Par Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem

30. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Autentiski teksti

Šā protokola oriģināleksemplārs, kura teksti angļu, krievu un franču valodā ir vienlīdz autentiski, tiek nodots Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.

Kijevā, divi tūkstoši trešā gada divdesmit pirmajā maijā.

I PIELIKUMS

DARBĪBAS

Nr.

Darbība

Jaudas slieksnis

(1. sleja)

Darbinieku slieksnis

(2. sleja)

1.

Enerģētika

a)

Minerāleļlas un gāzes pārstrādes rūpnīcas

*

10 darbinieki

b)

Gazifikācijas un sašķidrināšanas iekārtas

*

c)

Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas

Ar ievadītā siltuma jaudu - 50 megavati (MW)

d)

Koksa krāsnis

*

e)

Ogļu velmētavas

Ar jaudu - 1 tonna stundā

f)

Ogļu ražojumu un cieto bezdūmu kurināmo ražošanas iekārtas

*

2.

Metālu ražošana un pārstrāde

a)

Metālu rūdu (ieskaitot sēra rūdu) apdedzināšanas vai saķepināšanas iekārtas

*

10 darbinieki

b)

Čuguna vai tērauda ražošanas iekārtas (pirmējā vai otrējā kausēšana), tostarp liešanas iekārtas

Ar jaudu - 2,5 tonnas stundā

c)

Iekārtas melno metālu pārstrādei:

Karstās velmētavas

Kaltuves ar āmuriem

Metāla aizsargpārklājuma uzkausēšana

Ar jaudu - 20 tonnas neapstrādāta tērauda stundā

Ar enerģijas patēriņu - 50 kilodžouli (kJ) uz veseri, kur patērētā siltumspēja pārsniedz 20 MW

Ar neapstrādāta tērauda padevi - 2 tonnas stundā

d)

Melno metālu lietuves

Ar ražošanas jaudu - 20 tonnas dienā

e)

Iekārtas:

i) Neattīrītu krāsaino metālu ražošanai no rūdas, koncentrātiem vai otrreizējām izejvielām metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesos

*

ii) Krāsaino metālu kausēšanai, tostarp leģēšanai, ietverot reģenerētus produktus (rafinēšanu, liešanu, u.c.).

Ar kausēšanas jaudu - 4 tonnas dienā svinam un kadmijam vai 20 tonnas dienā visiem citiem metāliem

10 darbinieki

f)

Iekārtas metālu un plastmasu virsmas elektrolītiskai vai ķīmiskai apstrādei

Ja apstrādes tvertņu tilpums ir 30 m3

3.

Minerālu rūpniecība

a)

Derīgo izrakteņu ieguve zemes dzīlēs un ar to saistītas darbības

*

10 darbinieki

b)

Derīgo izrakteņu ieguve atklātos karjeros

Virsmas, kurās var veikt ieguves darbības, platība ir 25 hektāri

c)

Iekārtas, lai ražotu:

cementa klinkeru rotācijas krāsnīs

kaļķus rotācijas krāsnīs

cementa klinkeru vai kaļķus citu veidu krāsnīs

Ar ražošanas jaudu - 500 tonnas dienā

Ar ražošanas jaudu - 50 tonnas dienā

Ar ražošanas jaudu - 50 tonnas dienā

d)

Iekārtas azbesta ražošanai un tādu izstrādājumu ražošanai, kuru pamatā ir azbests

*

10 darbinieki

e)

Iekārtas stikla ražošanai, ieskaitot stikla šķiedras ražošanu

Ar kausēšanas jaudu - 20 tonnas dienā

f)

Iekārtas minerālvielu kausēšanai, ieskaitot minerālšķiedru ražošanu

Ar kausēšanas jaudu - 20 tonnas dienā

g)

Iekārtas keramikas izstrādājumu ražošanai, tos apdedzinot, konkrēti dakstiņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, keramikas izstrādājumu vai porcelāna izstrādājumu ražošanai

Ar ražošanas jaudu - 75 tonnas dienā vai krāsns ietilpību - 4 m3 un ar krāsns krāvuma blīvumu - 300 kg/m3

4.

Ķīmiskā rūpniecība

a) Ķīmiskās iekārtas pamata organisko ķīmisko vielu ražošanai rūpnieciskā mērogā, piemēram:

i) parastie ogļūdeņraži (lineārie vai cikliskie, piesātinātie vai nepiesātinātie, alifātiskie vai aromātiskie);

ii) skābekli saturoši ogļūdeņraži, piemēram, spirti, aldehīdi, ketoni, karbonskābes, esteri, acetāti, ēteri, peroksīdi, epoksīdsveķi;

iii) sēru saturoši ogļūdeņraži;

iv) slāpekli saturoši ogļūdeņraži, piemēram, amīni, amīdi, nitrosavienojumi vai nitrātsavienojumi, nitrili, cianāti, izocianāti;

v) fosforu saturoši ogļūdeņraži;

vi) halogēnogļūdeņraži;

vii) metālorganiskie savienojumi;

viii) galvenie plastmasas materiāli (polimēri, sintētiskās šķiedras un celulozes šķiedras);

ix) sintētiskais kaučuks;

x) krāsvielas un pigmenti;

xi) virsmas aktīvās vielas

*

10 darbinieki

b)

Ķīmiskās iekārtas pamata neorganisko ķīmisko vielu ražošanai rūpnieciskā mērogā, piemēram:

i) gāzes, tādas kā amonjaks, hlors vai hlorūdeņradis, fluors vai fluorūdeņradis, oglekļa oksīdi, sēra savienojumi, slāpekļa oksīdi, ūdeņradis, sēra dioksīds, karbonilhlorīds;

ii) skābes, tādas kā hromskābe, fluorūdeņražskābe, fosforskābe, slāpekļskābe, sālsskābe, sērskābe, oleums, sērpaskābe;

iii) bāzes, tādas kā amonija hidroksīds, kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds;

iv) sāļi, tādi kā amonija hlorīds, kālija hlorāts, kālija karbonāts, nātrija karbonāts, perborāts, sudraba nitrāts;

v) nemetāli, metālu oksīdi un citi neorganiski savienojumi, tādi kā kalcija karbīds, silīcijs, silīcija karbīds.

*

10 darbinieki

c)

Ķīmiskās iekārtas fosforu, slāpekli vai kāliju saturošu mēslošanas līdzekļu (vienkāršo vai kombinēto minerālmēslu) ražošanai rūpnieciskā mērogā

*

10 darbinieki

d)

Ķīmiskās iekārtas augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu ražošanai rūpnieciskā mērogā

*

e)

Iekārtas pamata farmaceitisku preparātu ražošanai rūpnieciskā mērogā, izmantojot ķīmisku vai bioloģisku procesu

*

f)

Ķīmiskās iekārtas sprāgstvielu un pirotehnikas izstrādājumu ražošanai rūpnieciskā mērogā

*

5.

Atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana

a)

Bīstamo atkritumu sadedzināšanas, pirolīzes, reģenerācijas, ķīmiskās apstrādes vai izgāšanas iekārtas

Uzņem 10 tonnas dienā

10 darbinieki

b)

Sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas

Jauda - 3 tonnas stundā

c)

Sadzīves atkritumu apglabāšanas iekārtas

Jauda - 50 tonnas dienā

d)

Atkritumu izgāztuves (izņemot inerto atkritumu izgāztuves)

Uzņem 10 tonnas dienā vai kuru kopējā jauda ir 25 000 tonnas

e)

Dzīvnieku kautķermeņu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšanas vai otrreizējās pārstrādes iekārtas

Pārstrādes jauda - 10 tonnas dienā

f)

Komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

Ar jaudu - 100 000 cilvēk ekvivalenti

g)

Neatkarīgi strādājošas rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras apkalpo vienu vai vairākas no šā pielikuma darbībām

Ar jaudu - 10 000 m3 dienā

6.

Papīra un koksnes pārstrādes un ražošanas

a)

Rūpnieciskas iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai līdzīgiem šķiedrainiem materiāliem

*

10 darbinieki

b)

Rūpnieciskas iekārtas papīra, kartona un citu pirmapstrādes koksnes produktu (piemēram, skaidu plākšņu, kokšķiedru plākšņu un saplākšņa) ražošanai

Ar ražošanas jaudu - 20 tonnas dienā

c)

Rūpnieciskas iekārtas koksnes un koksnes izstrādājumu apstrādāšanai ar ķīmiskām vielām

Ar ražošanas jaudu - 50 m3 dienā

7.

Intensīva mājlopu audzēšana un akvakultūra

a)

Iekārtas intensīvai mājputnu vai cūku audzēšanai

i) ar 40 000 vietām mājputniem

ii) ar 2 000 vietām nobarojamām cūkām (virs 30 kg)

iii) ar 750 vietām sivēnmātēm

10 darbinieki

b)

Intensīva akvakultūra

Ar zivju vai vēžveidīgo ražotspēju - 1 000 tonnas gadā

8.

Pārtikas un dzērienu nozares dzīvnieku un augu izcelsmes produkti

a) Lopkautuves

Ar kautķermeņu ražošanas jaudu - 50 tonnas dienā

10 darbinieki

b) Apstrāde un pārstrāde, kas paredzēta pārtikas un dzērienu produktu ražošanai no:

dzīvnieku izcelsmes izejvielām (izņemot pienu)

Augu izcelsmes izejvielām

Ar gala produkcijas ražošanas jaudu - 75 tonnas dienā

Ar gala produkcijas ražošanas jaudu - 300 tonnas dienā (pamatojoties uz ceturksnī saražotās produkcijas vidējo apjomu)

c) Piena apstrāde un pārstrāde

Ar iegūtā piena daudzumu dienā - 200 tonnas (pamatojoties uz vidēji gadā pārstrādāto piena daudzumu)

9.

Citas darbības

a)

Iekārtas materiālu pirmapstrādei (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija) vai šķiedru vai audumu krāsošanai

Ar apstrādes jaudu - 10 tonnas dienā

10 darbinieki

b)

Ādu un kažokādu miecēšanas ražotnes

Ar apstrādes jaudu - 12 tonnas gatavās produkcijas dienā

c)

Iekārtas vielu, priekšmetu vai produktu virsmas apstrādei, lietojot organiskos šķīdinātājus, jo īpaši apretēšanai, iespieddarbiem, apdrukai, pārklāšanai ar aizsargkārtām, attaukošanai, ūdensnecaurlaidībai, krāsošanai, tīrīšanai vai impregnēšanai

Ar patēriņu - 150 kg stundā vai 200 tonnas gadā

d)

Iekārtas ogles (cietās ogles) vai elektrografīta ražošanai ar dedzināšanas un grafitizācijas paņēmienu

*

e)

Iekārtas kuģu būvēšanai un krāsošanai vai krāsas noņemšanai no kuģiem

Ar kravnesību 100 metrus gariem kuģiem

Piezīmes:

Tabulas 1. slejā ietverts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais jaudas slieksnis.

Zvaigznīte (*) norāda, ka nav piemērojams neviens jaudas slieksnis (visi apsaimniekošanas objekti ir pakļauti pārskata sniegšanai).

Tabulas 2. slejā ietverts 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais darbinieku slieksnis.

"10 darbinieki" atbilst 10 darbiniekiem, kas strādā pilnu slodzi.

II PIELIKUMS

PIESĀRŅOJOŠĀS VIELAS

Nr.

CAS numurs

Piesārņojošā viela

Emisiju slieksnis

(1. sleja)

Piesārņojošo vielu pārneses slieksnis

ārpus teritorijas

(2. sleja)

Ražošanas, izstrādes vai lietošanas

slieksnis

(3. sleja)

gaisā

(1a. sleja)

ūdenī

(1b. sleja)

zemē

(1c. sleja)

kg/gadā

kg/gadā

kg/gadā

kg/gadā

kg/gadā

1

74-82-8

Metāns (CH4)

100 000

-

-

-

*

2

630-08-0

Oglekļa monoksīds (CO)

500 000

-

-

-

*

3

124-38-9

Oglekļa dioksīds (CO2)

100 miljoni

-

-

-

*

4

Fluorogļūdeņraži (HFCs)

100

-

-

-

*

5

10024-97-2

Slāpekļa oksīds (N2O)

10 000

-

-

-

*

6

7664-41-7

Amonjaks (NH3)

10 000

-

-

-

10 000

7

Gaistošie organiskie savienojumi, izņemot metānu (NMVOC)

100 000

-

-

-

*

8

Slāpekļa oksīdi (NOx/NO2)

100 000

-

-

-

*

9

Perfluoroglekļi (PFCs)

100

-

-

-

*

10

2551-62-4

Sēra heksafluorīds (SF6)

50

-

-

-

*

11

Sēra oksīdi (SOx/SO2)

150 000

-

-

-

*

12

Kopējais slāpeklis

-

50 000

50 000

10 000

10 000

13

Kopējais fosfors

-

5 000

5 000

10 000

10 000

14

Hidrohlorfluoroglekļi (HCFCs)

1

-

-

100

10 000

15

Hlorfluoroglekļi (CFCs)

1

-

-

100

10 000

16

Halons

1

-

-

100

10 000

17

7440-38-2

Arsēns un savienojumi (kā As)

20

5

5

50

50

18

7440-43-9

Kadmijs un savienojumi (kā Cd)

10

5

5

5

5

19

7440-47-3

Hroms un savienojumi (kā Cr)

100

50

50

200

10 000

20

7440-50-8

Varš un savienojumi (kā Cu)

100

50

50

500

10 000

21

7439-97-6

Dzīvsudrabs un savienojumi (kā Hg)

10

1

1

5

5

22

7440-02-0

Niķelis un savienojumi (kā Ni)

50

20

20

500

10 000

23

7439-92-1

Svins un savienojumi (kā as Pb)

200

20

20

50

50

24

7440-66-6

Cinks un savienojumi (kā as Zn)

200

100

100

1 000

10 000

25

15972-60-8

Alahlors

-

1

1

5

10 000

26

309-00-2

Aldrins

1

1

1

1

1

27

1912-24-9

Atrazīns

-

1

1

5

10 000

28

57-74-9

Hlordāns

1

1

1

1

1

29

143-50-0

Hlordekons

1

1

1

1

1

30

470-90-6

Hlorfenvinfoss

-

1

1

5

10 000

31

85535-84-8

Hloralkāni, C10-C13

-

1

1

10

10 000

32

2921-88-2

Hlorpirifoss

-

1

1

5

10 000

33

50-29-3

DDT

1

1

1

1

1

34

107-06-2

1,2-dihloretāns (EDC)

1 000

10

10

100

10 000

35

75-09-2

Dihlormetāns (DCM)

1 000

10

10

100

10 000

36

60-57-1

Dildrins

1

1

1

1

1

37

330-54-1

Diurons

-

1

1

5

10 000

38

115-29-7

Endosulpfāns

-

1

1

5

10 000

39

72-20-8

Endrīns

1

1

1

1

1

40

Halogēnorganiskie savienojumi (kā AOX)

-

1 000

1 000

1 000

10 000

41

76-44-8

Heptahlors

1

1

1

1

1

42

118-74-1

Heksahlorbenzols (HCB)

10

1

1

1

5

43

87-68-3

Heksahlorbutadiēns (HCBD)

-

1

1

5

10 000

44

608-73-1

1,2,3,4,5,6-heksahlorcikloheksāns (HCH)

10

1

1

1

10

45

58-89-9

Lindāns

1

1

1

1

1

46

2385-85-5

Mirekss

1

1

1

1

1

47

PCDD + PCDF (dioksīni + furāni) (kā Teq)

0,001

0,001

0,001

0,001

0,001

48

608-93-5

Pentahlorbenzols

1

1

1

5

50

49

87-86-5

Pentahlorfenols (PCP)

10

1

1

5

10 000

50

1336-36-3

Polihlorēts bifenils (PCBs)

0,1

0,1

0,1

1

50

51

122-34-9

Simazīns

-

1

1

5

10 000

52

127-18-4

Tetrahloretilēns (PER)

2 000

-

-

1 000

10 000

53

56-23-5

Tetrahlormetāns (TCM)

100

-

-

1 000

10 000

54

12002-48-1

Trihlorbenzols (TCBs)

10

-

-

1 000

10 000

55

71-55-6

1,1,1-trihloretāns

100

-

-

1 000

10 000

56

79-34-5

1,1,2,2-tetrahloretāns

50

-

-

1 000

10 000

57

79-01-6

Trihloretilēns

2 000

-

-

1 000

10 000

58

67-66-3

Trihlormetāns

500

-

-

1 000

10 000

59

8001-35-2

Toksafēns

1

1

1

1

1

60

75-01-4

Vinila hlorīds

1 000

10

10

100

10 000

61

120-12-7

Antracēns

50

1

1

50

50

62

71-43-2

Benzols

1 000

200

(kā BTEX) (a)

200

(kā BTEX) (a)

2 000

(kā BTEX) (a)

10 000

63

Bromētie difinelēteri (PBDE)

-

1

1

5

10 000

64

Nonilfenola etoksilāti (NP/NPEs) un saistītas vielas

-

1

1

5

10 000

65

100-41-4

Etila benzols

-

200

(kā BTEX) (a)

200

(kā BTEX) (a)

2 000

(kā BTEX) (a)

10 000

66

75-21-8

Etilēna oksīds

1 000

10

10

100

10 000

67

34123-59-6

Izoproturons

-

1

1

5

10 000

68

91-20-3

Naftalīns

100

10

10

100

10 000

69

Alvorganiskie savienojumi (kā kopējais Sn)

-

50

50

50

10 000

70

117-81-7

Di(2-etilheksil)ftalāts (DEHP)

10

1

1

100

10 000

71

108-95-2

Fenoli (kā kopējais C)

-

20

20

200

10 000

72

Policikliski aromātiski ogļūdeņraži (PAHs) (b)

50

5

5

50

50

73

108-88-3

Toluols

-

200

(kā BTEX) (a)

200

(kā BTEX) (a)

2 000

(kā BTEX) (a)

10 000

74

Tributilalva (tributyltin) un savienojumi

-

1

1

5

10 000

75

Trifeniltins (THT) (Triphenyltin) un savienojumi

-

1

1

5

10 000

76

Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (kā kopējais C vai COD/3)

-

50 000

-

-

**

77

1582-09-8

Trifluralīns

-

1

1

5

10 000

78

1330-20-7

Ksiloli

-

200

(kā BTEX) (a)

200

(kā BTEX) (a)

2 000

(kā BTEX) (a)

10 000

79

Hlorīdi (kā kopējais Cl)

-

2 miljoni

2 miljoni

2 miljoni

10 000 (c)

80

Hlors un neorganiskie savienojumi (kā HCl)

10 000

-

-

-

10 000

81

1332-21-4

Azbests

1

1

1

10

10 000

82

Cianīdi (kā kopējais CN)

-

50

50

500

10 000

83

Fluorīdi (kā kopējais F)

-

2 000

2 000

10 000

10 000 (c)

84

Fluors un neorganiskie savienojumi (kā HF)

5 000

-

-

-

10 000

85

74-90-8

Ūdeņraža cianīds (HCN)

200

-

-

-

10 000

86

Cietās daļiņas (PM10)

50 000

-

-

-

*

Paskaidrojumi:

Piesārņojošās vielas CAS numurs nozīmē precīzu ķīmijas analītisko apskatu indeksu.

Tabulas 1. slejā ietverts 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā un a) apakšpunkta iv) daļā minētais slieksnis. Ja slejas daļā (gaisā, ūdenī vai zemē) norādītais slieksnis ir pārsniegts, pārskatā par emisijām vai piesārņojošām vielām notekūdeņos, kas paredzēti attīrīšanai, pārneses uz attiecīgajā slejas daļā minēto vides aģentu ir nepieciešamas saistībā ar attiecīgo apsaimniekošanas objektu tām Pusēm, kas izvēlējušas pārskata sniegšanas sistēmu saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Tabulas 2. slejā ietverts 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā minētais slieksnis. Ja attiecīgajai piesārņojošai vielai ir pārsniegts šajā slejā norādītais

slieksnis, par šīs piesārņojošās vielas pārnesi ārpus teritorijas saistībā ar attiecīgo apsaimniekošanas objektu ir jāsniedz pārskats tām Pusēm, kas ir

izvēlējušas pārskata sniegšanas sistēmu saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu.

Tabulas 3. slejā ietverts 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais slieksnis. Ja attiecīgajai piesārņojošai vielai ir pārsniegts šajā slejā norādītais slieksnis, par šīs piesārņojošās vielas emisijām un pārnesi ārpus teritorijas saistībā ar attiecīgo apsaimniekošanas objektu ir jāsniedz pārskats tām Pusēm, kas ir izvēlējušas pārskata sniegšanas sistēmu saskaņā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Defise (-) norāda, ka par apspriežamo parametru un līdzekļiem nav prasība sniegt pārskatu.

Zvaigznīte (*) norāda, ka attiecībā uz šo piesārņojošo vielu drīzāk jāpielieto 1.a slejas emisiju slieksnis, nevis ražošanas, apstrādes vai lietošanas slieksnis.

Dubulta zvaigznīte (**) norāda, ka attiecībā uz šo piesārņojošo vielu drīzāk jāpielieto 1.b slejas emisiju slieksnis, nevis ražošanas, apstrādes vai lietošanas slieksnis.

Piezīmes:

(a) Par vienkāršajām piesārņojošām vielām jāsniedz pārskats, ja ir pārsniegts BTEX slieksnis (benzola, toluola, etilbenzola un ksilola parametru summas).

(b) Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAHs) jāizmēra kā benzo(a)pirēns (50-32-8), benzo(b)fluorantēns (205-99-2), benzo(k)fluorantēns (207-08-9), indeno(1,2,3-cd)pirēns (193-39-5) (iegūti no Protokola par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem Konvencijai par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos).

(c) Kā neorganiskie savienojumi.

III PIELIKUMS

A DAĻA

APGLABĀŠANAS OPERĀCIJA ("D")

- Glabāšana zemē vai uz zemes (piem., izgāztuvē)

- Attīrīšana augsnē (piem., šķidru vai dubļainu izmešu bioloģiskā deģenerācija augsnē)

- Iesūknēšana (piem., sūknējamu izmešu ievadīšana akās, dabīgi radušos krātuvju sāls kupolos)

- Virsmas nožogošana (piem., šķidru vai dubļainu izmešu ievietošana bedrēs, dīķos vai lagūnās)

- Speciāli projektēti poligoni (novietošana līnijā izvietotos atsevišķos sektoros, kas ir apsegti ar vāku un izolēti viens no otra un no vides)

- Emisijas ūdenstilpnē, izņemot jūras/okeānus

- Emisijas jūrās/okeānos, tostarp jūras gultnes iestarpināšana

- Bioloģiskā apstrāde, kura nekur citur šajā pielikumā nav norādīta un kuras rezultātā rodas galīgie savienojumi un maisījumi, kurus izsviež, pielietojot jebkuru no šajā daļā minētajām darbībām

- Fizikāli ķīmiskā apstrāde, kas šajā pielikumā nekur citur nav norādīta un kā rezultātā rodas galīgie savienojumi un maisījumi, kurus izsviež, pielietojot jebkuru no šajā daļā minētajām darbībām (piem., iztvaicēšanu, žāvēšanu, kalcinēšanu, neitralizēšanu, nogulsnēšanos)

- Sadedzināšana uz zemes

- Sadedzināšana jūrā

- Pastāvīga uzglabāšana (piem., konteinera novietne raktuvē)

- Samaisīšana pirms pakļaušanas jebkurai no šajā daļā minētajām darbībām

- Pārsaiņošana pirms pakļaušanas jebkurai no šajā daļā minētajām darbībām

- Uzglabāšana, kam paredzēta jebkura no šajā daļā minētajām darbībām

B DAĻA

REĢENERĀCIJAS DARBĪBAS ("R")

- Kurināmais (izņemot tiešo sadedzināšanu) vai kā citi līdzekļi, lai ražotu enerģiju

- Šķīdinātāju utilizācija/reģenerācija

- Otrreizējā to organisko vielu pārstrāde/utilizācija, kuras neizmanto kā šķīdinātājus

- Metālu un metālu savienojumu otrreizējā pārstrāde/utilizācija

- Neorganisko metālu otrreizējā pārstrāde/utilizācija

- Skābju vai bāzu reģenerācija

- To vielu reģenerācija, ko izmanto piesārņojuma apkarošanai

- Vielu reģenerācija no katalizatoriem

- Lietotas naftas otrreizēja attīrīšana vai citi iepriekš izmantotas naftas otrreizējās izmantošanas veidi

- Zemes apstrāde, kā rezultātā labumu gūst lauksaimniecība vai kā rezultātā notiek ekoloģiski uzlabojumi

- Pārpalikušo materiālu lietošana, kas iegūti no jebkuras no šajā daļā iepriekš minētajām reģenerācijas darbībām

- Atkritumu apmaiņa, lai tos nodotu jebkurai no šajā daļā iepriekšminētajām reģenerācijas darbībām

- To materiālu uzkrāšanas, kas paredzēti jebkurai no šajā daļā minētajām darbībām

IV PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESA

1. Ja saskaņā ar šā protokola 23. panta 2. punktu domstarpību izšķiršanu nodod šķīrējtiesai, puse vai puses par to paziņo citai domstarpību pusei vai pusēm ar diplomātiskām līdzekļiem, kā arī paziņo sekretariātam šķīrējtiesā par izskatāmā jautājuma būtību, un jo īpaši norāda tos šā protokola pantus, kuru interpretācija vai piemērošana ir domstarpību pamatā. Sekretariāts saņemto informāciju pārsūta visām šā protokola Pusēm.

2. Šķīrējtiesas sastāvā ir trīs locekļi. Gan prasītājs vai prasītāji, gan otra domstarpību puse vai puses ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, un abi šādi ieceltie šķīrējtiesneši, savstarpēji vienojoties, ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Pēdējais minētais šķīrējtiesnesis nedrīkst būt tās valsts pilsonis, kura ir domstarpībās iesaistītā puse, un viņa parastā dzīvesvieta nedrīkst būt kādas domstarpībās iesaistītās puses teritorijā, kā arī viņš nedrīkst būt šo pušu valsts dienestā vai kā citādi saistīts ar izskatāmo lietu.

3. Ja divos mēnešos pēc otra šķīrējtiesneša iecelšanas nav iecelts šķīrējtiesas priekšsēdētājs, tad pēc kādas domstarpībās iesaistītās puses lūguma turpmākajos divos mēnešos priekšsēdētāju ieceļ Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs.

4. Ja viena no domstarpībās iesaistītajām pusēm neieceļ šķīrējtiesnesi divos mēnešos pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas, otra puse var par to informēt Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš divos turpmākajos mēnešos ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētāju. Pēc iecelšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs lūdz pusi, kura vēl nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, izdarīt to divu mēnešu laikā. Ja attiecīgā puse to neizdara minētajā termiņā, priekšsēdētājs par to informē Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš turpmākajos divos mēnešos ieceļ šo šķīrējtiesnesi.

5. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un šā protokola noteikumiem.

6. Jebkura šķīrējtiesa, kas izveidota saskaņā ar šajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem, pieņem savu reglamentu.

7. Šķīrējtiesas lēmumus gan procedūras jautājumos, gan arī jautājumos par lietas būtību pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu.

8. Tiesa var veikt visus vajadzīgos pasākumus faktu noskaidrošanai.

9. Domstarpībās iesaistītās puses sekmē šķīrējtiesas darbu, un jo īpaši, izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus:

a) nodod tās rīcībā visus attiecīgos dokumentus, materiālus un informāciju;

b) vajadzības gadījumā nodrošina tai iespējas uzaicināt un uzklausīt lieciniekus vai ekspertus.

10. Puses un šķīrējtiesas locekļi ievēro visas tās informācijas konfidencialitāti, kuru tie ir konfidenciāli ieguvuši laikā, kad notiek lietas izskatīšana šķīrējtiesā.

11. Pēc vienas puses lūguma šķīrējtiesa var ieteikt veikt pagaidu aizsardzības pasākumus.

12. Ja viena no domstarpībās iesaistītajām pusēm neierodas šķīrējtiesā vai neaizstāv savu viedokli, otra puse var lūgt šķīrējtiesu turpināt lietas izskatīšanu un pieņemt galīgo lēmumu. Puses prombūtne vai sevis neaizstāvēšana nav šķērslis lietas izskatīšanai. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas šķīrējtiesai jāpārliecinās, ka prasība ir labi pamatota ar faktiem un tiesību aktiem.

13. Šķīrējtiesa var izskatīt un izlemt pretprasības, kas tieši izriet no domstarpību būtības.

14. Ja vien - ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus - šķīrējtiesa nenolemj citādi, tad tiesāšanās izdevumus, tostarp atlīdzību šķīrējtiesas locekļiem, domstarpībās iesaistītās puses sedz vienādās daļās. Šķīrējtiesa uzskaita visus savus izdevumus un sniedz pusēm galīgo aprēķinu.

15. Jebkura šā protokola Puse, kam saistībā ar domstarpību priekšmetu ir likumīgas intereses, kuras var ietekmēt konkrētajā lietā pieņemtais lēmums, ar šķīrējtiesas piekrišanu var iesaistīties lietas izskatīšanā.

16. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu piecos mēnešos no tās izveidošanas datuma, izņemot gadījumus, kad tā uzskata par vajadzīgu šo termiņu pagarināt par ne vairāk kā pieciem mēnešiem.

17. Šķīrējtiesas lēmumam ir pievieno pamatojums. Lēmums ir galīgs un saistošs visām domstarpībās iesaistītajām pusēm. Šķīrējtiesa paziņo savu lēmumu domstarpībās iesaistītajām pusēm un sekretariātam. Sekretariāts saņemto informāciju nosūta visām šā protokola Pusēm.

18. Visas domstarpības, kas pusēm varētu rasties par lēmuma interpretāciju vai izpildi, jebkura puse var nodot izskatīšanai šķīrējtiesā, kas pieņēmusi attiecīgo lēmumu, vai, ja to nav iespējams sasaukt, citai šķīrējtiesai, ko šim nolūkam izveido tādā pašā kārtībā, kā pirmo šķīrējtiesu.

B PIELIKUMS

Eiropas Kopienas deklarācija saskaņā ar 26. panta 4. punktu ANO/EEK Protokolā par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem

Eiropas Kopiena deklarē, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu, tā ir kompetenta slēgt starptautiskus nolīgumus un izpildīt no tiem izrietošās saistības, kas veicina šādu mērķu sasniegšanu:

- vides saglabāšana, aizsargāšana un kvalitātes uzlabošana,

- cilvēku veselības aizsargāšana,

- saprātīga un racionāla dabas resursu izmantošana,

- pasākumu sekmēšana starptautiskā līmenī, lai risinātu reģionālās un pasaules mēroga vides problēmas.

Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistri ir piemēroti līdzekļi vides uzlabošanas veicināšanai, informācijas par piesārņojošo vielu emisijām pieejamības sabiedrībai nodrošināšanai un izmantošanai kompetentās valsts iestādēs, lai tās noteiktu tendences, uzrādītu piesārņojuma samazināšanas progresu, atbalstītu atbilstības monitoringu un novērtētu progresu nu, tādējādi dodot ieguldījumu iepriekšminēto mērķu sasniegšanā.

Turklāt Eiropas Kopiena deklarē, ka tā jau ir pieņēmusi tiesību aktus, kuri ir saistoši tās dalībvalstīm un ietver jautājumus, ko reglamentē šis protokols, un tā iesniegs un attiecīgā gadījumā atjaunos šo tiesību aktu sarakstu saskaņā ar šā protokola 26. panta 4. punktu.

Eiropas Kopiena ir atbildīga par to saistību izpildi, kuras izriet no šā protokola un uz kurām attiecas spēkā esošie Kopienas tiesību akti. Kopienas kompetences izmantošana, pēc savas būtības, ir pakļauta nepārtrauktai attīstībai.