26. pants
Aizsardzība

un atbalsts bērniem, kas ir liecinieki.

1. Konvencijas dalībvalstis

pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas

vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka, sniedzot aizsardzību un

atbalsta pakalpojumus vardarbības upuriem, pienācīgi tiktu

ņemtas vērā visu to bērnu tiesības un vajadzības, kuri bijuši

liecinieki jebkādai vardarbībai, uz ko attiecas šī

Konvencija.

Atbilst.

Bērnu tiesību

aizsardzības likuma 1.panta 12.punktā noteikts, ka

emocionāla vardarbība ietver bērna pašcieņas aizskaršanu

vai psiholoģisku ietekmēšanu, tai skaitā, vardarbīga

izturēšanās pret bērna tuvinieku bērna klātbūtnē.

MK noteikumos Nr.790 "Sociālās rehabilitācijas

pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un

vardarbību veikušām pilngadīgām personām" noteikts,

ka, ja cietušo rehabilitācijas pakalpojumu personai ir

tiesības saņemt institūcijā un tai ir bērns, kurš cietis no

vardarbības, tad persona cietušo rehabilitācijas

pakalpojumu var saņemt institūcijā, kur palīdzību sniedz

bērnam. Ja bērns nav cietis no vardarbības, tad

nepieciešamības gadījumā viņa uzturēšanos pakalpojumu

sniedzēja institūcijā kopā ar pilngadīgo personu, kas

cietusi no vardarbības, sedz no valsts budžeta līdzekļiem

atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem

līdzekļiem.

Nepilngadīgie vienmēr uzskatāmi par īpaši aizsargājamiem

un esošais KPL regulējums paredz īpašu attieksmi pret

nepilngadīgu liecinieku. KPL 152. un 153.pantā ir noteiktas

nepilngadīgo pratināšanas īpatnības, proti, nepilngadīgo

pratina izmeklēšanas darbības veicējs, kuram ir speciālas

zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa

laikā. Ja izmeklēšanas darbības veicējs nav ieguvis

speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo

kriminālprocesa laikā vai ja izmeklēšanas darbības veicējs

to uzskata par nepieciešamu, nepilngadīgo pratina pedagoga

vai psihologa klātbūtnē. Arī vienam no nepilngadīgā

likumiskajiem pārstāvjiem, pilngadīgam tuviniekam vai

uzticības personai ir tiesības piedalīties pratināšanā, ja

vien viņš pats nav persona, pret kuru uzsākts

kriminālprocess, aizturētais, aizdomās turētais vai

apsūdzētais un ja pret to neiebilst nepilngadīgais. Bez

tam, nepilngadīgo, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu,

nebrīdina par atbildību par atteikšanos liecināt un

apzināti nepatiesas liecības došanu. Turklāt, ja psihologs

norāda procesa virzītājam, ka 14 gadus nesasniegušās

personas psihei var kaitēt atkārtota tieša pratināšana, tā

izdarāma tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju, bet tiesā

- ar tiesas lēmumu. Tāpat, ja psihologs uzskata, ka 14

gadus nesasniegušās personas psihei var kaitēt tieša

pratināšana, to var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un

psihologa starpniecību. Ja pratināmā persona nav sasniegusi

14 gadu vecumu, psihologs, ievērojot konkrētos apstākļus,

nepilngadīgajam izskaidro notiekošo darbību nepieciešamību

un viņa sniegtās informācijas nozīmi, noskaidro personas

datus, uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa

virzītāja jautājumus, ja nepieciešams, - informē par

pārtraukumu izmeklēšanas darbībā un tās atsākšanu,

savukārt, ja pratināmā persona ir sasniegusi 14 gadu

vecumu, procesa virzītājs ar psihologa starpniecību informē

nepilngadīgo par veicamās izmeklēšanas darbības būtību,

noskaidro viņa personas datus, izskaidro viņa tiesības un

pienākumus, kā arī brīdina viņu par atbildību par savu

pienākumu nepildīšanu, uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā

formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; ja

nepieciešams, - informē par pārtraukumu izmeklēšanas

darbībā un tās atsākšanu. Taču, pratināmā persona, kura nav

sasniegusi 14 gadu vecumu, protokolu neparaksta.

Turpmāka rīcība:

Nav nepieciešama

2. To pasākumu vidū, kas veicami

atbilstoši šim pantam, ir vecumam atbilstošas psihosociālas

konsultācijas bērniem, kas bijuši liecinieki jebkādai

vardarbībai, uz kuru attiecas šī Konvencija, un, veicot šos

pasākumus, pienācīgi tiek ņemtas vērā bērna labākās

intereses.

Atbilst.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada

22.decembra noteikumiem Nr.1613 sociālās

rehabilitācijas pakalpojumi no vardarbības cietušiem

bērniem paredzēti bērniem, kuri cietuši no dažāda veida

prettiesiskām darbībām - noziedzīga nodarījuma,

ekspluatācijas, seksuālās izmantošanas, vardarbības vai

jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu

aizskarošas darbības. Līdz ar to sociālā rehabilitācija

tiek piedāvāta arī gadījumos, kad bērni ir bijuši

liecinieki vardarbības aktam ģimenē.

Tāpat arī ar brīvības atņemšanu notiesāto

resocializācijas ietvaros tiek sekmēta notiesāto atgūšanās

no vardarbības, sniedzot psihologa konsultācijas, iesaistot

izglītības pasākumos, apmācībās un sniedzot palīdzību darba

meklējumos.

Turpmāka rīcība:

- Nav nepieciešama.