40. pants
Seksuāla

rakstura aizskārums.

Konvencijas dalībvalstis pieņem

normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai

nodrošinātu to, ka krimināli vai citādi juridiski tiktu

sodīta jebkāda nevēlama verbāla, neverbāla vai fiziska

seksuālā uzvedība, kuras mērķis vai sekas ir cilvēka cieņas

aizskaršana, īpaši tad, ja tiek radīta iebiedējoša, naidīga,

pazemojoša, apkaunojoša vai uzbrūkoša vide.

Daļēji atbilst.

Konvencijas skaidrojošā ziņojumā uzsvērts, ka šā

noteikuma nolūks ir atklāt tādas uzvedības modeli, par

kuras atsevišķajām epizodēm, ja tās tiek apskatītas

atsevišķi, ne vienmēr gaidāms sods. Iepriekš minētās

darbības parasti tiek veiktas, ļaunprātīgi izmantojot varu,

solot atlīdzināt vai draudot izrēķināties. Visbiežāk

vardarbības upuris un vardarbības izdarītājs ir savstarpēji

pazīstami, un viņu attiecības bieži raksturo atšķirības

hierarhijas un varas ziņā. Šā panta darbības joma

neattiecas tikai uz darba attiecībām.

Latvijā aizskaršanas aizliegums ir ietverts tikai Darba

likuma 29.pantā, kurā noteikta atšķirīgas attieksmes

aizliegums, proti, ka par diskrimināciju šā likuma izpratnē

uzskatāma arī personas aizskaršana un norādījums to

diskriminēt. Personas aizskaršana Darba likuma izpratnē ir

personas pakļaušana tādai no šīs personas viedokļa

nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar tās piederību pie

noteikta dzimuma, tajā skaitā - seksuāla rakstura rīcībai,

ja šādas rīcības mērķis vai rezultāts ir personas cieņas

aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas,

degradējošas vai aizskarošas vides radīšana. Savukārt KL

149.1pants nosaka kriminālatbildību par

diskrimināciju rasu vai etniskās piederības dēļ vai par

cita normatīvajos aktos noteiktā diskriminācijas aizlieguma

pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums vai ja tā

saistīta ar vardarbību vai draudiem, vai ja to izdarījusi

personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma

(uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs

darbinieks, vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu

datu apstrādes sistēmu.

Turpmāka rīcība:

- Apzināt esošo situāciju, vai spēkā esošais

regulējums praksē tiek piemērots (LM);

- izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus

normatīvajos aktos, lai par seksuālu uzmākšanos sodītu arī

ārpus darba attiecībām (LM, TM).