6. pants

Konsultācijas ar nozari

Lai padziļināti izprastu pašreizējā valsts drošības rezervju nodrošināšanas modeļa trūkumus un noskaidrotu naftas nozares pārstāvju vērtējumu par efektīvāko risinājumu, Ekonomikas ministrija 2021.gada 15.martā rīkoja virtuālo hakatonu drošības rezervju sistēmas pilnveidošanai (turpmāk hakatons). Tajā tika aicināti piedalīties gan naftas vairumtirgotāji, gan mazumtirgotāji, gan vietējo naftas termināļu un naftas bāžu pārstāvji, kā arī Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas un Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības pārstāvji. Hakatona dalībnieki tika sadalīti 3 grupās, visām grupām bija vienādi uzdevumi. Hakatons tika sadalīts 2 tematiskajās daļās pirmajā daļā dalībnieki meklēja atbildes uz konkrēta krīzes scenārija rīcības jautājumiem (drošības rezervju atpirkšanas procedūra, transportēšana, sadale), bet otrajā daļā dalībniekiem bija jāsniedz redzējums par ilgtermiņa risinājumu.

Visas trīs darba grupas prezentējot savus diskusiju rezultātus attiecībā uz ilgtermiņa risinājumu norādīja uz vienotu secinājumu drošības rezervēm ir jābūt valsts īpašumā. Visas darba grupas atzina, ka Latvijai piemērotākais būtu aģentūras modelis (līdzīgi kā Igaunijā). Darba grupas norādīja uz vairākām aģentūras modeļa priekšrocībām:

• Aģentūras modelis dotu iespēju vairāk kontrolēt naftas produktu izvietojumu pa Latvijas teritoriju;

• No finansējuma pieejamības viedokļa aģentūras modelis būtu labāks, jo valsts var aizņemties finansējumu ar labākiem nosacījumiem nekā privātais komersants;

• Aģentūra būtu veiksmīgs risinājums arī no pārvaldīšanas viedokļa, aģentūrai vienlaikus veicot gan drošības rezervju iepirkumu, gan nodrošinot rezervju apriti un transportēšanu.

Hakatona dalībnieki norādīja, ka esošais biļešu modelis ilgtermiņā no valsts perspektīvas ir uzskatāms par izšķērdīgu, bet aģentūras modelis ir finansēšanas izmaksu ziņā efektīvāks. Darba grupas rekomendēja uz aģentūras modeli pāriet pakāpeniski 5 gadu periodā. Papildus tika uzsvērts, ka drošības rezervju uzglabāšanas infrastruktūra Latvijā ir pietiekama un drošības rezervju uzglabāšanai var izmantot gan privāto, gan publisko infrastruktūru, tostarp arī valsts kapitālsabiedrībām piederošo infrastruktūru, kurai var apsvērt risinājumu noteikt tiesiskajā regulējumā minimālo drošības rezervju pašnodrošinājumu. Detalizēts hakatona protokols pieejams konceptuālā ziņojuma pielikumā.

Vienlaikus, visas trīs darba grupas vērsa uzmanību arī uz aktuālu papildus problemātiku, kas attiecas tieši uz drošības rezervju izmantošanu krīzes situācijā, proti, šobrīd ne normatīvajos aktos, ne cita veida vadlīniju dokumentos nav atrunātas skaidras procedūras, kas veicamas iestājoties krīzei. Lai operatīvi un efektīvi izmantotu drošības rezerves krīzes situācijā, jābūt skaidri definētam kur drošības rezerves primāri jāved, kādos apjomos degviela nepieciešama (piemēram, kritiskajai infrastruktūrai), kur tā tiks pārlieta pēc atvešanas, kurš būs transporta pakalpojumu sniedzējs? Kā norādīja hakatona dalībnieki, tad šie ir aspekti, par kuriem ir jābūt atrunātām procedūrām un pieejamiem datiem pirms enerģētiskās krīzes iestāšanās.

Apkopojot konceptuālā ziņojumā izklāstītos argumentus un ņemot vērā gan notikušās konsultācijas ar nozares pārstāvjiem hakatona ietvaros, gan ministru starpā notikušās diskusijas, par efektīvāko risinājumu būtu uzskatāms 1.B un 2.risinājuma apvienojums, proti, sākotnēji jānodrošina 1.risinājuma B scenārijs, pakāpeniski 3 gadu laikā palielinot drošības rezervju apjomu, kas glabājās Latvijas teritorijā 1.gadā līdz 75%, 2.gadā līdz 85% un 3.gadā līdz 100%, vienlaikus 5 gadu laikā ir ieviešams 2.risinājums jeb aģentūras modelis.

Uzsākot sākotnējā 1.B risinājuma ieviešanu, nepieciešams veikt grozījumus Noteikumos Nr.286, atbilstoši precizējot procentuālo drošības rezervju apjomu, kas glabājams Latvija. Ievērojot to, ka drošības rezervju iepirkuma procedūra par 2022.gada drošības rezervēm šobrīd ir uzsākšanas stadijā saskaņā ar pašreizējo normatīvo regulējumu, 1.risinājuma B scenārija īstenošana būtu jāuzsāk līdz ar 2022.gadā rīkojamo iepirkuma procedūru, paredzot, ka 2023.gadā Latvijas teritorijā jāuzglabā 75% drošības rezerves, 2024.gadā 85% drošības rezerves un 2025.gadā 100% drošības rezerves.

Lai efektivizētu šī risinājuma ieviešanu, papildus būtu nepieciešams sadarbībā ar nozares pārstāvjiem izvērtēt drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanas iepirkuma nolikumu 2022.gada iepirkuma procedūrai un nepieciešamības gadījumā to pilnveidot, tostarp pilnveidojot nolikumu tā, lai veicinātu reģionālu drošības rezervju izvietojumu Latvijas teritorijā (piemēram, izvērtējot iespēju realizēt iepirkumu reģionālajās lotēs). Vienlaikus, Birojam īstenojot 2021.gada iepirkuma procedūru (par 2022.gada drošības rezervju uzglabāšanu), arī ir jāņem vērā hakatona secinājumi. Kā arī, būtiski izstrādāt skaidru mehānismu drošības rezervju aktivizēšanai enerģētiskās krīzes situācijā.

Attiecībā uz 2.risinājuma ieviešanu, Ekonomikas ministrijai pirms risinājuma ieviešanas uzsākšanas ir nepieciešams izstrādāt konceptuālo ziņojumu par konkrētiem soļiem aģentūras izveidei, kurā tiks piedāvāti dažādi aģentūras izveides scenāriji un aprakstīts iegādātās degvielas aprites (rotācijas) process, veikts izvērtējums par naftas produktu piegādes ķēdē esošo komersantu un to naftas produktu iesaisti drošības rezervju veidošanā, pēc iespējas izmantojot (attiecinot uz rezervēm) komerciālajā apritē esošos naftas produktu resursus un tādējādi samazinot valsts tiešos izdevumus, kā arī sniegts detalizēts izvērtējums par nepieciešamo finansējumu un tā finansēšanas avotiem (valsts budžets vai finanšu instrumenti).