127. pants

Šie dati liecina, ka transportlīdzekļa īpašnieki izmanto

iespēju norādīt patiesos transportlīdzekļu vadītājus. Līdzīgi kā

iepriekšējā fotoradaru darbības ciklā 2012.gadā, tā arī tagad

sodi tiek pārsūdzēti, minot dažādus apstākļus, nenorādot

vadītājus. 2015.gadā Valsts policijā pārsūdzēti 396

protokoli-lēmumi jeb 1% no visiem piemērotajiem sodiem, bet

2016.gada 8 mēnešos -368 protokoli-lēmumi.

Salīdzinājumam: 2012.gadā Valsts policijai tika pārsūdzēti

7434 lēmumi jeb 2% no 347 445 piemērotajiem sodiem. Lai gan

pārsūdzēto lēmumu skaits svārstās no 1-2%, tomēr skaitliski

sūdzību skaits 2012.gadā bija 18 reizes lielāks kā tas ir šobrīd,

kas parāda, ka sabiedrības uzticēšanās fotoradaru procesam ir

pieaugusi.

Ievērojot to, ka viens no iemesliem negadījumiem ar smagām

sekām joprojām ir nepareiza atļautā braukšanas ātruma izvēle,

būtiska loma atļautā braukšanas ātruma kontrolē ir fotoradariem,

kas šobrīd ir izvietoti Rīgā un Pierīgā. Jāatzīmē, ka līdz ar

fotoradaru ieviešanu, būtisks bojā gājušo skaita samazinājums

2016.gada 8mēnešos vērojams Rīgas reģionā -35,7%, lai gan tas nav

vienīgais faktors, kas ietekmē satiksmes drošības stāvokļa

izmaiņas.

2.tabula

Ceļu

satiksmes negadījumu skaita dinamika Rīgas reģionā

2010.-2016.gadā (8 mēn.)

Gads

CsNg ar cietušajiem

Bojāgājuši

Ievainoti

Smagi ievainoti

skaits

%

(2010.-100%)

skaits

%

(2010.-100%)

skaits

%

(2010.-100%)

skaits

%

(2010.-100%)

2010.

1857

100

78

100

2298

100

219

100

2011.

1982

106,73

69

88,46

2386

103,83

211

96,35

2012.

1952

105,12

60

76,92

2380

103,57

133

60,73

2013.

2092

112,65

67

85,90

2528

110,01

124

56,62

2014.

2227

119,92

78

100

2702

117,58

89

40,64

2015.

2245

120.89

69

88,46

2720

118,36

156

71,23

2016. 8 mēn.

1533

x

27

x

1853

x

84

x

Avots: CSDD, Valsts policijas

dati

Analizējot 2.tabulā atspoguļoto informāciju, vērojama

tendence, ka, salīdzinot ar bāzes gadu - 2010., samazinās

negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto personu skaits, bet

palielinās ievainoto personu skaits. Minētais netieši liecina, ka

veikto pasākumu rezultātā ir samazinājies vidējais

transportlīdzekļu braukšanas ātrums un līdz ar to arī ceļu

satiksmes negadījumu seku smagums. Lai kopumā panāktu ceļu

satiksmes negadījumu un tajos ievainoto personu skaita

samazināšanos, nepieciešams aktīvi turpināt ceļu satiksmes

uzraudzības pasākumu īstenošanu, tai skaitā, transportlīdzekļu

braukšanas ātruma kontroli ar fotoradariem, palielinot to

skaitu.

3.tabula

Fotoradaru atrašanās vietas un to darbības rezultāti laikposmā no

uzstādīšanas brīža

līdz 2016.gada 20.septembrim

Fotoradara atrašanās vieta

(administratīvā teritorija, ceļa posms)

Fotoradara uzstādīšanas

datums

Fotoradara darbības ilgums

(mēneši)

Fotoradara fiksēto pārkāpumu

skaits (kopā)

Fotoradara fiksēto pārkāpumu

skaits (vidēji mēnesī)

Negadījumu un cietošo skaits

ceļa posmā (pirms fotoradara uzstādīšanas no 2012.g. līdz

uzstādīšanai)

Negadījumu un cietušo skaits

ceļa posmā

(pēc fotoradara uzstādīšanas)

1.

Ozolnieku novads, autoceļš

Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) 36,4.km

12.02.2015.

(nedarbojās no 02.09.-28.09.15)

18,2

15207

835

3

(bez cietušajiem)

2

(3 ievainotie,

1 bojā gājušais)

2.

Ķeguma novads, autoceļš Tīnūži-Koknese(P80)

20,4.km

13.02.2015.

18,7

3044

163

1

(bez cietušajiem)

1

(1 ievainotais)

3.

Ozolnieku novads, autoceļš

Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) 31,5.km

06.03.2015.

(nedarbojās no 02.09.-28.09.15

no 01.08.-13.09.2016.)

15,8

3886

246

17

(3 ievainotie)

7

(7ievainotie)

4.

Ozolnieku novads, autoceļš

Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) 15.1.km (virzienā

uz Jaunolaini)

06.03.2015.

nedarbojās no 11.07.-31.07.16

un no 01.08.-31.08.16

16

4008

250

9

(3 ievainotie)

3

(bez cietušajiem)

5.

Ozolnieku novads, autoceļš

Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) 15.2.km (virzienā

uz Rīgu).

06.03.2015.

17,7

10331

584

6.

Salaspils novads, autoceļš

Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Paternieki)

(A6) 24,6. km (virzienā uz Salaspili)

09.03.2015.

17,7

6808

385

9

(3 ievainotie)

2

(bez cietušajiem)

7.

Salaspils novads, autoceļš

Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Paternieki)

(A6) 24,6. km (virzienā uz Ogri)

09.03.2015.

18,2

5823

320

8.

autoceļš Rīga-Ventspils (A10) 22,3.km, pie

Varkaļu kanāla

09.03.2015.

Nedarbojās no 01.08.-31.08.16

16,7

1927

115

1

(bez cietušajiem)

3

(1 ievainotais)

9.

Ķekavas novads, autoceļš

Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) 20,5. km

24.03.2015.

17,5

8473

484

24

(9 ievainotie,

1 bojā gājušais)

10

(3 ievainotie)

10.

Ropažu novads, Rīgas apvedceļš

(Baltezers-Saulkalne) (A4) 7,4. km

26.03.2015.

17,5

7833

448

8

(7 ievainotie)

3

(4 ievainotie)

11.

Carnikavas novads, apdzīvota vieta

"Garciems", autoceļš Rīga - Carnikava - Ādaži (P1)

22,6. km

13.04.2015.

17

2545

150

2

(1 ievainotais)

0

12.

Rīga, Lielirbes iela pie nobrauktuves uz

Baseina ielu

15.06.2015

Nestrādāja 01.06.-14.06.16

14,7

8980

611

2

(1 ievainotais)

1

(1 ievainotais)

13.

Rīga, Kalnciema iela pie ēkas Nr.52A

15.06.2015.

14,7

5141

350

17

(2 ievainotie)

6

(3 ievainotie)

14.

Rīga, Dienvidu tilts posmā starp

nobrauktuvēm uz Maskavas ielu un Krasta ielu, J.Čakstes

gatves virzienā

07.07.2015.

14

6569

469

26

(5 ievainotie)

18

(8 ievainotie)

15.

Rīga, Krasta iela pie ēkas Nr.47

19.08.2015. (nedarbojās no

14.10.-03.11.15)

12

6170

514

0

0

16.

Mārupes novads, Rīgas apvedceļš

Salaspils-Babīte (A5) 30,2.km

03.11.2015.

10,2

2888

283

6

(2 ievainotie)

0

17.

Jelgava, Miera iela pie ēkas Nr.8

20.08.2016.

1

583

583

1

(1 ievainotais)

0

18.

Ogres novads autoceļš Tīnūži-Koknese (P80)

13,5 km

20.08.2016.

1

126

126

0

0

19.

Sējas novads, Murjāņi, autoceļš

Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) (A3) 3,9km

20.08.2016

1

747

747

3

0

Avots: Valsts policijas dati

Atsevišķos "melnajos punktos", kur uzstādīti

fotoradari, vairs nav fiksēts neviens satiksmes negadījums ar

bojāgājušajiem, kas vēlreiz pierāda, ka fotoradaru efektivitāte

ir augsta. Stacionāro fotoradaru uzstādīšana ir sevi attaisnojusi

- ar tiem aprīkotajos ceļu posmos ārpus apdzīvotām vietām pēdējā

pusgadā ir 1 bojāgājušais, savukārt, ceļu satiksmes negadījumu

skaits vidēji samazinājies par 55% salīdzinot ar laiku, kad

fotoradari vēl nebija uzstādīti.

Par fotoradaru darbību (ieviešanas procesu un darbības

kvalitāti) Valsts policija ir saņēmusi atsauksmes no pašvaldībām,

kurās izstādīti fotoradari (Olaines novada pašvaldības policija,

Rīgas Domes Satiksmes departaments, Ķekavas pašvaldības

policija). Pašvaldību institūcijas ir atzinušas, ka fotoradaru

ieviešana kopumā pozitīvi ietekmē ceļu satiksmes drošību, to

uzstādīšanas vietās jūtami samazinājies satiksmes plūsmas ātrums,

kā arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, vienlaikus norādot, ka

pozitīvu ieguldījumu dotu arī biežāka pārvietojamo fotoradaru

izmantošana.

Vērtējot pašvaldību iesaistīšanu ceļu satiksmes uzraudzībā un

tehnisko līdzekļu uzstādīšanā, Valsts policija joprojām atbalsta

Ministru kabinetā atbalstīto iespējamās rīcības variantu

(pašvaldības neveic tehnisko līdzekļu (stacionāro fotoradaru)

iegādi, uzstādīšanu un to darbības nodrošināšanu, bet gan aktīvāk

līdzdarbojas Ceļu satiksmes drošības direkcijas iegādāto tehnisko

līdzekļu (stacionāro fotoradaru) uzstādīšanā (tai skaitā, vietu,

kur attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā var tikt

apdraudēta ceļu satiksmes drošība, apzināšanā un tehnisko

līdzekļu (stacionāro fotoradaru) uzstādīšanas vietu saraksta

izveidē). Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Ceļu satiksmes

drošības direkciju, ņemot vērā attiecīgo pašvaldību priekšlikumus

par tehnisko līdzekļu (stacionāro fotoradaru) uzstādīšanas

vietām, meklē papildu iespējas nodrošināt straujāku tehnisko

līdzekļu (stacionāro fotoradaru) izmantošanas attīstību, nekā to

paredz Ministru kabineta pieņemtie lēmumi par 100 fotoradaru

darbības pakāpenisku nodrošināšanu piecu gadu periodā, kā arī

izvērtē iespējas īstenot citus pasākumus, kas vērsti uz ceļu

satiksmes drošības paaugstināšanu, piemēram, izvietojot atļauto

braukšanas ātrumu fiksējošo ierīču mulāžas.)

Jāatzīmē, ka jau šobrīd virkne pašvaldību realizē savās

administratīvajās teritorijās citus pasākumus, kas vērsti uz ceļu

satiksmes drošības paaugstināšanu. Proti, uz autoceļiem tiek

izvietotas tehnoloģiskas ierīces, kas parāda vadītājiem to

braukšanas ātrumu, citās pašvaldībās ātruma fiksēšanas ierīce

pārslēdz luksofora aizliedzošo signālu, tādējādi liekot samazināt

ātrumu. Pašvaldības aktīvi informē policiju par satiksmes

organizācijas nepilnībām to administratīvajās teritorijās.

Pārskats par

valsts pamatbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī identificēti

riski

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi no samaksātajiem naudas

sodiem:

- 2015.gadā sastādīja 822 182 euro (uzliktie naudas

sodi - 1 298 511 euro), kas sastādīja 34,6% no

likumā "Par valsts budžetu 2015.gadam" plānotā apjoma

(2 376 000 euro; plānots, pieņemot, ka 20 fotoradari uzsāk

darbību 2015.gada 1.janvārī, bet faktiski darbojās 16 fotoradari,

kuri darbību uzsāka pakāpeniski no februāra līdz novembrim) un

122,4% no precizētās prognozes5 (671 902

euro);

- 2016.gada 8 mēnešos - 1 463 481 euro, kas

sastāda 45,8 % no likumā "Par valsts budžetu

2016.gadam" plānotā apjoma (3 195 598 euro; tika

plānots, pieņemot, ka papildu 4 fotoradari uzsāk darbību

2016.gada 1.martā, bet vēl 20 - 1.jūlijā).

Uz 2016.gada 1.septembri nav samaksāti 2015. un 2016.gadā

uzliktie naudas sodi 851 484 euro apmērā.

Informācija par 2015.gadā un 2016.gada 8 mēnešos uzstādīto

fotoradaru skaitu un valsts pamatbudžeta ieņēmumiem atspoguļota

2.grafikā.

2.grafiks

2015.gadā un 2016.gada 8 mēnešos uzstādīto fotoradaru skaits un

valsts pamatbudžeta ieņēmumi

Avots: Valsts policijas, Valsts

kases dati

Valsts pamatbudžeta izdevumi (kases izpilde):

- 2015.gadā sastādīja 469 597 euro (kas sastādīja 39,2%

no likumā "Par valsts budžetu 2015.gadam" plānotā

apjoma (1 195 606 euro) un 85,5% no precizētās

prognozes6 (548 888 euro), no tā:

√ CSDD izdevumi, kas saistīti ar deleģētā valsts pārvaldes

uzdevuma izpildi, un ko apmaksājusi Valsts policija - 310 251

euro (kas sastādīja 34,8% no likumā "Par valsts

budžetu 2015.gadam" plānotā apjoma (890 160 euro) un

86,4% no precizētās prognozes7 (358 852 euro),

no tā:

- aprēķinātā summa, kas atbilst CSDD fotoradaru ikgadējam

nolietojumam, (summas, kas atbilst CSDD fotoradaru ikgadējam

nolietojumam, uzkrājums fotoradaru atjaunošanai un uzstādīšanai)

- 121 304 euro;

- plānotā peļņa - 22 986 euro;

√ Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas Informācijas

centra izdevumi, kas saistīti ar naudas sodu uzlikšanu - 159 346

euro;

- 2016.gada 8 mēnešos - 398 072 euro, no tā:

√ CSDD izdevumi, kas saistīti ar deleģētā valsts pārvaldes

uzdevuma izpildi, un ko apmaksājusi Valsts policija - 303 698

euro (kas sastādīja 27,7 % no likumā "Par valsts

budžetu 2016.gadam" plānotā apjoma (1 098 134

euro)

√ Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas Informācijas

centra izdevumi, kas saistīti ar naudas sodu uzlikšanu - 94

374euro.

4.tabula

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi 2015.gadā un 2016.gada 8

mēnešos (kases izpilde)

Rādītājs

2015.gads

2016.gada 8 mēn.

Ieņēmumi

822 182

1 463 481

Izdevumi

469 597

398 072

Ieņēmumu pārsniegums pār

izdevumiem

352 585

1 065 409

Avots: Valsts kases dati,

Ieņēmumos "Naudas sodi, ko uzliek Valsts policija par

pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta

tehniskajiem līdzekļiem" izslēgti naudas sodi, kas uzlikti

par fiksētajiem pārkāpumiem līdz 31.12.2012

Izmantojot kvalitatīvās un kvantitatīvās risku novērtēšanas

metodes, fotoradaru projekta īstenošanā identificēti šādi

riski:

- Risks, ka valsts pamatbudžeta ieņēmumi no naudas sodiem

būs mazāki nekā nepieciešamie izdevumi

Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par fotoradaru

ieviešanu8 ar nosacījumu, ka ar fotoradaru darbības

nodrošināšanu un naudas sodu uzlikšanu par pārkāpumiem ceļu

satiksmē saistītie izdevumi nav lielāki par prognozētajiem valsts

pamatbudžeta papildu ieņēmumiem no naudas sodiem, ko uzliek

Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar

CSDD fotoradariem. Tomēr pastāv risks, ka valsts pamatbudžeta

ieņēmumi var nesegt izdevumus, kas nepieciešami fotoradaru

darbības nodrošināšanai, un šie izdevumi būs jāpārskata un

atbilstoši jāsamazina (tas var būt neiespējami) vai arī jāsedz no

vispārējā kārtībā sadalāmās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem,

nesaistot ar valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no naudas sodiem, ko

uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti

ar CSDD fotoradariem. Tas saistīts ar fotoradaru ieviešanas mērķa

sasniegšanu, kura viens no rezultatīvajiem rādītājiem ir

braukšanas ātruma samazināšanās un līdz ar to arī sodīto personu

skaita un naudas soda apmēra samazināšanās.

- Risks, ka CSDD dividendes būs nepietiekamas, lai veiktu

visu 100 fotoradaru iegādi un uzstādīšanu.

CSDD šādā situācijā piesaistīs citus tās rīcībā esošus finanšu

resursus.

Secinājumi un

priekšlikumi fotoradaru turpmākai izmantošanai