8. pants

Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Finanšu

ministriju un sabiedrību "Altum" nodrošināt jaunās

programmas atbilstību komercdarbības atbalsta regulējumam, ja

nepieciešams, noskaidrojot Eiropas Komisijas viedokli šajā

jautājumā, un jaunās programmas normatīvajā regulējumā iekļaut

atbilstošus nosacījumus, tai skaitā maksimālo sabiedrības

"Altum" sniegtās garantijas apmēru aizdevumiem.

Ministru prezidents A. K.

Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre I.

Šuplinska

(Ministru kabineta

2019. gada 17. jūlija

rīkojums Nr. 382)

KONCEPTUĀLAIS ZIŅOJUMS PAR STUDIJU

UN STUDĒJOŠO KREDITĒŠANAS NO KREDĪTIESTĀŽU LĪDZEKĻIEM AR VALSTS

VĀRDĀ SNIEGTO GALVOJUMU MODEĻA MAIŅU

Ievads

Konceptuālā ziņojuma mērķis ir sniegt informāciju Ministru

kabinetam konceptuālā lēmuma pieņemšanai par nepieciešamajām

izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu

līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu modelī.

Finanšu ministrija ar 2018. gada 13. jūlija vēstuli Nr.

3.2-32/12-30/3309 ir vērsusies Izglītības un zinātnes ministrijā,

informējot, ka divas 2018. gadā rīkotās izsoles par tiesībām

veikt studiju un studējošo kreditēšanu no kredītiestāžu

līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu noslēdzās bez

rezultāta, jo kredītiestādēm nav bijusi interese piedalīties

studiju un studējošo kreditēšanā pašreizējā modeļa ievaros.

Pagaidu risinājums rasts, pagarinot izsolē piedāvāto līgumu

termiņu līdz 2020. gada 1. aprīlim. Kopš 2010. gada Finanšu

ministrijas rīkotajās izsolēs par tiesībām veikt studiju un

studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu

piedalījās tikai viena kredītiestāde - AS "SEB banka",

kas liecināja par kredītiestāžu intereses trūkumu par šo

kreditēšanas modeli un nepieciešamību risināt jautājumu par

studējošo kreditēšanas modeļa maiņu.

Līdz ar to Finanšu ministrija lūdza Izglītības un zinātnes

ministriju kā izglītības nozares vadošo iestādi, kura ir

atbildīga par augstākās izglītības finansēšanas sistēmas

attīstību, izveidot darba grupu, lai risinātu jautājumu par

studējošo kreditēšanas procesa uzlabošanu.

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - ministrija) 2018.

gada septembrī izveidoja darba grupu jaunā kreditēšanas modeļa

izstrādei, kurā tika iekļauti Latvijas Studentu apvienības,

Finanšu ministrijas, Valsts kases, Studiju un zinātnes

administrācijas (turpmāk - SZA), Finanšu nozares asociācijas

(turpmāk - FNA) un AS "Attīstības finanšu institūcija

Altum" (turpmāk - "Altum") pārstāvji (turpmāk -

darba grupa).

Darba grupa izskatīja konceptuālus jautājumus par studiju un

studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts

vārdā sniegtu galvojumu modeļa pilnveidošanu. Tā rezultātā ir

sagatavots priekšlikums par jauno kreditēšanas modeli, un vairāki

varianti šī modeļa ieviešanai ar provizoriskiem aprēķiniem,

atkarībā no izsniedzamo kredītu apmēra un no tā, vai tiks

turpināta valsts galvoto kredītu atlikumu dzēšana bērnu

piedzimšanas gadījumos un par darbu noteiktajās jomās.

Pašreizējais studiju un studējošo kreditēšanas no

kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu

modelis darbosies līdz 2020. gada 1. aprīlim, kad beigsies

termiņš valsts galvojuma apkalpošanas līgumam, kas ir noslēgts

starp Finanšu ministriju un iepriekšējās izsoles uzvarētāju par

tiesībām izsniegt studējošajiem kredītus ar valsts galvojumu.

Finanšu nozares asociācija, apzinot savu biedru viedokli, ir

informējusi, ka kredītiestādes neplāno turpmāk piedalīties

izsolēs par valsts galvoto studiju un studējošo kredītu

apkalpošanu spēkā esošā tiesiskajā ietvarā, jo sistēmas

administratīvais slogs neattaisno ieguvumus no šo kredītu

apkalpošanas. Tādēļ ir nepieciešams ieviest jaunu studiju un

studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts

vārdā sniegtu galvojumu modeli (turpmāk - jauns kreditēšanas

modelis).

Jauns kreditēšanas modelis tika prezentēts ministrijas

organizētajā sabiedriskajā apspriešanā ar nozares organizācijām

un valsts institūcijām 2019. gada 8.aprīlī, kurā piedalījās

pārstāvji no Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Tirdzniecības

un rūpniecības kameras, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības,

Latvijas Universitāšu Asociācijas, Augstākās Izglītības padomes,

Finanšu ministrijas, Valsts kases, "Altum", Finanšu

nozares asociācijas, Zemkopības ministrijas, Rīgas Tehniskās

universitātes, Latvijas Nacionālais kultūras centra, Ekonomikas

ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Lauksaimniecības

universitātes un Kultūras ministrijas.

Kā arī diskusijas par modeļa maiņas nepieciešamību un jauno

koncepciju notika Augstākās izglītības padomes sēdē 2018. gada

15. novembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas

Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē

2019. gada 9. aprīlī un Latvijas Rektoru padomes sēdē 2019. gada

10. maijā. 2019. gada 29. aprīlī Finanšu nozares asociācija,

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Studentu

apvienība organizēja ekspertu diskusiju "Studiju un

studējošo kreditēšanas sistēmas nākotne Latvijā: izaicinājumi un

iespējamie risinājumi". Kopumā nozare apzinās nepieciešamību

pēc pārmaiņām studējošo kreditēšanas modelī un atbalsta pāreju uz

portfeļgarantijas instrumentu, kas ļaus vienkāršot

administratīvās procedūras un atteikties no prasības pēc otrā

galvotāja. Vienlaicīgi nozaru ministrijas un vairākas

organizācijas vēlējās saglabāt tādu sekundāro atbalstu kā kredītu

dzēšana par darbu Ministru kabineta noteiktajās jomās, taču ir

jālīdzsvaro prioritāte - studiju un studējošo kredītu pieejamība

pēc 2020. gada 1. aprīļa ar pieejamiem finanšu līdzekļiem. Ja

netiks atrisināts jautājums par šo kredītu pieejamību, dzēšana

visos gadījumos zaudēs aktualitāti.

Studiju un

studējošo kreditēšanas nepieciešamība

Studiju un studējošo kreditēšana ir viens no augstākās

izglītības pieejamības elementiem. Pašlaik Eiropas Savienībā

pastāv trīs sistēmu veidi attiecībā uz valsts finansētām un

privāti finansētām studijām:

1) Ziemeļeiropā un vairākās citās Eiropas Savienības valstīs

ir ievesta bezmaksas augstākā izglītība, kas tipiski pieejama ar

dažiem nosacījumiem (studējošajam nav akadēmisko parādu,

programma tiek apgūta tam paredzētajā laika posmā, studijas tiek

nodrošinātas valsts valodā, studējošais apgūst vienu studiju

programmu vienlaicīgi u.c.). Bezmaksas augstākā izglītība visiem

vai vismaz pilna laika pirmā cikla studējošajiem ir Vācijā,

Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Islandē, Skotijā (atsevišķa izglītības

sistēma Lielbritānijas ietvaros), Austrijā, Polijā, Igaunijā, kā

arī Grieķijā, Kiprā, Maltā, Slovēnijā, Slovākijā un Čehijā;

2) sistēmas, kur ir gan valsts finansētās, gan maksas studiju

vietas. Tāda ir Latvijā, kā arī Francijā, Itālijā, Spānijā,

Īrijā, Rumānijā, Ungārijā, Bulgārijā un Lietuvā;

3) sistēmas, kurās visi pirmā cikla studējošie sedz daļu no

studiju izmaksām. Šis anglosakšu modelis kļūs mazāk tipisks

Eiropas Savienībai līdz ar Lielbritānijas izstāšanos. Tāds ir

Lielbritānijā, izņemot Skotiju, kā arī Portugālē, Luksemburgā un

Nīderlandē. Lielbritānijā (izņemot Skotiju) studējošie sedz

ievērojamu daļu no studiju izmaksām, t.sk. ar kredītu sistēmas

starpniecību (līdz 9 000 britu mārciņām gadā), tikmēr citās šajā

apakšpunktā minētajās valstīs studējošie veic daļēju

līdzmaksājumu par studijām. Pašmāju un citu ES valstu studenti

maksā aptuveni 1 000 euro līdzmaksājumu gadā par bakalaura

studijām Portugālē; Nīderlandē - ap 2 000 euro.

Sistēmās, kurās ir maksas studijas, ir ieviesti papildinošie

augstākās izglītības pieejamības elementi, pamatā tā ir studējošo

kreditēšana uz labvēlīgiem nosacījumiem. Piemēram, Lielbritānijā

92% no studējošajiem saņem kredītus1. Kredīti ir

pieejami studiju maksas (studiju kredīts) un dzīvošanas segšanai

(studējošo kredīts) studiju laikā. Aizdevumu atmaksa sākas, kad

absolventa ienākumi gadā sasniedz noteiktu līmeni, kas ir

saistīts ar vidējo ienākumu līmeni valstī. Atmaksa, ja aizdevums

ņemts pirmā cikla studijām, ir 9% no ienākuma virs noteiktā

sliekšņa. Ja aizdevums ņemts maģistratūras vai doktorantūras

studijām, atmaksa ir 6% no ienākuma virs noteiktā sliekšņa.

Atmaksa tiek ieturēta no atlīdzības līdzīgi kā nodoklis.

Nodarbinātiem to nodrošina darba devējs, pašnodarbinātie veic

iemaksu valsts budžetā2.

Latvijā 2018./2019. akadēmiskajā gadā par studijām maksā 59%

studējošo, valsts augstskolās un koledžās - 46%3,

liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie augstskolu

statistikas dati. 62% pirmā cikla studentu un 53% otrā cikla

studentu (pilna un nepilna laika studenti kopā) studē par

maksu.

Valsts budžeta finansētās studiju vietas augstskolas

studējošajiem piešķir, ņemot vērā tām noteikto studiju vietu

skaitu un balstoties uz akadēmiskajiem rezultātiem vai

reflektantu mācību sasniegumiem pirms stāšanās augstskolā vai

koledžā (centralizēto eksāmenu, iestājeksāmenu un atzīmēm

izglītības dokumentā). 2019. gadā Izglītības un zinātnes

ministrija, tāpat kā 2016.-2018. gados, kā prioritārās

jomas4 ir noteikusi dabaszinātnes, datorzinātnes un

inženierzinātnes, līdz ar to piešķirot vairāk valsts budžeta

finansētu studiju vietu šo jomu studiju programmās.

Visas augstākās izglītības iestādes studiju maksu nosaka

autonomi. Reģionālajās augstākajās izglītības iestādēs tā parasti

ir mazāka, bet Rīgā - lielāka. Koledžas un bakalaura līmeņa gada

maksas ir no 1 019 euro līdz 5 500 euro par pilna

laika studijām, savukārt maģistratūras programmās - no 1 221

euro līdz 6 000 euro par pilna laika studijām.

Maksa par garā cikla - profesionālām 5 gadu studiju programmām

(pamatā medicīnas un veterinārmedicīnas jomā) ir no 2 600

euro līdz 15 000 euro gadā5. Nepilna

laika studiju maksa vidēji ir zemāka, nekā pilna laika studiju

maksa, kas saistīts ar klātienes studiju nodrošināšanas lielākām

izmaksām augstskolās.

2018./2019. akadēmiskajā gadā 29% īsā cikla (koledžas līmeņa

programmu) studējošo maksā no 700 līdz 4 200 euro gadā par

pilna laika studijām. Par nepilna laika studijām 94% studējošo

maksā no 570 līdz 1 600 euro gadā6.

Starptautiskajiem studentiem, t.i., studentiem no valstīm, kuras

nav Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis,

jāmaksā lielāka maksa - no 1 100 līdz 14 000 euro.

Augstāka maksa par studijām ārvalstu studējošajiem Latvijā ir

saistīta ar izmaksām, lai nodrošinātu studijas angļu valodā.

Līdz ar to, situācijā, kad daļai no studējošajiem augstākā

izglītība ir pieejama tikai par maksu, pastāv nepieciešamība

nodrošināt kreditēšanas sistēmu studiju maksas finansējumam un

līdzekļiem studējošo ikdienas vajadzībām studiju laikā, lai

nodrošinātu izglītības pieejamību tiem studējošajiem, kas bez

kreditēšanas sistēmas nevarētu iegūt augstāko izglītību.

Gadījumā, ja tipiskais potenciālais students - skolas absolvents

- vērstos kredītiestādē pēc komercpiedāvājuma studiju kredīta

saņemšanai, bez valsts galvojuma viņš nevarētu to saņemt, jo

tiktu vērtēta personas maksātspēja. Tā kā studējošajam nav

regulāru ienākumu, tad šādu kredītu viņš nesaņemtu. Savukārt, ja

studējošajam ir ienākumi, tad bez valsts galvojuma un bez

nodrošinājuma procentu likmes aizdevumam būtu augstas,

orientējoši kā citiem patēriņa aizdevumiem bez nodrošinājuma, kas

pašlaik, saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem, ir

12,5%-19% diapazonā. Līdz ar to valsts galvotie studiju un

studējošo kredīti ļauj iegūt augstāko izglītību ar finansējumu uz

labvēlīgiem nosacījumiem.

Izglītības iegūšana ir viens no svarīgākiem sociālās

mobilitātes instrumentiem. Saskaņā ar OECD datiem, Latvijā 70%

iedzīvotāju ar augstāko izglītību pelna vairāk, nekā vidusmēra

atalgojumu7. Līdz ar to var izdarīt pieņēmumus, ka

viņi ir produktīvāki un nomaksā vairāk nodokļu valsts budžetā.

Iedzīvotājiem ar augstāko izglītību bezdarba līmenis (3,9%

saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 2018. gadu)

ir zemāks par dabisko bezdarba līmeni.

Studiju maksa ir daļa no augstākās izglītības finansēšanas I

pīlāra, un orientējoši vismaz 10% no studējošiem par maksu

izmanto valsts galvoto kredītu. Esošās sistēmas ietvaros

proporcija ar studējošiem, kuri maksā studiju maksu un izmanto

tam valsts galvotos kredītus, bija ar tendenci samazināties, tai

skaitā studējošiem saskaroties ar grūtībām atrast otro galvotāju,

kas atbilst normatīvajā regulējumā noteiktām prasībām.

1. tabula. Studiju un studējošo kredītu skaits, īpatsvars no

imatrikulētiem studējošiem, kas maksā studiju maksu

Gads

Studiju kredīti

Studējošā kredīti

Kredīti kopā

Imatrikulēto kopskaits

T.sk. imatrikulēto skaits, kuri maksā studiju maksu

Noslēgto kredītlīgumu skaits pret imatrikulēto skaitu par

maksu (%)

2014

1 904

392

2 296

29 112

16 293

14,1%

2015

1 495

323

1 818

29 083

15 879

11,4%

2016

1 509

308

1 817

28 588

15 662

11,6%

2017

1 247

230

1 477

27 128

15 055

9,8%

2018

1 283

230

1 513

27 472

15 024

10,1%

Pašreizējā

studiju un studējošo kreditēšanas sistēma

Saskaņā ar Augstskolu likuma 79. pantu studējošajiem ir

tiesības pretendēt uz:

1) studiju kredītu - aizdevumu no valsts budžeta vai

kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošajiem, lai

segtu maksu par studijām;

2) studējošo kredītu - aizdevumu no valsts budžeta vai

kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošo sociālo

vajadzību nodrošināšanai.

Līdz šim studiju un studējošo kredīti bija pieejami un tika

dzēsti saskaņā ar: