tirgū un darba vidē, kas ir

atklāta, veicina integrāciju un ir pieejama personām ar

invaliditāti. Dalībvalstis nodrošina un veicina tiesību uz darbu

īstenošanu, tostarp personām, kas par personām ar invaliditāti

kļuvušas darbā, un veic atbilstošus pasākumus, tostarp pieņemot

normatīvos aktus, lai cita starpā veicinātu tehniskās un

profesionālās rehabilitācijas, darba saglabāšanas un atsākšanas

programmas personām ar invaliditāti."

7 no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem tiek segti

ar profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu

sniegšanu invalīdiem un personām ar funkcionāliem traucējumiem

saistīti izdevumi (atalgojums pakalpojumu sniegšanā iesaistītajam

personālam, obligātās piemaksas par virsstundām un darbu svētku

dienās, iestādes vadībā un administrācijā nodarbinātajiem, un ar

atalgojuma izmaksām saistīti nodokļi (iedzīvotāju ienākuma

nodoklis, darba ņēmēja un darba devēja valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas), sociālās un profesionālās

rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai izlietoto materiālu

iegādes izmaksas, pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas

izdevumi, telpu apsaimniekošanas un komunālie izdevumi,

pamatlīdzekļu atjaunošanas, apdrošināšanas, nodokļu maksājumi,

vispārējas nozīmes palīgmateriāli, studējošo mācību programmā

"Surdotulks" stipendijas un citi izdevumi);

8 no ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem

pašu ieņēmumiem tiek segti tieši ar maksas pakalpojumu saistīti

izdevumi (atalgojums pakalpojumu sniegšanā iesaistītajam

personālam, obligātās piemaksas par virsstundām un darbu svētku

dienās un atalgojums iestādes vadībā un administrācijā

nodarbinātajiem, kā arī ar atalgojuma izmaksām saistīti nodokļi

(iedzīvotāju ienākuma nodoklis, darba ņēmēja un darba devēja

valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), maksas

pakalpojuma sniegšanai izlietoto materiālu iegādes izmaksas,

pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumi, telpu

apsaimniekošanas un komunālie izdevumi, pamatlīdzekļu

nolietojums, nomas maksa un apdrošināšanas maksājumi, vispārējas

nozīmes palīgmateriāli, apmācībās iesaistīto NVA bezdarbnieku

stipendijas un citi izdevumi);

9 no transfertiem tiek segti ar sociālās

rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu Nacionālo bruņoto spēku

karavīriem pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām

(atalgojums pakalpojumu sniegšanā iesaistītajam personālam,

obligātās piemaksas par virsstundām un darbu svētku dienās un

iestādes vadībā un administrācijā nodarbinātajiem, kā arī ar

atalgojuma izmaksām saistīti nodokļi (iedzīvotāju ienākuma

nodoklis, darba ņēmēja un darba devēja valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas), sociālās rehabilitācijas

pakalpojuma sniegšanai izlietoto materiālu iegādes izmaksas,

telpu apsaimniekošanas un komunālie izdevumi un citi

izdevumi);

10 Aktuālais SIVA rīkojums ir 26.02.2015. rīkojumu

Nr. 1-4/28 "Par pakalpojumu groziem".

11 Profesionālā rehabilitācija - pasākumu kopums,

kas nodrošina jaunas profesijas apgūšanu, profesionālo zināšanu

un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, tajā skaitā profesionālās

izglītības programmu apgūšanu pamata un vidējā izglītības pakāpē

atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma

pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim

(definīcija SPSPL).

12 Sociālās rehabilitācijas pakalpojums -

pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju

atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa

atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus

personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās

rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes

un sociālās rehabilitācijas institūcijā (definīcija SPSPL).

13 "Sociālo pakalpojumu attīstības

pamatnostādnes 2014.-2020.gadam" 46 lpp.

14 Saskaņā ar MK 2013.gada 24.septembra noteikumiem

Nr.1002 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras maksas

pakalpojumu cenrādis"

15 Saskaņā ar SIVA 26.02.2015. rīkojumu Nr. 1-4/28

"Par pakalpojumu groziem"

16 Finansējuma sadalījums pa gadiem saskaņā ar

30.06.2015. MK noteikumiem Nr. 352 "Darbības programmas

"Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.4. specifiskā atbalsta

mērķa "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto

iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū"

9.1.4.1.pasākuma "Profesionālā rehabilitācija""

īstenošanas noteikumi"", 2015. gadā pasākumam 9.1.4.1.

paredzēts finansējums 37 564 euro

17 Saskaņā ar SIVA 26.02.2015. rīkojumu Nr. 1-4/28

"Par pakalpojumu groziem".

18 Aprēķinu skat. 2.pielikumā.

Labklājības ministrs Uldis

Augulis

1. pielikums

SIVA noteiktās

funkcijas un to izpildes rezultatīvie rādītāji

Darbības rezultāti un to

rezultatīvie rādītāji no 2011. līdz 2015. gadam

2011. gads (izpilde)

2012. gads (izpilde)

2013. gads (izpilde)

2014. gads plāns

2015. gada plāns

Darbības rezultāts Nr. 1:

Personām ar prognozējamu

invaliditāti un invaliditāti sniegts sociālpsiholoģiskais

atbalsts un vispusīga informācija par profesionālās

rehabilitācijas un darba iespējām

Aģentūras atbalsta punktos

apzinātas un informētas personas

1 200

1 581

1 787

1 200

1 200

Darbības rezultāts Nr. 2:

Personām ar prognozējamu

invaliditāti, invaliditāti un invalīdu sociālās

aizsardzības pasākumu veikšanai nepieciešamajiem

speciālistiem nodrošinātas profesionālās izglītības

iespējas speciāli pielāgotā vidē**

1. Personas ar prognozējamu

invaliditāti un invaliditāti, kurām noteikta profesionālā

piemērotība

400

406

416

400

400

2. Personas ar prognozējamu

invaliditāti un invaliditāti, kuras saņēmušas profesionālās

rehabilitācijas pakalpojumu

400

397

372

380

380

3. Personas, kuras studējušas

profesijās, kuras nepieciešamas invalīdu sociālās

aizsardzības pasākumu veikšanai (surdotulki)****

×

×

×

20

20

4. Personu īpatsvars, kuras pēc

profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas

iekārtojušās darbā.

×

×

×

×

30%

Darbības rezultāts Nr. 3:

Personām ar prognozējamu

invaliditāti un invaliditāti uzlabotas mobilitātes

iespējas

Pielāgotie automobiļi

33

36

24

25

25

Darbības rezultāts Nr. 4:

Noteiktām personu mērķa

grupām nodrošināta sociālā rehabilitācija

1. Sociāli rehabilitētās

personas ar funkcionāliem traucējumiem darbspējas vecumā pēc

darbspējas vecuma, kuras strādā, Černobiļas

atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki,

Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku rezultātā

cietušās personas, politiski represētās personas un personas

ar prognozējamu invaliditāti

1 950

1 950

2 038

1 950

3120

2. Sociāli rehabilitētās

personas ar funkcionāliem traucējumiem pēc darbspējas vecuma,

kuras strādā

×

×

×

1 170*

×

3. Sociālās rehabilitācijas

pakalpojumu saņēmušo personu īpatsvars pakalpojumu

pieprasījušo personu (kuras minētas 1.rādītājā)

kopskaitā

35%

34%

28%

40%

34%

4. Sociāli rehabilitētie

Nacionālo bruņoto spēku karavīri pēc atgriešanās no

starptautiskajām operācijām

288

380

206

288

288

Darbības rezultāts Nr. 5:

Efektīva un klientorientēta

Sociālās integrācijas valsts aģentūras darbība

1. Personu ar funkcionāliem

traucējumiem īpatsvars sociāli rehabilitēto personu skaitā,

kurām funkcionālās spējas uzlabotas atbilstoši Bartela

indeksam līdz 50%

79,2%

80%

80%

80%

x

2. Personu ar funkcionāliem

traucējumiem īpatsvars sociāli rehabilitēto personu skaitā,

kurām funkcionālās spējas uzlabotas atbilstoši Bartela

indeksam virs 50%

20,8%

20%

20%

20%

x

1. Personu ar funkcionāliem

traucējumiem īpatsvars sociāli rehabilitēto personu skaitā,

kurām funkcionālās spējas uzlabotas atbilstoši Bartela

indeksam līdz 30%***

×

×

×

×

80%

2. Personu ar funkcionāliem

traucējumiem īpatsvars sociāli rehabilitēto personu skaitā,

kurām funkcionālās spējas uzlabotas atbilstoši Bartela

indeksam virs 30%

×

×

×

×

20%

3. Personu, kas apmierinātas ar

profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, īpatsvars

respondentu skaitā

96%

95%

87%

95%

80%

4. Personu, kas apmierinātas ar

sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, īpatsvars respondentu

skaitā

99%

98%

97%

95%

95%

* Pakalpojums uzsākts ar 2013.gada

1.septembri, 2015.gadā plānoti vienoti rindā.

** Atbilstoši Valsts kontroles

ieteikumiem no profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma

nepieciešams nodalīt speciālistu sagatavošanu profesijās, kuras

nepieciešamas invalīdu sociālās aizsardzības pasākumu veikšanai

(surdotulki).

*** Sociālās rehabilitācijas

pakalpojumu saņēmušo personu skaitā palielinās to personu ar

funkcionāliem traucējumiem īpatsvars, kuras pakalpojumu saņem

atkārtoti. Šīm personām funkcionālo spēju izmaiņas (uzlabojums)

pēc rehabilitācijas nav vairs tik izteiktas, kā saņemot

pakalpojumu pirmreizēji. Tāpat, no 2013.gada personu ar

funkcionāliem traucējumiem grupā ir arī strādājošie pensionāri.

Šai grupai funkcionālās spējas, uzsākot rehabilitāciju, ir

augstākas (pārsvarā ir 17 līdz 19 punkti no 20 max), līdz ar to

rehabilitācijas rezultātā nevar uzrādīt būtiskas funkcionālā

stāvokļa izmaiņas. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēji

aizvien biežāk ir personas ar hroniskām saslimšanām, kurām

funkcionālā stāvokļa uzlabošanās potenciāls ir zemāks, nekā

personām, kuras pakalpojumu saņem savlaicīgi. Ņemot vērā iepriekš

minētos faktorus, parādās tendence, ka personu ar funkcionāliem

traucējumiem īpatsvars sociāli rehabilitēto personu skaitā, kurām

funkcionālās spējas uzlabotas atbilstoši Bartela indeksam virs

50%, samazinās. Tāpēc nepieciešams samazināt efektivitātes

rādītāju - funkcionālo spēju izmaiņas atbilstoši Bartela

indeksam. Uzlabojums virs 50 % ir pārāk liels rādītājs attiecībā

pret pakalpojuma saņēmēju raksturojumu (funkcionālo stāvokli) un

mērījuma skalu Bartela indeksam. Priekšlikums ir noteikt mazāku

rādītāju - attiecīgi uzlabojums virs 30% un līdz 30%, vienlaikus

tuvākajā laikā plānojot pārskatīt funkcionālo spēju novērtēšanas

metodiku rehabilitācijas sākumā un beigās, kā arī pilnveidot

to.

Avots: Likuma "Par valsts

budžetu 2015.gadam" paskaidrojuma raksts "05.37.00

Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un

profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu

nodrošināšana"

Labklājības ministrs Uldis

Augulis

2. pielikums

Konceptuālā ziņojuma projekta ietekme uz valsts budžetu un

pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2015. gads

Turpmākie trīs gadi (euro)

2016

2017

2018

saskaņā ar

valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas

kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam

gadam

izmaiņas,

salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

izmaiņas,

salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

izmaiņas,

salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta

ieņēmumi:

4 626 483

0

0

-754 792

-754 792

1.1. valsts

pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un

citi pašu ieņēmumi apakšprogrammā 05.37.00

""Sociālās integrācijas valsts aģentūras

administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas

pakalpojumu nodrošināšana", tai skaitā ieņēmumi no

maksas pakalpojumiem 1 022 191 euro

4 626 483

0

0

-754 792

-754 792

1.2. valsts

speciālais budžets

0

0

0

0

0

1.3. pašvaldību

budžets

0

0

0

0

0

2. Budžeta

izdevumi:

4 626 483

0

0

0

0

2.1. valsts

pamatbudžets apakšprogrammā 05.37.00 ""Sociālās

integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās

un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu

nodrošināšana"

4 626 483

0

0

0

0

2.2. valsts

speciālais budžets

0

0

0

0

0

2.3. pašvaldību

budžets

0

0

0

0

0

3. Finansiālā

ietekme:

0

0

0

-754 792

-754 792

3.1. valsts

pamatbudžets

0

0

0

754 792

-754 792

3.2. speciālais

budžets

0

0

0

0

0

3.3. pašvaldību

budžets

0

0

0

0

0

4. Finanšu līdzekļi

papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu

samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

5. Precizēta

finansiālā ietekme:

X

0

0

0

0

5.1. valsts

pamatbudžets

0

0

0

0

5.2. speciālais

budžets

0

0

0

0

5.3. pašvaldību

budžets

0

0

0

0

6. Detalizēts ieņēmumu un

izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un

izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

6.1. detalizēts ieņēmumu

aprēķins

Lai ik gadu nodrošinātu no valsts budžeta finansētu

sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vēl 1 140 personām,

tādejādi mazinot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma

saņēmēju rindu, nepieciešams samazināt SIVA sniegto maksas

pakalpojumu apmēru (kopumā 754 792 euro

apmērā), tai skaitā rehabilitācijas, ārstniecības, viesu

izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus un citus pašu

ieņēmumus atsakoties no maksas pakalpojumu veidiem, pēc

kuriem nav pieprasījuma (detalizētus aprēķinus skatīt

9.pielikumā "Plānotais SIVA maksas pakalpojumu un citu

pašu ieņēmumu samazinājums 2016.gadā un turpmāk".

10.pielikumā "Kopsavilkums par Sociālās

integrācijas valsts aģentūras maksas pakalpojumiem un citu

pašu ieņēmumiem un to izmaiņām".

6.2. detalizēts izdevumu

aprēķins

LM budžeta programmas 05.00.00. "Valsts sociālie

pakalpojumi" ietvaros tiek īstenota apakšprogramma

05.37.00 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras

administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas

pakalpojumu nodrošināšana", kur kopējais 2015.gada

budžets ir 4 626 483 euro, tai skaitā maksa

pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 1 022 191

euro un 2 063 606 euro sociālās

rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai un citiem

pasākumiem 1 540 686 euro.

Konceptuālā ziņojuma 2.risinājuma (sociālās

rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindas mazināšanai)

īstenošanai 2017.gadā un turpmāk ik gadu papildus

nepieciešams finansējums 754 792 euro apmērā, tai

skaitā EKK 1000 "Atlīdzība" 642 345

euro, (tai skaitā EKK 1100 "Atalgojums"

519 827 euro), EKK 2000 "Preces un

pakalpojumi" 98 014 euro un EKK 5000

"Pamatkapitāla veidošana" 14 433 euro.

Aprēķinu par papildus nepieciešamo finansējumu sociālās

rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai vēl papildus

1 140 personām skat. 4.pielikumā "Aprēķins par

papildus nepieciešamo finansējumu sociālās rehabilitācijas

pakalpojuma saņēmēju rindas mazināšanai un sociālās

rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindas samazināšanās

prognoze līdz 2020.gadam".

Detalizēta informācija par aprēķinu ar plānotajiem

izdevumiem atlīdzībai, izdevumiem precēm un pakalpojumiem

un kapitālajiem izdevumiem, kas veido pakalpojuma cenu

vienai personai 5.pielikumā "Sociālās rehabilitācijas

pakalpojumu nodrošināšanai 1 140 personām papildu

nepieciešamais finansējums tiešo un netiešo izdevumu

atšifrējumā kopā (kopsavilkums)", 6.pielikumā

"Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kurss 14 dienām

personām ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā

un pēc darbspējīgā vecuma", 7.pielikumā "Sociālās

rehabilitācijas pakalpojuma kurss 21 dienām personām ar

funkcionāliem traucējumiem un prognozējamu invaliditāti

darbspējīgā vecumā un pēc darbspējīgā vecuma",

8.pielikumā "Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma

kurss 21 dienai ČEAS likvidēšanas dalībniekiem un ČEAS

rezultātā cietušajām personām, politiski represētām

personām" un 12.pielikumā "Atlīdzības aprēķins

2017.-2019.gadam sociālās rehabilitācijas pakalpojumu

nodrošināšanai papildu 1 140 personām, attiecīgi samazinot

sniegto maksas pakalpojumu apmērus".

Lai ik gadu nodrošinātu sociālās rehabilitācijas

pakalpojumu vēl 1 140 personām, tādejādi mazinot sociālās

rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu, nepieciešams

samazināt SIVA sniegto maksas pakalpojumu apmēru (kopumā

754 792 euro apmērā), tai skaitā rehabilitācijas,

ārstniecības, viesu izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus

un citus pašu ieņēmumus, vienlaikus atsakoties no maksas

pakalpojumu veidiem, pēc kuriem nav pieprasījuma, tai

skaitā EKK 1000"Atlīdzība" 144 477 euro,

(tai skaitā EKK 1100 "Atalgojums" 116 900

euro), EKK 2000 "Preces un pakalpojumi" 582 280

euro, EKK 6000 "Sociālie pabalsti" 27 203

euro un EKK 5000 "Pamatkapitāla veidošana"

832 euro.

Detalizēta informācija par maksas pakalpojumu un citu

pašu ieņēmumu samazinājumu sadalījuma pa ekonomiskās

klasifikācijas kodiem 9.pielikumā "Plānotais SIVA

maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu samazinājums

2017.gadā un turpmāk".

Detalizēta informācija par maksas pakalpojumu un citu

pašu ieņēmumu samazinājumu sadalījuma pa maksas pakalpojumu

veidiem 10.pielikumā "Kopsavilkums par Sociālās

integrācijas valsts aģentūras maksas pakalpojumiem un citu

pašu ieņēmumiem un to izmaiņām".

Ņemot vēra maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu

samazinājumu un dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem

palielinājumu, lai nodrošinātu sociālās rehabilitācijas

pakalpojumu papildu 1 140 personām veidojas ietekme

sadalījuma pa ekonomiskas klasifikācijas kodiem izdevumos,

tai skaitā EKK 1000 "Atlīdzība" +497 868

euro, (tai skaitā EKK 1100 "Atalgojums"

+402927 euro), EKK 2000 "Preces un

pakalpojumi" -484 266 euro, EKK 6000

"Sociālie pabalsti" -27 203 euro un EKK 5000

"Pamatkapitāla veidošana" +13 601 euro.

Izmaiņas pa ekonomiskās klasifikācijas kodiem skat.

11.pielikumā "Izmaiņas pa ekonomiskās klasifikācijas

kodiem saistībā ar maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu

samazinājumu un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma

papildu 1140 personām papildu nepieciešamo

finansējumu".

Lai nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vēl

papildu 1 140 personām, papildu nepieciešamas 34,35

amata vietas. Izvērtējot SIVA ar maksas pakalpojumu

sniegšanu saistītās amata vietas un attiecīgi izvērtējot

personāla kapacitāti, kas iesaistīta sociālās

rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanā, tiek piedāvāts veikt

personāla pārstrukturēšanu no ar maksas pakalpojumu

sniegšanu saistītām amata vietām pārplānojot 16,85 amata

vietas uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu,

vienlaikus izvērtējot noteikto amatalgu apmērus un

palielinot tās ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumu

sniegšanu saistītās amatalgas, kuras ir kritiski zemas (pat

zem 60%), salīdzinot ar noteikumos "Noteikumi par

valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku

darba samaksu un tās noteikšanas kārtību" noteiktajām

maksimālajām atalgojuma skalām, ņemot vērā piešķirto

kategoriju, un pārējās 17,5 amata vietas tiks nodrošinātas

esošo amata vietu ietvaros, nepalielinot kopējo amata vietu

skaitu SIVA.

Informācija par amata vietām un atalgojuma apmēriem

12.pielikuma "Atlīdzības aprēķins 2017.-2019.gadam

sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai papildu

1 140 personām, attiecīgi samazinot sniegto maksas

pakalpojumu apmērus".

7. Cita informācija

Veicot izmaiņas, kopējie SIVA resursi izdevumu segšanai

nemainās, bet nepieciešams veikt maksas pakalpojumu un citu

pašu ieņēmumu plāna 754 792 euro apmērā

samazināšanu, attiecīgi aizvietojot finansējumu

754 792 euro apmērā no valsts budžeta

dotācijas.

Pasākuma ieviešanai nepieciešami papildus valsts budžeta

līdzekļi. Līdzekļu pieprasījums tika iekļauts ministrijas

2016.gada jauno politikas iniciatīvu sarakstā, un saskaņā

ar likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam

sagatavošanas grafiku, 2015.gada 1.jūnijā iesniegts Finanšu

ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā izvērtēšanai.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2015.gada 6.jūlija

protokollēmuma Nr.31 2§ "Rīkojuma projekts

"Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 16.marta

rīkojumā Nr.124 "Par likumprojekta "Par vidēja

termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam" un

likumprojekta "Par valsts budžetu 2016.gadam"

sagatavošanas grafiku"" 2 punktu, atbilstoši

Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumiem Nr.867

"Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts

budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts

budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un

citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam"

ministriju iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas

2016.-2018.gadam netika vērtētas.

Atbilstoši Ministru kabineta komitejas 2015.gada

10.augusta sēdē (prot. Nr.22 2§.) nolemtajam, atbalstīts

konceptuālā ziņojuma "Par Sociālās integrācijas valsts

aģentūru" projekts, paredzot, ka piedāvātā

2.risinājuma varianta īstenošana tiek uzsākta ar 2017.gadu.

Līdz ar to nepieciešams atbalstīt papildu finansējuma

piešķiršanu un pamatbudžeta izdevumu palielināšanu

Labklājības ministrijai valsts budžeta programmas 05.00.00.

"Valsts sociālie pakalpojumi" apakšprogrammā

05.37.00 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras

administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas

pakalpojumu nodrošināšana" 2017.gadā un turpmāk ik

gadu 754 792 euro apmērā, lai nodrošinātu sociālās

rehabilitācijas pakalpojumu 1 140 personām.

Labklājības ministrs Uldis

Augulis

3. pielikums

Starptautiskās

nostādnes profesionālās rehabilitācijas jomā

Profesionālā rehabilitācija (vocational rehabilitation)

ir starptautiskajos dokumentos atzīts un plaši pielietots

pasākumu kopums, kas vērsts uz personu ar invaliditāti

nodarbinātības veicināšanu. Starptautiskā darba organizācija

(SDO) jau kopš pagājušā gadsimta ir vērsusi organizācijas

dalībvalstu uzmanību pienācīgas kvalitātes darba iespēju

nodrošināšanai personām ar invaliditāti, ņemot vērā vienlīdzīgu

iespēju un attieksmes principus, integrāciju un sabiedrības

līdzdalību. SDO personu ar invaliditāti nodarbinātības jomā

cenšas veicināt pienācīga darba atrašanas iespējas, nodrošināt

darba drošību un darba aizsardzību, kas noved pie šo personu

dzīves līmeņa paaugstināšanās.

Galvenais dokuments šajos jautājumos ir SDO konvencija Nr.159

"Par profesionālo rehabilitāciju un nodarbinātību (personām

ar invaliditāti), 1983"1, kuru ratificējušas 82

valstis (Latvija nav ratificējusi) un tai pievienotā

Rekomendācija Nr.168.2.

Pamatojoties uz minēto Rekomendāciju, ārvalstu likumdošanā

noteiktās profesionālās rehabilitācijas definīcijas un

pakalpojuma apraksti satur vairākas kopīgas

pazīmes3:

• Profesionālā rehabilitācija ir pakalpojumu kopums, ko

piedāvā personām ar garīgiem vai fiziskiem ierobežojumiem;

• Pakalpojumi ir paredzēti, lai dotu iespēju to saņēmējiem

pilnveidot savas prasmes un spējas, lai sekmīgi konkurētu darba

intervijās, iegūtu darbu un spētu to saglabāt;

• Piedāvātie profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi var

paredzēt individuālu pārkvalifikāciju, lai atgrieztos iepriekšējā

darbā pēc traumas vai garīga rakstura traucējuma;

• Profesionālās rehabilitācijas pakalpojums sākas ar

individuālu gadījuma izvērtēšanu un beidzas ar sekmīgu personas

atgriešanos darba tirgū.

Atbilstoši Profesionālās rehabilitācijas asociācijas

(Vocational Rehabilitation Association - VRA) noteiktajiem

standartiem4, pakalpojums ietver:

Organizatoriskās darbības

profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai:

1. Klienta novērtējums; 2. Rehabilitācijas plāna sastādīšana

(mērķu izvirzīšana un plānotās aktivitātes); 3. Atbildīgo

noteikšana un aktivitāšu koordinācija (gadījuma vadības un

multidisciplināras pieejas princips); 4. Rehabilitācijas plāna

novērtēšana.

Profesionālās

rehabilitācijas pakalpojuma saturu veidojošās darbības:

1. Medicīniskās konsultācijas un veselības veicināšanas

pasākumi, lai atbalstītu klienta atgriešanos darbā; 2. Karjeras

konsultācijas; 3. Pasākumi, lai novērstu ārējos šķēršļus, kuri

kavē klienta atgriešanos darbā (vides pieejamība, darba vietas

aprīkojums un darba organizācija, darba devēju, klienta un

sabiedrības attieksme); 4. Konsultācijas ar darba devēju, klienta

pašvaldību un nodarbinātības aģentūru; 5. Darba vietas

pielāgošana; 6. Esošās vai apgūstamās profesijas analīze

(profesionālā piemērotība); 6. Rehabilitācijas pakalpojuma

nodrošināšana (ietverot sociālo, medicīnisko un

arodrehabilitāciju).

Citi autori, piemēram, Fischler, Gary and Nan

Booth5 norāda, ka profesionālās rehabilitācijas

process sevī ietver vairāku nozaru (multidisciplinārus)

pakalpojumus, kas balstās uz šādiem principiem:

• Pakalpojums ir vērsts uz konkrētu personu;

• Atbilstības kritēriji nosaka, ka klients ir vismaz 16 gadus

vecs, bezdarbnieks vai nepietiekami nodarbināts ar fizisku vai

garīgu invaliditāti, kas rada būtisku šķērsli nodarbinātībai

(piemēram, psihiski traucējumi, alkohola un citu narkotiku

atkarība, garīgie un emocionālie traucējumi, uzmanības deficīta

traucējumi, specifiski mācīšanās traucējumi, kā arī fiziskie un

jušanas (sensorie) traucējumi);

• Pakalpojumam jābūt uz orientētam rezultātu (saņemti

rehabilitācijas plānā noteiktie pakalpojumi, atrasts algots

darbs);

• Ierobežotu finansiālo resursu situācijā cilvēkiem ar smagāku

invaliditāti pakalpojums nodrošināms prioritāri;

• Tiek vērtēta pakalpojuma efektivitāte:

1) Pozitīvs

rezultāts profesionālās rehabilitācijas pakalpojumam -

personas ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem

(invaliditāti) saņēma profesionālās piemērotības izvērtējumu,

konsultācijas, arodprasmju apmācības, naktsmītni un ilgtermiņa

atbalstu, kas vajadzīgs, lai viņām būtu iespējas strādāt algotu

darbu pēc savas izvēles;

2) Negatīvs

rezultāts - pēc pakalpojuma saņemšanas personas ar garīga

vai fiziska rakstura traucējumiem (invaliditāti) paliek

bezdarbnieki vai daļēji nodarbinātas personas. Personas ar

fiziska rakstura traucējumiem - vairāk nekā 70 % paliek bezdarbnieka

statusā, personas ar garīga rakstura traucējumiem -

70-90% paliek

bezdarbnieka statusā.

• Pēc pakalpojuma saņemšanas turpinās rūpes par klientu

(aftercare). Tas nozīmē, ka profesionālās rehabilitācijas

konsultants palīdz sagatavot un iesniegt nepieciešamos dokumentus

nodarbinātības aģentūrā. Konsultanti var sniegt atbalstu

(atbalstītās nodarbinātības programmu ietvaros), gadījumos, ja

klientam ir nepieciešama palīdzība, lai saglabātu esošo darbu

(novērstu risku zaudēt darbu). Šis atbalsts var ietvert arī darba

prasmju pilnveidošanu klienta darba vietā. Ja klients tomēr darbu

zaudējis, tad konsultanti novērtē to, kas ir noticis un konsultē

personu par to, kā uzlabot viņas sniegumu vai mainīt ieradumus,

kas bija par iemeslu darba zaudēšanai.

Pasaules Veselības organizācija (PVO), 2007.gadā apstiprināja

globālu rīcības plānu "Par strādājošo veselību laika periodā

no 2008-2017. gadam", kas savstarpēji saskaņo šo abu ANO

aģentūru (SDO un PVO) rīcību un mudina dalībvalstis vērst

uzmanību strādājošo veselības profilaksei, tās veicināšanai un

aizsardzībai, liekot uzsvaru uz darba devēju, darba vietas un

nodarbināto lomu politikas izstrādei un pilnveidošanai. Abas

aģentūras atzīst kritisko stāvokli attiecībā uz strādājošo

veselību un invaliditāti, kas saistīta ar nodarbinātību.

Tā kā PVO jau 2001. gadā akceptēja Starptautisko

funkcionēšanas, invaliditātes un veselības klasifikāciju - SFK

(ICF), kas sasaista cilvēka veselību ar dažādām tā

funkcionēšanas komponentu novērtējumu, kā cilvēka spēja, daļēja

spēja vai nespēja iesaistīties darba tirgū., tad ANO rīcības

plāna "Par strādājošo veselību laika periodā no 2008.-2017.

gadam", kontekstā starptautiska zinātnieku grupa 2011. gadā

izstrādāja uz ICF balstītu profesionālās rehabilitācijas

konceptuālu definīciju6, kas sevī ietver šādas

pazīmes:

1. Klienta darbā iekārtošanās kā pakalpojuma rezultāts;

2. Pakalpojums nodrošināms personas darba dzīves (darbspējīgā

vecuma) periodā;

3. Personas veselības stāvokļa (funkcionālo traucējumu), kas

izraisīja darba nespēju, novērtējums;

4. Uz pierādījumiem balstīta pakalpojuma organizācija;

5. Multiprofesionāls (multidisciplinārs) pakalpojuma saturs un

intervence.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika izstrādāts ieteicamās

profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma definīcijas

paraugs:

"Profesionālā rehabilitācija ir multidisciplināra, uz

pierādījumiem balstīta pieeja, kas piedāvā dažādus pakalpojumus

un aktivitātes personām darbspējīgajā vecumā, kurām ir veselības

bojājumi vai traucējumi, kas izraisa darbnespēju (darbspējas

ierobežojumus) un kuras primārais mērķis ir veicināt šo personu

iesaistīšanos nodarbinātībā".

1

http://www.ilo.org/dyn/normlex/en/f?p=NORMLEXPUB:12100:0::NO:12100:P12100_INSTRUMENT_ID:31230

2

http://www.ilo.org/dyn/normlex/en/f?p=NORMLEXPUB:12100:0::NO::P12100_ILO_CODE:R168;

3

http://www.minddisorders.com/Py-Z/Vocational-rehabilitation.html#ixzz2wE54ib00;

www.healthyworkinglives.com/vocational-rehabilitation.aspx;

www.cirrie.buffalo.edu

4 Vocational Rehabilitation Standards of Practice,

2007;

5 Vocational Impact of Psychiatric Disorders: A

Guide for Rehabilitation Professionals. Austin: PRO-ED,

Incorporated, 1999.

6 Springer Science+Business Media, LLC, 2011

Labklājības ministrs Uldis

Augulis

Pielikumi 4-12 Excel

formātā