Vairogs19. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Tekstu autentiskums
Protokola oriģināls, kura angļu, franču un krievu valodā rakstītie teksti ir vienlīdz autentiski, tiek nodots glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.
To apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami tam atbilstoši pilnvaroti, parakstīja šo protokolu.
Parakstīts Orhūsā (Dānijā) tūkstoš deviņi simti deviņdesmit astotā gada divdesmit ceturtajā jūnijā.
1. pielikums
Smagie metāli, kas norādīti 3. panta 1. punktā, un bāzes gads attiecībā uz saistību izpildi
Smagie metāli
Bāzes gads
Kadmijs (Cd)
1990.; vai alternatīvs gads no 1985. līdz 1995., ko precizējusi kāda no Pusēm ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās laikā.
Svins (Pb)
1990.; vai alternatīvs gads no 1985. līdz 1995., ko precizējusi kāda no Pusēm ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās laikā.
Dzīvsudrabs (Hg)
1990.; vai alternatīvs gads no 1985. līdz 1995., ko precizējusi kāda no Pusēm ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās laikā.
2. pielikums
Stacionāro avotu kategorijas
I. Ievads
1. Šajā pielikumā nav iekļautas iekārtas vai iekārtu daļas jaunu ražojumu un procesu izpētei, izstrādei un testēšanai.
2. Zemāk norādītās sliekšņa vērtības parasti attiecas uz ražošanas jaudām vai apjomiem. Ja viens operators realizē vairākas darbības, kas iekļaujas tajā pašā apakšgrupā, tajā pašā iekārtā un tajā pašā teritorijā, šādu darbību jaudas tiek summētas.
II. Kategoriju saraksts
Kategorija
Kategorijas apraksts
1
Sadedzināšanas iekārtas ar kopējo ievadīto termisko jaudu, lielāku par 50 mW.
2
Metāla rūdu (to skaitā sulfīda rūdas) vai koncentrāta apdedzināšanas vai pārkausēšanas iekārtas ar jaudu, kas pārsniedz 150 tonnas kausējuma dienā dzelzs rūdām vai koncentrātam un 30 tonnas kausējuma dienā vara, svina vai cinka, vai jebkuru zelta un dzīvsudraba rūdu apstrādei.
3
Iekārtas neapstrādāta čuguna vai tērauda ieguvei (primārā vai otrreizējā kausēšana, arī elektriskā loka krāsnis), kā arī nepārtrauktai metālliešanai ar jaudu, kas pārsniedz 2,5 tonnas stundā.
4
Melno metālu lietuves ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 20 tonnas dienā.
5
Iekārtas vara, svina un cinka ražošanai no rūdas, koncentrātiem vai otrreizējām izejvielām, izmantojot metalurģiskus procesus ar jaudu, kas pārsniedz 30 tonnas metāla dienā primārām iekārtām un 15 tonnas metāla dienā otrreizējām iekārtām, vai jebkurai dzīvsudraba primārai ražošanai.
6
Iekārtas vara, svina un cinka, kā arī otrreizējo ražojumu kausēšanai (bagātināšana, metālliešana utt.), ieskaitot sakausēšanu, ar kausēšanas jaudu, kas pārsniedz 4 tonnas dienā svinam vai 20 tonnas dienā varam un cinkam.
7
Iekārtas cementa klinkera ražošanai rotējošajās krāsnīs ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 500 tonnas dienā vai citās krāsnīs ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 50 tonnas dienā.
8
Iekārtas stikla ražošanai, kurās ražošanas procesā izmanto svinu, ar kausēšanas jaudu, kas pārsniedz 20 tonnas dienā.
9
Iekārtas sārmu metālu - hlora ražošanai ar elektrolīzi, izmantojot dzīvsudraba elementu procesu.
10
Iekārtas bīstamo vai medicīnisko atkritumu sadedzināšanai ar jaudu, kas pārsniedz 1 tonnu stundā, vai iekārtas ar valsts likumu noteikto bīstamo un medicīnisko atkritumu kombinētai sadedzināšanai.
11
Iekārtas sadzīves atkritumu sadedzināšanai ar jaudu, kas pārsniedz 3 tonnas stundā, vai iekārtas ar valsts likumu noteikto sadzīves atkritumu kombinētai sadedzināšanai.
3. pielikums
Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni smago metālu un to savienojumu emisijas ierobežošanai no avotu kategorijām, kas minētas 2. pielikumā
I. Ievads
1. Šā pielikuma mērķis ir nodrošināt Puses ar ieteikumiem par labākajām stacionārajiem avotiem pieejamajām tehnoloģijām, lai Puses varētu izpildīt protokola prasības.
2. "Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni" (LPTP) nozīmē efektīvāko un progresīvāko pakāpi darbību un to izmantošanas veidu attīstībā, kura norāda atsevišķo metožu praktisko piemērotību, nosakot emisijas robežvērtības, kas izstrādātas, lai novērstu un, ja tas nav praktiski iespējams, samazinātu emisiju un tās ietekmi uz vidi kopumā:
— "tehniskie paņēmieni" ir izmantotā tehnoloģija un arī veids, kā iekārta plānota, uzbūvēta, uzturēta, darbināta un slēgta;
— "pieejamie tehniskie paņēmieni" nozīmē tādus tehniskos paņēmienus, kas attīstītas tādā mērā, ka iespējama to ieviešana nozīmīgā rūpniecības nozarē ar ekonomiski un tehniski saprātīgiem nosacījumiem, ņemot vērā attiecīgās izmaksas un priekšrocības, neatkarīgi no tā, vai šīs metodes tiek pielietotas vai radītas noteiktas Puses teritorijā, ja vien tās ir pietiekami pieejamas operatoram;
— "labākie" nozīmē visefektīvākās augsta vispārīgā vides aizsardzības līmeņa sasniegšanai.
Nosakot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, īpaši jāņem vērā (kopumā vai konkrētos gadījumos) turpmākajā tekstā minētie faktori, paturot prātā iespējamās izmaksas un ieguvumus, kā arī piesardzības un preventīvos principus:
— mazatlikumu tehnoloģiju izmantošana;
— mazāk bīstamu vielu izmantošana;
— procesā radīto un izmantoto vielu un atkritumu otrreizējās pārstrādes veicināšana;
— salīdzināmie procesi, iekārtas un darbības metodes, kas ir veiksmīgi izmēģinātas rūpnieciskā mērogā;
— tehnoloģiskais progress un pārmaiņas zinātniskā līmenī un izpratnē;
— attiecīgās emisijas pamatīpašības, ietekme un apjoms;
— darbības uzsākšanas datumi jaunām vai esošām iekārtām;
— labāko pieejamo metožu ieviešanai nepieciešamais laiks;
— procesā izmantoto izejvielu (ieskaitot ūdeni) patēriņš un pamatīpašības, procesa energoefektivitāte;
— nepieciešamība novērst vai līdz minimumam samazināt emisijas ietekmi uz vidi un ar minēto ietekmi saistīto risku;
— nepieciešamība novērst nelaimes gadījumus un samazināt to ietekmi uz vidi.
Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu jēdziens neraksturo kādu noteiktu metodi vai tehnoloģiju, bet ietver sevī attiecīgās iekārtas tehnisko raksturojumu, tās ģeogrāfisko atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus.
3. Informācija par emisijas ierobežošanas īstenošanu un izmaksām pamatojas uz Izpildinstitūcijas un palīginstitūciju oficiālo dokumentāciju, it īpaši uz dokumentiem, ko saņēmusi un izskatījusi Speciālā komisija par smago metālu emisiju un Smago metālu ad hoc sagatavošanas darba grupa. Turklāt tiek ņemta vērā cita starptautiska informācija par labākajiem pieejamajiem emisijas ierobežošanas tehniskajiem paņēmieniem (piem., Eiropas Savienības tehniskie apraksti par LPTP, PARCOM rekomendācijas par LPTP un ekspertu sniegtā informācija).
4. Pieredze, kas saistīta ar jaunajiem ražojumiem un iekārtām, kurās izmantotas metodes, kas nodrošina zemu emisijas līmeni, kā arī ar esošo iekārtu modernizāciju, pakāpeniski uzkrājas; šim pielikumam tādējādi var būt nepieciešami labojumi un papildinājumi.
5. Pielikumā minēti pasākumi, to dažādās izmaksas un efektivitāte. Pasākumu izvēle katram atsevišķam gadījumam būs atkarīga no virknes faktoru, kas var arī ierobežot pasākumu izvēli, kā, piemēram, ekonomiskie apstākļi, tehnoloģiskā infrastruktūra, jebkuras esošās emisijas ierobežošanas ierīces, drošība, enerģijas patēriņš, kā arī vai tas ir jauns vai jau esošs avots.
6. Šajā pielikumā tiek ņemta vērā kadmija, svina, dzīvsudraba un to savienojumu emisija gan cietā (ar daļiņām saistītā), gan gāzes veidā. Konkrēti savienojumu veidi šajā dokumentā parasti netiek aplūkoti. Emisijas samazināšanas ierīču efektivitāte, kas saistīta ar smago metālu fizikālajām īpašībām (īpaši dzīvsudraba gadījumā), tomēr tiek ņemta vērā.
7. Emisijas līmeņi, kas izteikti mg/m3, atbilst standarta nosacījumiem (tilpums pie 273,15 K, 101,3 kPa, sausa gāze) nekoriģējot uz skābekļa saturu, ja vien nav noteikts citādi. Tie ir aprēķināti saskaņā ar CEN (Comité européen de normalisation) projektu un, atsevišķos gadījumos, saskaņā ar pašu valsts modelēšanas un monitoringa metodēm.
II. Vispārīgie smago metālu un to savienojumu emisijas samazināšanas paņēmieni
8. Ir dažādas iespējas ierobežot un novērst smago metālu emisiju. Emisijas samazināšanas pasākumi pamatojas uz papildu tehnoloģijām un procesu modifikācijām (to skaitā ekspluatāciju un ekspluatācijas kontroli). Ir pieejami šādi pasākumi, kas var tikt ieviesti, atkarībā no tehniskajiem un/vai ekonomiskajiem nosacījumiem:
(a) tehnoloģisko procesu izmantošana, kas nodrošina zemu emisijas līmeni, it īpaši jaunajās iekārtās;
(b) atgāzu attīrīšana (sekundārie emisijas samazināšanas pasākumi) ar filtriem, skruberiem, absorbētājiem utt.;
(c) izejvielu, kurināmā un/vai citu jēlmateriālu (piemēram, izejvielu ar zemu smago metālu saturu) nomaiņa vai sagatavošana;
(d) labākās pārvaldības formas, kā, piemēram, prasmīga saimniekošana, preventīvu ekspluatācijas programmu realizācija vai tādu pamatpasākumu kā putekļu radošu agregātu izolācijas īstenošana;
(e) piemērotas vides pārvaldības metodes Cd, Pb un/vai Hg saturošu ražojumu izmantošanai un galējai apstrādei.
9. Lai nodrošinātu atbilstošu ierobežošanas pasākumu un praktisku darbību pareizu ieviešanu un sasniegtu efektīvu emisijas samazināšanos, nepieciešams kontrolēt piesārņojuma samazināšanas procedūras. Piesārņojuma samazināšanas kontrole ietver:
(a) to iepriekšminēto emisijas samazināšanas pasākumu inventarizāciju, kuri jau tiek īstenoti;
(b) faktisko Cd, Pb un Hg emisijas samazināšanas līmeņu salīdzināšanu ar protokola mērķiem;
(c) no būtiskākajiem avotiem nākušas Cd, Pb un Hg emisijas kvantitatīvu novērtēšanu ar atbilstošām metodēm;
(d) emisijas samazināšanas pasākumu periodiskas pārbaudes, ko veic kontroles institūcijas, lai nodrošinātu nepārtrauktu šo pasākumu darbības efektivitāti.
10. Emisijas samazināšanas pasākumiem jābūt rentabliem. Rentabilitātes stratēģijas pamatkritērijs ir kopējās gada izmaksas uz vienu emisijas samazināšanas vienību (ieskaitot kapitālās un ekspluatācijas izmaksas). Emisijas samazināšanas izmaksas jāizvērtē arī, ņemot vērā visu kopējo procesu.
III. Emisijas ierobežošanas metodes
11. Pieejamo ierobežošanas metožu galvenās kategorijas Cd, Pb un Hg emisijas samazināšanai ir primārie pasākumi, piemēram, izejvielu un/vai kurināmā nomaiņa un zema emisijas līmeņa tehnoloģisko procesu izmantošana, un sekundārie pasākumi, piemēram, difūzās (zūdošās) emisijas ierobežošana un atgāzu attīrīšana. 4. nodaļā norādītas konkrētas sektorālās metodes.
12. Informācija par efektivitāti ir iegūta no pieredzes ekspluatācijas procesā un tiek izvērtēta, lai atspoguļotu esošo iekārtu iespējas. Difūzās emisijas un izplūdes gāzu emisijas samazināšanas metožu kopējā efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no gāzu un putekļu savācēju (piemēram, velkmes nojumju) jaudas. Ir pierādīts, ka uztveršanas/savākšanas efektivitāte var pārsniegt 99%. Atsevišķos gadījumos, kā rāda pieredze, ierobežošanas pasākumi ļauj samazināt kopējo emisiju par 90% vai vairāk.
13. Gadījumos, kad Cd, Pb un Hg emisija ir ar daļiņām saistītā veidā, metālus var uztvert ar putekļu savākšanas ierīcēm. 1. tabulā attēlotas tipiskas putekļu koncentrācijas pēc gāzu attīrīšanas ar konkrētām metodēm. Lielākā daļa šo metožu parasti tiek izmantotas dažādos sektoros. Atsevišķu gāzveidīgā dzīvsudraba uztveršanas metožu minimālā paredzamā efektivitāte parādīta 2. tabulā. Šo pasākumu izmantošana ir atkarīga no konkrētiem procesiem un ir ļoti nozīmīga, ja izplūdes gāzēs ir augsta dzīvsudraba koncentrācija.
1. tabula
Putekļu savākšanas ierīču efektivitāte, kas izteikta kā vidējā putekļu koncentrācija stundā
Putekļu
koncentrācija pēc attīrīšanas (mg/m3)
Auduma filtri
Membrānveida auduma filtri
Sausie elektrostatiskie uztvērēji
Mitrie elektrostatiskie uztvērēji
Augstas efektivitātes skruberi
< 10
< 1
< 50
< 50
< 50
Piezīme. Vidēja un zema spiediena skruberi un cikloni parasti uzrāda mazāku putekļu aizvākšanas efektivitāti.
2. tabula
Minimālā sagaidāmā dzīvsudraba separatoru efektivitāte, kas izteikta kā vidējā dzīvsudraba koncentrācija stundā
Dzīvsudraba saturs pēc attīrīšanas (mg/m3)
Selēna filtrs
Selēna skrubers
Oglekļa filtrs
Oglekļa iesmidzināšana + putekļu separators
Hlorīdu process Odda Norzink
Svina sulfīdu process
Bolkem (tiosulfāta) process
< 0,01
< 0,2
< 0,01
< 0,05
< 0,1
< 0,05
< 0,1
14. Jārūpējas par to, lai emisijas samazināšanas metodes neradītu citas vides problēmas. Jāizvairās izvēlēties specifisku procesu, kas nodrošina zemu emisijas līmeni atmosfērā, ja šā procesa rezultātā pastiprinās smago metālu emisijas kopējā ietekme uz vidi, ja, piemēram, pastiprinās ūdens piesārņošana ar notekūdeņiem. Jāņem vērā arī pilnveidoto izplūdes gāzu attīrīšanas metožu izmantošanas rezultātā savākto putekļu tālākais liktenis. Negatīvā ietekme uz vidi, rodoties šādiem atkritumiem, samazinās ieguvumu, kas panākts putekļu un dūmu emisijas samazināšanas procesā.
15. Emisijas samazināšanas pasākumiem jābūt virzītiem gan uz procesa tehnoloģiju, gan uz izplūdes gāzu attīrīšanu. Abas šīs pieejas ir cieši saistītas; konkrēta procesa izvēle var izslēgt atsevišķu izplūdes gāzu attīrīšanas metožu izmantošanu.
16. Emisijas samazināšanas metožu izvēle ir atkarīga no tādiem rādītājiem kā piesārņotāju koncentrācija un/vai to sastāvs neapstrādātā gāzē, gāzes siltumietilpība, gāzes temperatūra un citi. Tādējādi metožu izmantošanas iespējas var daļēji sakrist. Šādā gadījumā jāizvēlas konkrētajiem apstākļiem piemērotākās metodes.
17. Turpmāk aprakstīti izplūdes gāzu samazināšanas pasākumi dažādos sektoros. Jāņem vērā difūzā emisija. Vietējā līmenī svarīgs ekoloģisks faktors var būt putekļu emisijas ierobežošana, kas saistīta ar izejvielu vai blakusproduktu aizvākšanu, pārvietošanu un uzglabāšanu, kaut arī nenotiek to pārnese lielos attālumos. Emisiju var samazināt, pārvietojot šādas darbības pilnīgi noslēgtās ēkās, kuras var tikt aprīkotas ar ventilācijas, putekļu uztveršanas un samitrināšanas sistēmām un citām piemērotām emisijas ierobežošanas iekārtām. Ja materiāls tiek uzglabāts atklātās vietās, tad tā virsmai jābūt aizsargātai tā, lai nenotiktu materiāla izplatīšanās ar vēja palīdzību. Uzglabāšanas laukumi un ceļi ir regulāri jātīra.
18. Dati par investīcijām/izmaksām, kas iekļauti tabulās, ir apkopoti, izmantojot dažādus avotus, un ir ļoti specifiski katrā konkrētā gadījumā. Tie ir izteikti ASV dolāros atbilstoši 1990. gada ASV dolāra kursam (1 USD (1990) = 0.8 ECU (1990)). Tie ir atkarīgi no tādiem faktoriem kā iekārtas jauda, aizvākšanas efektivitāte, piesārņotāja koncentrācija neapstrādātā gāzē, tehnoloģijas veids, kā arī no jaunu iekārtu izvēles kā alternatīvas rekonstrukcijai.
IV. Sektori
19. Šajā nodaļā sniegtas tabulas ar galvenajiem emisijas avotiem, emisijas samazināšanas pasākumiem, kas balstās uz labākajām pieejamajām metodēm, to efektivitāti emisijas samazināšanas jomā un, kur iespējams, atbilstošajām izmaksām katram no svarīgākajiem sektoriem. Ja vien nav noteikts citādi, tabulās norādītā samazināšanas efektivitāte attiecas uz tiešo dūmeņu gāzu emisiju.
Fosilā kurināmā sadedzināšana komunālo un rūpniecisko uzņēmumu katlumājās (2. pielikums, 1. kategorija)
20. Ogļu dedzināšana pašvaldību un rūpnieciskajās sadedzināšanas iekārtās ir galvenais dzīvsudraba emisijas antropogēnais avots. Smago metālu saturs oglēs parasti ir daudzreiz augstāks nekā naftā vai dabasgāzē.
21. Enerģijas pārveidošanas procesu efektivitātes paaugstināšanas un energotaupības pasākumu realizēšana nodrošinās smago metālu emisijas samazināšanos, jo samazināsies kurināmā patēriņš. Dabasgāzes vai alternatīvu kurināmā veidu ar zemu smago metālu saturu sadedzināšana, tādējādi aizstājot ogļu izmantošanu, arī nodrošinās smago metālu, piemēram, dzīvsudraba, emisijas ievērojamu samazināšanos. Kompleksa kombinēta cikla gazifikācijas (KKCG) tehnoloģija ir jauna ražošanas tehnoloģija ar potenciāli zemu emisijas līmeni.
22. Smagie metāli, izņemot dzīvsudrabu, tiek emitēti cietā veidā un kopā ar pelnu daļiņām. Izmantojot dažādas ogļu sadedzināšanas tehnoloģijas, lidojošo pelnu veidošanās apjoms ir atšķirīgs: restveida sadedzināšanas iekārtās 20-40%, sadedzinot verdošā slāņa krāsnī 15%, sausajās sadedzināšanas iekārtās (pulverizēto ogļu sadedzināšana) 70-100%. Atrasts, ka lidojošo pelnu mazāko daļiņu frakcijā smago metālu saturs ir augstāks.
23. Ogļu bagātināšana, piemēram, "mazgāšana" vai "bioloģiskā apstrāde", samazina ar neorganiskām vielām saistīto smago metālu daudzumu. Tomēr šiem procesiem ir ļoti dažāda smago metālu atdalīšanas pakāpe.
24. Izmantojot elektrostatiskos uztvērējus (ESU) vai auduma filtrus (AF), kopējais putekļu aizvākšanas rādītājs var pārsniegt 99,5%, vairumā gadījumu sasniedzot putekļu koncentrāciju apmēram 20 mg/m3. Smago metālu, izņemot dzīvsudraba, emisiju var samazināt vismaz par 90-99%, zemākais rādītājs ir elementiem ar lielāku iztvaikošanas spēju. Zema filtra temperatūra veicina gāzveidīgā dzīvsudraba satura samazināšanos izplūdes gāzēs.
25. Slāpekļa oksīdu, sēra dioksīda un cieto daļiņu emisijas samazināšanas metožu izmantošana izplūdes gāzēs rada iespēju samazināt arī smago metālu emisiju. Nepieciešams izvairīties no iespējamās pretējās ietekmes uz vidi, veicot atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu.
26. Izmantojot iepriekšminētās metodes, dzīvsudraba atdalīšanas efektivitāte variē plašās robežās, kā tas parādīts 3. tabulā. Tiek veikti pētījumi, lai izstrādātu dzīvsudraba atdalīšanas metodes, bet, kamēr šādas metodes nav pieejamas ražošanā, dzīvsudraba atdalīšanā nav iespējams noteikt labāko pieejamo metodi.
3. tabula
Emisijas ierobežošanas pasākumi, samazināšanas efektivitāte un izmaksas, sadedzinot fosilo kurināmo
Emisijas avots
Ierobežošanas pasākumi
Samazināšanas efektivitāte (%)
Samazināšanas
izmaksas (kopīgās izmaksas USD)
Mazuta
sadedzināšana
Pāreja no mazuta izmantošanas uz gāzi
Cd, Pb: 100;
Hg: 70-80
Ļoti atšķirīgas katrā konkrētā gadījumā
Ogļu sadedzināšana
Pāreja no ogļu izmantošanas uz kurināmo ar mazāku smago metālu saturu
Putekļi: 70-100
Ļoti atšķirīgas katrā konkrētā gadījumā
ESU (ar aukstajām sienām)
Cd, Pb: > 90
Hg: 10-40
Noteiktas investīcijas
5 - 10 USD/m3 atgāzu stundā (> 200000 m3/stundā)
Mitrā izplūdes gāzu desulferizācija
(DGD) a/
Cd, Pb: >90;
Hg: 10-90 b/
...
Auduma filtri (AF)
Cd: >95;
Pb: >99;
Hg: 10-60
Noteiktas investīcijas
8 - 15 USD/m3 atgāzu stundā (> 200000 m3/stundā)
a/ Hg atdalīšanas efektivitāte pieaug proporcionāli jonizētā dzīvsudraba saturam. Izvēlētā katalītiskās reducēšanas (IKA) iekārta ar augstu selektivitātes līmeni veicina Hg (II) veidošanos.
b/ Galvenokārt SO2 emisijas samazināšanai. Smago metālu emisijas samazināšana ir blakusieguvums (noteiktas investīcijas USD 60-250/kWel).
Primārā dzelzs un tērauda ražošana (2. pielikums, 2. kategorija)
27. Šajā nodaļā aplūkotas apdedzināšanas iekārtas, velmējumu ražošanas iekārtas, domnu krāsnis un metalurģiskie uzņēmumi, kuros izmanto skābekļa konvertprocesa tehnoloģiju (SKT). Cd, Pb un Hg emisija apkārtējā vidē nonāk kopā ar cietajām daļiņām. Smago metālu saturs putekļos ir atkarīgs no izejvielu sastāva un leģētiem metāliem, kas pievienoti pārkausēšanas laikā. Vispiemērotākie emisijas samazināšanas pasākumi īsumā ir aprakstīti 4. tabulā. Kad vien iespējams, jāizmanto auduma filtri, bet, ja ir ierobežojoši apstākļi, var izmantot elektrostatiskos uztvērējus un/vai augsti efektīvus skruberus.
28. Pateicoties LPTP izmantošanai primārā dzelzs un tērauda ražošanā, kopējās konkrētās putekļu emisijas koncentrācijas, kas tieši saistītas ar tehnoloģisko procesu, var tikt samazinātas līdz šādam līmenim:
Apdedzināšanas iekārtas
40-120 g/Mg;
velmējumu iekārtas
40 g/Mg;
domnu krāsnis
35-50 g/Mg;
SKT
35-70 g/Mg.
29. Izplūdes gāzu attīrīšanai izmantojot auduma filtrus, putekļu saturs samazinās līdz 20 mg/m3, turpretim elektrostatiskie uztvērēji un skruberi samazina putekļu saturu līdz 50 mg/m3 (vidējais rādītājs stundā). Tomēr auduma filtru izmantošana primārā dzelzs un tērauda ražošanā ļauj sasniegt daudz zemākus līmeņus.
4. tabula
Emisijas avoti, ierobežošanas pasākumi, efektivitāte un izmaksas putekļu emisijas samazināšanai primārā dzelzs un tērauda ražošanā
Emisijas avots
Ierobežošanas pasākumi
Putekļu
samazināšanas efektivitāte (%)
Samazināšanas
izmaksas
(kopējās izmaksas
USD)
Apdedzināšanas iekārtas
Emisiju optimizējoša apdedzināšana
≈50
...
Skruberi un ESU
>90
...
Auduma filtri
>99
...
Velmējumu ražošanas iekārtas
ESU + kaļķu reaktori +auduma filtri
>99
...
Skruberi
>95
...
Domnu krāsnis
Domnas krāsns gāzu attīrīšana
AF/ ESU
>99
ESU:
0.24-1/Mg čuguna
Mitrie skruberi
>99
...
Mitrie ESU
>99
...
Skābekļa konverteri
Primārā putekļu atdalīšana: mitrais putekļu atdalītājs (separators) ESU/AF
>99
Sausais ESP:
2.25/Mg tērauda
Otrreizējā putekļu atdalīšana: mitrie ESU/AF
>97
AF: 0.26/Mg tērauda
Difūzā emisija
Slēgtie lentes konveijeri, izolēšana, uzglabāto izejvielu samitrināšana, konveijera tīrīšana
80-99
...
30. Tiek pilnveidotas tiešās reducēšanas un tiešās kausēšanas metodes, kas nākotnē varētu samazināt vajadzību pēc apdedzināšanas iekārtām un domnu krāsnīm. Šo tehnoloģiju izmantošana ir atkarīga no rūdu īpašībām, un tai nepieciešama gatavās produkcijas pārstrāde elektriskā loka krāsnīs, kam jābūt aprīkotām ar atbilstošām attīrīšanas iekārtām.
Otrreizējā dzelzs un tērauda ražošana (2. pielikums, 3. kategorija)
31. Ir ļoti svarīgi nodrošināt efektīvu visa veida emisijas uztveršanu. To var panākt, uzstādot putekļu uztvērējas kameras vai pārvietojamas velkmes nojumes vai aprīkojot visu ēku ar attīrīšanas sistēmu. Uztverto emisiju nepieciešams attīrīt. Visiem otrreizējiem dzelzs un tērauda ražošanas procesiem, kas saistīti ar putekļu izdalīšanos, par LPTP tiek uzskatīta putekļu atdalīšana ar auduma filtriem, kurus izmantojot, putekļu saturs samazinās līdz 20 mg/m3. Pielietojot LPTP arī difūzās emisijas samazināšanai, konkrētā putekļu emisija nepārsniegs 0,1-0,35 kg/Mg tērauda. Ir zināmi daudzi piemēri, kad, izmantojot auduma filtrus, putekļu koncentrācija attīrītā gāzē ir mazāka par 10 mg/m3. Konkrētā putekļu emisija šādos gadījumos parasti nepārsniedz 0,1 kg/Mg.
32. Metāllūžņu pārkausēšanai tiek izmantotas divu veidu krāsnis: martenkrāsnis un elektriskā loka krāsnis (ELK), turklāt martenkrāšņu skaits pakāpeniski samazinās.
33. Atbilstošo smago metālu saturs emitētajos putekļos ir atkarīgs no dzelzs un tērauda metāllūžņu sastāva un tērauda ražošanas laikā pievienotajiem leģētajiem metāliem. Mērījumi elektriskā loka krāsnīs parādījuši, ka 95% dzīvsudraba emisijas un 25% kadmija emisijas izdalās tvaika veidā. 5. tabulā parādītas svarīgākās putekļu emisijas samazināšanas metodes.
5. tabula
Emisijas avoti, ierobežošanas pasākumi, putekļu emisijas samazināšanas efektivitāte un izmaksas otrreizējā dzelzs un tērauda ražošanā
Emisijas avots
Ierobežošanas
pasākumi
Putekļu
samazināšanas efektivitāte (%)
Samazināšanas
izmaksas
(kopējās izmaksas USD)
ELK
ESU
AF
>99
>99,5
...
AF: 24/Mg tērauda
Čuguna ražošana (2. pielikums, 4. kategorija)
34. Ir ļoti svarīgi nodrošināt efektīvu visa veida emisijas uztveršanu. To var panākt, uzstādot putekļu uztvērējas kameras vai pārvietojamas velkmes nojumes vai aprīkojot visu ēku ar attīrīšanas sistēmu. Uztverto emisiju nepieciešams attīrīt. Čuguna lietuvēs izmanto stāvcepļus, elektriskā loka krāsnis un indukcijas krāsnis. Tiešā smago metālu emisija daļiņu un gāzes veidā galvenokārt izdalās kausēšanas un, dažkārt mazā mērā, liešanas laikā. Difūzā emisija rodas izejvielu pārvietošanas operāciju, kausēšanas, liešanas un iepildīšanas laikā. 6. tabulā norādīti svarīgākie emisijas samazināšanas pasākumi, samazināšanas efektivitāte un izmaksas. Šie pasākumi var samazināt putekļu koncentrāciju līdz 20 mg/m3 vai vēl zemākam līmenim.
35. Čuguna liešanas rūpniecībai raksturīga ļoti liela tehnoloģisko procesu dažādība. Esošajām mazākajām iekārtām minētie pasākumi var nebūt LPTP, ja tie nav ekonomiski dzīvotspējīgi.
6. tabula
Emisijas avoti, ierobežošanas līdzekļi, putekļu emisijas samazināšanas efektivitāte un izmaksas čuguna lietuvēs
Emisijas avots
Ierobežošanas
pasākumi
Putekļu
samazināšanas efektivitāte (%)
Samazināšanas
izmaksas
(kopējās izmaksas USD)
ELK
ESU
AF
>99
>99,5
...
AF: 24/Mg čuguna
Indukcijas krāsns
AF/ sausā absorbcija + AF
>99
...
Aukstās velkmes stāvceplis
Novadīšana zem izejas: AF
>98
...
Novadīšana virs izejas:
AF + pirmsatputekļošana
AF + hemosorbcija
>97
>99
8-12/Mg čuguna
45/Mg čuguna
Karstās velkmes stāvceplis
AF + pirmsatputekļošana
Dezintegrators/Venturi skrubers
>99
>97
23/Mg čuguna
...
Primārā un otrreizējā krāsaino metālu ražošana (2. pielikums, 5. un 6. kategorija)
36. Šajā nodaļā aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar Cd, Pb un Hg emisiju un emisijas ierobežošanu tādu krāsaino metālu kā svins, varš, cinks, alva un niķelis primārā un otrreizējā ražošanā. Sakarā ar liela daudzuma izejmateriālu izmantošanu un attiecīgo procesu daudzveidību šajā sektorā var veidoties visa veida smago metālu un to savienojumu emisija. Šajā pielikumā minēto smago metālu sakarā īpaši nozīmīga ir vara, svina un cinka ražošana.
37. Dzīvsudraba rūdas un koncentrāti sākotnēji ir apstrādāti sasmalcināšanas un dažkārt atsijāšanas iekārtās. Rūdu bagātināšanas metodes netiek plaši izmantotas, kaut gan dažās iekārtās, apstrādājot zemas kvalitātes rūdu, tiek izmantots flotācijas process. Sasmalcinātā rūda pēc tam tiek sakarsēta retortēs (nelielos uzņēmumos) vai krāsnīs (lielos uzņēmumos) līdz temperatūrai, kurā notiek dzīvsudraba sulfīda sublimācija. Šā procesa rezultātā radušies dzīvsudraba tvaiki kondensējas dzesēšanas sistēmā un tiek savākti metāla rūdas veidā. Sodrēji no kondensatoriem un nosēdināšanas rezervuāriem jāaizvāc, jāapstrādā ar kaļķi un atkārtoti jāievieto retortē vai krāsnī.
38. Efektīvai dzīvsudraba uztveršanai var tikt izmantotas šādas metodes:
— pasākumi, lai samazinātu putekļu veidošanos izejvielu ieguves un uzkrāšanas laikā, ieskaitot izejvielu uzkrājuma samazināšanu;
— netieša krāsns karsēšana;
— minimāla mitruma līmeņa uzturēšana rūdai;
— tādu apstākļu nodrošināšana, kuros temperatūra gāzei, kas nokļūst kondensatorā, tikai par 10-20°C pārsniedz rasas punktu;
— iespējami zemākas izejas temperatūras uzturēšana;
— reakcijas gāzu padeve caur pēckondensācijas skruberu un/vai selēna filtru.
Putekļu veidošanos var samazināt, izmantojot netiešo karsēšanu, smalkgraudaino rūdu atsevišķu apstrādi un rūdas mitruma kontroli. Ar cikloniem vai elektrostatiskajiem uztvērējiem jānodrošina putekļu atdalīšana no karstajām reakcijas gāzēm, pirms tās nonāk dzīvsudraba kondensēšanas iekārtās.
39. Zelta ražošanā izmantojot amalgamēšanu, iespējams lietot tādus pašus paņēmienus kā dzīvsudraba ražošanā. Līdztekus amalgamācijai zeltu ražo arī, izmantojot citas metodes, un tām jādod priekšroka jaunās ražotnēs.
40. Krāsainie metāli galvenokārt tiek ražoti no sulfītu rūdām. Ievērojot tehniskos apsvērumus un kvalitātes prasības metālam, izplūdes gāzes pirms padeves uz SO3 kontaktiekārtu rūpīgi jāattīra no putekļiem (<3 mg/m3) un no tām papildus jāatdala dzīvsudrabs, tādējādi samazinot arī smago metālu emisiju.
41. Piemērotos apstākļos izmantojami auduma filtri. Tādējādi iespējams samazināt putekļu saturu zem 10 mg/m3. Putekļi, kas veidojas visās pirometalurģiskās ražošanas stadijās, ir jāreciklē uzņēmumos vai ārpus tiem, kā to nosaka darba drošības noteikumi.
42. Primārā svina ražošanā, kā rāda pieredze, ir jaunas tiešās kausēšanas samazināšanas tehnoloģijas bez apdedzināšanas iekārtas. Šie procesi ir jaunās paaudzes tiešās autogēnās svina kausēšanas tehnoloģiju piemēri, kuras rada mazāku piesārņojumu un patērē mazāk enerģijas.
43. Otrreizējo svinu iegūst galvenokārt no izlietotajām vieglo un smago automašīnu akumulatoru baterijām, kuras tiek izjauktas pirms ievietošanas kausēšanas krāsnī. Šiem LPTP jāietver viena kausēšanas operācija paātrināti rotējošajā vai šahtveida krāsnī. Degšanas iekārtu ar skābekļa padevi izmantošana ļauj samazināt atgāzu un dūmvada putekļu daudzumu var samazināt par 60%. Attīrot izplūdes gāzes ar auduma filtriem, putekļu saturu var samazināt līdz 5mg/m3.
44. Primārā cinka ražošanā tiek izmantota metode ar iepriekšēju apdedzināšanu un ekstrakciju. Kā alternatīvu apdedzināšanai var izmantot ekstrakciju ar spiedienu. To var uzskatīt par LPTP jaunajām ražotnēm, ja to pieļauj koncentrāta īpašības. Emisiju, kas rodas pirometalurģiskās cinka ražošanas rezultātā Imperial Smelting (IS) krāsnīs, var samazināt, izmantojot krāsnis ar dubultpiltuves veida ievadīšanas ierīci, attīrīšanu ar augstefektīviem skruberiem, efektīvu izdedžu un svina lējumu gāzu aizvākšanu un attīrīšanu, kā arī attīrot (<10 mg/m3) krāsns izplūdes gāzes ar augstu CO saturu.
45. Oksidētos atlikumus, lai no tiem rekuperētu cinku, pārstrādā IS krāsnīs. Atlikumi ar ļoti zemu cinka saturu un dūmeņu putekļi (piemēram, no tērauda ražošanas) sākotnēji tiek apstrādāti rotējošajās krāsnīs (Valca krāsnīs), kurās ražo augstas koncentrācijas cinka oksīdu. Metāliskos materiālus reciklē, kausējot indukcijas krāsnīs vai krāsnīs, kuras tieši vai netieši sakarsē ar dabasgāzi vai šķidro kurināmo, vai arī vertikālajās New Jersey retortēs, kurās var reciklēt ļoti dažādus oksidētos vai metāliskos otrreizējos materiālus. Cinku var arī rekuperēt no svina krāšņu izdedžiem, pielietojot sublimācijas procesu.
7(a). tabula
Emisijas avoti, ierobežošanas pasākumi, putekļu emisijas samazināšanas efektivitāte un izmaksas primārā krāsaino metālu ražošanā
Emisijas avots
Ierobežošanas pasākumi
Putekļu
samazināšanas efektivitāte (%)
Samazināšanas
izmaksas
(kopējās izmaksas USD)
Difūzā emisija
Velkmes nojumes, izolācija, izplūdes gāzu attīrīšana ar AF
>99
...
Apdedzināšana/
aglomerāta
ražošana
Apdedzināšana: ESU + skruberi (pirms divkontaktu sērskābes iekārtas) + AF atlikušajām gāzēm
...
7-10/Mg H2SO4
Parastā kausēšana (apstrāde domnu krāsnī)
Šahtveida krāsns: slēgtā ievadīšanas ierīce/efektīva izsūknēšana pie izvadīšanas lūkām + AF, slēgtās dubultpiltuves veida ievadīšanas ierīces
...
...
"Imperial
smelting"
krāsnis
Augstefektīvi skruberi
>95
...
Venturi skruberi
...
...
Dubultpiltuves veida ievadīšanas ierīces
...
4/Mg saražotā metāla
Ekstrakcija ar
spiedienu
Izmantošana atkarīga no koncentrāta īpašībām
>99
Specifiskas konkrētai vietai
Tiešās apstrādes procesi kausēšanas laikā
Atklātā kausēšana, piemēram, Kivcet, Outokumpu un Mitsubishi procesi
...
...
Kausēšana vannās, piemēram, rotējošais konverters ar augšējo velkmi, Ausmelt, Isasmelt, QSL un Noranda procesi
Ausmelt:
Pb 77, Cd 97;
QSL:
Pb 92, Cd 93
QSL: ekspluatācijas izmaksas 60/Mg Pb
7(b). tabula
Emisijas avoti, ierobežošanas pasākumi, putekļu emisijas samazināšanas efektivitāte un izmaksas otrreizējā krāsaino metālu ražošanā
Emisijas avots
Ierobežošanas
pasākumi
Putekļu
samazināšanas efektivitāte (%)
Samazināšanas
izmaksas
(kopējās izmaksas USD)
Svina ražošana
Īsās rotējošās krāsnis: velkmes nojumes pie lūkām + AF; cauruļveida kondensators, skābekļa kurināmā deglis
99,9
45/Mg Pb
Cinka ražošana
Imperial Smelting
>95
14/Mg Zn
46. Parasti tehnoloģiskie procesi jāapvieno ar efektīvu putekļu savākšanas iekārtu, kas paredzēta gan primārajām gāzēm, gan difūzajai emisijai. Svarīgākie emisijas samazināšanas pasākumi aprakstīti 7.(a) un (b) tabulā. Izmantojot auduma filtrus, dažos gadījumos tiek nodrošināta putekļu koncentrācija, kas zemāka par 5 mg/m3.
Cementa rūpniecība (2. pielikums, 7. kategorija)
47. Cementa krāsnīs kā otrreizējo kurināmo var izmantot naftas produktu atkritumus vai vecas automašīnu riepas. Izmantojot atkritumus, to emisijai var tikt piemērotas tās pašas prasības, kādas ir noteiktas atkritumu sadedzināšanas procesiem, un bīstamo atkritumu sadedzināšanā atkarībā no to daudzuma, emisijai var tikt piemērotas prasības, kādas noteiktas bīstamo atkritumu sadedzināšanas procesiem. Tomēr šī nodaļa attiecas uz krāsnīm, kurās sadedzina fosilo kurināmo.
48. Cietās daļiņas emisijas veidā nonāk apkārtējā vidē visos cementa ražošanas procesa posmos: materiālu pārvietošanas, izejvielu sagatavošanas (drupinātāji, žāvēšanas kameras), klinkera ražošanas un cementa sagatavošanas procesos. Smagie metāli nonāk cementa krāsnīs kopā ar izejvielām, fosilo kurināmo un atkritumiem, ko izmanto kā kurināmo.
49. Klinkera ražošanai izmanto šādas krāsnis: garās mitrās rotējošās krāsnis, garās sausās rotējošās krāsnis, rotējošās krāsnis ar ciklona uzsildītājiem, rotējošās krāsnis ar restveidīgiem uzsildītājiem, šahtveida krāsnis. Ņemot vērā enerģijas patēriņu un emisijas ierobežošanas iespējas, par labākām atzīstamas rotējošās krāsnis ar ciklona uzsildītājiem.
50. Lai reģenerētu siltumu, rotējošo krāšņu atgāzes pirms putekļu atdalīšanas tiek izlaistas caur uzsildīšanas sistēmu un žāvēšanas kamerām (kur tādas ir ierīkotas). Savāktos putekļus pievieno padeves materiālam.
51. Ar izplūdes gāzēm atmosfērā izplūst mazāk nekā 0,5% no krāsnī ievadītā svina un kadmija. Augsts sārmu saturs un berze krāsnīs veicina šo metālu aizturi klinkerā vai krāsns putekļos.
52. Smago metālu emisiju atmosfērā var samazināt, piemēram, novadot prom izlaisto plūsmu un uzkrājot savāktos putekļus, bet nevis tos pievienojot padeves izejmateriālam. Tomēr šādi apsvērumi jāizvērtē katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā sekas, ko var radīt smago metālu nokļūšana atkritumos. Cita iespēja ir karstās izejvielas masas novadīšana, kad kalcinētā karstā masa tiek daļēji izkrauta krāsns durvju priekšā un padota cementa sagatavošanas iekārtā. Alternatīvs variants ir putekļu pievienošana klinkerā. Vēl viens nozīmīgs pasākums ir krāsns stabilas funkcionēšanas stingra kontrole, lai izvairītos no neparedzētas elektrostatisko uztvērēju atslēgšanās, ko var izraisīt pārmērīga CO koncentrācija. Svarīgi izvairīties no smago metālu emisijas strauja pieauguma šādas neparedzētas atslēgšanās gadījumā.
53. 8. tabulā parādīti nozīmīgākie emisijas samazināšanas pasākumi. Tiešās putekļu emisijas samazināšanai no drupinātājiem un žāvēšanas kamerām galvenokārt tiek izmantoti auduma filtri, bet krāšņu un klinkera dzesinātāju atgāzes tiek attīrītas ar elektrostatiskajiem uztvērējiem. Izmantojot ESU, putekļu saturu var samazināt zem 50 mg/m3. Izmantojot AF, putekļu koncentrāciju attīrītās izplūdes gāzēs var samazināt līdz 10 mg/m3.
8. tabula
Emisijas avoti, ierobežošanas pasākumi, samazināšanas efektivitāte un izmaksas cementa rūpniecībā
Emisijas avots
Ierobežošanas
pasākumi
Samazināšanas efektivitāte (%)
Samazināšanas izmaksas (kopējās izmaksas USD)
Tiešā emisija no
drupinātājiem,
žāvēšanas kamerām
AF
Cd, Pb: > 95
...
Tiešā emisija no
rotējošajām krāsnīm, klinkera dzesinātājiem
ESU
Cd, Pb: > 95
...
Tiešā emisija no
rotējošajām krāsnīm
Oglekļa adsorbcija
Hg: > 95
...
Stikla ražošana (2. pielikums, 8. kategorija)
54. Stikla ražošanā īpaši nozīmīga ir svina emisija, jo dažāda veida stiklam svins tiek pievienots kā izejviela (piemēram, kristālstiklam, katodstaru lampām). Nātrija un kalcija silikātu taras stikla izgatavošanā svina emisija ir atkarīgi no tehnoloģiskajā procesā izmantotā reciklētā stikla kvalitātes. Svina saturs putekļos, kas veidojas, kausējot kristālstiklu, parasti ir aptuveni 20-60%.
55. Putekļu emisijas avoti lielākoties ir šihtas sagatavošanas process, krāsnis, difūzā noplūde no krāsns atverēm, stikla izstrādājumu apstrāde un pūšana. Emisija lielā mērā ir atkarīga no izmantotā kurināmā, krāsns veida un no tā, kāda veida stikls tiek ražots. Izmantojot degšanas iekārtas ar skābekļa padevi, atgāzu un putekļu apjomu var samazināt par 60%. Ja uzkarsēšana notiek ar elektrību, putekļu emisija ir ievērojami zemāka nekā tad, ja par kurināmo tiek izmantoti naftas produkti un gāze.
56. Šihtu izkausē nepārtrauktas vai periodiskas darbības stikla kausēšanas krāsnīs. Kausējot stiklu periodiskas darbības krāsnīs, putekļu emisijas daudzums ir ļoti dažāds. Putekļu emisija no kristālstikla kausēšanas krāsnīm (<5 kg/Mg izkausētas stikla masas) ir lielāka nekā tad, ja tiek izmantotas cita veida krāsnis (<1 kg/Mg izkausēta nātrija un kālija stikla).
57. Daži pasākumi metālus saturošas putekļu emisijas samazināšanai ir: stikla šihtas granulēšana; tādas uzkarsēšanas sistēmas, kurā par kurināmo izmanto naftas produktus un gāzi, nomaiņa pret elektriskās uzkarsēšanas sistēmu; labākas atlases ieviešana izejmateriālam (pēc lieluma) un reciklētajam stiklam (izvairoties no svinu saturoša stikla izmantošanas). Atgāzes var attīrīt, izmantojot auduma filtrus, tādējādi samazinot emisiju zem 10 mg/m3. Izmantojot elektrostatiskos uztvērējus, var sasniegt 30 mg/m3. Atbilstošā emisijas samazināšanas efektivitāte norādīta 9. tabulā.
58. Kristālstikla izgatavošanai tiek izstrādātas metodes, kurās nav paredzēta svina savienojumu izmantošana.
9. tabula
Emisijas avoti, ierobežošanas pasākumi, putekļu emisijas samazināšanas efektivitāte un izmaksas stikla ražošanā
Emisijas avots
Ierobežošanas pasākumi
Putekļu
samazināšanas efektivitāte (%)
Samazināšanas
izmaksas
(kopējās izmaksas USD)
Tiešā emisija
AF
>98
...
ESU
>90
...
Sārmu metālu - hlora rūpniecība (2. pielikums, 9. kategorija)
59. Sārmu metālu - hlora rūpniecībā ražo Cl2, sārmu metālu hidroksīdus un ūdeņradi, izmantojot sāls šķīdumu elektrolīzi. Esošajās ražotnēs parasti izmanto dzīvsudraba un diafragmas procesus. Izmantojot šos procesus, nepieciešams veikt pasākumus ekoloģisku problēmu novēršanai. Membrānu procesā tiešā dzīvsudraba emisija nerodas. Turklāt šis process saistīts ar mazāku enerģijas patēriņu un lielāku siltuma patēriņu, nodrošinot sārmu metālu hidroksīdu koncentrāciju (kopējā enerģijas bilance rāda nelielu membrānu elementu tehnoloģijas priekšrocību 10-15 % robežās), un procesam nepieciešama neliela platība. Tādēļ to var uzskatīt par labāku jaunajām ražotnēm. Komisija jūras vides aizsardzībai no sauszemes avotu radītā piesārņojuma (PARCOM) savā 1990. gada 14. jūnija lēmumā 90/3 iesaka iespējami īsākā laikā nodrošināt tādu iekārtu izmantošanas pakāpenisku pārtraukšanu sārmu metālu - hlora rūpniecībā, kurās izmanto dzīvsudraba elementus, lai pilnībā no šādām iekārtām atteiktos līdz 2010. gadam.
60. Konkrētie kapitālieguldījumi, kas paredzēti dzīvsudraba elementu aizstāšanai ar diafragmas procesu, ir aptuveni 700-1000 USD/Mg saražotā Cl2. Kaut arī minētā aizstāšana var radīt papildizdevumus, kas saistīti cita starpā ar augstāku maksu par komunālajiem pakalpojumiem un izdevumiem par sāls šķīduma attīrīšanu, ekspluatācijas izmaksas vairumā gadījumu samazināsies. Tas saistīts ar ietaupījumiem, kas veidojas, samazinoties energopatēriņam un notekūdeņu attīrīšanas un atkritumu galējās apstrādes izmaksām.
61. Dzīvsudraba emisijas avoti vidē, realizējot dzīvsudraba procesu, ir: darba telpu ventilācija, procesa radītās izplūdes, ražojumi, īpaši ūdeņradis, un notekūdeņi. Nozīmīgākā emisija atmosfērā veidojas, dzīvsudrabam difūzās emisijas ceļā nokļūstot no elementiem darba telpās. Liela nozīme ir kontrolei un profilaktiskiem pasākumiem, kuru prioritāte ir atkarīga no katra avota relatīvā nozīmīguma konkrētā iekārtā. Jebkurā gadījumā nepieciešams veikt atbilstošus ierobežošanas pasākumus, kad dzīvsudrabs tiek rekuperēts no nogulsnēm, kas veidojas procesa laikā.
62. Esošajās iekārtās, kurās izmantoto dzīvsudraba elementus, emisijas samazināšanai var veikt šādus pasākumus:
— procesa kontrole un tehniskie pasākumi dzīvsudraba elementu ekspluatācijas un tehniskās apkopes optimizācijai, un efektīvāku darba metožu ieviešana;
— izolācija, hermetizācija un regulējama gāzu izvadīšana, izmantojot atsūknēšanu;
— uzkopšana un tīrības uzturēšana telpās, kurās atrodas dzīvsudraba elementi;
— ierobežoto gāzu plūsmu attīrīšana (noteiktas piesārņotas gaisa plūsmas un ūdeņradis).
63. Minētie pasākumi var samazināt dzīvsudraba emisiju līdz gada vidējam līmenim, kas ir ievērojami zemāks par 2,0g/Mg saražotā Cl2. Ir iekārtas, kurām dzīvsudraba emisijas līmenis ir ievērojami zemāks par 1,0 g/Mg saražotā Cl2. Atbilstoši PARCOM lēmumam 90/3, sārmu metālu — hlora ražotnēs, kuras izmanto dzīvsudrabu, jānodrošina dzīvsudraba elementus saturošu iekārtu atbilstība prasībām par dzīvsudraba saturu 2 g/Mg Cl2 emisijā, uz kuru attiecas Konvencija par jūras vides aizsardzību pret sauszemes avotu radīto piesārņojumu, kura pieņemta 1996. gada 31. decembrī. Tā kā emisija lielā mērā ir atkarīga no iekārtas pareizas ekspluatācijas, tad emisijas vidējais apjoms ietvers ekspluatācijas periodu viena gada vai īsāka laika posma garumā un būs atkarīgs no tā.
Sadzīves, medicīnas un bīstamo atkritumu sadedzināšana (2. pielikums, 10. un 11. kategorija)
64. Sadedzinot sadzīves, medicīnas un bīstamos atkritumus, veidojas kadmija, svina un dzīvsudraba emisija. Šo atkritumu sadedzināšanas procesā notiek dzīvsudraba, ievērojamas daļas kadmija un nelielas daļas svina iztvaikošana. Lai samazinātu šādu emisiju, pirms un pēc sadedzināšanas nepieciešams īstenot īpašus pasākumus.
65. Par labāko pieejamo tehnoloģiju putekļu uztveršanai tiek uzskatīta audumu filtru izmantošana kopā ar sausajiem un mitrajiem gaistošo savienojumu emisijas samazināšanas līdzekļiem. Var tikt izmantoti arī elektrostatiskie uztvērēji kopā ar mitrajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu zemu putekļu emisijas līmeni, tomēr to efektivitāte nav tik liela kā audumu filtriem, īpaši ar filtrējošo slāni gaistošo piesārņotāju adsorbcijai.
66. Izplūdes gāzu attīrīšanai izmantojot LPTP, putekļu koncentrācija samazinās no 10 līdz 20 mg/m3. Praksē tiek sasniegtas arī zemākas koncentrācijas, un atsevišķos gadījumos tiek ziņots par koncentrācijām, kas ir zemākas par 1 mg/m3. Dzīvsudraba koncentrācija var tikt samazināta robežās no 0,05 līdz 0,10 mg/m3 (ar normalizāciju 11% O2).
67. Nozīmīgākie sekundārās emisijas samazināšanas pasākumi parādīti 10. tabulā. Ir grūti nodrošināt viscaur pareizus datus, jo attiecīgās izmaksas USD par tonnu ir atkarīgas no īpaši plašas lokālo atšķirību rindas, piemēram, atkritumu sastāva.
68. Smagie metāli ir atrodami visās sadzīves atkritumu plūsmas frakcijās (piemēram, ražojumos, papīrā, organiskajos materiālos). Tādējādi, samazinot sadedzināto sadzīves atkritumu daudzumu, var tikt samazināta smago metālu emisija. Tas īstenojams, realizējot dažādas atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas, ieskaitot reciklizācijas programmas un organisko materiālu kompostēšanu. Dažās ANO/EEK valstīs papildus ir atļauta sadzīves atkritumu apglabāšana. Pareizi veicot sadzīves atkritumu apglabāšanu, kadmija un svina emisija tiek novērsta un dzīvsudraba emisija var būt zemāka nekā sadedzināšanas procesā. Vairākās ANO/EEK valstīs tiek veikti pētījumi par dzīvsudraba emisiju tā apglabāšanas vietās.
10. tabula
Emisijas avoti, ierobežošanas pasākumi, putekļu emisijas samazināšanas efektivitāte un izmaksas, sadedzinot sadzīves, medicīnas un bīstamos atkritumus
Emisijas avots
Ierobežošanas pasākumi
Putekļu
samazināšanas efektivitāte (%)
Samazināšanas
izmaksas
(kopējās izmaksas USD)
Izplūdes gāzes
Augstefektīvi skruberi
Pb, Cd: >98;
Hg: ≈ 50
...
ESU (3 lauku)
Pb, Cd: 80-90
10-20/Mg atkritumu
Mitrie ESU (1 lauka)
Pb, Cd: 95-99
...
Auduma filtri
Pb, Cd: 95-99
15-30 /Mg atkritumu
Oglekļa injicēšana + AF
Hg: >85
Ekspluatācijas izmaksas:
≈2-3/Mg atkritumu
Filtrējošais oglekļa slānis
Hg: >99
Ekspluatācijas izmaksas:
≈ 50/Mg atkritumu
4. pielikums
Robežvērtību un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu pielietošanas termiņi jauniem un esošiem stacionāriem avotiem
Robežvērtību un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanas termiņi ir:
(a) jauniem stacionāriem avotiem — divi gadi pēc šā Protokola spēkā stāšanās datuma;
(b) esošiem stacionāriem avotiem — astoņi gadi pēc šā Protokola spēkā stāšanās datuma. Ja nepieciešams, noteiktiem esošajiem stacionārajiem avotiem saskaņā ar valsts normatīvajos aktos noteikto amortizācijas periodu šis termiņš var tikt pagarināts.
5. pielikums
Robežvērtības emisijas ierobežošanai no galvenajiem stacionārajiem avotiem
I. Ievads
1. Smago metālu emisijas ierobežošanai ir nozīmīgas divu veidu robežvērtības:
— robežvērtības noteiktu smago metālu vai smago metālu grupu emisijai;
— robežvērtības cieto daļiņu emisijai kopumā.
2. Principā robežvērtības cietajām daļiņām nevar aizstāt konkrētas robežvērtības kadmijam, svinam un dzīvsudrabam, tāpēc ka metālu daudzums, kas saistīts ar cieto daļiņu emisiju, ir atšķirīgs katrā konkrētā procesā. Tomēr šo robežvērtību ievērošana ievērojami veicina smago metālu emisijas samazināšanos kopumā. Turklāt cieto daļiņu emisijas monitorings parasti ir saistīts ar mazākām izmaksām nekā atsevišķu metālu emisijas monitorings, un nepārtraukts konkrētu smago metālu monitorings parasti vispār nav iespējams. Tādēļ cieto daļiņu robežvērtībām ir liela praktiska nozīme un tās tiek noteiktas šajā pielikumā galvenokārt, lai papildinātu vai nomainītu noteiktas kadmija, svina un dzīvsudraba robežvērtības.
3. Robežvērtības, kas izteiktas mg/m3, attiecas uz standartnosacījumiem (tilpums pie 273,15 K, 101,3 kPa, sausa gāze) un tiek aprēķinātas kā vidējā stundas mērījumu vērtība, kas aptver vairākas darbības stundas (parasti 24 stundas). Jāatrēķina iedarbināšanas un apstādināšanas periodi. Kad tas nepieciešams, vidējo laiku var pagarināt, lai sasniegtu pietiekami precīzus monitoringa rezultātus. Ņemot vērā skābekļa saturu atgāzēs, piemērojamas vērtības, kas noteiktas atsevišķiem galvenajiem stacionārajiem avotiem. Jebkura atšķaidīšana nolūkā samazināt piesārņotāju koncentrāciju atgāzēs ir aizliegta. Smagajiem metāliem noteiktajās robežvērtībās ietvertas metālu un to savienojumu cietās, gāzveida un tvaikveida formas, kas kvalificētas kā metāls. Kad vien tiek norādītas robežvērtības attiecībā uz kopējo emisijas daudzumu, kuras izteiktas gramos uz ražošanas vai jaudas vienību, tās attiecas uz to kopējo emisiju, kas nāk no skursteņiem un difūzo emisiju un kas aprēķināta kā gada vērtība.
4. Gadījumos, kad robežvērtības pārsniegšanu nevar izslēgt, ir jāmonitorē vai nu emisija, vai darba parametrs, kas norāda, vai kontroles mērījumu iekārta tiek atbilstoši darbināta un ekspluatēta. Emisijas vai darba parametru monitorings jāveic nepārtraukti, ja daļiņu emisija pārsniedz 10 kg/stundā. Ja tiek veikta emisijas kontrole, gaisa piesārņotāju koncentrācijas mērījumi gāzu kanālos jāveic reprezentatīvā veidā. Ja cieto daļiņu kontrole tiek īstenota ar pārtraukumiem,
koncentrāciju mērījumi jāveic regulāros intervālos, katras pārbaudes laikā iegūstot vismaz trīs neatkarīgus rādītājus. Visu piesārņotāju paraugu noņemšana un analizēšana, kā arī kontroles mērījumu metodes automatizēto mērījumu sistēmu kalibrēšanai jāveic atbilstoši Eiropas standartizācijas komitejas (CEN) vai Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) noteiktajiem standartiem. Ja nav izstrādāti atbilstoši CEN vai ISO standarti, tiek izmantoti pašu valsts standarti. Valsts standarti var tikt izmantoti arī gadījumos, kad tie nodrošina CEN un ISO standartiem ekvivalentus rezultātus.
5. Nepārtraukta monitoringa gadījumā robežvērtības atzīstamas par ievērotām, ja neviena no aprēķinātajām 24 stundu vidējām emisijas koncentrācijām nepārsniedz robežvērtību vai ja kontrolējamā parametra 24 stundu vidējā vērtība nepārsniedz korelācijas vērtību parametram, kas uzstādīts, pārbaudes laikā kontroles ierīci darbinot normālos ekspluatācijas un tehniskās apkopes apstākļos. Ja emisijas monitorings tiek veikts ar pārtraukumiem, robežvērtības atzīstamas par ievērotām, ja pārbaudes rezultātā iegūtais vidējais rādītājs nepārsniedz robežvērtību. Katra robežvērtība, kas izteikta kā kopējā emisija uz produkcijas vienību vai kopējā ikgadējā emisija, atzīstama par ievērotu, ja kontroles vērtība netiek pārsniegta, kā tas aprakstīts iepriekš.
II. Galveno stacionāro avotu specifiskās robežvērtības
Fosilo kurināmo sadedzināšana (2. pielikums, 1. kategorija)
6. Robežvērtības paredz 6% O2 izplūdes gāzēs cietajiem kurināmajiem un 3% O2 — šķidrajiem kurināmajiem.
7. Cieto daļiņu emisijas robežvērtība cietajos un šķidrajos kurināmajos: 50 mg/m3.
Apdedzināšanas iekārtas (2. pielikums, 2. kategorija)
8. Cieto daļiņu emisijas robežvērtība: 50 mg/m3.
Velmējumu krāsnis (2. pielikums, 2. kategorija )
9. Cieto daļiņu emisijas robežvērtība:
(a) malšana, žāvēšana: 25 mg/m3;
(b) granulēšana: 25 mg/m3.
10. Cieto daļiņu kopējās emisijas robežvērtība: 40 g/Mg saražotā velmējuma.
Domnu krāsnis ( 2. pielikums, 3. kategorija)
11. Cieto daļiņu emisijas robežvērtība: 50 mg/m3.
Elektriskā loka krāsnis (2. pielikums, 3. kategorija)
12. Cieto daļiņu emisijas robežvērtība: 20 mg/m3.
Vara un cinka ražošana, ieskaitot Imperial Smelting kausēšanas krāsnis (2. pielikums, 5. un 6. kategorija)
13. Cieto daļiņu emisijas robežvērtība: 20 mg/m3.
Svina ražošana (2. pielikums, 5. un 6. kategorija)
14. Cieto daļiņu emisijas robežvērtība: 10 mg/m3.
Cementa ražošana (2. pielikums, 7. kategorija)
15. Cieto daļiņu emisijas robežvērtība: 50 mg/m3.
Stikla ražošana (2. pielikums, 8. kategorija)
16. Robežvērtības attiecas uz dažādām O2 koncentrācijām izplūdes gāzēs atkarībā no krāsns veida: vannas tipa krāsnis — 8%, kausveida krāsnis un periodiskas darbības vannas krāsnis — 13 %.
17. Svina emisijas robežvērtība: 5 mg/m3.
Sārmu metālu - hlora ražošana (2. pielikums, 9. kategorija)
18. Robežvērtības attiecas uz kopējo dzīvsudraba apjomu, ko atmosfērā izvadījusi iekārta, neatkarīgi no emisijas avota, un ir izteikta kā gada vidējā vērtība.
19. Robežvērtības esošajām sārmu metālu - hlora iekārtām novērtē Puses, tiekoties Izpildinstitūcijas ietvaros ne vēlāk kā divus gadus pēc šā protokola spēkā stāšanās datuma.
20. Robežvērtības jaunajām sārmu metālu - hlora iekārtām: 0,01 Hg/Mg saražotā Cl2.
Sadzīves, medicīnas un bīstamo atkritumu sadedzināšana (2. pielikums, 10. un 11. kategorija)
21. Robežvērtības attiecas uz 11% O2 koncentrāciju izplūdes gāzēs.
22. Cieto daļiņu emisijas robežvērtības :
(a) 10 mg/m3 bīstamo un medicīnas atkritumu sadedzināšanai;
(b) 25 mg/m3 sadzīves atkritumu sadedzināšanai.
23. Dzīvsudraba emisijas robežvērtības:
(a) 0,05 mg/m3 bīstamo atkritumu sadedzināšanai;
(b) 0,08 mg/m3 sadzīves atkritumu sadedzināšanai;
(c) robežvērtības dzīvsudrabu saturošai emisijai, kas veidojas, sadedzinot medicīnas atkritumus, novērtē Puses, tiekoties Izpildinstitūcijas ietvaros ne vēlāk kā divus gadus pēc šā protokola spēkā stāšanās datuma.
6. pielikums
Ražošanas ierobežošanas pasākumi
1. Ja šajā pielikumā nav noteikts citādi, tad ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā Protokola spēkā stāšanās datuma svina saturs tirgum paredzētajā degvielā ceļu transporta līdzekļiem nedrīkst pārsniegt 0,013 g/l. Pusēm, kuras tirgojas ar neetilētu degvielu ar svina saturu zem 0,013 g/l, jācenšas saglabāt vai samazināt šo līmeni.
2. Katrai no Pusēm jācenšas, lai pāreja uz degvielu ar svina saturu, kāds norādīts 1. punktā, nodrošinātu uz cilvēka veselību un vidi iedarbojošos negatīvo ietekmju visaptverošu samazināšanos.
3. Gadījumos, kad valsts nosaka, ka svina satura ierobežošana tirdzniecībai paredzētajā degvielā saskaņā ar 1. punktu izraisīs smagas sociālekonomiskas vai tehniskas problēmas, nenodrošinās visaptverošu cilvēku veselības vai vides stāvokļa uzlabošanos, cita starpā tās klimatisko apstākļu dēļ, tā var minētajā punktā norādīto laika periodu pagarināt līdz desmit gadiem, kura laikā valsts var realizēt tirdzniecību ar etilētu degvielu, kurā svina saturs nepārsniedz 0,5 g/l. Šajā gadījumā valsts prasībā, kas līdz ar tās aktu par ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos iesniedzama glabāšanai depozitārijam, norāda, ka tā gatavojas šādam laika perioda pagarinājumam, un rakstveidā iesniedz informāciju par pagarināšanas iemesliem.
4. Pusei ir atļauts nelielos apjomos (līdz 0,5 procentiem no kopējā degvielas tirdzniecības apjoma attiecīgajā valstī) realizēt tirdzniecību ar etilētu degvielu, kurā svina saturs nepārsniedz 0,15 g/l, izmantošanai vecos transportlīdzekļos.
5. Katrai no Pusēm ne vēlāk kā piecus gadus, bet valstīm ar pārejas perioda ekonomiku ne vēlāk kā desmit gadus pēc šā Protokola spēkā stāšanās datuma, ja tās vēlas izmantot desmit gadu periodu, šis nodoms deklarējams dokumentā, kas iesniedzams glabāšanai depozitārijam kopā ar aktu par ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos, lai nodrošinātu koncentrāciju līmeņu sasniegšanu, kas nepārsniedz:
(a) 0,05% dzīvsudraba no svara sārmu mangāna akumulatoru baterijās, kas paredzētas ilgstošai izmantošanai ekstremālos apstākļos (piemēram, temperatūrā zem 0ºC vai virs 50ºC, arī triecieniem pakļautās);
(b) 0,025% dzīvsudraba no svara visās citās sārmu mangāna akumulatoru baterijās.
Iepriekš norādītās robežvērtības var tikt pārsniegtas jaunu bateriju tehnoloģiju izmantošanas gadījumā vai izmantojot baterijas jaunā produkcijas veidā, ja tiek īstenoti pamatoti piesardzības pasākumi, lai videi draudzīgā veidā atbrīvotos gan no baterijām, gan no ražojumiem, no kuriem baterijas nav viegli atdalāmas. Šīs saistības neattiecas arī uz sārmu mangāna elementu akumulatoriem un baterijām, kas sastāv no elementu akumulatoriem.
7. pielikums
Ražojumu pārvaldības pasākumi
1. Šī pielikuma mērķis ir sniegt Pusēm informāciju par ražojumu pārvaldības pasākumiem.
2. Puses var izskatīt turpmāk uzskaitītos piemērotos ražojumu pārvaldības pasākumus tad, kad tos attaisno potenciālas negatīvās ietekmes uz cilvēka veselību vai vidi viena vai vairāku 1. pielikumā minēto smago metālu emisijas rezultātā, ņemot vērā visus ar šiem pasākumiem saistītos riskus un šādu pasākumu efektivitāti, lai nodrošinātu, ka jebkādas ražojumu izmaiņas veicina cilvēka veselību un vidi kaitīgi ietekmējošo faktoru visaptverošu samazināšanos:
(a) vienu vai vairākus apzināti pievienotus 1. pielikumā uzskaitītos smagos metālus saturošu ražojumu aizstāšana, ja pastāv pieņemams alternatīvs risinājums;
(b) ražojumiem apzināti pievienoto viena vai vairāku 1. pielikumā uzskaitīto smago metālu apjoma minimizācija vai nomaiņa;
(c) informācijas nodrošināšana par ražojumu, ieskaitot marķēšanu, par viena vai vairāku apzināti pievienotu 1. pielikumā uzskaitīto smago metālu saturu, un par nepieciešamību ievērot drošību ražojumu lietošanā un darbībās ar atkritumiem;
(d) ekonomisko stimulu vai brīvprātīgo līgumu izmantošana, lai samazinātu 1. pielikumā uzskaitīto smago metālu saturu ražojumos vai tos pilnībā likvidētu;
(e) ražojumu, kas satur vienu no 1. pielikumā minētajiem smagajiem metāliem, videi draudzīgas savākšanas, utiliziācijas un galējās apstrādes programmu izstrāde un īstenošana.
3. Katrs ražojums vai ražojumu grupa, kas minēta turpmāk, satur vienu vai vairākus 1. pielikumā uzskaitītos smagos metālus. Šis ražojums vai ražojumu grupa ir pakļauta likumā noteiktām un brīvprātīgām darbībām, kuras īsteno vismaz viena no Konvencijas Pusēm, zināmā pakāpē balstoties uz ieguldījumu, ko dod šis ražojums viena vai vairāku 1. pielikumā minēto smago metālu emisijas veidošanās procesā. Tomēr šobrīd vēl nav pieejama pietiekama informācija, kas apstiprinātu to, ka šādi ražojumi ir nozīmīgi emisijas avoti visām Pusēm, un kas tādējādi attaisnotu nepieciešamību tos iekļaut 6.pielikumā. Katrai no Pusēm ir ieteikts izskatīt pieejamo informāciju un, kad tā pārliecinās par nepieciešamību īstenot piesardzības pasākumus, izmantot ražojumu pārvaldības pasākumus, kā, piemēram, tos, kas minēti 2. punktā un attiecas uz vienu vai vairākiem zemāk minētajiem ražojumiem:
(a) dzīvsudrabu saturoši elektriskie komponenti, t.i., ierīces, kas satur vienu vai vairākus kontaktus/sensorus elektriskās strāvas vadīšanai, kā, piemēram, releji, termostati, līmeņu slēdži, spiediena slēdži un citi slēdži (paredzētās darbības ietver aizliegumu izmantot lielāko daļu elektrisko komponentu, kas satur dzīvsudrabu; brīvprātīgas programmas, lai nomainītu atsevišķus dzīvsudraba slēdžus ar elektroniskiem vai speciāliem slēdžiem; brīvprātīgas slēdžu utilizācijas programmas un brīvprātīgas termostatu utilizācijas programmas);
(b) dzīvsudrabu saturošas mērierīces, kā, piemēram, termometri, manometri, barometri, spiediena mērītāji, sprieguma slēdži un sprieguma raidītāji (paredzētās darbības ietver dzīvsudrabu saturošu termometru un mērinstrumentu izmantošanas aizliegumu);
(c) dzīvsudrabu saturošas dienasgaismas lampas (paredzētās darbības ietver dzīvsudraba satura samazināšanu katrā lampā, piemērojot brīvprātīgās un regulējošās programmas un brīvprātīgās reciklizācijas programmas);
(d) dzīvsudrabu saturošas zobu amalgamas (paredzētās darbības ietver brīvprātīgos pasākumus un aizliegumu, ar dažiem izņēmumiem, izmantot zobu amalgamas, kā arī brīvprātīgas programmas, lai veicinātu zobu amalgamas savākšanu pirms tās nokļūšanas no zobārstniecības kabinetiem notekūdeņu attīrīšanas iekārtās);
(e) dzīvsudrabu saturoši pesticīdi, ieskaitot pesticīdus sēklu apstrādei (paredzamās darbības ietver visu dzīvsudraba pesticīdu, ieskaitot sēklu apstrādes pesticīdus, izmantošanas aizliegumu un aizliegumu izmantot dzīvsudrabu kā dezinfekcijas līdzekli);
(f) dzīvsudrabu saturošas krāsas (paredzamās darbības ietver visu šādu krāsu izmantošanas aizliegumu, aizliegumu izmantot šādas krāsas iekštelpās un bērnu rotaļlietās un aizliegumu dzīvsudrabu izmantot pretapauguma krāsās);
(g) dzīvsudrabu saturošas baterijas, kas nav minētas 6. pielikumā (paredzamās darbības ietver dzīvsudraba satura samazināšanu, īstenojot gan brīvprātīgas, gan regulējošas programmas un vides nodokļus un brīvprātīgas reciklizācijas programmas).