2. pants

Pārējo nodarbināto kategoriju

ieceļošana Latvijā

Procedūra un termiņi:

- darba devējs publicē vakanci Nodarbinātības valsts aģentūras

vakanču portālā (vakancei jābūt atvērtai 30 dienas). Izņēmuma

gadījumi, kad vakances apstiprināšana nav nepieciešama -

zinātnieki, pedagogi, radošo profesiju pārstāvji, IT speciālisti,

kam ir iepriekšēja pieredze vadošā amatā; profesionāli sportisti,

sporta treneri, nodarbinātie civilās aviācijas jomā, nodarbinātie

atbilstoši speciālo ekonomisko zonu reglamentējošiem

normatīvajiem aktiem;

- darba devējs jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā apstiprina

izsaukumu ārzemniekam (apstiprināšana - 5 darba dienas);

- ārzemnieks iesniedz dokumentus uzturēšanās atļaujas

pieprasīšanai Latvijas vēstniecībā (jārēķinās ar dokumentu

pārsūtīšanas laiku uz PMLP);

- PMLP pieņem lēmumu 30 dienu laikā, skaitot no dokumentu

saņemšanas dienas. Ja ārzemnieks samaksā valsts nodevu par

dokumentu paātrinātu izskatīšanu, dokumentus izskata attiecīgi 5

vai 10 darba dienās;

- ja ārzemnieks uzturas ārpus Latvijas un viņam vajadzīga

Šengenas vīza, tad Latvijas vēstniecība to izsniedz (15 dienu

laikā);

- ārzemnieks ierodas PMLP un saņem uzturēšanās atļauju ar

tiesībām uz nodarbinātību.

Iesniedzamie dokumenti:

1.1. Izsaukumam:

- darba devēja pārstāvis uzrāda personu apliecinošu dokumentu

un atbilstoši noformētu pilnvaru;

- iesniedz iesniegumu:

- ja ārzemnieka profesija ir reglamentēta, iesniedz

kvalifikācijas atzīšanas apliecības vai līdzvērtīga dokumenta

kopiju, kas apliecina profesionālās kvalifikācijas atbilstību

Latvijas Republikā noteiktajām prasībām. Ja ārzemnieka profesija

nav reglamentēta, iesniedz legalizēta izglītības dokumenta vai

triju gadu pieredzi apliecinoša dokumenta kopiju profesijā, kurā

darba devējs plāno nodarbināt ārzemnieku;

- iesniedz darba līguma vai tā projekta kopiju vai uzņēmuma

līguma vai tā projekta kopiju;

- ja paredzēts fizisku personu nodarbināt uz uzņēmuma līguma

pamata, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka šī fiziskā persona

ir reģistrējusies kā nodokļu maksātājs un tai nav normatīvajos

aktos noteikto nodokļu maksājumu parādu;

- ja darba devējs paredz nodarbināt ārzemnieku tādā darbā,

kura veikšanai ir nepieciešama atļauja (licence), iesniedz

atļaujas (licences) kopiju;

- iesniedz maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas

samaksu.

1.2. Uzturēšanās atļaujai:

Ārzemnieks uzrāda Latvijas Republikā atzītu derīgs ceļošanas

dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

- noteikta parauga anketu uzturēšanās atļaujas

pieprasīšanai;

- fotogrāfiju;

- pilsonības vai mītnes zemes, ja ārzemnieks tajā uzturējies

ilgāk par 12 mēnešiem, kompetentas iestādes izsniegtu izziņu par

sodāmību (ārzemniekam, kurš vecāks par 14 gadiem un, ja

ārzemnieks ir no valsts, kuras pilsoņiem nav noteikta bez vīzu

ieceļošanas kārtība);

- dokumentu, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu

(ES zilās kartes pieprasītājam - 1227 EUR mēnesī);

- dokumentu, kas apliecina paredzamo dzīvesvietu Latvijas

Republikā.

- maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas

samaksu.

Uzturēšanās atļaujas termiņš - uz laiku līdz pieciem gadiem

(atkarībā no darba līguma termiņa), bet atļauja jāreģistrē vienu

reizi gadā.

Būtiskākās

atšķirības ES zilās kartes pieprasītājiem un pārējiem

nodarbinātajiem

ES zilās kartes priekšrocības:

- nav nepieciešama vakances reģistrācija NVA, kas procedūru

saīsina par 30 dienām;

- dokumentus var iesniegt, uzturoties Latvijā;

- ģimenes locekļiem tiek piešķirtas neierobežotas tiesības uz

nodarbinātību;

- bezdarba gadījumā atļauja trīs mēnešus netiek anulēta,

pieļaujot cita darba devēja atrašanu minētajā laikā;

- mobilitātes tiesības Eiropas Savienībā.

Ministru prezidenta biedrs,

ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

3.pielikums

Starptautiskā

prakse nodokļu atbalsta stimuliem

Līdzšinējā praksē Eiropas Savienības (turpmāk - ES) valstīs

tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi, kas paredz samazinātas UIN

likmes, nodokļu kredītus vai IIN likmes, kā arī atvieglotas

grāmatvedības prasības, bet tikai atsevišķos gadījumos tiek

piemērotas samazinātas sociālo apdrošināšanas iemaksu likmes.

Austrijā gan uzņēmumi, gan pašnodarbinātas personas

tiek apliktas ar ienākuma nodokli. UIN standarta likme ir 25%,

tomēr uzņēmumiem, kuri darbojas ar zaudējumiem vai to peļņa nav

pietiekami liela, ir jāmaksā minimālais UIN - 1750 euro,

3500 euro vai 5452 euro, atkarībā no uzņēmuma

juridiskā statusa vai nozares. Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir

noteiktas atvieglotas prasības grāmatvedības kārtošanā. Mazajiem

uzņēmumiem (darbinieku skaits mazāks par 50, bilances vērtība nav

lielāka par 4,84 milj. euro un apgrozījums iepriekšējos 12

mēnešos nepārsniedz 9,68 milj. euro) nav nepieciešams

gatavot operatīvos pārskatus (Statement of affairs), kā

arī peļņas vai zaudējumu aprēķins nav obligāts. Savukārt vidējiem

uzņēmumiem (darbinieku skaits mazāks par 250, bilances vērtība

nav lielāka par 19,25 milj. euro un apgrozījums

iepriekšējos 12 mēnešos nepārsniedz 38,5 milj. euro) ir

samazinātas prasības peļņas vai zaudējumu aprēķinam, bilancei

(gada pārskatam) un tā pielikumiem. Pašnodarbinātās personas

maksā IIN, kas atkarīgs no faktiskajiem ienākumiem - 0%, ja

ienākumi nepārsniedz 11 000 euro, 36,5%, ja ienākumi ir no

11 000 euro līdz 25 000 euro, 43,2%, ja ienākumi ir

no 25 000 līdz 60 000 euro un 50%, ja ienākumi pārsniedz

60 000 euro gadā.

Beļģijā maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru ar UIN

apliekamais ienākums nepārsniedz 322 500 euro, piemēro

samazināto-progresīvo UIN, kurš var sasniegt no 24,25% līdz 34,5%

(standarta likme 33,9%). Tāpat mazajiem un vidējiem ir ieviesti

arī citi atvieglojumi: 1) papildus izmaksas, kas ir saistītas ar

aktīvu iegādi var tikt norakstītas tajā gadā, kad tās radušās; 2)

aktīvu iegādes pirmā gada vērtība var tikt norakstīta pilnā

apmērā, nevis rēķinot atlikušās gada dienas; 3) ieguldījumus

drošībā mazie uzņēmumi var norakstīt 120% apmērā; 4) nepietiekamu

avansa maksājumu gadījumā, mazie uzņēmumi trīs gadus nav pakļauti

nodokļu pieaugumam. Pašnodarbināto ienākuma iekļauj kopīgajā

personas gada ienākumā, un apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli

vispārējā kārtībā.

Francijā mikrouzņēmumiem ir īpašs nodokļu maksāšanas

režīms, kas sevī ietver gan vienkāršotu nodokli, gan atvieglotas

grāmatvedības prasības un ir piemērojams tikai komersantiem

(sole trader), kas nav juridiskas personas. Vienkāršoto

nodokļu režīmu var piemērot komersanti ar noteiktu gada

apgrozījumu, kuru maksimālie sliekšņi var būt atkarīgi no

saimnieciskās darbības veida. Francijā ir pieejami divu veidu

nodokļu maksāšanas režīmi mazajiem uzņēmumiem:

1) Regime de Base - nodokļu maksāšanas režīms, kurā

ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek

aprēķinātas, ņemot vērā personas gada apgrozījumu un atskaitot

noteiktu saimnieciskās darbības izdevumu daļu.

Saimnieciskā

darbība

Tirdzniecība

Pakalpojumi

Profesionālā

darbība

Maksimālais apgrozījuma slieksnis

82 200 euro

32 900 euro

32 900 euro

Atskaitāmā izdevumu daļa

71%

50%

34%

2) Mikro-sociālais nodoklis - tiek piemērota samazināta

IIN likme un sociālo apdrošināšanas iemaksu likme.

Saimnieciskā

darbība

Sociālo

apdrošināšanas iemaksu likme

IIN likme

Kopējā

likme

Tirdzniecība

14,2%

1%

15,2%

Pakalpojumi

24,8%/24,9%

1,7%

26,5%/26,6%

Profesionālā darbība

24,8%

2,2%

27%/25,7%

Lietuvā fiziskajām personām, kas veic saimniecisko

darbību un ir IIN maksātājas, ir iespēja izvēlēties starp diviem

nodokļu režīmiem: fiksēto ienākuma nodokli (maksātājs iegādājas

saimnieciskās darbības jeb biznesa apliecību) un vispārējo

nodokļu režīmu.

Vispārējā nodokļu režīma maksāšanas kārtībā komersantiem ir

iespēja piemērot 5% IIN likmi, ja to gada ienākumi nepārsniedz

290 000 euro, to darbinieku skaits nepārsniedz 10, kā arī

īpašniekam nepieder vairāk kā 50% citu uzņēmumu kapitāldaļas.

Polijas mazie uzņēmumi - IIN maksātāji, var izvēlēties

starp vispārējo režīmu un trīs veidu speciālajiem nodokļu

režīmiem mazajiem saimnieciskās darbības veicējiem - nodoklis,

kas bāzēts uz apgrozījumu, vienotās summas nodoklis (pēc būtības

patents), kura apmērs noteikts, pamatojoties uz dažādiem

indikatoriem (t.s. "nodokļa kartes"), vai speciālās

lauksaimnieciskās darbības nodoklis. Atbilstoši vispārējam IIN

režīmam saimnieciskās darbības veicēji maksā nodokli pēc

progresīvas nodokļu likmju skalas 18% - 32% apmērā (kopš

2009.gada).

Par mazajiem nodokļu maksātājiem uzskata maksātājus, kuru gada

apgrozījums nepārsniedz 1,2 milj. euro. Šādu uzņēmumu

darbības veicināšanai vispārējais nodokļu režīms paredz tādus

pasākumus kā vienkāršota grāmatvedības uzskaites vešana, iespēja

izmantot naudas plūsmas metodi, paātrinātā pamatlīdzekļu

nolietojuma norakstīšana, avansa maksājumi reizi ceturksnī,

iespējama nodokļa samaksas termiņa atlikšana.

Mazie uzņēmumi - var arī izvēlēties kādu no vienkāršotajiem

nodokļu režīmiem:

1) Nodoklis, kas

aprēķināts no apgrozījuma. - šis nodokļa režīms var tikt

piemērots maksātājiem ar maksimālo gada ienākumu 138 tūkst.

euro. Nodokļa likme ir atkarīga no saimnieciskās darbības

veida:

a) tirdzniecībai - 3%;

b) ražošanai un celtniecībai - 5,5%;

c) pakalpojumiem 8,5%;

d) augstas rentabilitātes pakalpojumiem (tirdzniecība ar

nekustamo īpašumu, mašīnu noma, viesnīcu darbība, konsultāciju

pakalpojumi) - 17%;

e) brīvajām profesijām - 20%.

Šiem maksātājiem arī izvirzīta prasība izmantot kases aparātus

un tiem ir jāsniedz tikai gada ienākumu deklarācija, savukārt

avansa maksājumi tiek veikti reizi mēnesī vai reizi ceturksnī.

Aprakstīto režīmu nevar izmantot farmācijas nozarē, akcīzes preču

ražotāji, nodokļu konsultanti, arhitekti, advokāti, reklāmas

nozarē strādājošie.

2) Vienotās summas

nodoklis (patents jeb "nodokļa karte"). - Šis

nodokļa režīmu piemēro galvenokārt amatniecības nozarēs,

darbietilpīgās nozarēs, mazumtirdzniecībā. Pastāv ierobežojumi

nodarbināto skaitam (atkarībā no nozares, piemēram, juvelieru

pakalpojumiem - 2, friziera pakalpojumiem - 5 u. tml.). Patenta

apmērs tiek noteikts atkarībā no saimnieciskās darbības veida

(apmēram 100 veidi), nodarbināto skaits (līdz 5) un saimnieciskās

darbības veikšanas vietas (maza, vidēja vai liela apdzīvota

vieta). Likumā noteiktās nodokļa likmes var precizēt nodokļu

administrācija. Maksājumi tiek veikti reizi mēnesī, nav prasība

veikt grāmatvedības uzskaiti vai izmantot kases aparātus. Nodokļa

likmes fiksētas noteiktas summas veidā un tiek katru gadu

indeksētas (mērķis - atspoguļot saimnieciskās darbības

rentabilitāti). Dažos gadījumos nodoklis tiek noteikts,

pamatojoties uz specifiskiem kritērijiem (piemēram, stāvlaukumos

- automašīnu vietu skaits).

Speciālās

lauksaimnieciskās darbības nodoklis. - šo nodokļa režīmu

piemēro īpaša veida lauksaimnieciskajai darbībai, piemēram,

dārzkopībai siltumnīcās, kažokzvēru vai laboratorijas dzīvnieku

audzēšanai. Nodokļa režīms ir balstīts uz tādiem rādītājiem kā

lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vai dzīvnieku skaits

un gada peļņas normu attiecīgajā darbības veidā (piemēram,

dekoratīvo augu audzēšana siltumnīcās - 1,75 eiro/m2).

Maksātāji deklarāciju iesniedz vienreiz gadā, bet maksājumus veic

reizi mēnesī. Neatkarīgi no darbības apjoma šiem maksātājiem

netiek izvirzīta prasība veikt grāmatvedības uzskaiti.

Attiecībā uz sociālo apdrošināšu iemaksām, piemēram,

Vācijā ir noteikts minimālais ienākumu līmenis, no kura

sociālie maksājumi veicami, pat, ja reālie ienākumi ir zemāki.

Šāda pieeja ir arī Igaunijā, kur maksājama sociālā

apdrošināšana vismaz no minimālās algas arī personām ar nepilnu

darba slodzi.

Lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus lielā daļā valstu

tiek piedāvāti nodokļu samazinājumi, atbrīvojumi vai nodokļu

kredīti. Piemēram, lai sniegtu atbalstu pētniecībā, attīstībā un

inovācijā Francija piedāvā nodokļu kredītu maziem un

vidējiem uzņēmumiem kā paplašinātu vispārējās pētniecības kredītu

(Crédit d'impôt innovation). Atbilstoši kredīta

nosacījumiem nodokļa maksātājs var saņemt atbalstu izdevumiem,

kas saistīti ar pētījumiem jaunos produktos. Gada ietvaros ir

attiecināmas līdz 400 000 euro izmaksas ar 20% likmi

izdevumiem.

Francija piedāvā arī nodokļu kredītu jauniem inovatīviem

uzņēmumiem (Jeunes Entreprises Innovantes), ja izdevumi

pētniecībā un attīstībā sasniedz vismaz 15% no kopējām izmaksām.

Šo atbalsta mehānismu Eiropas Komisija 2014.gadā atzinusi kā

labāko praksi, jo tas sekmē inovāciju ieviešanu un ļauj sniegt

tūlītēju atbalstu.

Dānijas uzņēmējiem ir pieejams nodokļu kredīts

pētniecībai un attīstībai un tas neparedz ierobežojumus attiecībā

uz uzņēmuma lielumu, lai gan visbiežāk šādu atbalsta mehānismu

izmanto tieši mazie un vidējie uzņēmumi. Ja uzņēmumam no

izdevumiem, kas saistīti ar pētniecību un attīstību ir nodokļu

zaudējumi (līdz 25 milj. DDK), tas var novirzīt nodokļu vērtību

deficītā (līdz 5,87 milj. DKK), līdz ar to zaudējumi var tikt

pārnesti un samazināti, pamatojoties uz faktiski veiktajiem

izdevumiem.

Nīderlandē maziem un vidējiem uzņēmumiem vai

start-upiem ir pieejama atbalsta programma the Wet Bevordering

Speur - en Ontwikkelingswerk (WBSO), kas nodrošina, ka mazie

un vidējie uzņēmumi, kuri darbojas pētniecībā un attīstībā ar

nodokļa kredīta palīdzību var saņemt darbaspēka nodokļa atlaides.

Atbalsta programmai var pieteikties trīs reizes gadā, programma

paredzēta informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, lai attīstītu

tehnoloģiski jaunus produktus vai programmatūras, kā arī zinātnes

tehnoloģiskiem pētījumiem.

Atlīdzības izmaksas

Nodokļa atlaide %

<350 000,00

32%

<350 000,00 start-up uzņēmumi

40%

>350 000,00

16%

Lai sekmētu inovācijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Nīderlande ir izstrādājusi arī īpašu atbalsta mehānismu, saskaņā,

ar kuru ienākumiem, kas rada nemateriālos aktīvus un kas

pārsniedz saistītos pētniecības un attīstības izdevumus tiek

piemērota 5% nodokļa likme. Minētā atbalsta programma paredz, ka

gada ietvaros izdevumiem līdz 25 000 euro nav nepieciešams

pierādīt to pamatotību.

Itālija ir izstrādājusi īpašu start-up atbalsta

programmu uzņēmumiem, kas ražo, attīsta un pārdod inovatīvas

preces vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību. Lai

pretendentu uz atbalstu uzņēmumam ir jāatbilst kādai inovatīvai

pazīmei, kā, piemēram, nodrošinot, ka 15% no izdevumiem tiek

novirzīti zinātnei un attīstība, papildus tam jānodrošina, ka

uzņēmums darbojas mazāk nekā piecus gadus, gada apgrozījums ir

mazāks par 5 milj. euro, uzņēmuma peļņa netiek sadalīta, u.c.

Atbalsta programma nodrošina nodokļu atlaidi par augsti

kvalificēta darbaspēka nodarbināšanu, bezmaksas reģistrāciju

uzņēmuma reģistrā, valsts garantijas banku kredītiem līdz 2,5

milj. euro apmērā, iespēju samazināt kapitālu 2 finanšu gados pēc

gada, kad bijuši zaudējumi, u.c.

Ministru prezidenta biedrs,

ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

4.pielikums

Esošie nodokļu

atvieglojumu režīmi mikro un mazai uzņēmējdarbībai

Latvijā pastāv šādi nodokļu maksāšanas režīmi mikro un mazās

uzņēmējdarbības veikšanai:

1) Mikrouzņēmumu nodoklis (~46

000)

Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju reģistrējas, iesniedzot

pieteikumu līdz pirmstaksācijas gada 15.decembrim vai uzsākot

saimniecisko darbību.

Mikrouzņēmuma nodokli var maksāt, ja:

• saimnieciskās darbības ieņēmumi - apgrozījums - kalendāra

gadā nepārsniedz 100 000 eiro;

• mikrouzņēmuma darbinieku skaits jebkurā brīdī nav lielāks

par pieciem;

• fiziskā persona nav personālsabiedrības biedrs;

• mikrouzņēmuma darbinieka (arī īpašnieka) ienākums

nepārsniedz 720 eiro mēnesī.

Ar mikrouzņēmumu nodokli apliek mikrouzņēmuma apgrozījumu

(ieņēmumus).

Mikrouzņēmumu nodokļa likmes:

• apgrozījumam līdz 7000 eiro - 9%;

• apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro - 9%

par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trīs gadiem

kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas;

• apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro -

12%, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto gadu kopš

mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas.

Ja mikrouzņēmums pārsniedz vienu no mikrouzņēmumam

noteiktajiem kritērijiem, piemēro papildlikmi 20%.

! Mikrouzņēmumu

nodokļa maksātājiem, kas ir ieguvuši mikrouzņēmumu nodokļa

maksātāja statusu līdz 2014.gada 31.decembrim, trīs gadu termiņš

tiek skaitīts, sākot ar 2015.gada 1.janvāri.

2017.gada 1.janvārī stājas spēkā

likuma norma, kura paredz, ka mikrouzņēmumu nodokli maksājošā

mikrouzņēmuma darbinieks papildus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

noteiktajam ir sociāli apdrošināms saskaņā ar likumu "Par

valsts sociālo apdrošināšanu".

Sākot ar 2017.gadu, mikrouzņēmumu

nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam:

- līdz 7000 eiro ir 5%;

- no 7000,01 līdz 100 000 eiro par mikrouzņēmuma saimnieciskās

darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu

nodokļa maksātāja statusa iegūšanas ir 5%, bet, sākot ar

saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu

nodokļa maksātāja statusa iegūšanas, mikrouzņēmumu nodokļa likme

ir 8%.

Sākot ar 2018.gadu, mikrouzņēmuma

apgrozījumam, kas no gada sākuma pārsniedz 7000,01 eiro, bet

nepārsniedz 100 000 eiro:

- mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš mikrouzņēmuma

saimnieciskās darbības pirmajos trīs gados kopš mikrouzņēmumu

nodokļa maksātāja statusa iegūšanas nodarbina vismaz vienu

darbinieku, kas ir bijis nodarbināts pie mikrouzņēmumu nodokļa

maksātāja trīs gadus un vairāk, attiecīgajā taksācijas periodā

nav tiesīgs piemērot 5% nodokļa likmi;

- mikrouzņēmuma īpašnieks vai tā dibināts mikrouzņēmums, kas

ir piemērojis pirmajiem trim taksācijas gadiem kopš nodokļa

maksātāja statusa iegūšanas samazināto mikrouzņēmumu nodokļa

likmi, atkārtoti izvēloties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, nav

tiesīgs piemērot 5% nodokļa likmi.1

2) Sezonas laukstrādnieku ienākuma

nodoklis (izpildoties kritērijiem ietver arī VSAOI) (~70 000)

Sezonas laukstrādnieku ienākums ir ienākums, ko darba ņēmējs

gūst periodā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim, veicot sezonas

rakstura darbus augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā,

sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un

dārzeņu šķirošanā (turpmāk - lauksaimniecības sezonas darbi) pie

darba devēja, kurš atbilst sezonas laukstrādnieku ienākuma

izmaksātājam.

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājs (turpmāk -

laukstrādnieks) ir fiziskā persona, kuru lauksaimniecības sezonas

darbos nodarbina lauksaimnieks periodā no 1.aprīļa līdz

30.novembrim un tiek ievēroti visi turpmākie nosacījumi:

1) laukstrādnieks ir nodarbināts lauksaimniecības sezonas

darbos ne vairāk kā 65 kalendāra dienas pie viena vai

vairākiem lauksaimniekiem kopā;

2) laukstrādnieka ienākums, kas gūts pie viena vai vairākiem

lauksaimniekiem kopā, nepārsniedz 3000 eiro;

3) laukstrādniekam četru mēnešu periodā pirms

lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas lauksaimnieka labā nav

ar šo pašu ienākumu izmaksātāju (lauksaimnieku) pastāvējušas

darba tiesiskās attiecības vai nav bijis noslēgts uzņēmuma

līgums.

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa likme ir 15

procenti, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības

dienā. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis tiek

ieskaitīts budžetā šādā sadalījumā:

1) ja ienākumu kopsumma, ko laukstrādnieks ir nopelnījis

kalendārajā mēnesī no visiem lauksaimniekiem kopā, nepārsniedz

70 eiro, tad lauksaimnieks nodokli ieskaita

iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā;

2) ja ienākumu kopsumma, ko laukstrādnieks ir nopelnījis

kalendārajā mēnesī no visiem lauksaimniekiem kopā, pārsniedz

70 eiro, tad lauksaimnieks nodokli ieskaita budžetā

šādā sadalījumā:

90 % - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto

iemaksu kontā,

10 % - iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales

kontā.2

3) Patentmaksātāji (~300

personas)

Patentmaksa par atsevišķu veidu

saimnieciskās darbības veikšanu

• Ministru kabinets nosaka profesiju sarakstu, kurās gūstot

ienākumu iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas var maksāt patentmaksas

veidā.

• Patentmaksas maksātājs nedrīkst nodarbināt citas personas,

un ieņēmumi nedrīkst pārsniegt ~ 14 000 eiro gadā.

• Reģistrācijas iesniegumu persona iesniedz ne vēlāk kā 10

darbdienas pirms vēlamā patentmaksas piemērošanas datuma.

• Patentmaksu var maksāt par vienu, trim vai sešiem kalendāra

mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Patentmaksas maksājuma termiņš

nevar būt mazāks par vienu kalendāra mēnesi.

• Patentmaksas apmērs atsevišķiem saimnieciskās darbības

veidiem ir noteikts Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra

noteikumos Nr.1531 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa

fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un

tās apmēri".

Samazinātā patentmaksa par atsevišķu

veidu saimnieciskās darbības veikšanu

Samazināto patentmaksu var maksāt, ja izpildīti šādi

nosacījumi:

• piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un tam

ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu;

• saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā

nepārsniedz 3000 eiro;

• nav algas nodokļa maksātājs.

Samazināto patentmaksu maksā par sešiem kalendāra mēnešiem vai

vienu kalendāra gadu. Samazinātās patentmaksas maksājuma termiņš

nav mazāks par sešiem kalendāra mēnešiem.

Samazinātā patentmaksa ir 17 eiro gadā vai 9

eiro pusgadā.3

Ierobežojumi patentmaksas /

samazinātās patentmaksas maksātājiem:

• nodokļa maksātājs, kas par ienākumiem no saimnieciskās

darbības ir izvēlējies maksāt patentmaksu / samazināto

patentmaksu, vienlaikus no saimnieciskās darbības nevar maksāt

iedzīvotāju ienākuma nodokli vai mikrouzņēmumu nodokli;

• nevar nodarbināt citas personas saimnieciskajā darbībā, par

kuru viņš maksā patentmaksu / samazināto patentmaksu.

! Sākot ar

2016.gada 1.janvāri maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un

par to maksā patentmaksu / samazināto patentmaksu, vienlaikus

nevar būt pakalpojumu sniedzējs saimnieciskās darbības veicējam

(komersantam) viņa saimnieciskās darbības ietvaros, ja

saimnieciskās darbības veicējs (komersants) darbojas tajā pašā

saimnieciskās darbības jomā, par kuru patentmaksas maksātājs

maksā patentmaksu.

Patentmaksas / samazinātās patentmaksas maksātājs uzskaita

tikai saimnieciskās darbības ieņēmumus.

Patentmaksu / samazināto patentmaksu ieskaita internetā VID

mājaslapā www.vid.gov.lv norādītajos

valsts budžeta ieņēmumu

kontos divu darbdienu laikā pēc iesnieguma par

patentmaksas maksāšanu iesniegšanas VID.

Saimnieciskās darbības ienākumam, par kuru tiek maksāta

patentmaksa / samazinātā patentmaksa, nav tiesību piemērot

gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos

izdevumus.

Patentmaksas / samazinātās patentmaksas maksātājam nav

pienākuma iesniegt gada ienākumu deklarāciju, Savukārt gada

ienākumu deklarācijas iesniegšanas gadījumā, tajā nenorāda

ieņēmumus, par kuriem ir maksāta patentmaksa / samazinātā

patentmaksa.

4) saimnieciskās darbības veicēji, kuri reģistrējuši

saimniecisko darbību (izpildoties kritērijiem kļūst arī par VSAOI

maksātājiem);

Pašnodarbināta persona veic valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas, kad mēneša ienākumi (ieņēmumi, no kuriem

atskaitīti ar to gūšanu saistītie izdevumi) sasnieguši 1/12 daļu

no Ministru kabineta noteiktā valsts sociālās apdrošināšanas

obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra - 370 eiro

mēnesī4.

5) Personas, kuras VID ir

paziņojušas par to, ka nereģistrēs saimniecisko darbību (10%)

Fiziskajai personai ir tiesības nereģistrēt saimniecisko

darbību.

Ja ienākumu gūst no īpašuma (piemēram, iznomājot vai izīrējot

nekustamo īpašumu, pārdodot īres tiesības, nododot lietu tālāk

apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot vai atsavinot kustamo

mantu, gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai tās

aprobežojumiem), fiziskajai personai ir pienākums par to informēt

VID piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas:

• gūtajam ienākumam no īpašuma piemēro 10% nodokļa

likmi;

• uzskaita saimnieciskās darbības ieņēmumus;

• ja ienākumu no īpašuma gūst no juridiskās personas, nodokli

ietur izmaksas vietā;

• ja nodoklis nav ieturēts, fiziskā persona nodokli aprēķina

par kalendāra gadu, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju no

sekojošā gada 1.marta līdz 1.jūnijam;

• Nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā no

deklarācijas iesniegšanas dienas internetā VID mājaslapā

www.vid.gov.lv

norādītajos valsts

budžeta ieņēmumu kontos;

• ienākumam no saimnieciskās darbības nav tiesību

piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un

attaisnotos izdevumus;

• fiziskā persona netiek uzskatīta par pašnodarbināto likuma

"Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē un valsts

sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no attiecīgā ienākuma

neveic16.

• reģistrējas VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju

reģistrā, ja veikto ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo

darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir

pārsniegusi 50 000 eiro.

Ja ienākumu gūst no piemājas saimniecības vai personīgās

palīgsaimniecības (ienākums nevar pārsniegt 3000 eiro gadā), veic

saimnieciskās darbības ienākumu uzskaiti brīvā formā un, ja

ienākumi gadā pārsniedz 3000 eiro, reģistrē saimniecisko darbību

- skatīt sadaļu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no

saimnieciskās darbības ienākuma (23 %)".

Ja ienākumu gūst no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas

ārstniecības augu un ziedu vākšanas:

• gūtajam ienākumam, kas pārsniedz 3000 eiro, piemēro

23% nodokļa likmi;

• veic saimnieciskās darbības ienākumu uzskaiti;

• Nodokli aprēķina par kalendāra gadu, iesniedzot VID gada

ienākumu deklarāciju no sekojošā gada 1.marta līdz

1.jūnijam;

• Nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā no

deklarācijas iesniegšanas dienas internetā VID mājaslapā

www.vid.gov.lv

norādītajos valsts

budžeta ieņēmumu kontos;

• ienākumam no saimnieciskās darbības ir tiesības

piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un

attaisnotos izdevumus.

Ministru prezidenta biedrs,

ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

1 Izmantotais informācijas avots:

http://www.lad.gov.lv/lv/atbalsta-veidi/noderigi/sezonas-stradnieki/

un

https://www.vid.gov.lv/dokumenti/tiesibu_akti/metodiskie%20materi%C4%81li/vsaoi/2015/aprilis/27.03.2015_met_laukstradn.doc

2 Izmantotais informācijas avots:

https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=5437&hl=1

3 Izmantotais informācijas avots:

https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=5437&hl=1

4 Izmantotais informācijas avots:

https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=5437&hl=1