8. pants

NODAĻA. Aviācijas nelaimes

gadījumu novēršanas pasākumi

Incidentu ziņošanas sistēmas

Datubāzu sistēmas

Datu analīze - Profilaktiski

pasākumi

Drošības informācijas apmaiņa

Papildinājums. Nobeiguma ziņojuma

izkārtojums

PIEVIENOJUMI

A PIEVIENOJUMS. Ekspluatantvalsts

tiesības un pienākumi attiecībā uz aviācijas nelaimes gadījumiem

un incidenti, kas notikuši ar nomātiem, fraktētiem vai

savstarpēji apmainītiem gaisa kuģiem

B PIEVIENOJUMS. Paziņojumu un

ziņojumu pārbaudes saraksts

C PIEVIENOJUMS. Nopietnu incidentu

piemēri

D PIEVIENOJUMS. Norādījumi lidojuma

parametru reģistratoru informācijas atšifrēšanai un analīzei

PRIEKŠVĀRDS

Priekšvēsture

Aviācijas nelaimes gadījumu

izmeklēšanas standartus un ieteicamo praksi Starptautiskās

Civilās aviācijas organizācijas padome pirmoreiz pieņēma 1951.

gada 11. aprīlī atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas

konvencijas (Čikāga, 1944) 37. pantam, un tie kļuva par

Konvencijas 13. pielikumu. Šie standarti un ieteicamā prakse tika

izstrādāta, pamatojoties uz Aviācijas nelaimes gadījumu

izmeklēšanas nodaļas rekomendācijām, ar kurām tā nāca klajā 1946.

gada februāra sesijā un kuras pilnveidoja šīs nodaļas otrajā

1947. gada februāra sesijā.

Asamblejas četrpadsmitajā sesijā

(Roma, 1962. gada augusts-septembris) apsprieda aviācijas

nelaimes gadījumu izmeklēšanu un pieņēma Rezolūcijas Nr. A14-22

un A14-27, P pielikumu*. Pirmā rezolūcija

1) deva Padomei

norādījumus

"a) izpētīt iespēju uzsākt

vienotu procedūru, kas valstīm jālieto, lai nekavējoties būtu

pieejami aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas ziņojumi, jo

īpaši tad, ja tie attiecas uz lieliem mūsdienīgiem gaisa kuģiem,

lai varētu uzlabot šādu ziņojumu izplatīšanu visās Līgumslēdzējās

valstīs;

b) izpētīt, vai ir iespējams

noteikt procedūras, ar kuru palīdzību izgatavotājvalsts vai

valsts, kura pirmā veikusi gaisa kuģa sertifikāciju, atbilstošos

gadījumos un pēc lūguma nosūtītu kompetentus ekspertus konsultēt

vai sniegt padomus aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanā, un,

ņemot vērā šā pētījuma rezultātus,

i) noteikt izmantošanai

visderīgākos līdzekļus, lai nodrošinātu, ka šādu ekspertu

specifiskās zināšanas tiek maksimāli izmantotas, un par tiem

attiecīgi paziņot visām Līgumslēdzējām valstīm, un

ii) mudināt visas

Līgumslēdzējas valstis sadarboties, izmantojot šādu ekspertu

palīdzību, lai veicinātu aeronavigācijas drošību",

un

2) mudināja "visas

Līgumslēdzējas valstis laicīgi paziņot izgatavotājvalstij vai

valstij, kura pirmā sertificējusi gaisa kuģi, par aviācijas

nelaimes gadījumiem, jo īpaši, ja tie attiecas uz lieliem

mūsdienīgiem gaisa kuģiem, ja tiek uzskatīts, ka šāda rīcība būtu

lietderīga".

Turklāt Rezolūcijas Nr. A14-27 P

pielikumā Asambleja nolēma, ka "attiecībā uz aviācijas nelaimes

gadījumu izmeklēšanu, vispārējas aeronavigācijas drošības

uzlabošanas nolūkā ir ļoti svarīgi, lai, cik tas iespējams,

Līgumslēdzēja valsts, kurā noticis aviācijas nelaimes gadījums

saistībā ar gaisa kuģi un kura nav tā izgatavotājvalsts, paziņo

izgatavotājvalstij, cik drīz vien iespējams, visu derīgo

informāciju, kas savākta, veicot izmeklēšanu, un kas var

atspoguļot šā gaisa kuģa tipa vai tā aprīkojuma lidojumderīgumu,

vai kuru varētu izmantot, lai īstenotu drošības uzlabošanu".

A tabulā redzama vēlāko grozījumu

izcelsme un galveno grozījumu saturs, kā arī datums, kurā Padome

ir pieņēmusi pielikumu un tā grozījumus, datums, kurā tie ir

stājušies spēkā, un datums, no kura tie ir piemērojami.

* Pēc tam Asambleja

piecpadsmitajā sesijā (Monreāla, 1965. gada jūnijs - jūlijs)

pieņēma Rezolūciju Nr. A15-8, P pielikumu, kas konsolidēja un

aizstāja Rezolūcijas Nr. A14-222 preambulas otro noteikumu un

Rezolūciju Nr. A14-27, P pielikumu.

Piemērojamība

Lai gan pielikums tika pieņemts

atbilstoši Konvencijas 37. pantam, datu vākšanu aviācijas

nelaimes gadījuma izmeklēšanai reglamentē Konvencijas 26. pants.

Šis pants valstij, kurā notiek aviācijas nelaimes gadījums,

nosaka pienākumu uzsākt datu vākšanu aviācijas nelaimes gadījuma

izmeklēšanai noteiktos apstākļos un, ciktāl atļauj tiesību akti,

veikt izmeklēšanu saskaņā ar ICAO procedūru. Tomēr 26.

pants neliedz veikt papildu pasākumus aviācijas nelaimes gadījumu

izmeklēšanas jomā, un šajā pielikumā izklāstītās procedūras

neattiecas vienīgi uz datu vākšanu aviācijas nelaimes gadījuma

izmeklēšanai, kas uzsākta atbilstoši 26. panta prasībām, bet

norādītajos apstākļos ir piemērojamas ikviena "aviācijas nelaimes

gadījuma" izmeklēšanas gadījumā, kurš atbilst šajā pantā

norādītajai definīcijai. Lai saglabātu pareizas attiecības starp

26. panta noteikumiem un šā pielikuma noteikumiem, ir ievēroti

šādi principi:

a) Konvencijas 37. pants

reglamentē pielikuma izstrādi par aviācijas nelaimes gadījumu

izmeklēšanu, bet nekas šajā pielikumā nedrīkst būt pretrunā 26.

panta vai kāda cita Konvencijas panta noteikumiem, un šim

pielikumam nebūtu jāsatur noteikumi, kas ir pretrunā Konvencijas

jēgai un nolūkam.

b) Saskaņā ar a) apakšpunktu

pielikums var reglamentēt visus saistītos jautājumus neatkarīgi

no tā, vai tie skaidri noteikti 26. pantā vai kādā citā

Konvencijas pantā. Piemēram, pielikums nav pretrunā Konvencijai,

ja tajā noteiktas tiesības un pienākumi valstīm, kas nav

reģistrētājvalstis un valstis, kurā noticis aviācijas nelaimes

gadījums; līdzīgi pielikumā var būt aplūkotas tiesības, kas

piešķiramas novērotājiem, kuriem 26. pants dod tiesības "būt

klāt" datu vākšanā aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanai. Šie

ir jautājumi, uz kuriem 26. pants neattiecas. Pielikums var

reglamentēt arī tādus aviācijas nelaimes gadījumus, kuri

neatbilst 26. panta noteikumiem.

Saistība starp

13. pielikumu un Konvencijas 26. pantu

Lai izskaidrotu saistību starp 26.

panta noteikumiem un šā pielikuma noteikumiem, Padome savas

divpadsmitās sesijas 20. sanāksmē 1951. gada 13. aprīlī pieņēma

šādu papildu rezolūciju:

"Tā kā Konvencijas 26.

pants paredz, ka valsts, kurā ar gaisa kuģi notiek aviācijas

nelaimes gadījums šā panta nozīmē, "uzsāks šā aviācijas nelaimes

gadījuma apstākļu izmeklēšanu, ciktāl atļauj tās tiesību akti,

saskaņā ar procedūru, kuru var ieteikt Starptautiskā Civilās

aviācijas organizācija", un

"tā kā Padome savas

divpadsmitās sesijas 18. sanāksmē 1951. gada 11. aprīlī pieņēma

13. pielikumu par aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanu,

"Padome iesaka aviācijas nelaimes

gadījumu izmeklēšanai Konvencijas 13. pielikumā iekļautos

vajadzīgos standartus un ieteicamo praksi kā procedūru, kas

jāievēro Līgumslēdzējām valstīm, izmeklējot aviācijas nelaimes

gadījumus ar nāves iestāšanos vai nodarītiem nopietniem miesas

bojājumiem, un kuru izmeklēšana jāuzsāk saskaņā ar 26. panta

noteikumiem;

"saprotot, ka

"1) saskaņā ar Konvencijas

38. pantu valstis var atkāpties no 13. pielikuma noteikumiem,

izņemot Konvencijas 26. pantā par aviācijas nelaimes gadījumiem

minētos noteikumus, un saskaņā ar šo pantu "valsts, kurā notiek

aviācijas nelaimes gadījums, uzsāk aviācijas nelaimes gadījuma

izmeklēšanu", "nodrošina iespēju gaisa kuģa reģistrētājvalstij

nosūtīt novērotājus un to klātbūtni izmeklēšanas laikā" un

"valsts, kura veic izmeklēšanu, nosūta šai valstij ziņojumu un

slēdzienu", un

"2) šeit ieteiktā

izmeklēšanas kārtība nav piemērojama, ja aviācijas nelaimes

gadījums, kura dēļ nav iestājusies nāve vai gūti nopietni miesas

bojājumi, "liecina par gaisa kuģa vai aeronavigācijas aprīkojuma

nopietnu tehnisku defektu", un šādā gadījumā un līdz brīdim, kad

ICAO iesaka kārtību, kā rīkoties, izmeklēšana jāveic

saskaņā ar ieinteresētās valsts noteikumiem, ievērojot 26. panta

noteikumus."

Pilnvarotajam pārstāvim un

pielikumā minētajiem padomniekiem ir novērotāja statuss, kam

saskaņā ar 26. panta noteikumiem ir tiesības būt klāt aviācijas

nelaimes gadījuma izmeklēšanā.

Prasības

Līgumslēdzējām valstīm

Paziņošana par atšķirībām.

Līgumslēdzējām valstīm jāpievērš uzmanība Konvencijas 38. pantā

noteiktajam pienākumam, kas paredz, ka tām ir jāziņo

Organizācijai par jebkurām savu tiesību aktu un prakses

atšķirībām no šajā pielikumā ietvertajiem starptautiskajiem

standartiem un to grozījumiem. Līgumslēdzējas valstis tiek

aicinātas ziņot Organizācijai arī par jebkurām atšķirībām no šajā

pielikumā ietvertās ieteicamās prakses un tās grozījumiem, ja šī

informācija ir svarīga aeronavigācijas drošībai. Turklāt

Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas pastāvīgi informēt

Organizāciju par jebkurām atšķirībām, kas rodas vēlāk, vai par

iepriekš paziņotu atšķirību novēršanu. Līgumslēdzējām valstīm

tiks nosūtīts īpašs pieprasījums ziņot par atšķirībām tūlīt pēc

ikviena šā pielikuma grozījumu pieņemšanas.

Uzmanība jāpievērš ne tikai valstu

pienākumam, kas paredzēts Konvencijas 38. pantā, bet arī 15.

pielikuma noteikumiem, kas paredz publicēt informāciju par valsts

tiesību aktu un prakses un attiecīgo ICAO standartu un

ieteicamās prakses atšķirībām, izmantojot aeronavigācijas

informācijas dienestu.

Pielikuma teksta izmantošana valsts noteikumos. 1948.

gada 13. aprīlī Padome pieņēma rezolūciju, vēršot Līgumslēdzēju

valstu uzmanību uz to, ka tām savos noteikumos, ciktāl tas

iespējams, ir vēlams lietot šo reglamentējošo ICAO

standartu precīzo izteiksmi, kā arī norādīt atkāpes no

standartiem, ieskaitot visus valsts papildu noteikumus, kas ir

svarīgi aeronavigācijas drošības un regularitātes nodrošināšanai.

Neskatoties uz to, ka 13. pielikuma standarti un ieteicamā prakse

ir vispārīgi piemērojami, daudzos gadījumos, lai izstrādātu

pilnīgu valsts likumu, to nepieciešams paplašināt.

Pielikuma

sastāvdaļu statuss

Pielikumā parasti, taču ne

vienmēr, ir turpmāk norādītās daļas; tām ir šāds statuss.