14. pants

1. Dalībvalstis ņem vērā īpašās problēmas, kas rodas

sievietēm, kuras dzīvo lauku apvidos, un būtisko lomu, kāda viņām

ir savu ģimeņu ekonomiskās izdzīvošanas nodrošināšanā, tostarp

viņu darbu ekonomikas nemonetārajās nozarēs, un veic visus

atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs konvencijas

noteikumus piemēro sievietēm, kas dzīvo lauku apvidos.

2. Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus sieviešu

diskriminācijas izskaušanai lauku apvidos, lai nodrošinātu, ka

viņas, pamatojoties uz vīriešu un sieviešu līdztiesību, piedalās

lauku attīstībā un šīs attīstības sniegto priekšrocību

izmantošanā, un jo īpaši nodrošina šādām sievietēm tiesības:

a) piedalīties attīstības plānu izstrādāšanā un īstenošanā

visos līmeņos;

b) saņemt atbilstošu medicīnisko aprūpi, tostarp informāciju,

konsultācijas un pakalpojumus ģimenes plānošanas jautājumos;

c) gūt tiešu labumu no sociālās drošības programmām;

d) piekļūt visu veidu mācībām un formālajai un neformālajai

izglītībai, tostarp saistībā ar praktisko rakstpratību, kā arī

cita starpā izmantot visus kopienas un lauksaimniecības

konsultatīvo dienestu sniegtos pakalpojumus, lai paaugstinātu

viņu tehnisko lietpratību;

e) organizēt pašpalīdzības grupas un kooperatīvus, lai

ekonomikas jomā nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas gan attiecībā

uz nodarbinātību, gan pašnodarbinātību;

f) piedalīties visās kopienas darbībās;

g) saņemt lauksaimniecības kredītus un aizdevumus, tirgvedības

pakalpojumus, atbilstošu tehnoloģiju un vienlīdzīgu attieksmi

saistībā ar zemes un agrārajām reformām, kā arī saistībā ar

pārmitināšanas shēmām;

h) dzīvot pienācīgos sadzīves apstākļos, jo īpaši attiecībā uz

mājokli, sanitārajiem pakalpojumiem, elektroapgādi un

ūdensapgādi, kā arī transportu un komunikācijām.

IV DAĻA