Par konvencijas grozījumu tulkojuma publicēšanu

1965. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

GADA

KONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKĀS JŪRAS SATIKSMES ATVIEGLOŠANU

PIELIKUMA GROZĪJUMI

1. nodaļa. Definīcijas un

vispārīgie noteikumi

A. Definīcijas

Uzskaitītajiem terminiem šā pielikuma noteikumu izpratnē ir

turpmāk minētā nozīme.

Apturēts bezbiļetnieks. Persona, kura ir paslēpusies uz

kuģa vai tā kravā, ko vēlāk uzkrauj uz kuģa, bez kuģa īpašnieka

vai kapteiņa, vai jebkuras citas atbildīgās personas piekrišanas

un kuras atrašanās uz kuģa tiek atklāta, pirms kuģis ir izgājis

no ostas.

Krava. Visas preces, izstrādājumi un jebkāda veida

priekšmeti, kas tiek pārvadāti uz kuģa, izņemot pastu, kuģa

krājumus, kuģa rezerves daļas, kuģa aprīkojumu, kravas transporta

vienības, kas netiek pārvadātas saskaņā ar pārvadājuma līgumu,

kas noslēgts ar kravas pārvadātāju, apkalpes mantu un pasažieru

bagāžu.

Kravas transporta vienība (CTU). Kravas konteiners,

noņemama virsbūve, transportlīdzeklis, dzelzceļa vagons vai

jebkāda cita līdzīga vienība.

Formalitāšu kārtošana. Nepieciešamo muitas un/vai citu

formalitāšu kārtošana, lai:

a) preces varētu ievest izmantošanai valstī, eksportēt vai

pakļaut citai muitas procedūrai (tā sauktā muitošana);

b) varētu atļaut personām ieceļot valsts teritorijā vai

c) varētu atļaut kuģim ienākt ostā vai iziet no ostas valsts

teritorijā.

Apkalpes manta. Apģērbs, ikdienā lietojamie un citi

priekšmeti, tostarp valūta, kuri pieder apkalpei un tiek

pārvadāti ar kuģi.

Apkalpes loceklis. Ikviena persona, kas ir faktiski

nodarbināta uz kuģa tā darbības vai pakalpojumu nodrošināšanai

reisa laikā un iekļauta apkalpes sarakstā.

Kruīza kuģis. Kuģis, kas starptautiskā reisā pārvadā

pasažierus, kuri piedalās grupas programmā un ir izmitināti uz

kuģa, lai piedalītos plānotās īslaicīgās ekskursijās vienā vai

vairākās dažādās ostās, un kas reisa laikā parasti:

a) neuzņem citus pasažierus vai no kura neizkāpj citi

pasažieri;

b) neiekrauj un neizkrauj kravu.

Dokuments. Informācija, kurā sniegti dati elektroniskā

vai neelektroniskā veidā.

Paredzētais ierašanās laiks (ETA). Laiks, kad

paredzēts, ka kuģis pienāks loču stacijā, kas apkalpo attiecīgo

ostu, vai kad paredzēts, ka tas ienāks konkrētā ostas teritorijas

vietā, kur ir piemērojami ostas noteikumi.

Kravas konteiners. Transportēšanas aprīkojuma

priekšmets, kuram ir pastāvīga konstrukcija un kas attiecīgi ir

pietiekami izturīgs, lai būtu piemērots atkārtotai izmantošanai;

kas ir īpaši konstruēts, lai atvieglotu preču pārvadāšanu,

izmantojot kādu no transporta veidiem, bez starppārkraušanas; kas

ir konstruēts tā, lai to varētu nostiprināt un/vai viegli

pārvietot, un tādēļ tam ir šīm vajadzībām paredzēti savienojumi,

un apstiprināts saskaņā ar 1972. gada Starptautisko

konvenciju par drošiem konteineriem (CSC), ar grozījumiem.

Termins "kravas konteiners" neietver ne

transportlīdzekli, ne iepakojumu; taču kravas konteiners, kas

tiek pārvadāts uz šasijas, ir ietverts.

ISPS kodekss. "Starptautiskais kuģu un ostas

iekārtu aizsardzības (ISPS) kodekss", ko

2002. gada 12. decembrī pieņēma ar 1974. gada

Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz

jūras (SOLAS) Līgumslēdzēju valdību konferences

2. rezolūciju, ar iespējamiem Organizācijas pieņemtajiem

grozījumiem.

Manifests. Dokuments, kurā apkopoti dažādi dati no

konosamentiem un citiem pārvadājuma dokumentiem, kas izdoti preču

pārvadāšanai ar kuģiem.

Kapteinis. Persona, kuras pārziņā ir kuģa vadība.

Tranzītpasažieris. Pasažieris, kas ar kuģi ieradies no

ārvalsts, lai turpinātu savu ceļojumu ar kuģi vai citu transporta

līdzekli uz ārvalsti.

Pasažieru bagāža. Īpašums, tostarp tā var būt arī

valūta, ko pasažieris pārvadā ar to pašu kuģi, uz kura atrodas

pats, neatkarīgi no tā, vai tas ir viņa īpašums vai nav, ja vien

tas netiek vests saskaņā ar preču pārvadājuma līgumu vai citu

līdzīga veida vienošanos.

Osta. Jebkura osta, terminālis, atkrastes terminālis,

kuģu būves un remonta rūpnīca vai reids, kuru parasti izmanto

kuģu iekraušanai, izkraušanai, remontam un noenkurošanai, vai

jebkura cita vieta, kurā kuģis var ieiet.

Pasta sūtījumi. Korespondence un citi priekšmeti, kurus

pasta administrācija nosūta pārvadāšanai ar kuģi un kurus

paredzēts piegādāt pasta administrācijai kuģa ienākšanas

ostā.

Valsts iestādes. Valsts pārvaldes iestādes vai

amatpersonas, kas atbildīgas par to valsts likumu un noteikumu

piemērošanu un īstenošanu, kuri attiecas uz jebkuru šajā

pielikumā minēto standartu un ieteicamās prakses aspektu.

Izlaišana. Darbība, kuru veic muitas iestādes, lai

muitojamās preces tiktu nodotas attiecīgo personu rīcībā.

Aizsardzības pasākumi. Pasākumi, kas ir izstrādāti un

ieviesti saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, lai uzlabotu

aizsardzību uz kuģiem, ostu teritorijā, iekārtās un to preču

aizsardzību, kuras tiek pārvadātas starptautiskā piegādes ķēdē,

lai identificētu un novērstu nelikumīgas darbības.

Kuģa aģents. Puse, kas ostā pārstāv kuģa īpašnieku

un/vai fraktētāju (principālu). Ja aģentam ir doti attiecīgi

norādījumi, viņš ir atbildīgs principāla priekšā par piestātnes,

visu attiecīgo ostas un apkopes pakalpojumu organizēšanu kopā ar

ostu, kapteiņa un apkalpes prasību izpildīšanu, kuģa formalitāšu

kārtošanu ostas un citās iestādēs (tostarp atbilstošas

dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu), kā arī kravas

izdošanu vai saņemšanu principāla vārdā.

Kuģa īpašnieks. Persona, kam pieder vai kas pārvalda

kuģi, neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska persona, sabiedrība vai

cita juridiska persona, un ikviena persona, kas nav kuģa aģents

un kas darbojas īpašnieka vai pārvaldnieka vārdā.

Kuģa dokumenti. Apliecības un citi dokumenti, kuriem

jābūt pieejamiem pie kuģa kapteiņa, lai apliecinātu, ka kuģis

atbilst starptautiskajam vai nacionālajam regulējumam.

Kuģa aprīkojums. Priekšmeti, kas nav kuģa rezerves

daļas un kas atrodas uz kuģa, lai tos tur lietotu, kas ir

pārvietojami, bet nav patērējami, tostarp piederumi, tādi kā

glābšanas laivas, dzīvības glābšanas ierīces, mēbeles, kuģa

piederumi un tamlīdzīgas lietas.

Kuģa rezerves daļas. Priekšmeti labošanai vai

aizvietošanai, kas paredzēti izmantošanai tajā pašā kuģī, ar ko

tie tiek vesti.

Kuģa krājumi. Preces, tostarp patēriņa preces, kas

paredzētas lietošanai uz kuģa, pārdošanai pasažieriem un

apkalpei, degviela un smērvielas, izņemot kuģa aprīkojumu un kuģa

rezerves daļas.

Nosūtītājs. Puse, kas norādīta konosamentā vai

pavadzīmē kā nosūtītājs un/vai kura noslēdz pārvadājuma līgumu

(vai arī kuras vārdā vai uzdevumā ir noslēgts pārvadājuma līgums)

ar pārvadātāju. Nosūtītāju sauc arī par sūtītāju.

Izkāpšana krastā. Atļauja apkalpes loceklim atrasties

krastā laikā, kad kuģis stāv ostā, ar tādiem laika vai

ģeogrāfiskajiem ierobežojumiem, ja tādi ir, kādus noteikušas

valsts iestādes.

Vienloga sistēma. Mehānisms, kas dod iespēju iesniegt

vienotā datu ievades punktā standartizētu informāciju, uz kuru

attiecas šī konvencija.

Bezbiļetnieks. Persona, kura ir paslēpusies uz kuģa vai

tā kravā, ko vēlāk uzkrauj uz kuģa, bez kuģa īpašnieka vai

kapteiņa, vai jebkuras citas atbildīgās personas piekrišanas un

kuras atrašanās uz kuģa tiek atklāta pēc tam, kad kuģis ir

izgājis no ostas, vai kuras atrašanās kravā tiek atklāta kravas

izkraušanas laikā ienākšanas ostā un par kuru kapteinis ziņo kā

par bezbiļetnieku attiecīgajām iestādēm.

Pagaidu ievešana. Muitas procedūra, saskaņā ar kuru

noteiktas preces var ievest muitas teritorijā, tās nosacīti

pilnīgi vai daļēji atbrīvojot no ievedmuitas nodevu un nodokļu

maksāšanas un nepiemērojot šai ievešanai ekonomiskus aizliegumus

vai ierobežojumus; šādas preces jāieved konkrētam mērķim, un tām

jābūt paredzētām atpakaļizvešanai pēc noteikta laika, neizdarot

tām nekādas izmaiņas, izņemot parasto amortizāciju saistībā ar to

lietošanu.

Ierašanās laiks. Laiks, kad kuģis pirmoreiz ir

apstājies ostā, vai nu uz enkura vai pie piestātnes.

Pārvadājuma dokuments. Informācija, kas apliecina

pārvadājuma līgumu starp kuģa īpašnieku un kravas sūtītāju,

piemēram, jūras pavadzīme, konosaments vai multimodālā transporta

dokuments.

B. Vispārīgie noteikumi

Šā pielikuma noteikumi, ņemti kopā ar Konvencijas V panta

2. punktu, nevar liegt valsts iestādēm veikt attiecīgus

pasākumus, tostarp pieprasīt papildu informāciju, kas var būt

nepieciešami gadījumos, ja ir aizdomas par krāpšanu, vai lai

novērstu īpašas problēmas, kas rada būtiskus draudus

sabiedriskajai kārtībai (ordre public), sabiedriskajai

drošībai vai sabiedrības veselībai, piemēram, nelikumīgas

darbības, kas vērstas pret kuģošanas drošību, un narkotisko un

psihotropo vielu nelikumīgu pārvadāšanu, vai lai novērstu

dzīvniekus vai augus apdraudošu slimību vai kaitēkļu ievešanu vai

izplatīšanu.

1.1. Standarts. Valsts iestādēm visos gadījumos

jāpieprasa sniegt vienīgi būtisku informāciju, un informācijas

vienību daudzums jāsamazina līdz minimumam.

1.1.1. Nav spēkā.

1.2. Ieteicamā prakse. Kaut arī dokumenti, kas

paredzēti noteiktiem mērķiem, šajā pielikumā var tikt paredzēti

un pieprasīti atsevišķi, valsts iestādēm, paturot prātā to

personu intereses, kam šie dokumenti būs jāaizpilda, kā arī

mērķus, kam tie tiks izmantoti, vajadzētu censties apvienot vienā

divus vai vairākus šādus dokumentus, kas ir jāiesniedz tai pašai

pusei, ikvienā gadījumā, kad tas ir iespējams un kad tādējādi var

panākt jūtamus atvieglojumus.

1.3. Ieteicamā prakse. Pasākumiem un procedūrām, ko

līgumslēdzējvalstu valdības noteikušas aizsardzības nolūkā vai

lai novērstu nelikumīgu narkotiku pārvadāšanu, jābūt iedarbīgiem.

Šādi pasākumi un procedūras (piemēram, riska pārvaldība un

informācijas divkāršā pārbaude) jāveic tā, lai tās minimāli

ietekmētu kuģus, uz tiem esošās personas vai īpašumu un lai

nepieļautu lieku kuģu, uz tiem esošo personu vai īpašuma

aizkavēšanos.