3. pants

1. Dalībvalstis apņemas izskatīt katru patvēruma pieteikumu, ko ārzemnieki uz robežas vai to teritorijā iesniedz kādai no tām.

2. Šo pieteikumu izskata atsevišķa dalībvalsts, kuru nosaka saskaņā ar šajā Konvencijā noteiktajiem kritērijiem. Kritērijus, kas noteikti 4. līdz 8.pantā, piemēro to nosaukšanas secībā.

3. Attiecīgā valsts šo pieteikumu izskata saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem un starptautiskajām saistībām.

4. Katrai dalībvalstij ir tiesības izskatīt kāda ārzemnieka tai iesniegtu patvēruma pieteikumu pat tad, ja šī izskatīšana nav tās piekritībā saskaņā ar šajā Konvencijā noteiktajiem kritērijiem, ja tam piekrīt pats patvēruma meklētājs.

Tādā gadījumā dalībvalsti, kura ir atbildīga saskaņā ar iepriekš minētajiem kritērijiem, atbrīvo no tās saistībām, kuras tiek nodotas tālāk tai dalībvalstij, kura izteikusi vēlēšanos izskatīt pieteikumu. Pēdējā minētā valsts informē dalībvalsti, kura ir atbildīga saskaņā ar minētajiem kritērijiem, ja tai ir iesniegts šis pieteikums.

5. Jebkura dalībvalsts saglabā tiesības saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem nosūtīt patvēruma meklētāju uz kādu trešo valsti atbilstoši noteikumiem Ženēvas konvencijā, kas grozīta ar Ņujorkas protokolu.

6. Par patvēruma pieteikuma izskatīšanu saskaņā ar šo Konvenciju atbildīgās dalībvalsts noteikšanas process sākas, tiklīdz kādā no dalībvalstīm pirmo reizi ir iesniegts patvēruma pieteikums.

7. Patvēruma meklētāju, kurš atrodas citā dalībvalstī un tur iesniedz patvēruma pieteikumu pēc tam, kad tā pieteikums atsaukts atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesā, saskaņā ar 13.panta noteikumiem uzņem atpakaļ tā dalībvalsts, kurā šis patvēruma pieteikums bija iesniegts, nolūkā pabeigt tās dalībvalsts, kas atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, noteikšanas procesu.

Šis pienākums vairs nav spēkā, ja patvēruma meklētājs pa to laiku atstājis dalībvalstu teritoriju uz laiku, kas nav īsāks par trīs mēnešiem vai ja kāda dalībvalsts tam piešķīrusi uzturēšanās atļauju ar derīguma termiņu, kas pārsniedz trīs mēnešus.