11. pants

1. Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai

izskaustu sieviešu diskrimināciju nodarbinātības jomā un,

pamatojoties uz vīriešu un sieviešu līdztiesības principu,

nodrošinātu tādas pašas tiesības, jo īpaši:

a) tiesības uz darbu kā visu cilvēku neatņemamas tiesības;

b) tiesības uz tādām pašām nodarbinātības iespējām, tostarp uz

tādu pašu atlases kritēriju piemērošanu nodarbinātības

jautājumos;

c) tiesības brīvi izvēlēties profesiju vai nodarbinātības

veidu, tiesības uz paaugstināšanu amatā, darba vietas drošību un

visu ar nodarbinātību saistīto priekšrocību un nosacījumu

izmantošanu, tiesības iegūt arodizglītību un pārkvalificēties,

tostarp attiecībā uz māceklību, kvalifikācijas celšanu un

atkārtotām mācībām;

d) tiesības uz vienlīdzīgu atalgojumu, tostarp uz tādiem

pašiem pabalstiem, un uz vienlīdzīgu attieksmi līdzvērtīga darba

gadījumā, kā arī uz vienlīdzīgu attieksmi saistībā ar darba

kvalitātes novērtēšanu;

e) tiesības uz sociālo drošību, jo īpaši aizejot pensijā un

bezdarba, slimības, invaliditātes, vecuma un citu darbnespējas

veidu gadījumā, kā arī tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu;

f) tiesības uz veselības aizsardzību un drošiem darba

apstākļiem, tostarp uz reproduktīvās funkcijas saglabāšanu.

2. Nolūkā novērst sieviešu diskrimināciju laulības vai

maternitātes dēļ un nodrošināt sievietēm faktiskas tiesības uz

darbu dalībvalstis apņemas veikt atbilstošus pasākumus:

a) lai, nosakot attiecīgas sankcijas, aizliegtu atlaišanu no

darba grūtniecības vai maternitātes atvaļinājuma dēļ un aizliegtu

diskrimināciju, kas saistīta ar atlaišanu no darba ģimenes

stāvokļa dēļ;

b) lai ieviestu apmaksātus grūtniecības un dzemdību

atvaļinājumus vai tādus grūtniecības un dzemdību atvaļinājumus,

kas dod tiesības saņemt līdzīgus sociālos pabalstus, nezaudējot

iepriekšējo darba vietu, ar darba stāžu saistītās tiesības vai

sociālos pabalstus;

c) lai veicinātu tādu sociālā atbalsta pakalpojumu sniegšanu,

kas nepieciešami, lai vecāki varētu ģimenes pienākumus apvienot

ar darba pienākumiem un līdzdalību sabiedriskajā dzīvē, jo īpaši,

izveidojot un attīstot bērnu aprūpes iestāžu tīklu;

d) lai sievietēm grūtniecības laikā nodrošinātu īpašu

aizsardzību tādos darba veidos, kuru kaitīgums sieviešu veselībai

ir pierādīts.

3. Aizsargājošie tiesību akti, kas saistīti ar šajā pantā

minētajām jomām, ir periodiski jāpārbauda, ņemot vērā zinātniskās

un tehniskās zināšanas, un, ja nepieciešams, jāpārskata, jāatceļ

vai jāpaplašina.