Par konceptuālu ziņojumu "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu"

50. pants
Tūlītēja

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

reakcija, novēršana un aizsardzība.

1. Konvencijas dalībvalstis

pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas

vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka atbildīgās

tiesībaizsardzības institūcijas nekavējoties pienācīgi reaģē

uz jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija,

sniedzot vardarbības upuriem atbilstošu un tūlītēju

aizsardzību.

Atbilst.

Saskaņā ar likuma "Par policiju"

12.1panta devīto daļu izdoti Ministru kabineta

25.03.2014. noteikumi Nr.161 "Kārtība, kādā novērš

vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret

vardarbību", uz kā pamata policijas darbinieki (gan

Valsts policijas, gan pašvaldības policijas) ir tiesīgi

pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu.

KPL 6.pantā ir noteikts, ka amatpersonai, kura

pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad

kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats,

ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt

kriminālprocesu un novest to līdz KL paredzētajam

krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam. KPL

369.pantā ir noteikts, ka kriminālprocesa uzsākšanas

iemesls ir tādu ziņu iesniegšana par kriminālprocesa norisi

atbildīgajai iestādei, kuras norāda uz iespējamu noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par

kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē. Minētās ziņas var

iesniegt: noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona -

kā iesniegumu; kontrolējošās un uzraugošās iestādes - to

darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;

ārstniecības personas vai iestādes - kā ziņojumu par

traumām, slimībām vai nāves gadījumiem, kuru cēlonis varētu

būt noziedzīgs nodarījums; bērnu tiesību aizsardzības

institūcijas un nevalstiskās organizācijas - kā iesniegumu

par nepilngadīgo tiesību aizskārumiem, kuru cēlonis varētu

būt noziedzīgs nodarījums; jebkura fiziskā vai juridiskā

persona - kā informāciju par iespējamiem noziedzīgiem

nodarījumiem, no kuriem pati tieši nav cietusi; jebkura

persona par pašas izdarītu noziedzīgu nodarījumu - kā

iesniegumu. KPL 370.pantā ir noteikts, ka kriminālprocesu

var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs

nodarījums, kā arī ja ziņas satur informāciju par iespējamu

notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams

pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un

metodēm.

No 2015.gada 1.janvāra no vardarbības cietušām personām

tiek nodrošināta valsts apmaksāta sociāla

rehabilitācija.

Turpmāka rīcība:

- darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas

(TM);

- darbs pie Preventīvo piespiedu līdzekļu

likumprojekta (TM)

TM norit darbs pie Preventīvo piespiedu līdzekļu

likumprojekta izstrādes, ar kura palīdzību būs iespējams

vardarbības upuriem nodrošināt atbilstošu aizsardzību no

personas, kas rada draudus.

Lai ieviestu Cietušo direktīvas prasības, TM ir

izstrādājusi grozījumus, ar ko paredzēts papildināt KPL ar

panta normu, kurā plānots noteikt cietušā pamattiesības

kriminālprocesā. Minētajā normā paredzēts noteikt, ka

cietušajam būs tiesības saņemt informāciju par pasākumiem

personas, tās tuvinieku un viņa mantas aizsardzībai

apdraudējuma gadījumā; saņemt informāciju par procesuālo

izdevumu, kas radušies, piedaloties kriminālprocesā,

atlīdzināšanas kārtību; likumā noteiktajos gadījumos,

termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos nolēmumus un

iesniegt sūdzību par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas

amatpersonas rīcību; saņemt kontaktinformāciju saziņai par

konkrēto kriminālprocesu; saņemt informāciju par pieejamo

atbalstu un medicīnisko palīdzību. Lai nodrošinātu cietušā

tiesības saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un

medicīnisko palīdzību, plānots izveidot arī cietušo

atbalsta tālruni, kur ikviens, arī upuris, kurš nav vērsies

tiesību aizsardzības iestādē un nav ieguvis cietušā

statusu, var saņemt viņam svarīgu informāciju un

atbalstu.

2. Konvencijas dalībvalstis

pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas

vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka atbildīgās

tiesībaizsardzības institūcijas nekavējoties pienācīgi novērš

jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija, un

aizsargā pret šādu vardarbību, tostarp, izmantojot

preventīvus operatīvos pasākumus un vācot pierādījumus.

Atbilst.

Saskaņā ar likuma "Par policiju" 3.pantu viens

no policijas uzdevumiem ir novērst noziedzīgus nodarījumus

un citus likumpārkāpumus, kā arī saskaņā ar

12.1panta devīto daļu izdoti Ministru kabineta

25.03.2014. noteikumi Nr.161 "Kārtība, kādā novērš

vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret

vardarbību", uz kā pamata policijas darbinieki (gan

Valsts policijas, gan pašvaldības policijas) ir tiesīgi

pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu.

Ja ir uzsākts kriminālprocess un ja ir pamats uzskatīt,

ka aizdomās turamais vai apsūdzētais turpinās noziedzīgas

darbības, traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai

izvairīsies no šā procesa vai tiesas, tad atbilstoši KPL

243.pantam viņam var piemērot šādus drošības līdzekļus:

dzīvesvietas maiņas paziņošana; pieteikšanās noteiktā laikā

policijas iestādē; aizliegums tuvoties noteiktai personai

vai vietai; noteiktas nodarbošanās aizliegums; aizliegums

izbraukt no valsts; uzturēšanās noteiktā vietā;

personiskais galvojums; drošības nauda; nodošana policijas

uzraudzībā; mājas arests; apcietinājums, savukārt

nepilngadīgajiem kā drošības līdzekli var piemērot arī

nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā vai ievietošanu

sociālās korekcijas izglītības iestādē. Tāpat KPL 17.nodaļā

ir regulēti jautājumi, kas attiecas uz speciālo procesuālo

aizsardzību, proti, speciālā procesuālā aizsardzība ir

cietušo, liecinieku un citu personu, kuras liecina vai

liecinājušas kriminālprocesā par smagiem vai sevišķi

smagiem noziegumiem, kā arī nepilngadīgo, kas liecina par

KL 161., 162., 174.pantā paredzētajiem noziegumiem, un

personu, kuru apdraudējums var ietekmēt minētās personas

dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzība.

Savukārt KPL 300.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka

personas dzīvības, veselības un mantas reāls apdraudējums,

izteikti reāli draudi vai arī ziņas, kas procesa virzītājam

dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka apdraudējums var būt

reāls sakarā ar šīs persona sniegto liecību, ir speciālās

procesuālās aizsardzības iemesls.

Likuma "Par policiju" 12.panta

10.1daļā ir paredzētas tiesības policijai

izsaukuma laikā uz rakstveida pieteikuma pamata gadījumos,

kad pastāv tūlītēji draudi, ka persona, kas atrodas mājoklī

vai tā tuvumā, varētu nodarīt kaitējumu citas personas, kas

patstāvīgi dzīvo mājoklī, brīvībai vai veselībai, pieņemt

lēmumu, kas uzliek par pienākumu personai, kas rada

draudus, atstāt, neatgriezties un neuzturēties mājoklī vai

neuzturēties mājokļa tuvumā uz laiku līdz astoņām dienām no

lēmuma pieņemšanas brīža. Klātesot policijai upuris var

sastādīt pieteikumu tiesai. Policija nodrošina šī

pieteikuma nodošanu tiesai. CPL 250.58 pantā ir

noteikts, ka pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret

vardarbību tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā

darbdienā pēc pieteikuma saņemšanas, ja nav nepieciešams

pieprasīt papildu pierādījumus vai kavēšanās varētu radīt

būtisku prasītāja tiesību aizskārumu.

Turpmāka rīcība:

- darbs pie Preventīvo piespiedu līdzekļu

likumprojekta (TM)

TM norit darbs pie Preventīvo piespiedu līdzekļu

likumprojekta, kura mērķis ir nodrošināt visas sabiedrības

vai atsevišķu tās indivīdu aizsardzību pret vardarbību,

tajā skaitā, vardarbību ģimenē, savlaicīgi reaģējot un

novēršot vardarbības risku, piemērojot vardarbību vai

vardarbības risku radošajām personām preventīvos piespiedu

līdzekļus. Preventīvo piespiedu līdzekļu likumprojekta

iesniegšanas termiņš Ministru kabinetā ir 2016.gada

1.februāris.